Ražošana

Ilgezeem no plastmasas neatteiksies

Ilze Žaime, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības vietā tirdziņā bija ieradusies ar savu trauku - 3 litru burku, lūdzot pārdevējai tajā iepildīt izlejamo kvasu. Taču tas klientei tika atteikts norādot, ka produkcija tiek pildīta tikai uzņēmuma izsniegtajā plastmasas iepakojumā un vienīgā iespēja ir dzērienu sākotnēji iepildīt plastmasas pudelē un pēc tam pārliet burkā. Vērsāmies pie SIA «Ilgezeem» vadības, lūdzot skaidrot situāciju.

Uzņēmumā apliecināja, ka SIA «Ilgezeem» izlejamie dzērieni ir iegādājami tikai vienreizējai lietošanai paredzētā plastmasas iepakojumā.

Arī iegādājoties alkoholiskus dzērienus glāzēs, jārēķinās ar to, ka tie vispirms tiks ielieti pudelēs, pēc tam pārlieti glāzēs. Kā skaidro uzņēmumā iemesls tam ir augsto higiēnas prasību nodrošināšana. Dzērieni pudelēs tiek uzpildīti no tam speciāli paredzētām iekārtām un speciāliem izlejamajiem krāniem, kas nedrīkstot nonākt saskarsmē ar nevēlamām baktērijām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri veicot laboratoriskus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka iekārtas ir tīras. Šie krāni ir pielāgoti tikai viena veida pudelēm un darbojas zem augsta spiediena, tādēļ nav iespējams no tiem uzpildīt glāzes vai, piemēram, stikla pudeles. Uzņēmumā akcentē - tas nevar paļauties, ka visu pircēju personīgās pudeles atbildīs nepieciešamajām prasībām.

Arī atkārtota, pat ne tūlītēja pudeļu uzpilde nav iespējama - gan higiēnas prasību nodrošināšanai, gan patērētāju veselības labad, jo pudeles paredzētas tikai vienreizējai lietošanai, informē SIA «Ilgezeem». Arī PVD apstiprina, ka šobrīd Latvijas tirgū nopērkamās PET pudeles pārsvarā ir paredzētas vienreizējai lietošanai.

Iegādājoties SIA «Ilgezeem» kvasu, ir iespējams to uzpildīt tieši glāzēs, bez pudeļu starpniecības, taču higiēnas prasību nodrošināšanai tam tiek izmantotas tikai uzņēmuma piedāvātās vienreizlietojamās plastmasas glāzes.

Pāriet uz izlejamo dzērienu pildīšanu stikla pudelēs uzņēmums neplāno, jo tam būtu nepieciešama pašreizējo pudeļu uzpildes iekārtu nomaiņa. Tas prasītu apjomīgas investīcijas, taču uzņēmums neredz tam nepieciešamību, jo plastmasas pudeles vēl arvien ir pieprasīta pircēju izvēle. Jautājot par to pircēju attieksmi, kas atnākuši līdz tirdzniecības vietai ar savu iepakojumu, bet tajā dzērienus iegādāties nevar, uzņēmumā norāda, ka gluži tukšām rokām prom neviens nedodas. Pircēji iegādāsies dzērienus par spīti plastmasas patēriņam.

PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga skaidro, ka «normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi patērētājam ierasties tirdzniecības vietās vai veikalos ar saviem traukiem, tostarp iegādājoties kvasu vai alu, tomēr uzņēmumam ir jāievēro higiēnas prasības. Lai nodrošinātu higiēnas prasību ievērošanu, pārtikas uzņēmumam ir tiesības noteikt prasības attiecībā uz patērētāju izmantoto taru, piemēram, pārdevējs, izvērtējot taras atbilstību, var atteikt produkta ievietošanu līdzi atnestajā tarā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgezeem saņēmis finansējumu rūpnīcas modernizācijai

Žanete Hāka, 16.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotājam SIA "Ilgezeem" reģistrēta 615,35 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank". Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kas izriet no 2020.gada 9.jūnija kredīta līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

Par labu bankai SIA "Ilgezeem" ieķīlājis savus krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības.

"Lursoft dati rāda, ka šobrīd SIA "Ilgezeem" reģistrētas trīs aktīvas komercķīlas.

Uzņēmuma Tirdzniecības un Mārketinga nodaļas vadītājs Rihards Jablokovs portālam db.lv skaidro, ka SIA "Ilgezeem" (Iļģuciema kvasa, medalus, alus ražotājs) saņēmis finansējumu rūpnīcas modernizācijai un attīstībai.

Runājot par Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma darbību, viņš stāsta, ka pandēmijas laikā uzņēmuma iesala dzērienu apgrozījums vairākās mazumtirdzniecības veikalu ķēdēs krities par 10-35%, savukārt dažās ķēdēs kritums nebija novērojams. Vidējais mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bijis 7-10% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotājs SIA Ilgezeem reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām uzņēmums par labu AS Luminor Bank ieķīlājis krājumus, pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Lai gan ieķīlātās mantas apraksts abām komercķīlām ir vienāds, vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro. Ar abām komercķīlām nodrošināti prasījumi, kas izriet no diviem dažādiem kredīta līgumiem. Komercķīlas reģistrētas 22.martā.

Lursoft izziņa liecina, ka SIA Ilgezeem ir aktuālas sešas komercķīlas.

SIA Ilgezeem dibināts 1995.gadā un tas ražo tomātu mērces un kečupus, sinepes un majonēzes, kā arī kvasu un citus bezalkoholiskos dzērienus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tas vienādās daļās (pa 50% kapitāla daļu) pieder Viktoram Ogņanovam un Robertam Volfam.

2017.gadā SIA Ilgezeem strādāja ar apgrozījumu 4,412 miljonu eiro apmērā un uzņēmuma peļņa bija 155 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja vidēji 114 darbiniekus tajā gadā, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 1,044 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotājs «Ilgezeem» («Iļģuciema kvass», «Veselība» «Iļģuciema alus») pagājušajā gadā strādāja ar 4,815 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 95,6% - līdz 303 046 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn kompānija strādāja pie ražošanas procesu efektivitātes uzlabošanas un izdevumu optimizēšanas. Kompānija pabeidza arī vienu Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītu projektu ar mērķi modernizēt ražošanas iekārtas, kā arī iesniedza jaunu projekta pieteikumu, lai iegūtu atbalstu no ES fondiem.

Tāpat kompānijas vadība atgādina, ka aizvadītajā gadā izstrādāja vairākas klasiskā alus šķirnes, kā arī sāka ražot vairāku veidu sidrus, kuri paredzēti tikai eksportam, ņemot vērā augsto akcīzes nodokli sidriem Latvijā. Tāpat kompānija sāka ražot bezalkoholiskos dzērienus «Morss» un «Veselības dzērienu» bez cukura.

2018.gadā «Ilgezeem» piedalījās arī vairākās starptautiskajās izstādēs, kā arī turpināja sadarbību ar partneriem no Palestīnas, Kuveitas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irānas, Korejas, Šanhajas, Honkongas, Maldīvu salām, Izraēlas un Spānijas. Kompānija ieguva HALAL standarta produktu apstiprinājumu eksportam uz valstīm, kurās dominējošā ir islāma ticība. Arī šogad plānots piedalīties starptautiskās izstādēs ārpus Latvijas ar mērķi piesaistīt eksporta partnerus, tostarp NVS valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā modes nozare no PET pudelēm izgatavo apģērbus, somas un pat juvelierizstrādājumus, autoražotājs "Audi" no otrreizējiem izejmateriāliem izgatavo automobiļu sēdekļu apdari.

Pirmais "Audi" modelis, kurā sēdekļi izgatavoti no pārstrādāta materiāla, ir ceturtās paaudzes "Audi A3".

Līdz pat 89% izmantoto tekstilmateriālu ražoti no pārstrādātām PET pudelēm, kas pārvērstas par dziju, tādējādi nodrošinot gan izskata, gan sajūtu ziņā tādus pašus kvalitātes standartus kā tradicionālā tekstila apdare.

Valstīs, kur darbojas depozīta sistēma, nododot pudeles tukšās taras pieņemšanas automātos, iespējams saņemt atlīdzību. Piemēram, Vācijā tie ir 25 centi par pudeli. Kad pudeles ir nogādātas pārstrādes rūpnīcā, tās tiek sašķirotas pēc krāsas, izmēra un kvalitātes, bet vēlāk iekārta tās sasmalcina pavisam smalkos gabaliņos, kurus mazgā, izžāvē un izkausē. No šīs masas tiek izveidoti nepārtraukti plastmasas pavedieni. Kad tie ir izžuvuši, iekārta tos sagriež mazos gabalos un izveido granulas, kas tiek saspiestas tā, lai radītu diegus. Diegus, savukārt, uztin uz spolēm un izmanto noslēguma posmā, lai izgatavotu nepieciešamos materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu ražotāja SIA Ilgezeem apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 4,9 miljonus eiro, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Alīna Kļaviņa.

2017.gadā apgrozījums bija 4,4 miljoni eiro, tādējādi gada laikā tas pieaudzis par 11%. Dzērienu segmentā apgrozījums audzis par 16%. Uzņēmums ražošanā ieviesis jaunu limonādi – Sulunāde ar divām garšām – ābolu un ābolu-upeņu, tāpat kvasam tiek piedāvāts jauns kvass - Baltais Iļģuciema kvass. Veselības dzērienam tiks ieviestas jaunas garšas – upeņu un bez cukura, kā arī trīs jaunas garšas medalum gan Latvijas tirgum, gan eksportam. Arī alum plānots ieviest trīs jaunas garšas eksporta tirgiem un ābolu-ķiršu sidru fasēt mazajās 0,33 litru pudelēs eksporta tirgiem.

Lai šos plānus īstenotus, Ilgezeem reģistrējis divas komercķīlas - vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 469 tūkstoši eiro, bet otras - 1,26 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotāja SIA «Ilgezeem» valdē vakar reģistrētas izmaiņas, vēsta Klientu Portfeļa monitorings.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma uzņēmuma valdē atgriezies ražošanas uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Volfs, kurš iecelts par valdes priekšsēdētāju. Kopā ar viņu valdē amatu ieņem Igors Lukjaņuks.

2018.gadā ražotāja apgrozījums sasniedza 4,81 miljonu eiro un pārskata gadu tas noslēdza ar 303 tūkstošu eiro peļņu. No kopējā apgrozījuma 76,1% pērn nodrošinājis vietējais tirgus.

SIA «Ilgezeem» gada pārskatā teikts, ka 2019.gadā uzņēmums plāno turpināt darbu pie tālākas procesu efektivitātes celšanas visos ražošanas posmos un pārdošanā, paredzot arī jaunu produktu ieviešanu.

Aizvadītajā gadā ražotājs ar darba vietām nodrošinājis 111 darbiniekus un VID administrētajos nodokļos samaksājis 1,32 milj.EUR, no kuriem 0,33 milj.EUR – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No kaimiņvalstu pieredzes ir jāmācās

Ilona Kiukucāne, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece, politikas plānošanas dokumentu eksperte, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā būtiski mācīties no citu valstu pieredzes, kurās šāda sistēma darbojas jau ilgāku laika periodu. Šobrīd rodas bažas par to, ka piedāvātā sistēma radīs zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valstij, tāpēc turpmākai sistēmas ieviešanai Latvijā ir jānotiek gudri un pārdomāti.

Igaunijā obligāto depozīta sistēmu ieviesa 2005. gadā, attīstot tieši dzērienu pudeļu dalītu vākšanu, nevis atkritumu šķirošanas sistēmu. Tas gan nav noticis bez zaudējumiem. Igaunijas valsts dzērienu depozīta sistēmu no valsts līdzekļiem dotē jau vairāk nekā desmit gadus. Savukārt Lietuvā obligātā depozīta sistēma parādījās salīdzinoši nesen – 2016. gadā, kad to ieviesa paralēli dalītajai atkritumu šķirošanas sistēmai. Turklāt Lietuvas pieredze parāda, ka patērētājiem dzērieni ir kļuvuši dārgāki par 15 centiem. Pēc depozīta ieviešanas viena produkta pudeles cena pieauga par aptuveni 4,2 centiem kopā ar PVN, kā arī brīdī, kad patērētājs iegādājas dzēriena pudeli, tam ir papildus jāpiemaksā 10 centi. Turklāt depozīta sistēma Lietuvā pirmajos gados strādājusi ar aptuveni 4,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Nereti tiek minēts arguments, ka Lietuvā obligātā depozīta sistēma strādā ar zaudējumiem, jo pierobežā dzīvojošie latvieši nodod savas dzērienu pudeles Lietuvas automātos. Šis arguments gan neiztur nekādu kritiku, jo Latvijas tirgū novietoto pudeļu skaits, ko var atgriezt caur Lietuvas depozītu, ir ļoti šaurs. Pudelēm jau sākotnēji ir jābūt ražotām Lietuvas tirgum un ar Lietuvas tirgus depozīta atpazīšanas zīmēm. Latvijā šīs pudeles ir nonākušas tāpēc, ka, samazinoties dzērienu patēriņam, ražotājs ir spiests vienam tirgum marķēto produkciju tirgot arī citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Food Union grupā ietilpstošajā piena pārstrādes uzņēmumā Valmieras piens, kur tiek ražots Bifido jogurts.

Patlaban uzņēmums maina zīmola vizuālo indentitāti, papildina produktu klāstu un attīsta ražošanas procesus. Kopumā šo gandrīz divu gadu laikā Valmieras piena produktu zīmola, sortimenta un ražošanas procesu attīstībā uzņēmums būs ieguldījis vairāk nekā 800 000 eiro.

Līdz ar zīmola maiņu jauna vizuālā identitāte ir arī visiem Valmieras zīmola produktiem – lakonisks logotips, koši elementi un krāsu toņi ir apvienoti ar to pašu Valmieras nosaukumu, stāsta Food Union piena produktu zīmolu vadītāja Ilva Veidemane. Būtiskākās pārmaiņas uzņēmums veicis Valmieras jogurtu sortimentā – tiek piedāvātas jaunas garšas un izskats, un kopumā uzņēmuma portfelis paplašināts ar deviņiem jauniem jogurtiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu dots. ir izstrādājuši prototipu depozīta iekārtai, kas spēj pieņemt un ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīt dažādus iepakojuma veidus.

Kā pastāstīja Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi, automāts spēj atpazīt un pieņemt 0,5 l un 1,5 l PET pudeles, 5 l plastmasas pudeles, 1,5 l plastmasas kanniņas (piemēram, logu šķidruma iepakojumu), 0,33 l un 0,5 l dzērienu alumīnija bundžas, kartona tetrapakas, 0,5 l stikla dzērienu pudeles, 0,7 l stikla dzērienu pudeles un 0,5 l stikla burkas.

«Šis ir loģisks virziens mūsu pašreizējam pētniecības un attīstības posmam,» viņš sacīja.

«Pastiprinoties jautājumam par piesārņojumu un klimata pārmaiņām, arī mašīnbūves nozare Latvijā arvien vairāk domā, kā radīt efektīvus risinājumus piesārņojuma mazināšanai. Mūsuprāt, tehnoloģiskās iespējas un Latvijas speciālistu kompetences ļauj jau šobrīd radīt risinājumu, kas ļautu depozītā nodot plašāku ikdienas atkritumu klāstu, aptverot arī tādus iepakojumus, ko tradicionālie depozīta automāti un sistēmas nespēj. Šo praksi ievieš arī citur Eiropā, piemēram, Dānijā šovasar ieviesta paplašināta depozīta sistēma, kurā var nodot ne vien iepakojumu, ko pieņem klasiskais depozīts, bet arī sulu un smūtiju iepakojumus. Šādi vairākkārtīgi dažādoti pieņemamā iepakojuma veidi ,» stāsta R. Dlohi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Latvijas uzņēmumi izstrādā depozīta automāta prototipu

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums SIA Peruza sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu SIA WeAreDots sākuši darbu pie iepakojuma depozīta iekārtu un IT risinājumu izstrādes, kas spētu atpazīt un pieņemt dažāda veida un materiāla iepakojumus.

Līdz šā gada rudenim plānots izstrādāt jau konkrētu iekārtas prototipu, izmantojot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā datorredze, mākslīgais intelekts un robotmanipulatori.

Plānots, ka iekārta, kas pašlaik ir izstrādes posmā, depozītā spēs pieņemt dažāda veida iepakojumu un būs mobila. Šobrīd tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku (pamatā saldināto dzērienu un ūdens PET pudeles, skārdenes un alus stikla pudeles), taču mērķis ir Latvijā rādīt pasaules līmenī unikālu iekārtu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un pieņemt depozīta sistēmā arī šampanieša, vīna, stipro alkoholisko dzērienu pudeles, kā arī dažādu citu dzērienu un arī sadzīves ķīmijas, kosmētikas produktu iepakojumus (piemēram, šampūna pudeles). Sistēmā nodot varēs arī visa veida burkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Savāc 10 000 parakstu par iespēju pret atlīdzību depozītā nodot dažādus iepakojuma veidus

Zane Atlāce - Bistere, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas produktu iepakojumā ir nepieciešamas, lai pilnveidotu funkcionalitāti un dizainu, bet tām nevajadzētu būtiski ietekmēt produkta gala cenu

Vērtējot Latvijas tirgu, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša pauž, ka, viņasprāt, esam pārmaiņu vidū, jo tirgū pamanām galēji atšķirīgus piemērus. «Ir ražotāji, kuri seko pasaules tendencēm un inovācijai, bet ir arī tādi, kuri joprojām pieturas pie košiem, bieži vien par produktu dārgākiem iepakojumiem. Mūsu aprēķini liecina, ka gala produkta sadārdzinājums, izvēloties ne vienmēr racionālāko no iespējamajiem iepakojuma veidiem, varētu būt pat 30–40% robežās,» viņa skaidro.

Bez ieguldījumiem neiztikt

Iepakojums ir nozīmīga daļa no ražošanas procesa, tādēļ, izvērtējot un lemjot par jaunu ražošanas līniju iegādi vai uzlabojumiem esošajos ražošanas procesos, vienmēr tiek skatīti arī iepakojuma pilnveidošanas jautājumi, atzīst Food Union mārketinga direktore Ieva Ražinska. «Gluži kā nemitīgi attīstām un uzlabojam produktus, regulāri pilnveidojam arī to iepakojumus. To darām plānveidīgi, ņemot vērā mainīgās patērētāju vajadzības, tirgus tendences, kā arī normatīvus un regulējumu. Pirmkārt, mums kā pārtikas produktu ražotājam ir svarīgi, lai iepa- kojums pildītu savu galveno uzdevumu – nodrošinātu funkcionālu, drošu un kvalitatīvu aizsardzību pret ārējo vidi. Svarīgi arī, lai iepakojumam būtu tikai tam vien raksturīgs dizains un forma, lai patērētājam būt vieglāk produktus atrast veikalu plauktos un atšķirt tos no citiem līdzīgiem produktiem. Piemēram, tīrkultūras pudeles forma ir jauninājums piena kategorijas plauktos Latvijā. Tā tika īpaši izstrādāta uzņēmuma vajadzībām, balsoties uz tendencēm citur pasaulē. Pudeles etiķetes dizains tapis tepat Latvijā,» viņa klāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Prezentē pasaulē pirmās papīra alus pudeles prototipus

Zane Atlāce - Bistere, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas alus ražotājs «Carlsberg Group» turpina savu ceļu uz pasaulē pirmo «papīra» pudeli, kas izgatavota no ilgtspējīgu resursu koka šķiedrām, kas ir gan 100% bioloģiskas, gan pilnībā pārstrādājamas, informē uzņēmumā.

«Carlsberg» prezentējis divus jaunus pētījumu prototipus tā projektam «Green Fibre Bottle», kas ir pirmā «papīra pudele», kurā tiek pildīts alus. Šobrīd iniciatīvai pievienojušās citas pasaulē vadošas kompānijas, kurām ir vienota vīzija attiecībā uz ilgtspējīga iepakojuma izstrādi, veicot papīra pudeļu tehnoloģijas attīstīšanu.

Abi jaunie pētījumu prototipi izgatavoti no ilgtspējīgu resursu koka šķiedrām, tie ir pilnībā pārstrādājami un ar iekšējo struktūru, kas ļauj iepildīt alu. Viens prototips izmanto plānu pārstrādājumu PET polimēra plēves struktūru, bet otrs – 100% bioloģisku PEF polimēra plēves struktūru. Šie prototipi tiks izmantoti, lai pārbaudītu šo struktūru tehnoloģiju, jo «Carlsberg» vēlas iegūt risinājumu, kas ļautu izmantot 100% bioloģiskas pudeles bez polimēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Maxima aicina veidot efektīvu depozīta sistēmu iepakojumam

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī.

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru