Jaunākais izdevums

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Kategorijā "Labākais E-skolotājs" galveno balvu saņēma Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas programmēšanas skolotāja Aija Lūse.

Balvu "Platīna pele 2019" kategorijā "Labākā kiberdrošības iniciatīva" saņēma Vidzemes Augstskolas izveidotā maģistra programma "Kiberdrošības inženierija".

Uzvaru kategorijā "Veiksmīgākais E-paraksta integrācijas risinājums" un SIA Latvijas Mobilais Telefons speciālbalvu ieguva biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" izveidotā aplikācija "Mobilā lietotne LTAB OCTA ar saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas funkciju".

SIA "Tet" pasniegto speciālbalvu ieguva Latvijas Zvērinātu notāru padomes projekts "DigiNotārs", kuru izstrādāja SIA "MAK IT". Notariālo pakalpojumu platforma tika iesniegta balvai "Platīna pele 2019" kategorijā "Valsts digitālā transformācija".

"Šīs digitālās tehnoloģijas un inovācijas sniedz mums aizvien plašākas iespējas atvieglot dzīvi un ikdienu teju jebkurā jomā," saka LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Balva "Platīna pele" ir dibināta 2007. gadā un tās pasniegšanas mērķis ir izcelt veiksmīgākos, Latvijā radītos digitālos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Huawei karstais kartupelis Eiropas šķīvī

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar 5G tīkla izbūvi ir saistīts ar to, vai ļaut tajā piedalīties Ķīnas uzņēmumam Huawei.

Lai gan tā tehnoloģijas ir lētākas nekā tā sāncenšiem Eiropā – Ericsson un Nokia – , tomēr bažas rada tas, vai Huawei savas tehnoloģijas, būvējot 5G tīklu, neizmantos spiegošanai. Šā iemesla dēļ Huawei liegts piedalīties 5G infrastruktūras izbūvē tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Jaunzēlande un Japāna. Tikmēr ES dalībvalstis, neraugoties uz ASV spiedienu, negatavojas izslēgt Huawei no dalības publiskajos iepirkumos par 5G tīkla izbūvi. Tomēr Eiropas Komisijas drošības komisārs Džulians Kings ir paziņojis, ka drošībai ir jābūt pirmajā vietā un cena nedrīkst dominēt.

Jāatgādina, ka visām dalībvalstīm līdz jūnija beigām bija jāveic ar 5G saistīto kiberrisku izvērtējums, kas rezultēsies plašā ES kopējā risku izvērtējumā, kas nāks klajā 1.oktobrī. Balstoties uz to, dalībvalstīm līdz gada beigām būs jāīsteno pasākumi risku novēršanai. Pašlaik kopējā ES nostāja ir tāda, ka no publiskajiem iepirkumiem netiks izslēgts neviens uzņēmums, taču tā tehnoloģijām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, jābūt sertificētām ES. Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savu biedru rindās uzņēmusi SIA Huawei Technologies Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir starp pēdējām piecām valstīm Eiropas Savienībā ar visvājākajām prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā, apliecina jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem attīstīt IT risinājumus savos uzņēmumos, LIKTA kopā ar partneriem, IT uzņēmumiem Edisoft, Fitek, Lursoft, Microsoft Latvia un VISMA uzsāk izglītojošu kampaņu Gudrā Latvija.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aicināti novērtēt sava uzņēmuma digitālo briedumu vietnē: www.gudralatvija. lv. «Esam uzsākuši pirmo izglītojošo un motivējošo pārmaiņu kampaņu Gudrā Latvija, kas mērķēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir lēmumu pieņēmēji par to, cik motivēts pārmaiņām ir uzņēmums, kā arī par to, kādus IT risinājumus ieviest. Digitālā transformācija un procesu digitalizācija nav pašmērķis, tā ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgam un galarezultātā – nopelnīt vairāk,» uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.

«Aicinām katru Latvijas uzņēmumu sākt ar pirmo soli – vietnē www.gudralatvija.lv izmērīt savu digitālās attīstības briedumu un salīdzināt to ar konkurentiem nozarē.» Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu eksports 2018. gadā sasniedza teju 1,1 miljardu eiro, savukārt pakalpojumu eksports bija 779 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu, informē Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

IKT nozare pēdējos gados strauji attīstās, augot gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaitam.

IKT nozare veido 4,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozarei ir augsta rentabilitāte – vidējā aktīvu rentabilitāte pēc pēdējiem datiem par 2017. gadu Latvijā bijusi 4,5%, savukārt IKT pakalpojumu nozarei – 10%, norāda S. Bāliņa.

Lielākie IT pakalpojumu uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018. gadā: TOP 3

1. SIA Evolution Latvia

Apgrozījums: 89,01 milj. eiro

2. Accenture Latvijas filiāle*

Apgrozījums: 79,6 milj. eiro

3. SIA 4finance IT

Apgrozījums: 47,76 milj. eiro

* pārskata periods 01.09.2017.-31.08.2018.; uzņēmuma sniegtā informācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Saeima Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā atzīst par pamatotu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tilde šogad plāno augt par 15%

Anda Asere, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tilde" šogad plāno septiņu miljonu eiro apgrozījumu, nodrošinot 15% pieaugumu, salīdzinot ar 2018. gadu.

"2019. gads uzņēmumam bija ļoti sekmīgs gan biznesa attīstībā, gan jaunu tehnoloģiju izstrādē mākslīgā intelekta jomā. Audzis darbības apjoms gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kas veido pusi no kopējā uzņēmuma apgrozījuma," teic Andrejs Vasiļjevs, "Tildes" valdes priekšsēdētājs.

Aizvadītajā gadā "Tilde" paplašināja pakalpojumu klāstu Eiropas Savienības institūcijām. 2019. gadā uzņēmums nodrošināja mašīntulkošanas platformas ES Padomes prezidentūrām Rumānijā un Somijā. Ar Somijas platformu, kas izstrādāta sadarbībā ar Somijas premjerministra biroju, jau veikti vairāk nekā 600 tūkstoši tulkojumi. Noslēgti līgumi par mašīntulkošanas risinājumu Horvātijas prezidentūrai un jaunu pakalpojumu izstrādi ES digitālajām infrastruktūrām. Strauji audzis "Tildes" mašīntulka lietotāju skaits arī komercsektorā, piesaistot jaunus klientus ASV, Vācijā, Šveicē, Portugālē, Polijā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā daļa uzņēmumu joprojām pilnībā neizprot tās prasības

Tūkstošiem uzņēmēju prātus 2018. gada pavasarī nodarbinājušās Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības vairumā uzņēmumu ir iedzīvinātas, taču tas nenozīmē, ka to joprojām visi līdz galam izprot. Uzņēmēju aptaujas un tiesībsargājošo institūciju pirmā gada statistika liecina, ka nozīmīgai daļai komersantu joprojām nav īsti skaidrs, kā tieši VDAR ietekmē viņu ikdienas darbu.

Regulas prasību ieviešana sagādājusi grūtības ne vien Latvijas, bet visas Eiropas Savienības (ES) uzņēmējiem. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) datiem, uzraudzības iestādes ES nepilna gada laikā saņēmušas gandrīz 144,4 tūkst. sūdzību, kurās dominēja iedzīvotāju neapmierinātība ar telemārketinga kompāniju zvaniem, uzņēmumu nosūtītiem piedāvājumiem e-pastā cilvēkiem, kuri nebija vēlējušies saņemt reklāmu, kā arī neatbilstošas videonovērošanas veikšanu. Lielākie grēkotāji bijuši Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas uzņēmumi. Pavisam pirmajos deviņos VDAR pastāvēšanas mēnešos piemērots naudas sods par 91 regulas pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru