Jaunākais izdevums

Igaunijas 2005. gadā izveidotā dzērienu iepakojumu depozītu sistēma pēc uzbūves ir tuva Latvijas Saeimā iesniegtajam likumprojektam par depozītu sistēmas izveidi un parāda, ka tā nomāc atkritumu šķirošanu

Šādu secinājumu var izdarīt pēc Igaunijas depozīta sistēmas operatora Eesti Pandipakend valdes locekļa, ģenerālmenedžera Kaupo

Karbas (Kaupo Karba) uzstāšanās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Vides un klimata apakškomisijas kopsēdē. Igauņu speciālists Latvijas deputātiem apstiprināja, ka depozītu sistēma Igaunijā apgūst ne vairāk par 10% no visa iepakojuma valstī, kā

arī atzina, ka Igaunijas sabiedrībā šobrīd ir plašas diskusijas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo depozītu sistēma nenodrošina Eiropas Savienības normu izpildi.

Izglīto sabiedrību

Stāsts par depozītu sistēmu Igaunijā, kur kopš 2005. gada ir izvietoti simtiem taras pieņemšanas automātu, ir praktiski identisks

tam, ko šobrīd piedāvā realizēt Latvijā, priekšplānā izvirzot tēzi, ka iedzīvotāji iemaksās dažus centus vairāk par dzērienu, bet vēlāk tos saņems atpakaļ, taru nododot. Gluži tāpat kā Latvijā ir runa tikai par PET pudelēm, alus pudelēm un skārdenēm, kuras pieņem depozītu sistēmas automāti, pārējos iepakojumu veidus atstājot atkritumu šķirošanai.

Apakškomisijas deputāts Raimonds Bergmanis K. Karbam jautāja, vai igauņi mēģinājuši paplašināt depozīta sistēmā iekļautās taras sortimentu, lai palielinātu tās kopējo īpatsvaru visā atkritumu masā. «Tas ir sarežģīti. Igaunijā neesam mēģinājuši, bet citās valstīs, kur ir ieviesta depozītu sistēma, ir daži risinājumi,» sacīja K. Karba. Jautāts par depozītu sistēmas lietderību, jo tā operē tikai ar dažiem procentiem no kopējās atkritumu masas, K. Karba uzsvēra to, ka sabiedrība izglītojas un sāk citādi domāt. Tas labvēlīgi ietekmējot sabiedrības domāšanu, un ar laiku ļaudis gudrojot, kā šķirot pārējo taru, kuru depozītu sistēmā nepieņem.

Visu rakstu lasiet 28. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji izstrādājuši deviņus principus godīgai depozīta sistēmai

Db.lv, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirdzniecības nozare izstrādājusi deviņus principus depozīta sistēmas pārdomātai un efektīvai ieviešanai, informē SIA «Maxima Latvija».

Ar izstrādātajiem pamatprincipiem un pozīciju vadošie tirgus dalībnieki ir iepazīstinājuši sistēmas ieviešanā iesaistītās puses - dzērienu ražotāju pārstāvjus, atkritumu apsaimniekotājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī informējuši Saeimas komisiju, aicinot iestrādāt tos likumdošanā Latvijas iedzīvotāju interesēs.

«Maxima Latvija» ieskatā pašlaik radušās nopietnas bažas, ka sistēma tiek veidota steigā un pašreizējā sistēmas modelī izmaksu slogs tiek uzlikts uz iedzīvotāju pleciem, nepilnīgi ņemot vērā sabiedrības intereses.

Lai nodrošinātu godīgu un atvērtu depozīta sistēmu, galvenie principi, kas tirgotāju ieskatā būtu jāiestrādā depozīta iniciatīvā, ir sistēmas pieejamība, caurskatāmas un SPRK apstiprinātas izmaksas, ražotāju un tirgotāju pārstāvības līdzsvars, daudzveidīgs iepakojumu savākšanas modelis un princips, ka maksā piesārņotājs, nevis iedzīvotāji ar tirgotāju starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotāji: piena produkti nav piemēroti depozīta sistēmai

Lelde Petrāne, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot atbalstu atvērtai un godīgai depozīta sistēmai iedzīvotāju interesēs, būvmateriālu un mājas labiekārtošanas preču tirgotājs «K Senukai» pievienojies Latvijas tirdzniecības nozares izveidotajiem 9 principiem, ko tirgotāji izstrādājuši iekļaušanai likumdošanā.

Līdz ar «K Senukai» pievienošanos atbalstu tirgotāju izstrādātajam modelim izteikuši vairāk nekā 10 vadošie nozares dalībnieki, norādot, ka pašlaik valstī virzītais depozīta sistēmas modelis nav pietiekami plašs, nepilnīgi ņem vērā sabiedrības un pircēju intereses un nenodrošina pietiekamu darbības caurskatāmību.

«Depozīta sistēmas ieviešanā Latvijai ir nevis nekritiski jāpārņem citu valstu īstenotais iepakojuma aprites modelis, bet jāuzlabo depozīta sistēma tieši Latvijas iedzīvotāju interesēs un viņu šodien aktuālajām vajadzībām. Izvērtējot pašlaik virzīto depozīta modeli, ir redzami ne tikai ieguvumi, bet arī daudzas nepilnības, ko mēs šobrīd varam un ko vajag mainīt. Zinot, ka «K Senukai» veikalus ik dienu apmeklē tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju un ikviens no viņiem būs depozīta sistēmas dalībnieks, mēs iestājamies par tādu depozīta sistēmu, kas pārstāv viņu intereses, ir ekonomiski izdevīgāka un lietošanā ērtāka,» saka AS «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No kaimiņvalstu pieredzes ir jāmācās

Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece, politikas plānošanas dokumentu eksperte, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.

Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Savāc 10 000 parakstu par iespēju pret atlīdzību depozītā nodot dažādus iepakojuma veidus

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Latvijas uzņēmumi izstrādā depozīta automāta prototipu

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums SIA Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu SIA WeAreDots sākuši darbu pie iepakojuma depozīta iekārtu un IT risinājumu izstrādes, kas spētu atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus.

Līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt jau konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Plānots, ka iekārta, kas pašlaik ir izstrādes posmā, depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Šobrīd tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt pasaules līmenī unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzņēmēji jau piesakās izstrādāt iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu

Māris Ķirsons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviešamo iepakojuma depozīta pieņemšanas tehnoloģisko sistēmu, kas, visticamāk, izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, var izstrādāt un piegādāt mašīnbūves SIA Peruza sadarbībā ar SIA WeAreDots, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik iepakojuma depozīta savākšanas automāta prototipa nav, bet ir tā elementi – datorredze, mākslīgais intelekts, manipulatori, šķirošanas konveijeri, » medijam skaidro SIA Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Viņš norāda, ka «salikta skapīša» nav, jo pašlaik vēl nav skaidrs, kas tad šajā depozīta sistēmā tiks savākts.

«Kad būs zināms, kāda tara šajā depozīta sistēmā jāpieņem, tad arī varēsim piedāvāt «skapīti»,» uz jautājumu, kad varētu ieraudzīt konkrētu produktu, atbild R. Dlohi. Viņš norāda, ka joprojām ir liela neskaidrība par to, ko depozīta sistēmā savāks – ūdens, limonādes un alus iepakojumu (metāla, plastmasas un stikla) vai līdztekus tam būs arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī piena, eļļas pudeles un varbūt pat atbildīgās komisijas sēdē pieminētās šampūna pudeles, kā arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sākotnēji tiks ieviesta tikai alus, limonādes un ūdens pudeļu depozīta sistēma, bet vēlāk tā varētu pārtapt par plašāka spektra sistēmu, kurā iespējams nodot arī iepakojumu no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un tetrapakas.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma lēmums, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā. Lai arī lielākoties grozījumu projekti, kurus izskata trešajā (galīgajā) lasījumā, esot vērsti uz redakcionālu precizējumu veikšanu un ierakstīto normu slīpēšanu, taču Iepakojuma likumā piedāvātie grozījumi ir fundamentāli. Jāņem vērā, ka par priekšlikumiem būs vēl jābalso parlamentā.

Atbildīgās komisijas deputātiem bija jāizlemj, vai depozīta sistēma tiks attiecināta tikai uz dzērieniem vai arī uz precēm. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs pauda pārsteigumu par to, ka uz trešo lasījumu iesniegti 83 priekšlikumi, kaut arī uz otro lasījumu bijuši tikai seši. «Tas raisa bažas par to, vai šādas rīcības pamatā nav mērķis pēc iespējas ilgāk turpināt diskusijas par iespējām sistēmu paplašināt un tādējādi novilcināt tās ieviešanu,» tā J. Vitenbergs. Viņš atgādina, ka, lai arī par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu ir diskutēts gandrīz 20 gadus, visas diskusijas par to atkal sākas no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Depozīta sistēmai uz trešo lasījumu Saeimā iesniegti vairāk nekā 80 priekšlikumi

Lelde Petrāne, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šonedēļ otrdien un trešdien izskatīs grozījumus Iepakojuma likumā, kas iesniegti likumprojekta trešajam lasījumam par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs norāda, ka diskusija par depozīta sistēmu ir karsta, uz ko norāda vairāk nekā 80 iesniegtie priekšlikumi uz pēdējo lasījumu Saeimā.

«Depozīta sistēma ir svarīga un nepieciešama Latvijai un tiek malta gadu no gada jau vairāk nekā piecpadsmit gadus. Iesniegtie 80 priekšlikumi rada bažas, vai šis atkal nav mēģinājums torpedēt ieceri. Tomēr depozīta sistēmai ir jābūt, un tai ir jābūt politiskam atbalstam ar skaidri definētiem «spēles noteikumiem» tās ieviešanai,» norāda J. Vitenbergs.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde par depozīta sistēmu notiks otrdien, 17. septembrī, pulksten 10.00, un trešdien, 18.septembrī, pulksten 10.00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu dots. ir izstrādājuši prototipu depozīta iekārtai, kas spēj pieņemt un ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīt dažādus iepakojuma veidus.

Kā pastāstīja Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi, automāts spēj atpazīt un pieņemt 0,5 l un 1,5 l PET pudeles, 5 l plastmasas pudeles, 1,5 l plastmasas kanniņas (piemēram, logu šķidruma iepakojumu), 0,33 l un 0,5 l dzērienu alumīnija bundžas, kartona tetrapakas, 0,5 l stikla dzērienu pudeles, 0,7 l stikla dzērienu pudeles un 0,5 l stikla burkas.

«Šis ir loģisks virziens mūsu pašreizējam pētniecības un attīstības posmam,» viņš sacīja.

«Pastiprinoties jautājumam par piesārņojumu un klimata pārmaiņām, arī mašīnbūves nozare Latvijā arvien vairāk domā, kā radīt efektīvus risinājumus piesārņojuma mazināšanai. Mūsuprāt, tehnoloģiskās iespējas un Latvijas speciālistu kompetences ļauj jau šobrīd radīt risinājumu, kas ļautu depozītā nodot plašāku ikdienas atkritumu klāstu, aptverot arī tādus iepakojumus, ko tradicionālie depozīta automāti un sistēmas nespēj. Šo praksi ievieš arī citur Eiropā, piemēram, Dānijā šovasar ieviesta paplašināta depozīta sistēma, kurā var nodot ne vien iepakojumu, ko pieņem klasiskais depozīts, bet arī sulu un smūtiju iepakojumus. Šādi vairākkārtīgi dažādoti pieņemamā iepakojuma veidi ,» stāsta R. Dlohi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Maxima aicina veidot efektīvu depozīta sistēmu iepakojumam

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī.

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvas taras depozīta sistēmā pērn atgriezušies 581,6 miljoni pudeļu un skārdeņu

LETA/BNS, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas taras depozīta sistēmā aizvadītā gada laikā atgriezušies 581,6 miljoni pudeļu un skārdeņu jeb par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, paziņojis nodibinājums «Užstato sistemos administratorius» (USAD).

Šādu pieaugumu veicinājusi gan iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, gan garā un siltā vasara.

Atpakaļ nodots 342,1 miljons vienreiz lietojamo PET iepakojumu, 211,3 miljoni skārdeņu un 28,2 miljoni stikla pudeļu. Gada laikā auguši visu grupu rādītāji.

«Gads bija intensīvs. Cilvēki dzērienus pirka krietni vairāk un krietni vairāk arī atdeva atpakaļ iepakojumus,» norādījis USAD vadītājs Gintars Varns. «Taču galvenais, ka atgriezušies 92% visu tirgū izlaisto iepakojumu - šis rādītājs joprojām saglabājies tikpat augsts kā iepriekš.»

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2018.gadā nodoti atpakaļ vidēji 207 dzērienu iepakojumi. 2017.gadā šis rādītājs bija 189.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB Uzņēmēju klubs: Depozīta ieviešana mazinājusi «pilnmēness sūdzības» IUB

Daiga Laukšteina, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnmēnesi jūt visas iestādes, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau par kripatiņu mazāk, jo līdz ar depozīta ieviešanu vismaz «pilnmēness sūdzības» izdevies likvidēt.

Bet nav noslēpums, tā ir tikai viena šķautne, kas bojā publisko iepirkumu vidi. Par problēmām un izaicinājumiem plašāk DB Uzņēmēju klubā šomēnes diskutē IUB vadītāja Dace Gaile, pie viena izklāstot, kas ir IUB, kā veidojusies publisko iepirkumu sistēma un kā to ietekmē Eiropas vēsmas.

Iepirkumi kļuvuši dārgāki

Pagājušo trīs gadu statistika rāda, ka kopējais iepirkumu skaits Latvijā krītas no 15,5 tūkst. 2016. gadā līdz nedaudz virs 12 tūkst. pērn. Savukārt līgumcenu summas gan piedzīvo augšupeju. Ja pirms trim gadiem tās kopā bija 1869 milj. eiro apmērā, tad 2018. gadā - 2973,3 milj. eiro. Tātad iepirkumu līgumi kļūst dārgāki.

Ievērojami krities ir tieši mazo iepirkumu skaits – par 5600, salīdzinot ar 2016. gadu. Lielo iepirkumu gan ir aizvien vairāk. Tiek uzsvērta vēl kāda zīmīga tendence, proti, uzņēmēju galvenie klienti publisko iepirkumu jomā ir pašvaldības, turpretī līgumsummas te atpaliek no valsts pasūtījumu cenām. Piemēram, pērn valsts sektorā kopējās līgumsummas sasniedza 1,9 miljardus eiro, bet pašvaldību sektorā – 1,1 miljardu eiro. Pašvaldībās ir vairāk mazo iepirkumu, kas orientējas uz vietējiem uzņēmumiem, piebilst D.Gaile. Skaitliski visvairāk ir piegāžu un pakalpojumu līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikala Turza vadītāja: Vidējais čeka apjoms ir palielinājies

Linda Zalāne, speciāli DB, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pirmajiem celmlaužiem beziepakojuma veikalu lauciņā Latvijā bija Turza. Uzņēmuma līdzīpašniece, veikala vadītāja Madara Bundzeniece atminas, ka sākums nemaz nebija tik rožains, kā varētu šķist, un celmlauža gods bija ar garoziņu.

«Es nezinu, kāda situācija ir šobrīd, bet, kad vērām vaļā Turzu un meklējām sponsorus, cilvēki bija diezgan skeptiski, jo Latvijā šādas koncepcijas bizness vēl nebija attīstīts un viņi īsti nevēlējās riskēt ieguldot. Šobrīd piemēri ir labi, un pieļauju, ka tiem, kuri vēlēsies izveidot šādu biznesa modeli, veiksies daudz labāk nekā sākumā mums. Kopumā gan jāsaka, ka veicas pārsteidzoši labi. Veikals darbojas septiņus mēnešus, un pieprasījuma tendence ir augoša, mums ir izveidojies plašs pastāvīgo pircēju loks. Sākumā daudzi cilvēki nāca paskatīties, iepazīties ar sortimentu, novērtēt to. Domāju, ka janvāris un februāris būs, kā jau daudzās sfērās, klusāks, taču tā nebija. Cilvēki, šķiet, līdz ar jaunu gadu iesāka jaunus paradumus. Vidējais čeka apjoms ir palielinājies, un apmeklētāju skaits ik mēnesi pieaug,» atklāj Madara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Atkritumi būs jāsavāc vienmēr

Māris Ķirsons, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai ir ekonomiskā ķibele un pandēmija, atkritumu savākšana bija, ir un būs nepieciešama.

Par to, kāda ir situācija atkritumu saimniecībā, saruna ar SIA “CleanR” valdes locekli Guntaru Levicu.

Video uzzināsi:

Vai ir notikušas izmaiņas, strādājot Covid-19 pandēmijas apstākļos?

Kas ir mainījies uzņēmuma darbībā?

Kas mainīsies pēc šā gada 20. maija, kad Rīgā būs jauna atkritumu apsaimniekošanas kārtība, un turpmāk pilsēta būs sadalīta četrās zonās, kur pakalpojumus nodrošinās arī SIA “Clean R”?

Kā tiek vērtēta iecerētā dzērienu depozīta sistēma? Kā tas mainīs atkritumu savākšanas sistēmu, kā šīs iespējamās pārmaiņas jutīs cilvēki, atkritumu apsaimniekotāji, tirgotāji?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā modes nozare no PET pudelēm izgatavo apģērbus, somas un pat juvelierizstrādājumus, autoražotājs "Audi" no otrreizējiem izejmateriāliem izgatavo automobiļu sēdekļu apdari.

Pirmais "Audi" modelis, kurā sēdekļi izgatavoti no pārstrādāta materiāla, ir ceturtās paaudzes "Audi A3".

Līdz pat 89% izmantoto tekstilmateriālu ražoti no pārstrādātām PET pudelēm, kas pārvērstas par dziju, tādējādi nodrošinot gan izskata, gan sajūtu ziņā tādus pašus kvalitātes standartus kā tradicionālā tekstila apdare.

Valstīs, kur darbojas depozīta sistēma, nododot pudeles tukšās taras pieņemšanas automātos, iespējams saņemt atlīdzību. Piemēram, Vācijā tie ir 25 centi par pudeli. Kad pudeles ir nogādātas pārstrādes rūpnīcā, tās tiek sašķirotas pēc krāsas, izmēra un kvalitātes, bet vēlāk iekārta tās sasmalcina pavisam smalkos gabaliņos, kurus mazgā, izžāvē un izkausē. No šīs masas tiek izveidoti nepārtraukti plastmasas pavedieni. Kad tie ir izžuvuši, iekārta tos sagriež mazos gabalos un izveido granulas, kas tiek saspiestas tā, lai radītu diegus. Diegus, savukārt, uztin uz spolēm un izmanto noslēguma posmā, lai izgatavotu nepieciešamos materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru