Mazumtirdzniecība

Igaunijas prezidente izsludina likumu par alkohola tirdzniecības ierobežojumiem

LETA-- BNS, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida piektdien izsludināja likumu, kas paredz ierobežot alkohola tirdzniecību un reklāmu.

Šo likumu parlaments pieņēma 20.decembrī. Par likumu nobalsoja 49, bet pret - 40 deputāti.

Likuma nolūks ir aizsargāt iedzīvotāju veselību un samazināt alkohola lietošanas nodarīto sociālo un ekonomisko kaitējumu.

Likums paredz, ka alkoholiskie dzērieni veikalos būs jānošķir no citām precēm tā, lai tos nevarētu redzēt no citām tirdzniecības zāles vietām vai no veikala ārpuses. Šis ierobežojums neattieksies uz mazajiem veikaliem.

Vietējām pašvaldībām būs tiesības noteikt, kādās nakts stundās drīkst tirgot alkoholu lietošanai uz vietas, un šos ierobežojumus varēs noteikt visā pašvaldības teritorijā vai kādā tās daļā.

Likums paredz, ka alkohola reklāmās iekļaujama tikai neitrāla informācija par produkta īpašībām, kas attiecas tikai uz produktu.

Vēl likums pastiprina prasības alkoholisko dzērienu pārdevējiem pārliecināties par pircēja vecumu.

Jaunie reklāmas ierobežojumi stāsies spēkā 2018.gada 30.jūnijā, bet alkohola tirdzniecības ierobežojumi - 2019.gada 1.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Plāno stingrāk ierobežot alkohola reklāmu un pieļaujamo koncentrāciju asinīs

Žanete Hāka, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot pieejamību alkohola atkarības ārstēšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem, informē Veselības ministrija.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību. 19. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022.gadam. Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti.

Līdz ar to, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā. Tāpat plānots aizliegt tādus piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu “2 par 1 cenu”

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperte par alkohola reklāmām: Aizliegt nedrīkst rādīt!

Biznesa augstskolas Turība studiju programmas «Mārketings un tirdzniecības vadība» direktore, mārketinga eksperte Iveta Liniņa, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vai arī Latvija kāps uz igauņu akcīzes nodokļa grābekļa?

Latvijas Alkohola nozares asociācija, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pierobežas iedzīvotāji protestēs pret alkohola akcīzes palielināšanu

LETA, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielas tirgotāji: Aizliegums pārdot alkoholu DUS ir valsts sankcionēta legālā tirgus pārdale

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.

Publiskajai apspriešanai Veselības ministrija 5.jūlijā nodevusi Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022.gadam.

Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumiem, ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū. Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un atlaidēm. Līdzīga prakse ir arī citās valstīs, piemēram, no pagājušā gada alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides reklāmas un alkohola reklāma sociālajos medijos. Arī Zviedrijā alkohola reklāma ir aizliegta radio un televīzijā , savukārt Norvēģijā arī internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2019.gads alkohola nozarē Latvijā bija trauksmains, ņemot vērā mainīgās akcīzes nodokļa likmes. «Šis gads, arī gada pirmā puse, nozarei Latvijā ir ļoti trauksmaina un nesaprotama. To ietekmē izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs divas reizes gadā, kas tika paaugstinātas un pēc tam samazinātas,» sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību varēs izdarīt gada beigās, jo samazinājums stājās spēkā vien šā gada 1.augustā, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par stiprā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem par periodu, kad jau bija piemērota samazinātā likme, būs vēlāk. Pēc viņa sacītā, stiprā alkohola pārdošanas apmērus jūnijā un jūlijā negatīvi ietekmēja tas, ka uzņēmēji mēģināja iztirgot pēc iespējas vairāk noliktavās esošā alkohola un neieveda jaunas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā dod 13% no kopējiem alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa ieņēmumiem

LETA, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par Igaunijas pierobežā pārdoto alkoholu Latvijas valsts budžetā iekasēti 13% no valstī kopumā par alkoholiskajiem dzērieniem iekasētā akcīzes nodokļa, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pēc VID aprēķiniem Igaunijas pierobežā alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis pērn iekasēts 25,6 miljonu eiro apmērā, bet valstī kopumā pērn alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis iekasēts 198,09 miljonu eiro apmērā - 161,24 miljoni eiro par alkoholiskajiem dzērieniem, bet 36,85 miljoni eiro par alu.

VID ir apkopojis provizoriskos datus par alkohola tirdzniecības apjomiem Igaunijas pierobežā - Valkā, Ainažos, Rūjienā un Apē. Šajā reģionā 2017.gadā kopumā realizēti aptuveni astoņi miljoni litru stiprā alkohola un apmēram 16 miljoni litru alus. Salīdzinājumam - 2016.gadā bija attiecīgi aptuveni divi miljoni litru stiprā alkohola un aptuveni deviņi miljoni litru alus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme paziņojis, ka pēc alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma ir pieaugusi alkohola tirdzniecība valsts ziemeļu pierobežā, kas nozīmē, ka Somijas tūristi atkal ierodas Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Helme ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka sākotnējie dati ir iepriecinoši un, viņaprāt, valdības mērķis, samazinot akcīzes nodokli alkoholam, ir sasniegts. Vienlaikus ministrs norādīja, ka nākamnedēļ tiks publicēti dati par nodokļu ieņēmumiem jūlijā, bet tendenču novērtējums būs iespējams vien septembrī.

Ministrs arī teica, ka tirgotāji nekavējoties reaģēja uz akcīzes nodokļa samazinājumu, tādēļ Igaunijas iedzīvotāji mazāk alkohola pērk Latvijā un vairāk savā valstī. Helme piebilda, ka tāds bija mērķis alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam Igaunijā, jo Igaunijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā arvien vairāk iegādājās alkoholu ārvalstīs, bet Somijas tūristi vairs nepirka tik daudz alkohola Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Savāc 10 000 parakstu par aizliegumu lietot alkoholiskos dzērienus līdz 21 gada vecumam

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 paraksti par aizliegumu iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus personām līdz 21 gada vecumam.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Raivis Ieviņš, kurš par minēto priekšlikumu parakstus sācis vākt vēl 2012.gadā.

Ieviņš piedāvā aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus, iesaistīt to lietošanā vai tos nodot rīcībā personai, kas nav sasniegusi 21 gada vecumu. Par šo aizliegumu neievērošanu būtu nepieciešams sodīt atbilstoši likumdošanai, kas līdz šim ir attiecināta uz personām līdz 18 gadu vecumam, viņš uzskata. Papildus būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību arī pašiem alkohola lietotājiem vecumā līdz 21 gadam.

Iniciatīvā teikts, ka zinātniskie pētījumi atklāj, ka cilvēka smadzenes attīstās līdz 23 un pat 25 gadu vecumam. «Šajā vecumā smadzenēm radītie alkohola bojājumi ir daudz nozīmīgāki nekā pieaugušiem cilvēkiem, turklāt vēl nenobriedušo smadzeņu dēļ jauniešiem ir krietni lielāks risks nonākt alkohola atkarībā,» raksta Ieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas alkohola reklāmas aizliegums, kas stāsies spēkā no nākamā gada, attiecas arī uz sociālajiem tīkliem, norādījis Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departaments.

Kā teikts skaidrojumā, ko departaments atsūtījis ziņu portālam 15min.lt, sociālo tīklu lietotājiem ir iespēja dalīties ar uzņēmumu publiskoto informāciju par alkoholiskajiem dzērieniem un izplatīt to tālāk, tādējādi citi lietotāji šo informāciju varētu saņemt neatkarīgi no savas gribas.

«Departamenta vērtējumā tāda situācija neatbilstu likumdevēja mērķim - aizliegt alkohola reklāmu,» norādīts skaidrojumā.

Vienlaikus tajā uzsvērts, ka cilvēki «drīkst un drīkstēs dalīties savās personiskajās domās un pārsūtīt fotogrāfijas un citu informāciju par alkoholiskajiem dzērieniem vai brīvā laika pavadīšanu».

Ņemot vērā satraucošo statistiku par alkohola patēriņu un vairākus smagus alkohola reibumā izdarītus noziegumus, Seims jūnijā pieņēma Alkohola kontroles likumu, cita starpā nosakot, ka no nākamā gada Lietuvā būs aizliegta jebkāda alkohola reklāma, izņemot informatīvus ziņojumus, kas adresēti nozares speciālistiem, alkohola ražošanas uzņēmumu nosaukumus un zīmolus izkārtnēs pie to ēkām un uz transportlīdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas sabiedrība nav gatava alkohola tirdzniecībai internetā

Biznesa augstskolas Turība studiju programmas «Mārketings un tirdzniecības vadība» direktore Iveta Liniņa, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Lai gan praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, Latvijas sabiedrība tam vēl nav gatava.

Statistika atkarību un alkohola patēriņa jomā liecina, ka mums nopietni jāstrādā pie sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanas, mainot alkohola lietošanas paradumus. Atvieglojot alkohola iegādi, situāciju tikai pasliktināsim.

Radošums likumu apiešanā

Šobrīd Latvijā pastāv vairāki ierobežojumi alkohola tirdzniecības jomā - aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, aizliegums alkoholiskos dzērienus pārdot laika posmā no 22:00 - 8:00 u.tml. Neraugoties uz to, esam radoša nācija un daļa sabiedrības ir atradusi veidus, kā apiet likumus. Gandrīz ikviens no mums ir dzirdējis par kādu nelielu veikaliņu tuvējā rajonā, kur pārdevēja nepajautās personu apliecinošu dokumentu, vai arī, pamatojoties uz to, ka veikals ir arī kafejnīca, pēc 22.00 ir iespējams iegādāties alkoholu, tiesa gan – atvērtā pudelē. Tur, protams, liels radošums nav nepieciešams – paņemam korķīti līdzi no mājām un kārotais produkts iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn turpināja pieaugt reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses kontroles centra provizoriskie dati par reģistrētā absolūtā alkohola patēriņu.

Viens iedzīvotājs pērn vidēji patērējis 11,1 litru absolūtā alkohola, bet iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem - 13,2 litrus absolūtā alkohola. Vēl pirms gada vidēji viens iedzīvotājs bija patērējis 10,6 litrus absolūtā alkohola, bet, piemēram, 2010.gadā - 8,5 litrus.

Populārākie alkoholiskie dzērieni pērn bija - alus un stiprie alkoholiskie dzērieni. Provizoriskie dati liecina, ka uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju tika patērēti 5,3 litri alus un tikpat daudz stipro alkoholisko dzērienu. Alus patēriņš, salīdzinot ar 2017.gadu, nav mainījies, bet stipro alkoholisko dzērienu patēriņš pieaudzis par 0,2 litriem uz vienu iedzīvotāju.

Centra dati liecina, ka pēdējos divus gadus būtiski pieaudzis stiprā alkohola patēriņš, jo 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju tika patērēti 4,5 litri šī alkohola. Patēriņš arī iepriekšējos gadus bijis zemāks - apmēram četri litri uz iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa samazinājums saglabā pierobežas tirgu

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes nodokļa straujš kāpums var novest strupceļā

Māris Ķirsons, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas politiķi, palielinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam piecas reizes straujāk, nekā sākotnēji bija paredzēts, rada izaicinājumu legālajiem uzņēmējiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta alkohola eksporta un importa SIA Amber Beverage Group valdes loceklis un komercdirektors Aigars Ģērmanis. Viņš atzīst, ka vietējais alkohola patērētājs maksās vairāk, taču ar savu maku neizjutīs degvielas akcīzes nodokļa pieaugumu par uzņēmumu grupas produktiem, jo uzņēmums ik gadu spējis samazināt loģistikas inflācijas izmaksas un to padarīt par 3 līdz 5% efektīvāku.

Fragments no intervijas:

Kā iecerētā nodokļu reforma ietekmēs produkcijas realizāciju Latvijā?

Nodokļu reformā, kas stājas spēkā no 2018. gada, ir daudz labu un nepieciešamu instrumentu uzņēmējiem, kas strādā Latvijā, diemžēl labu izmaiņu nav saistībā ar akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Šogad īstenotā nodokļu reforma ir pretrunā tam, kas tika nolemts un apstiprināts iepriekš 2015.-2018. gadam. Sāpīgi, ka iepriekšējā vienošanās un solījumi par akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanu un jo īpaši to pieauguma tempu no valdības puses tika pārkāpti. Šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka akcīzes nodokļa pieaugums 2018. gadā būs piecas reizes lielāks par to, kā bija iecerēts iepriekš. Sākotnēji paredzētais pieaugums bija 3,5%, bet nodokļu reformas kontekstā pieņemtais – 15%. Tas nozīmē, ka trīs gadu laikā akcīzes nodoklis būs pieaudzis par 35%, kas ir ļoti daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas laiku Latvijā atļauj alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā. Kā liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) apkopotā informācija, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā kopējais pārdošanas apjoma kritums, ņemot vērā pierobežas tirdzniecību, ir sasniedzis 13%, turpretī vietējā tirgū – 5%.

LANA norāda, ka šie dati ir pretrunā ar Veselības ministrijas un Slimību un profilakses kontroles centra izplatīto viedokli par alkohola patēriņa pieaugumu ārkārtējās situācijas laikā.

LANA veikusi savu biedru pārdošanas apjomu analīzi, lai noskaidrotu, vai alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā ietekmējusi pārdošanas rādītājus. Iegūtie dati liecinot, ka pārdotā alkohola apjoms vietējā tirgū, neskaitot pierobežas tirdzniecību, ir samazinājies par 5%. Savukārt kopējais Latvijā pārdotā alkohola apjoma samazinājums šajā periodā sasniedzis 13%.*

"Publiskajā telpā atsevišķi sabiedrības veselības speciālisti jo īpaši skarbi kritizē alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, norādot, ka tādējādi tiek veicināts alkohola patēriņa pieaugums. Vēlos vērst uzmanību, ka interneta tirdzniecības pārdošanas apjomi veido mazāk nekā 1% no kopējās tirgū realizētās produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Asociācija: Latvijai vajadzētu atteikties no akcīzes celšanas alkoholam 2019. un 2020.gadā

LETA, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Igaunijas parlamenta lēmumu 2019. un 2020.gadā necelt akcīzes nodokļa likmi alkoholam, arī Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi, jo pretējā gadījumā ieņēmumi valsts budžetā var samazināties par 40-45 miljoniem eiro, aģentūru LETA sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka šogad alkohola tirdzniecības apmēri Latvijā palielinājās pateicoties aktīvai tirdzniecībai Igaunijas pierobežā. «Lai arī pašreizējie rādītāji ir pozitīvi, jau tagad jāapzinās, ka šis tirgus ir sasniedzis virsotni. Ja nākamgad Latvijā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, Igaunijas pierobežā tirdzniecība piedzīvos spējīgu kritumu un Latvijas valsts budžetam ies secen vairāki miljoni eiro,» teica Vītols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Igaunijas deputāti ir rīkojušies saprātīgi, apstādinot tālāku akcīzes nodokļa likmes kāpumu, un līdzīgi vajadzētu rīkoties arī Latvijas varas iestādēm, lai saglabātu ienākumu plūsmu no alkohola tirdzniecības pierobežā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā kļūs lētāki, jo no 1. augusta uz septiņiem mēnešiem tiek samazināta akcīzes nodokļa likme, taču pircēji lētāku alkoholu varot ieraudzīt ar laika nobīdi.

Tādu ainu redz DB aptaujātie. Jāatgādina, ka no 2019. gada 1. augusta ir spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi noteikt 1564 eiro par 100 litriem līdzšinējo 1840 eiro vietā. Tā ir sava veida atbilde Igaunijas parlamenta lēmumam ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Jaunā akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprā alkohola būs zemāka arī nekā dienvidu kaimiņvalstī esošā - 1831,54 eiro. Izskanējušas prognozes, ka Latvijas – Lietuvas pierobežā varētu pieaugt dienvidu valstī dzīvojošo vēlme iegādāties stipro alkoholu Latvijā, jo Latvijā akcīzes nodokļa likme un līdz ar to arī cena par analogu produktu grādīgo dzērienu būs zemāka nekā dienvidu kaimiņvalstī. Vienlaikus jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stipro alkoholisko dzērienu būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim, kad tā tiks palielināta atbilstoši iepriekš paredzētajai likmei – līdz 2025 eiro par 100 litriem. Protams, pastāv iespēja, ka Saeima savu šīs vasaras lēmumu var arī mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada augustā izskanēja ziņa, ka Grenctāles kultūras nams pārtaps par alkohola tirgotavu, taču tas arvien pilda savu līdzšinējo funkciju. Alkohola tirgotavu plānots būvēt netālu no Grenctāles robežkontroles punkta.

Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka bijusi investora interese Grenctāles kultūras namā izveidot alkohola tirgotavu, bet tika izskatītas vairākas iespējas. Šobrīd Grenctāles kultūras nams joprojām pilda savu līdzšinējo funkciju un tajā aktīvi darbojas amatierkolektīvi, nodibināta arī biedrība, kas rūpējas par kultūras dzīvi Grenctālē.

Alkohola tirgotavu tagad plānots būvēt uz privātas zemes netālu no Grenctāles robežkontroles punkta. Pēc I. Ruhockas stāstītā, veikala īpašnieks būs SIA «Aldar Latvia», kuram jau pieder veikali Valkā un Ainažos. Tāpat viņa pastāstīja, ka tas nebūs tikai alkohola veikals, bet atpūtas komplekss ar ēdināšanas pakalpojumiem un pat klubu.

Komentāri

Pievienot komentāru