Jaunākais izdevums

Ieviešot Latvijā dzērienu pudeļu depozīta sistēmu, Latvija cer nepieļaut tās pašas kļūdas, kādas ir pieļautas, piemēram, Igaunijā vai citās valstīs, kur šāda sistēma jau darbojas.

Alus un dzērienu iepakojuma savienības valdes priekšsēdētāja Ināra Šure šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka, gatavojoties ieviest šo sistēmu, ir apkopota citu valstu pieredze, lai «nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem» kā Igaunijā, Vācijā vai Dānijā.

Pirmkārt, tiks izveidota kārtīga reģistra sistēma, kurā būs ievadīti visi komersanti, kas pārdod dzērienus iepakojumos, ko iesaistīs depozīta sistēmā. Tas nozīmē, ka katrai pudelei būs unikāls kods, kuru būs iespējams nolasīt, tiklīdz pudele būs nodota depozīta sistēmā. Saistībā ar šo arī ir skaidrs, ka iedzīvotājiem nav vērts tagad krāt esošās pudeles, lai tās varētu nodot depozītā - tās netiks pieņemtas, jo nebūs unikālo kodu, apstiprināja Šure.

Runājot par citu valstu pieredzi depozīta sistēmas īstenošanā, Šure minēja Igauniju, kur depozīta automātos tika nodotas pudeles, kas nebija piederīgas Igaunijai, tas nozīmē, ka tika maksāts par pudelēm, kas ir nākušas no citas valsts. «Kāpēc Latvijai būtu jāmaksā par no Lietuvas atvesto pudeli. Tāpēc ļoti skatīsimies, lai sistēma būtu loģiska,» pauda Šure.

Ir bijuši gadījumi, kad, uzstādot jaunu depozīta automātu, pirms tam kārtīgi neapgūstot tā darbību, cilvēki bija iemanījušies vienu pudeli nodot vairākas reizes pēc kārtas, līdz ar to saņemot vairāk naudas par vienu pudeli, nekā paredzēts.

Tāpat depozīta sistēmā netikšot pieņemtas saplacinātas pudeles, kartona sulas pakas un piecu litru tilpuma ūdens pudeles. Tāpat diezin vai tiks pieņemtas vīna, pudeles, kas ir ievestas no citām valstīm, raidījumā sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Jau ziņots, ka no 2015.gada Latvijā plānots ieviest dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu. Sistēmas izveides izmaksas varētu būt ap 14 līdz 18 miljoniem latu, precīzākas izmaksas varētu būt zināmas aptuveni pēc mēneša.

Depozīta sistēmā tiktu iekļauti PET, stikla un metāla bezalkoholisko dzērienu, alus un dzērienu ar zemu alkohola saturu iepakojumi.

VARAM iecere paredz, ka Latvijā darbosies viens nacionālais operators, ko veido ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumi būs loģistika - izvietojums, tehniskie risinājumi, informācijas uzskaite un kontrole, depozīta sistēmas iesaistīto tirgotāju un ražotāju reģistrācija, līgumu slēgšana ar apakšuzņēmējiem, depozīta sistēmas norēķinu veikšana ar ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem un tamlīdzīgas lietas.

VARAM prognozē, ka efektīvas depozīta sistēmas ieviešanas rezultātā jau pēc gada no patērētājiem tiks atpakaļ savākti 80% no atkārtoti lietojamā dzēriena iepakojuma, bet no vienreiz lietojamā dzēriena iepakojuma tiks pārstrādāti 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Depozīta sistēmu iepirkumu pārsūdzībai vērtē pretrunīgi

Dienas Bizness, 14.04.2015

Iepirkums par Rīgas HES (attēlā) dambju augšas bjefa nogāžu betona stiprinājumu atjaunošanu ir viens no daudzajiem, par kuriem iesniegtas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā. Gala lēmums vēl nav pieņemts.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mudinājumi pilnveidot publisko iepirkumu procesu Latvijā izskanējuši daudzkārt, tomēr nesen valdības apstiprinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz depozīta ieviešanu iepirkumu rezultātu vai nolikumu pārsūdzības gadījumā, nav uzņemti ar nedalītu sajūsmu. Pret grozījumiem iebilst Valsts kontrole. Savukārt uzņēmēju vidū nav vienota viedokļa par ieceri ieviest depozītu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Depozīta sistēma paredz, ka personai, kura vēlas iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par iepirkumu, kura līgumcena ir, sākot no pieciem miljoniem eiro, samaksāt depozītu 0,05% apmērā no līgumcenas. Maksimālā depozīta summa būtu noteikta līdz 7000 eiro. Iemaksāto summu atmaksātu pilnībā, ja sūdzību IUB atzītu par pamatotu vai daļēji pamatotu.

Grozījumu izstrādes darba grupa, kuru vada Valsts kancelejas direktores vietnieks Ivars Mēkons, uzskata, ka depozīta sistēma varētu atturēt, piemēram, negodprātīgus konkurentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas. Pašlaik saskaņā ar IUB vadītājas Daces Gailes teikto tiek pārsūdzēti apmēram 11% no visiem iepirkumiem, par kuriem sludināts konkurss, turklāt vismaz katra otrā sūdzība izrādās nepamatota. Tieši par šo konstatējumu ir vislielākie strīdi. I. Mēkons uzsver, ja katra otrā sūdzība ir nepamatota, kaut kas jādara lietas labā, respektīvi, jācenšas samazināt pārsūdzību skaitu. Savukārt Valsts kontrole, gluži otrādi, uzsver, ja faktiski katra otrā sūdzība ir pamatota, tad nevar ieviest tādus instrumentus, kas ierobežotu tiesības pārsūdzēt iepirkumu rezultātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs minimāli.

Viņš, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto pārbaudi par viņa ieinteresētību depozīta sistēmas neieviešanā, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.

Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies.

Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra.

Jau vēstīts, ka KNAB izvērtēs informāciju par zemkopības ministra un Piebalgas alus līdzīpašnieka Dūklava rīcību saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu.

Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija (ZM), kuru vada Dūklavs, kuru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav mainījusi domas, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana sevi neattaisnotu, tomēr ministrijai vēlreiz jāatgriežas pie šī jautājuma izvērtēšanas, valdībai ap to muļļājoties vairāk nekā 15 gadu

Jautājums par to, vai Latvijā būtu jāievieš depozīta sistēma, tiek cilāts ik pa laikam. Vistuvāk šādas sistēmas ieviešanai Latvija bija 2013. gadā, kad Ministru kabinets atbalstīja gan koncepciju depozīta sistēmas ieviešanai, gan likumprojektus, kas tika iesniegti Saeimā. Tomēr līdz pat 2015. gada sākumam Saeima nebija atbalstījusi virzītos normatīvo aktu priekšlikumus depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā. Tādēļ tika izveidota darba grupa, apvienojot pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociācijas. Viens no pirmajiem darba grupas uzdevumiem bija atkārtoti izvērtēt sistēmas ieviešanas nepieciešamību. Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, darba grupas locekļi secināja, ka ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu, taču galvenais mērķis – ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu – vienalga netiktu sasniegts. Neskatoties uz pirms diviem gadiem secināto, pašlaik VARAM pie šī jautājuma būs jāatgriežas atkal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar atļauties nīkulīgu un vāju kreditēšanu vēl 10 gadus, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka kreditēšanas apmēri pret Latvijas ekonomiku pēdējo padsmit gadu laikā ir turpinājuši sarukt. Piemēram, 2008.gadā rezidentiem - uzņēmumiem un mājsaimniecībām - izsniegto kredītu apmērs pret ekonomiku bija aptuveni 100%, kamēr pagājušā gada beigās vien 28%.

"Jā, pēdējos gados kreditēšana nedaudz ir pacēlusi galvu virs ūdens, un, ja skatāmies gadu pret gadu, tad kredītportfelis ir audzis. Tā ir labā ziņa. Bet ekonomika ir augusi krietni straujāk un tādēļ kredītu apjoms pret ekonomiku ir turpinājis sarukt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir bijis vājš. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi vājāka, nekā varēja būt, un arī nākotnes izaugsme nebūs pietiekami jaudīga, ja netiks veiktas investīcijas," uzsvēra Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atkritumu apsaimniekošanas nākotnes pieeja

Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izskatīšanai šobrīd ir nodoti Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāti likumu grozījumi, kas būtībā ir pirmais solis uz t.s. depozītu sistēmas ieviešanu iepakojuma atkritumu apsaimniekošanā. Tie, kas regulāri apmeklē mūsu kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju noteikti ir pamanījuši, ka veikalos pastāv iespēja īpašās iekārtās iemest savas tukšās PET pudeles, skārdenes, vai atsevišķu ražotāju stikla pudeles, pretim saņemot par preci iepriekš pārmaksātos 10 centus.

Izskatās jauki, un daudzi Latvijas dabas aizstāvji uz šī ārējā jaukuma diemžēl ir uzķērušies gluži kā uz makšķernieka āķa ar krāšņu vizuli. Taču reāli pastāv virkne būtisku argumentu, kādēļ šī sistēma vairs neder. Tā ir novecojusi.

Pirmkārt, depozīta sistēma attiecas tikai uz aptuveni 10% - 15% no visa iepakojuma un nieka 2 – 5 % no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Sistēmas sākotnējā ieviešana vien pēc visai pieticīgajiem VARAM aprēķiniem prasīs 30 miljonus eiro.

Otrkārt, visa Latvijas atkritumu apsaimniekošana līdz šim ir balstījusies uz citu, proti, atkritumu konteineru šķirošanas pieeju. Šajā sistēmā Latvijā jau ir ieguldītas tuvu pie 100 miljonu eiro lielas investīcijas. Lai atkritumu pārstrādes uzņēmumi segtu izmaksas pārejai uz jauno sistēmu, pēc nozares aprēķiniem cena par 1 kubikmetru sašķiroto atkritumu varētu pieaugt pat divkārtīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Depozīta likmes turas augstumos – vai lūzuma punkts mājsaimniecībām, uzņēmējdarbībā jau sasniegts?

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts, 13.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droši vien visi ir pamanījuši, ka depozītu likmes bankās jau kādu laiku ir līmeņos, ko mēs visi iespējams nedaudz esam piemirsuši vai šķietami pielāgojušies šai situācijai, bet jaunākā paaudze, kurai šajos grūtos laikos, cerams, ir ko uzkrāt, nekad nav redzējuši.

Jūlijā apritēs gads, kopš Eiropas Centrālā banka (ECB) sāka neierasti drosmīgi un vēsturiski visātrākos tempos celt bāzes likmes, kas tagad nu jau ir 4% līmenī. Pēdējo reizi tādos augstumos tās bija tālajā 2008. gadā. Tā kā depozītu likmes iet roku rokā ar ECB bāzes procentlikmēm, komercbankas nevarēja nereaģēt. Tās nedaudz nogaidīja, vēloties pārliecināties, ka ECB uzņemtais temps un plāni nav tikai īstermiņa reakcija un nu ir gatavas maksāt saviem klientiem daudz “pieklājīgākus” procentus par naudas turēšanu kontos.

Atbilde uz jautājumu “kāpēc tā notiek?” gandrīz visiem ir skaidra un zināma – inflācijas atgriešanos nevarēja nepamanīt. Mums vajadzētu saprast, ka centrālām bankām inflācijas rādītāji ir galvenais faktors procentlikmju noteikšanā. Tas, ka šoreiz ilgtermiņa risinājumi inflācijas apkarošanā ir politiķu, nevis baņķieru rokās diemžēl ir sekundāri. Prakse un dzīves pieredze atļauj ar lielu varbūtību prognozēt, ka centrālās bankas nemainīs rīcību līdz kaut kas “nelūzīs” – ekonomika kopumā, nekustamā īpašuma cenas, finanšu tirgus. Jārēķinās, ka inflācijas (kā arī deflācijas) periodi ir parasti ilgstoši – tie ir vairāki gadi, biežāk pat gadu desmiti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Maxima aicina veidot efektīvu depozīta sistēmu iepakojumam

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī.

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No kaimiņvalstu pieredzes ir jāmācās

Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece, politikas plānošanas dokumentu eksperte, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.

Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir izgāzusies, jo tā ir necaurspīdīga, nedroša un neizdevīga mazajiem tirgotājiem. Turklāt tirgotāji neredz, kas un kā saimnieko, līdz ar to nav pārliecības, ka nauda tiek tērēta taupīgi.

Danusēvičs nosauc trīs galvenos punktus, kas liecina par depozīta sistēmas problēmām.

Vispirmām kārtām par to liecina, pēc viņa pārstāvēto tirgotāju domām, tas, ka sistēma nav caurspīdīga un tajā nav iesaistīti visi dalībnieki, uz kuriem šī sistēma attiecas un kuriem tā ikdienā jāapkalpo. “Šobrīd ir tāda interešu grupiņa izveidojusies, kura mums nesaprotamā veidā veic gan iepirkumus depozīta aparātiem, jo nepiedalījās iepirkumu komisijā itin neviens no tirgotājiem, gan arī šobrīd mēs nesaprotam, kas kā notiek, kāpēc. Daudzas lietas, kas varētu būt sakārtotas, vienkārši tiek nogrūstas uz tirgotāju pleciem. Tirgotājam veikalā ir jāšķiro, piemēram, stikla pudeles 12 dažādās kastēs, tāds roku darbs, bet izreklamētajā loģistikas centrā bija sarežģīti nez kāpēc ieviest stikla pudeļu šķirošanu,” skaidro LTA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītiestāžu virspeļņas nodoklis - risks iedzīvotāju uzkrājumu veidošanā

Jana Muižniece, biedrības “Sabiedrības novecošanās atbalsta platforma” vadītāja, 28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlēts Depozīta iepakojuma operators

LETA, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings saglabājusi Latvijas kredītreitinga ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabāšanu A- līmenī, saglabājot arī stabilu nākotnes prognozi, informē Fitch.

Fitch pozitīvi novērtē Latvijas tautsaimniecības noturīgo izaugsmi, kas tuvākajos gados tiek prognozēta 3% līmenī. Šāds līmenis ne tikai atbilst Latvijas ekonomikas potenciālam, bet arī vidējam A- reitinga grupas valstu vērtējumam.

Latvijas reitinga A- līmeni uztur arī zemais valsts budžeta deficīts, kā arī valsts parāda līmenis, kas pēc aģentūras prognozēm turpmākajos gados samazināsies. Aģentūra norāda, ka reitingu labvēlīgi ietekmē augstais banku kapitalizācijas līmenis un kopējā stabilitāte banku sektorā, par ko liecina banku bilances rādītāju uzlabošanās.

Lai gan Fitch kā risku atzīmē augsto nerezidentu depozītu īpatsvaru Latvijas banku sistēmā, tomēr piebilst, ka, neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, nerezidentu depozītu līmenis šogad saglabājies stabils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kipra cīnās par maigākiem starptautiskā aizdevuma nosacījumiem

Jānis Šķupelis, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šobrīd ir skaidrs, ka Kipra dabūs 10 miljardus vērto starptautisko aizdevumu, joprojām tiek precizēti starptautiskās palīdzības nosacījumi.

Šobrīd Kipras pārstāvjiem sarunas ar aizdevējiem izdevies izcīnīt, ka valstij 4% lielam budžeta proficītam būs jābūt 2017. gadā, lai gan valsts pārstāvji ziņo, ka jauno sarunu rezultātā šāda budžeta pieņemšana varētu tikt atlikta līdz 2018. gadam. Starptautiskie aizdevēji Kipras budžeta deficītu šim gadam paredz pie 2,4% atzīmes.

Jāatgādina, ka starptautiskais aizdevums Kiprai bija pirmais Eiropas Savienībā, kas paredz punktu par noguldītāju naudas aizskaršanu. Kipras lielākās bankas Bank of Cyprus noguldītājiem, kuru depozītu apjoms šajā bankā pārsniedz 100 tūkst. EUR, jārēķinās ar aptuveni 60% lieliem zaudējumiem no noguldījuma (virs 100 tūkst. EUR) pamatsummas. Savukārt atlikušos 40% nevarēs izņemt līdz bankai klāsies «labāk», liecina Kipras varas iestāžu paziņojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās ASV bankas brīdinājušas, ka tās no klientiem – uzņēmumiem un privātpersonām - varētu sākt iekasēt komisijas maksu par depozītu turēšanu, ja ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) samazinās procentu likmi, ko tā maksā bankām par rezervju glabāšanu, raksta Financial Times.

Patlaban noguldītājiem jau tāpat jāsamierinās ar depozītu ienesīgumu, kas ir tuvu nullei, taču vēl papildus maksa par naudas glabāšanu bankā būtu pavisam neparasta.

Banku vadītāju brīdinājums iezīmē iespējamos FRS stratēģijas riskus, ja centrālā banka īstenos ikmēneša iepirkumu bremzēšanu.

FRS oktobra sanāksmes detalizēts izklāsts, kas tika publicēts pagājušajā nedēļā, liecina, ka centrālā banka savu monetārās stimulēšanas programmu varētu sākt bremzēt jau tuvākajos mēnešos, iespējams, jau decembrī, taču tā arī vēlas atrast citus tirgus izaugsmes veicināšanas instrumentus. Liela daļa bankas pārstāvju uzskata, ka laba alternatīva var būt banku rezervju likmes samazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri trešdien beidzot panākuši vienošanos par banku savienības izveidi, dalībvalstīm piekrītot nodot Briseles rokās plašas pilnvaras, lai vairs nepieļautu bezatbildīgu aizdevēju radītos draudus tautsaimniecībai, ziņo amatpersonas.

«Šodiena banku savienībai ir nozīmīga diena,» pēc 12 stundas ilgajām sarunām paziņoja ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē.

«Mēs radām revolucionāras pārmaiņas Eiropas banku sistēmā, lai nodokļu maksātājiem nevajadzētu segt banku krīžu rēķinus, un pieliekam punktu masīvām finanšu glābšanas operācijām,» norādīja komisārs.

Viņš piebilda, ka tas veicināšot «finanšu stabilitāti», ļaujot bankām atkal ieguldīt «reālajā ekonomikā», lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un darbavietu radīšanu.

Ministri vienojās par tā dēvēto Kopīgo risinājuma mehānismu (SRM), kas paredz grūtībās nonākušo banku likvidāciju, pirms tās paspējušas nodarīt pārāk smagu postu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija noslēdz darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

«Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,» norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru