Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streika dēļ viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas eksportētājiem SIA Stora Enso Mežs uz nenoteiktu laiku apturējis skujkoku papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšanu Latvijā. «Mums nav citas izejas,» skumji secina SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš norāda, ka nav ekonomiski izdevīgi šobrīd pirkt Latvijā skujkoku celulozes šķeldu, pēc kuras Somijā nav pieprasījuma, it īpaši, ja tā siltā laikā ātri pārvēršās par produktu, kura vērtība ir krietni zemāka — kurināmo šķeldu. Savukārt Dienvidzviedrijā janvāra vētras seku likvidācijas rezultātā ik uz soļa ir redzamas lielas papīrmalkas krautuves, līdz ar to šajā valstī izvietotajās celulozes ražotnēs nav iespējams realizēt šobrīd tirgū lieko celulozes šķeldu, norāda V. Freimanis. Faktiski Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku lēmums pagarināt streiku līdz jūnija beigām ir radījis ķēdes reakciju.Tā rezultātā Somijā no šīs nedēļas savu darbību uz laiku esot apturējušas teju vai visas kokzāģētavas, jo tām nav kur likt celulozes šķeldu, kas ir viens no to ieņēmumu un būtiskiem peļņas avotiem. Pēc V. Freimaņa rīcībā esošajām ziņām, tiek prognozēts, ka minētā iemesla dēļ Somijā vien varētu netikt saražoti ap 2 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu. V. Freimanis arī atzīst, ka celulozes šķeldas un skujkoku papīrmalkas iepirkšana tiek pārtraukta tikai uz laiku, jo agrāk vai vēlāk Somijas papīrražotāji atsāks darbu. Tiesa, V. Freimanis neprognozēja, kādas varētu būt skujkoku celulozes šķeldas cenas tajā brīdī, kad atkal tiks atsākta šī produkta iepirkšana. Viņš pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citi celulozes šķeldas iepircēji, jo šo produktu nevar ilgstoši glabāt, lai tas nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu derīgs celulozes ražošanai.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Pirms izdarīt spriedumus par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, lēmējinstitūcijām būtu jāsagaida Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens par celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Neatkarīgs un oficiāls IVN valsts biroja ekspertu slēdziens par noslēguma ziņojumu gaidāms maijā.A/s Baltic Pulp norāda, ka noslēguma ziņojumā no piesardzības viedokļa ir analizētas vissliktākās iespējamās situācijas, ieskaitot maksimālos mēneša notekūdeņu apjomus upes mazūdens periodā. Gatavojot novērtējuma uz vidi noslēguma ziņojumu, mērījumus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošām metodēm veica labākās Latvijas laboratorijas un eksperti. Mērījumu atskaites ir atrodamas noslēguma ziņojuma Pielikumu sējumā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Daugavas ūdens kvalitātes novērtējums un tā lietošana cilvēku vajadzībām ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem noslēguma ziņojumā. Pamatojoties uz modelēšanu, zinātniskajiem aprēķiniem un pasaules pieredzi, varam droši apgalvot, ka celulozes rūpnīca neizmainīs un nepasliktinās Daugavas ūdens kvalitāti. Tā saglabāsies atbilstoši Latvijas un starptautisko standartu (Padomes direktīva 98/83/EK), noteiktajām prasībām un vadlīnijām,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Tas ir bioloģiski likumsakarīgi, ka skābekļa koncentrācija ūdenī siltajā laika periodā – jūnijā – samazināsies, tomēr jāatceras, ka skābekļa koncentrācija Daugavā, saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, nav samazinājusies līdz kritiskajai robežai. Turklāt celulozes rūpnīca būs aprīkota ar efektīvām bioloģiskajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kas nodrošinās, ka notekūdeņi neradīs nozīmīgas izmaiņas pašreizējā skābekļa koncentrācijā upē. Tas ir pierādījies arī Somijas iekšzemes ūdenstecēs, kas ir seklas un ļoti jūtīgas pret skābekļa samazināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā Somijas ūdensteču kvalitāte ir uzlabojusies, neskatoties uz rūpniecības attīstību,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Gan noslēguma ziņojuma izstrādē, gan zinātniskos jatājumos kopumā a/s Baltic Pulp uzticas zinātniskajiem faktiem, kurus atzinuši labākie zinātnieki un eksperti, kas aktīvi darbojas vai labi pārzina moderno celulozes un papīra rūpniecību. Celulozes un papīra rūpniecība ir viena visvairāk pētītākajām rūpniecības nozarēm – sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūtiem visā pasaulē nepārtraukti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pētījumu rezultāti, kas ir pieejami, tiek izmantoti dažādu vērtēšanas un mērījumu metožu un tehnoloģiju salīdzināšanā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Celulozes rūpniecība tiek strikti reglamentēta Eiropas Savienībā, kur likumdošana un kontrole vides jomā ir visstingrākā pasaulē. IPPC direktīva un uz to balstītā Latvijas likumdošana liek a/s Baltic Pulp pielietot Vislabākās pieejamās tehnoloģijas (Best Available Techniques - BAT). Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums sagatavots atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai un saskaņā ar ES direktīvām par Ietekmes uz vidi novērtējumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. A/S Baltic Pulp ir celulozes projekta kompānija, kas pieder Latvijas valstij (33% daļu) un Somijas kompānijai MetsĒliitto Group (67% daļu). Šī investīciju projekta ietvaros, kas ir lielākais Latvijā, paredzēts uzcelt modernu celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Rūpnīca gadā saražos 600 000 tonnu balinātās celulozes, norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā.

Celulozes ražotne Latvijā ir nepieciešama kā sīkkoksnes un kokapstrādes procesā radušos koksnes atlieku pārstrādātāja, bet tai ir jādarbojas tirgus apstākļos, bez jebkādām atlaidēm vai garantijām koksnes resursu iegādē. Tā, atbildot uz zemkopības ministra Mārtiņa Rozes jautājumu par meža nozares attieksmi pret celulozes ražotnes būvniecību Latvijā, secināja Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Viņš uzsvēra, ka celulozes ražotnei Latvijā ir jāienāk un jādarbojas brīvā tirgus apstākļos; tas nozīmē — šai rūpnīcai nedrīkst piešķirt kādas garantijas vai atlaides koksnes resursu iegādē, bet tai koksnes izejvielas (papīrmalka, šķelda) jāpērk brīvā tirgū, kā to dara kokapstrādātāji (jāatgādina, ka savulaik celulozes ražotnes potenciālie investori vēlējās koksnes resursu garantijas, kad Latvijas valsts rūpnīcas pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu nodod rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata). «Tikai ar šādiem nosacījumiem celulozes ražotne papildinās mežrūpniecisko kompleksu Latvijā, bet nozares uzņēmēji iegūs uz vispārējiem principiem strādājošu partneri,» norāda J. Biķis. Viņš atzīst, ka pašlaik pasaulē sāk izjust koksnes izejvielu — jo īpaši resno dimensiju apaļkoksnes – deficītu. Tāpēc jau pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru. Tādējādi pēdējos gados būtiski palielinājusies sīkkoksnes mehāniskā pārstrāde zāģmateriālos, mēbeļu sagatavēs un citos produktos. Šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā. Sīkkoksne vispirms tiek mehāniski pārstrādāta (iegūta brusa), un tikai tas, kas paliek pāri — šķelda nonāk celulozes rūpnīcā, kaut arī pirms vairākiem gadiem sīkkoksne nonāca celulozes rūpnīcā tiešā veidā. Tā kā šadas sīkkoksnes pārstrādes tehnoloģijas Latvijā ir ieņēmušas savu vietu, pēc J. Biķa teiktā, celulozes rūpnīcas investoram (Metsaliitto) būtu jāmaina izejvielu bilance, tajā palielinot šķeldas apjomu no plānotā 1 milj. m3 līdz 2 milj. m3, bet samazinot plānoto pārstrādājamo apaļkoku apjomu no 2 milj. m3 līdz 1 milj. m3. Turklāt projektējamā tehnoloģija un izejvielu struktūra celulozes ražošanai būtu jāparedz atbilstoši Latvijas mežos augošo koku sugu krājas procentuālajam sadalījumam (42 % priede, 28 % bērzs,17 % egle, 13 % lapu koki jeb 59 % skujkoki un 41 % lapkoki).

Potenciālo celulozes rūpnīcas investoru Somijas Metsaliitto aicina līdzās celulozes ražotnei būvēt arī papīrfabriku.Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Celulozes rūpnīca kopā ar papīrfabriku Latvijai dotu daudz lielāku ekonomisko efektu nekā tikai atsevišķa celulozes ražotne,» skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka, lai investors pretendētu uz valsts atbalstu un saņemtu īpašus nosacījumus projekta īstenošanai, valdībai jābūt pārliecinātai, ka Latvijai celulozes rūpnīca ekonomiski patiešām ir izdevīga un nepieciešama. Tādējādi Latvija neražotu vis tikai celulozi, kura kalpo kā izejviela papīra ražošanai, bet gan pašu papīru, tādējādi 900 miljonu eiro vērtais celulozes rūpnīcas projekts sadārdzinātos par vairākiem simtiem miljonu eiro, taču samazinātu lielo papīra importu, celtu iekšzemes kopproduktu un Latvijas eksporta vērtību, radītu lielāku skaitu jaunu darba vietu, lielāku nodokļu masu valstij, skaidroja A. Šlesers. Viņš arī norādīja, ka vēlas paketē saņemt konkrētus datus par papīrfabrikas celtniecību, bet ne vispārējus solījumus par iespēju šādu ražotni kaut kad nākotnē Latvijā celt. Būt vai nebūt celulozes rūpnīcas projektam tomēr nenoteiks papīrfabrikas izveide, bet gan vispirms vides jautājumi un tad ekonomiskais aspekts — tostarp arī valsts atbalsts šī projekta realizācijā. Pašlaik investoru vēlme saņemt ne tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, bet arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi vēl tiek vērtēta. Turklāt pašvaldības nevēlas piekrist nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai, taču valdība nesen nolēma nekustamā īpašuma nodokļa likmi pretēji agrāk solītajam nesamazināt no 1.5 % līdz 1 %, kas investoram esot būtiska. «Mēs atbalstīsim tādas tehnoloģijas, kuras būs izdevīgas nevis investoram, bet Latvijai un līdz minimumam samazinās iespējamo kaitējumu videi,» uzsvēra A. Šlesers. Viņš norādīja, ka valdība nepieņems nekādu lēmumu, nezinot skaidrus nosacījumus, pie kādiem tiks celta rūpnīca. Darba grupa pagaidām nesniegs izskatīšanai valdībā savu pozīciju par iespējamo valsts atbalstu celulozes rūpnīcas projektam. Darba grupa valdībā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem atbalstīt šo projektu ar kādiem valsts atbalsta pasākumiem vai ne, taču pēc A. Šlesera teiktā tādējādi kļūs par sava veida ķīlnieci.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

«Stendāles celulozes rūpnīcas projekts nav vienīgais, kurš saņēmis valsts atbalstu,» skaidro Latvijas papīrražotāju asociācijas eksprezidents un celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp valdes loceklis no Latvijas valsts Arnis Treimanis. Viņš atzīst, ka šādas subsīdijas prasti izsauc negatīvu reakciju no konkurentiem, kuri jau strādā tirgū. Proti, ar Vācijas lēmumu piešķirt Stendāles celulozes ražotnei 250 milj. eiro lielu subsīdiju nav bijis apmierināts Zviedrijas meža nozaru koncerns Sodra, kurš šo lēmumu mēģinājis apstrīdet ES komisijā. «Subsīdijas celulozes un papīra ražotnēm Eiropā tiek piešķirtas, lai tās nezaudētu konkurencē ar lētāko celulozes šķiedru, ko iegūst Dienvidamerikas un Āzijas celulozes ražotnēs un šī nozare nepārceltos aiz Eiropas robežām,» uzsver A. Treimanis. Viņaprāt, šāda valsts rīcība ir saistīta arī ar nodarbinātības politiku — jaunu darba vietu radīšanu vai arī esošo saglabāšanu ne tikai pašā ražotnē, bet arī tās apkalpojošajā sfērā. Kā vēl vienu būtisku faktoru šādu projektu atbalstam A. Treimanis min celulozes kvalitāti, jo pēc speciālistu domām Āzijā un Dienvidamerikā ražotā celuloze nav tik kvalitatīva kā Eiropā tapusī un tādējādi varot pasliktināties arī saražotā papīra kvalitāte. Potenciālais investors — Metsaliitto — arī Latvijā vēlas, lai būtu zināmi spēles noteikumi un tie ilgstošā laikā nemainītos vai arī netiktu pieņemti kādi specifiski, tikai celulozes ražošanai saistoši noteikumi, piemēram, maksāt dabas resursu nodokli par kādu no vielām, par kurām pašlaik nav jāmaksā, norāda A. Treimanis.

Papīrmalkas cenu kāpumam gan valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolē II pusgadam, gan Latvijas tirgū ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami kā Latvijā, tā celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. Tā uzskata paši papīrmalkas pircēji. Papīrmalkas cenas ir atkarīgas no Skandināvijas celulozes rūpnīcām. Proti, celulozes cenu kāpums pasaules tirgū sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) — un to iegādes cenas. Papīrmalkas cenas kāpums tiek saistīts ar jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē valsts mežos un jaunu spēlētāju ienākšana tirgū. Db jau rakstīja, ka Somijas meža nozares koncerns UPM – Kymmene, sākot iepirkt Latvijā celulozes ražošanai nepieciešamās izejvielas, pārdalīs esošo tirgu. Tāpat tiek minēts, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, papīrmalkas piegāžu samazināšanās ciršanas ierobežojumu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk. Bez tam taisnu papīrmalku no 6 cm diamterā Latvijā izmanto palisāžu un lauksaimniecibas mietiņu ražošanā.

Plānots, ka valdība par iespējamo valsts atbalstu Somijas kompānijas Metsaliitto 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcas īstenošanai Latvijā diskutēs šā gada oktobrī. Šāds iespējamais termiņš ticis nosprausts Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās laikā ar Metsaliitto vecāko viceprezidentu Eiro Kitolu (Eero Kytola) un projekta kompānijas a/s Baltic Pulp izpilddirektoru Juku Laitinenu. Pēc premjera domām, pašlaik svarīgākais ir celulozes rūpnīcas iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšana un tādu ražošanas tehnoloģiju izvēle, kas būtu videi visdraudzīgākās. E. Repše uzskata, ka Latvijai būtu jāuzstāj, lai iecerētajā celulozes balināšanā nemaz netiktu izmantoti hlora savienojumi. Jāņem vērā, ka bezhlora balināšanas metode palielina celulozes ražošanas izmaksas. Pēc Db rīcībā esošās neoficiālās informācijas, valdībā diskusija par šī projekta valsts atbalsta paketi netiks uzsākta, pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nebūs izsniedzis vides atļauju, kurā būs noteicis rūpnīcā izmantojamo celulozes balināšanas metodi. Sakarā ar nesen Somijā notikušo avāriju UPM Kymmene celulozes ražotnē tiek izteikta versija par to, ka valdībai, piešķirot valsts atbalstu šim projektam kā obligāts nosacījums jāizvirza prasība par šīs rūpnīcas radīto kaitējumu apdrošināšanu. Jāņem vērā, ka, pēc Metsaliitto domām, 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % minētajam UPM Kymmene. Lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi pēc vicepremjera A. Šlesera teiktā, ar Metsaliitto ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.

Vairāki aptaujātie atzina, ka jau bijis gaidāms, ka Latvijā iecerētās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp lielākais akcionārs Somijas koncerns Metsäliitto uz pāris gadiem nolēmis iesaldēs šo apmēram 900 milj. eiro vērto projektu. Tiesa, celulozēs rūpnīcas projekta iesaldēšana nenozīmē, ka vismaz pagaidām Metsäliitto no šī projekta pilnībā atsakās, tādējādi citam potenciālajam celulozes rūpnīcas būvētājam ir grūti (pēc dažu aptaujātto domām neiespējami) uzsākt sarunas ar Latvijas valdību par šāda projekta realizāciju. Lai arī šis celulozes projekts ir iesladēts, Metsäliitto savu kāju durvīs ir atstājusi, kas traucē citiem investoriem mēģināt realizēt citu celulozes rūpnīcas projektu, uzskata vairāki aptaujātie. Lai arī kopumā tiek norādīts uz celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā, kura pārstrādātu kokapstrādes radušās koksnes atliekas – šķeldu, kā arī koksni, kuras kvalitāte neatļauj tai veikt mehānisko apstrādi, tomēr tiek atzīts, ka potenciālo investoru savulaik izvirzītās prasības Latvijas valdībai projekta īstenošanai (valsts mežu nodošanu rūpnīcas pārziņā utt.) bijušas neizdevīgas Latvijai. Latvijā par jaunas celulozes rūpnīcas izveidi tiek runāts jau kopš 1989. gada, tomēr līdz šim tā arī vēl pie jaunas celulozes rūpnīcas Latvija nav tikusi.

Celulozes rūpnīcas projekta īstenošanai Krustpils pagasta Ozolsalā īpašs valsts atbalsts nav jāpiešķir. Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Somijas meža nozaru koncernu Metsaliitto — sēdē. Par to vēl būs jālemj valdībai. «Darba grupa savu darbu ir veikusi un secinājusi, ka Latvijas valstij kādā īpašā veidā celulozes rūpnīcas projekts nav jāatbalsta, jo ir normatīvie akti, kuri nosaka, kādas nodokļu atlaides ir iespējams saņemt,» savu pozīciju skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš uzsvēra, ka potenciālajam investoram pašam ir jāpieņem lēmums — realizēt vai nerealizēt šo projektu. Pašreizējie normatīvie akti ļauj MK piemērot 40 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi no investīciju projektiem, kuros investē 10 milj. Ls vai vairāk, tādējādi Latvijas valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcai var sasniegt pat 360 milj. eiro. Savulaik celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Metsaliitto un Sodra — bija daudz dažādu vēlmju. Piemēram, investori vēlējās, lai Latvijas valsts celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu tiktu nodoti rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata. Vēlāk Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām investors atteicās, jo A. Šlesera vadītā darba grupa bija pret šo prasību. Pašlaik investors vēlējies saņemt apmēram 80 % lielu nekustamā īpašuma nodokļa un arī 80 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. A. Šlesers norādīja, ka kopš tā brīža, kad tika izteiktas minētās investora vēlmes, daudz kas ir mainījies. Piemēram, peļņas nodokļa likmi plānots pazemināt līdz 15 % un tādējādi investoram šī likme jau tāpat būs mazāka nekā tad, kad pie šī projekta tika uzsāktas sarunas tolaik bija 25 % likme, turklāt tagad Latvija stājas ES.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta Medicīniskās ķīmijas nodaļas vadītājs Ivars Kalviņš norādīja, ka celulozes ražotne radīs nepieļaujami lielu kaitīgo izmešu daudzumu tostarp 15 milj. m3 ļoti piesārņotu notekūdeņu un palielinot skābeļa patēriņu Daugavas ūdenī par 6.3 miljardiem litru. Pēc I. Kalviņa teiktā Baltic Pulp Daugavā ievadīs vismaz 120 t bīstamo hlororganisko savienojumu (nesakaitot to, ko emitēs gaisā), kā arī sēru, slāpekli un fosforu saturošus ķīmiskos savienojumus (pēc daudzuma būs ekvivalenti 2321 t nātrija salpetra, 1265 t kalcija sulfāta un 64 t superfosfāta). Turklāt kopējais izmešu daudzums ūdenī Baltic Pulp rūpnīcai ir paredzēts 4.2 reizes lielāks, nekā tas ir analogas un tehnoloģijas rūpnīcās, piemēram, Metsa Corporation uzbūvētajā celulozes ražotnē Advance Agro — Taizemē. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta nodaļas vadītājs Imants Kaimiņš uzsvēra, ka līdzās notekūdeņiem Daugavā celulozes rūpnīca «debesu izgāztuvē» novietos 409 milj. litru slāpekļa oksīda, 420 milj. litru sēra dioksīda un 80 000 kg aktīvā hlora, kā rezultātā veidošoties skābie nokrišņi, kuri nodarīs kaitējumu apkārtējai florai un faunai (nobirs skujas utt.). Celulozes ražošanā rodas bīstami atkritumi, un tos paredzēts apgalbāt poligonā, kura drošību apšauba I. Kaimiņš, un tādējādi tie var radīt ekoloģisku katastrofu. Rīgas Domes deputāts Jānis Karpovičš norādīja, ka celulozes rūpnīcas dēļ dzeramo ūdeni vairs nevarēs ņemt no Daugavas un nāksies meklēt citus avotus, kas pēc provizoriskām aplēsēm varētu izmaksāt ap 300 milj. Ls. Vairāki konferences dalībnieki arī vērsa uzmanību uz to, ka investors, būvējot celulozes ražotni Latvijā, samazinās savas celulozes ražošanas izmaksas, bet Latvijai būs jācīnās ar ekoloģiskajām problēmām.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Ražotnei, kura celulozes balināšanai var izmantot tikai bezhlora tehnoloģiju (TCF), ir augstākas koksnes un energoresursu izmaksas un zemāka konkurētspēja tirgū salīdzinājumā ar tiem, kuri izmanto elementāro hloru nesaturošo (ECF) balināšanas metodi.Tieši šo ekonomisko iemeslu dēļ 900 miljonu eiro vērtās potenciālās celulozes ražotnes Ozolsalā īstenotājs a/s Baltic Pulp apstrīdējis Ietekmes uz vidi novertējuma valsts biroja (IVNVB) atzinumā izvirzīto prasību celulozes balināšanu veikt, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju. Uz minētajiem iemesliem norāda a/s Baltic Pulp (BP) izpilddirektors Juka Laitinens. Viņš arī atzīst, ka ar TCF metodi balinātās celulozes mehāniskās izturības parametri ir sliktāki nekā ar ECF, tādējādi, lai sasniegtu noteikto papīra izturību, ir nepieciešams lielāks apjoms celulozes, kura balināta ar TCF metodi salīdzinājumā ar ECF balinātās celulozes patēriņu analoga papīra ražošanā. J. Laitinens atzina, ka celulozes balināšana, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju, sadārdzinās projekta realizāciju par apmēram 30 miljoniem eiro, tomēr pret kopējo investīciju apjomu tas nespēlējot būtisku lomu.

Reaģējot uz pēdējās dienās medijos izskanējušo ziņu par jaunu sarunu sākšanu saistībā ar celulozes rūpnīcas iespējamo celtniecību Latvijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izplatījis informāciju, ka Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta šādas aktivitātes: „Šis jautājums nav aktuāls, un Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi savu nostāju – mums nav nepieciešama celulozes rūpnīca, kas vienlaikus ir arī liels drauds Latvijas dabai,” uzsvēra M. Roze. Zemkopības ministrs, komentējot izskanējušo informāciju par sarunu atsākšanos celulozes rūpnīcas sakarā, ir lakonisks: „Par vienu no mūsu panākumiem iepriekšējos četros gados varam uzskatīt celulozes rūpnīcas celtniecības nepieļaušanu. Un mūsu nostāja nav mainījusies arī tagad – mēs esam pret šādu projektu.” Ministrs uzsver, ka ne ministrijā, ne ministrijas pakļautības iestādēs nav apspriesta iespējamība atjaunot sarunas par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā vai jebkur citur Latvijā. „Mēs neesam par to runājuši un arī negatavojamies to darīt, šis jautājums katrā ziņā nav mūsu dienaskārtībā, ” uzsver ministrs.Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi nostāju, ka celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijai nav nepieciešama, turklāt tāda projekta realizācija varētu negatīvi ietekmēt gan dabas aizsardzības situāciju Latvijā, gan negatīvi ietekmētu mežrūpniecības tirgus attīstību. „Mums uz līdzīgiem projektiem jāraugās ilgtermiņā,” uzskata Mārtiņš Roze, „un tas nozīmē, ka varam skaidri pateikt: mēs neatbalstām sarunu atsākšanu par celulozes rūpnīcas celtniecību.”, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā.

A. Šlesera viedokli, ka valdība nekādas privilēģijas celulozes projekta realizācijai nedrīkst dot, atbalsta arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš norāda, ka, piešķirot īpašu stimulu paketi vienam celulozes rūpnīcas investoram, arī nākošie investori (ja tādi ir) var prasīt tieši tādus pašus nosacījumus. M. Roze arī atzīst, ka daļu no tās koksnes, ko savulaik izmantoja celulozes ražošanai, pašlaik jau pārstrādā vietējie kokrūpnieki. Tāpēc arī tik nepieciešama, kā savulaik celulozes rūpnīca vairs nemaz neesot, kaut arī ministrs uzskata, ka meža nozares papildināšanai šādas ražotne ir vajadzīga. Pēc vairāku kokrūpnieku teiktā pēdējo gadu laikā ir attīstījušās kokzāģēšanas tehnoloģijas, kas ļauj zāģēt koksni pat no 7 — 8 cm dimatera, tādējādi zāģmateriālu ražošanā izmantojot to tievkoksnes koksnes sortimentu ko izmanto celulozes ražošanai. M. Roze nenoliedza, ka bez Metsaliitto varētu rasties citi interesenti par celulozes rūpnīcas izveidi Latvijā. Vairāki kokrūpnieki izteica cerību, ka Latvijas valsts un Metsaliitto agrākajos gados parakstītajos līgumos nav punktu, kas investoram dotu tiesības pieprasīt no valsts īpašus nosacījumus celulozes projekta īstenošanai un to nepildīšanas gadījumā caur tiesu prasīt no Latvijas valsts kompensāciju.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

Finanšu ministrs Artis Kampars šaubās par iespējām Latvijā attīstīt celulozes rūpnīcu, norādot uz «ļoti nopietnām» vides prasībām un valsts resursu pieejamību tik lielam projektam.

Intervijā Latvijas Radio ministrs norāda, ka ir vēl viens būtisks iemesls, lai šaubītos par šāda projekta realizāciju, proti, tendences, ka šāda veida celulozes rūpnīcas patlaban pārvietojas no Eiropas uz Dienvidameriku, kur koksnes resurss ir daudz ātrāk augošs un ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Eiropā.

A. Kampars skaidro, ka šādas rūpnīcas realizācijas iespējas tiks analizētas, taču, balstoties uz ekspertu izteikumiem, šādas celulozes rūpnīcas attīstības nepieciešamība patlaban esot ļoti grūti pamatojama.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzdevusi LIAA un Zemkopības ministrijai veikt analīzi par celulozes ražošanai nepieciešamo resursu pieejamību, kā arī apkopot ekspertu viedokļus un sagatavot priekšlikumu par priekšizpētes veikšanu, šodien vēsta Dienas bizness.

Kokapstrādes SIA Komiss darbību pērn ietekmēja janvāra vētra Latvijā un Zviedrijā, kā arī tās atbalsts koksnes izstrādājumu noieta tirgos un arī Skandināvijas celulozes un papīrfabriku streiks. Neraugoties uz to, ka vētra bija 2005. gada janvāra sākumā, tomēr janvārī — februārī skujkoku zāģbaļku cenas nekritās un tikai martā šīs cenas būtiski kritās, atceras SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka savukārt pagājušā gada rudenī baļķu cenas atkal atgriezās bijušajos augstumos. Turklāt no vētrā cietušās koksnes iegūtie zāģbaļķi nebija piemēroti daudzu konstrukciju materiāla sortimentu ražošanai, kas samazināja ne tikai uzņēmuma ienākumus, bet arī peļņu, skaidro N. Perlovskis. «Konstrukciju materiālu ražošanai egles zāģbaļķus nācās vairāk iepirkt no vētrā daudz mazāk cietušās Vidzemes, kā arī Krievijas,» uzsver N. Perlovskis. Viņaprāt, ja Latvijai būtu labākas attiecības ar Krieviju, tad no šīs mežiem bagātās valsts varētu importēt vēl vairāk Latvijas kokrūpniekiem tik ļoti nepieciešamo koksnes resursu. Turklāt vairāki ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji vētras dēļ samazināja iepirkuma cenas, kas atkal mazināja ienākumus. Savukārt papildu triecienu radīja celulozes ražotāju streiks Somijā, jo celulozes šķeldas iepircēji no pagājušā gada maija nogales līdz pat septembrim faktiski bija pārtraukuši iepirkt šo produktu. Tāpēc lielu daudzumu celulozes šķeldas Komiss bijis spiests pārdot kā dedzināmo šķeldu, kuras cena ir apmēram 2.5 reizes zemāka nekā celulozes šķeldai, norāda N. Perlovskis. Turklāt arī šobrīd celulozes šķeldas iepirkuma cenas esot par apmēram 30 % zemākas, nekā tās bijušas pirms vētras.

Vides ministrija varētu atstāt spēkā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja (IVNVB) atzinumā izvirzīto prasību a/s Baltic Pulp ražotnei Ozolsalā celulozes balināšanu veikt, tikai izmantojot bezhlora tehnoloģiju. Šādu iespēju pieļauj vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš norāda, ka ministra spēkos ir atcelt IVNVB sagatavoto atzinumu un nosūtīt to atkārtotai izskatīšanai, taču R. Vējonis neatbalsta iespēju pārskatīt šo atzinumu. Tālākais risinājuma ceļš, pēc ministra teiktā, ir tiesa, kurai, iespējams, būs jāpieņem konkrēts lēmums. Vides ministrija atbildi uz a/s Baltic Pulp (BP) iesniegto apelāciju — atļaut celulozes balināšānu ar elementāro hloru nesaturošo (ECF) balināšanas metodi — sola sniegt mēneša laikā. Šīs atbildes gatavošanā un BP agrumentu izvērtēšanā, pēc ministra teiktā tiks iesaistīti arī eksperti. «BP vadība iesniedzot apelāciju par IVNVB izvirzīto prasību norāda, ka ECF celulozes balināšanas metode ir iekļauta labāko pieejamo metožu sarakstā, tomēr tajā ir piebilde — izvērtējot katras konkrētas vietas situāciju vides jomā,» skaidro R. Vējonis. Viņš uzsver, ka tādējādi IVNVB bija tiesības noteikt celulozes ražotājam Ozolsalā celulozes balināšanas metodi, atļaujot izmantot tikai bezhlora tehnoloģiju (TCF), un šis lēmums ir pamatots. R. Vējonis atkārtoti norāda uz to, ka celulozes rūpnīcas būvniecība Ozlosalā viņaprāt ir vispār aizliedzama.

Pēdējā gada laikā papīrmalkas cenas ir būtiski kāpušas valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolēs, kam ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. 2005. gada I pusgada un šā gada II pusgada valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsoļu rezultāti rāda, ka apses papīrmalkas cena pieaugusi par 33 %, bērza — par 29.5 %, skujkou kopumā — par 20 % un egles — par 16.7 %. «Šāds cenu kāpums ir vairāku faktoru savstarpējās mijiedarbības rezultāts,» secina valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Viņš atzīst, ka gada visbūtiskākais vidējās svērtās cenas pieaugums ir egles papīrmalkai no 18.32 Ls/m3 šā gada I pusgada izsolē līdz 24.13 Ls/m3 II pusgadā un 2005. gada I pusgadā jau sasniedz 28.17 Ls/m3 — pieaugums 53.8 % apmērā, vēl iesapidīgāks kāpums ir bērza papīrmalkai — par 63.2 %, nedaudz mazāks ir aspes papīrmalkai — par 50.8 %. Viens no iemesliem, pēc A. Baloža teiktā, ir celulozes cenu kāpums pasaules tirgū, kas sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) , proti, pēc egles papīrmalkas un tās iegādes cenām. Kā vēl viens būtisks faktors papīrmalkas cenas kāpumā tiek minēts jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē — SIA Nela Wood, SIA Sodra Latvia, UPM – Kymmene Forest. A. Balodis arī neizslēdz iespēju, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, kādas problēmas ar papīrmalkas piegādēm no koksnes resursiem bagātās Krievijas vai arī papīrmalkas piegāžu samazināšanās kādu iemeslu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā, un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk.

Stendāles celulozes rūpnīca (Vācijā) savā pirmajā darbības gadā ir ievērojusi stingrākus integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles nosacījumus, nekā tos pieprasa starptautiskā organizācija HELCOM. Stendāles rūpnīcai uzlikts par pienākumu gādāt, lai emisiju vidējās vērtības nepārsniegtu attiecīgā intervāla apakšējās robežas, skaidro Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā (EUCEPA) Arnis Treimanis. Viņš norāda, ka Stendāles rūpnīca ievērojusi visus Eiropas integrētās piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPPC) nosacījumus, kas, atšķirībā no līdzšinējām HELCOM rekomendācijām, dod emisijas limitu noteiktā intervālā. Piemēram, ja IPPC paredz, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņos ķīmiskajam skābekļa patēriņam jābūt 8—23 kg uz 1 tonnu celulozes, tad Stendāles ražotnei šis limits ir tikai 8 kg/t, nevis 15 vai 20 kg/t, norāda A. Treimanis. Arī hlora savienojumu AOX emisija ir stingri ierobežota, kaut arī rūpnīca izmanto celulozes balināšanas tehnoloģijas ar hlora dioksīdu (tā dēvētā ECF tehnoloģija). Turklāt, pēc rūpnīcas pārstāvju sacītā, tajā ir uzstādītas celulozes balināšanas iekārtas, gan ECF, gan arī TCF (bez hlora savienojumu izmantošanas) tehnoloģijām. Konkrētā tehnoloģiju izvēle esot atkarīga no tirgus pieprasījuma un vides inspekcijas lēmuma, norāda A. Treimanis. Viņš arī uzsver, ka jāatšķir potenciālo jaunu rūpnīcu investoru pieteikumi (piemēram, Metsäliitto solītās piesārņojuma robežvērtības Ozolsalas projekta gadījumā) no vietējo vides institūciju noteiktajām robežvērtībām un normatīviem. Pēdējie parasti esot stingrāki un detalizētāki.

Sabiedriskā organizācija Vidusdaugavas attīstības kustība izplatījusi paziņojumu, kurā izklāsta savu nostāju sakarā ar celulozes rūpnīcas projekta nozīmību ne tikai Vidusdaugavas reģiona, bet pirmām kārtām visas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Vidusdaugavas attīstības kustība norāda, ka tā konceptuāli atbalsta šī projekta realizāciju. Tā īstenošanu atbalsta arī Jēkabpils rajona padome, Jēkabpils pilsētas dome un Krustpils pagasta padome, celulozes rūpnīcas projekta realizācija tiek paredzēta arī visu minēto pašvaldību attīstības plānos. Paziņojums nosūtīts Saeimas frakciju vadītājiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas deputātiem, Ministru prezidentam, visiem valdības ministriem, kā arī Daugavas ielejas pašvaldību vadītājiem. Paziņojumā teikts - Radusies sajūta, ka izšķirošo vārdu būt vai nebūt celulozes rūpnīcai Ozolsalā noteiks nevis projekta ietekmes uz apkārtējo vidi un ietekmes uz valsts ekonomiku objektīvs izvērtējums, bet gan kādas noteiktas cilvēku grupas intereses, kuriem ir kādi personiski apsvērumi, lai konkrēti šī projekta īstenošanu Krustpils pagasta Ozolsalā apturētu... Jāatzīmē, ka patlaban mūsu valstī praktiski netiek realizēta reģionālā politika un ārpus Rīgas teritorijas pagaidām attīstās ļoti lēni vai neattīstās nemaz. Celulozes projekta realizācija ļautu normalizēt ekonomisko situāciju Vidusdaugavas reģionā un uzlabotu arī visas valsts makroekonomiskos rādītājus. Tomēr gribam uzsvērt, ka tautsaimniecība ir jāattīsta samērīgi - arī šajā gadījumā ir jārod loģisks līdzsvars starp šodienas ekonomiskajām vajadzībām un līdzsvarotu attīstību nākotnē,norādīts izplatītajā informācijā. Aicinām uz pragmatisku, izvērtētu pieeju pašreiz notiekošajiem procesiem saistībā ar celulozes projekta realizāciju. Aicinām nepieļaut populistisku saukļu un demagoģijas atbalstīšanu pretstatā objektīvam, vispusīgam, atbildīgam un precīzi Latvijas Republikas likumdošanā noteiktam celulozes rūpnīcas projekta izvērtēšanas procesam, nosodot mēģinājumus ietekmēt tā gaitu, it sevišķi vides ekspertīzes rezultātus. Aicinām uz savstarpēji korektu viedokļu apmaiņu, lai nepamatotas emocijas un dažkārt pat nenovīdība nekavētu mūsu reģionam un visai Latvijai nozīmīga projekta realizāciju,norādīts izplatītajā informācijā. Pie tam, atsakoties no vairākus gadus attīstīta investīciju projekta, tiktu nobremzēta nozīmīgas rūpniecības nozares attīstība un tiktu vājināta visa mežu nozares kompleksa konkurētspēja», norādīts izplatītajā informācijā.