Politika

Irākas armija: Protesti radījuši sešus miljardus dolāru lielus zaudējumus

LETA--DPA, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Pret valdību vērstie protesti, kas Irākā notiek kopš oktobra sākuma, radījuši zaudējumus vairāk nekā sešu miljardu dolāru (5,4 miljardu eiro) apmērā, trešdien paziņojusi Irākas armija.

«Patiešām miermīlīgām demonstrācijām nevajadzētu novest pie posta vai kaitēt Irākas ekonomikai,» paziņoja armijas preses pārstāvis Abdelkarims Halafs.

Viņš norādīja, ka Basras provincē simtiem kravas mašīnu jau piekto dienu pēc kārtas nespēj piekļūt ostai, jo protestētāji nobloķējuši ceļus.

«Tas nodara smagu kaitējumu valstij,» viņš piebilda.

Irākieši Bagdādē un galvenokārt šiītu apdzīvotajos Irākas dienvidos protestos pieprasa reformēt politisko iekārtu. Protestus uzkurinājušas sabiedrības dusmas par plaši izplatīto korupciju, lielo bezdarbu un sliktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Lai gan kopš 24.oktobra, kad sākās otrais protestu vilnis, protestētāju galvenā taktika bijusi pilsoniskā nepakļaušanās, demonstrācijas vairākkārt ir pāraugušas vardarbībā.

Kopš 1.oktobra protestos Irākā dzīvību zaudējuši aptuveni 270 cilvēki, lielākoties protestētāji, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā esošie dati.

Irākas varasiestādes ir pārstājušas sniegt informāciju par protestos bojāgājušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien naftas cena turpina palielināties, ņemot vērā, ka saspīlējums starp ASV un Irānu turpina augt.

Brent jēlnaftas cena pieauga par 2,4% līdz 70,24 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā sešu mēnešu laikā. Savukārt ASV jēlnaftas WTI cena palielinājās par 2,1% līdz 64,36 dolāriem par barelu.

Naftas cena sāka kāpt piektdien, reaģējot uz ziņām, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa pavēles Irākā nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani. Analītiķi gan norādījuši, ka cenas turpmākais virziens atkarīgs no tā, kāda būs turpmākā valstu reakcija un rīcība.

Irāka ir OPEC otrs lielākais naftas ražotājs, un decembrī valsts kopējie naftas pārstrādes apjomi sasniedza 4,6 miljonus barelu dienā.

RBC globālā izejvielu izpētes analītiķe Helima Krofta uzsvērusi, ka pagātnē šāds ģeopolitisks notikums izraisītu straujāku naftas cenu pieaugumu, un pašreizējā reakcija atspoguļo to, ka cenas kļuvušas salīdzinoši noturīgas pret šādām situācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Irānā nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem

LETA--DPA/AP/AFP, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam, ceturtdien paziņoja viņa ģimene.

«Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts,» paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.

Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.

No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.

Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.

Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas pasažieru lidmašīna "Boeing 737", kas ar 176 cilvēkiem nogāzās netālu no Teherānas, aizdegās, vēl gaisā esot, teikts Irānas izmeklētāju sākotnējā ziņojumā.

Aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna, kas bija ceļā uz Kijevu, avarēja trešdien neilgi pēc izlidošanas no Teherānas Imāma Homeini lidostas.

Irānas civilās aviācijas organizācijas ziņojumā citēti aculiecinieki uz zemes un garām lidojošā lidmašīnā augstu gaisā sakām, ka "Boeing 737" aizdegusies vēl gaisā esot.

Trīs gadus vecajai lidmašīnai, kurai apkope pēdējoreiz tika veikta 6.janvārī, neilgi pēc pacelšanās radās tehniskas problēmas. Lidmašīna mainīja kursu uz tuvāko lidostu un pēc tam avarēja, norādīts ziņojumā.

Ziņojumā nav teikts, kādas tieši tehniskās problēmas lidmašīnai bijušas. Tomēr kāds kanādiešu avots drošības dienestos ziņu aģentūrai "Reuters" atklāja, ka gūti pierādījumu, ka pārkarsis viens no lidmašīnas dzinējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps draud Irākai ar sankcijām, ja ASV karaspēks tiks izraidīts

Lelde Petrāne, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis ar bargām sankcijām pret Irāku pēc tam, kad tās parlaments aicināja ASV karaspēku pamest valsti, ziņo BBC.

"Mums tur ir ļoti dārga gaisa spēku bāze. Tās uzbūvēšana prasīja miljardiem dolāru. Mēs nekur nebrauksim, ja vien viņi mums to neatmaksās," viņš sacījis žurnālistiem.

Kā vēstīts, Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, kurš pagājušās nedēļas piektdienā gāja bojā raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostai, tika nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādījuma. Starp nogalinātajiem ir arī Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Irāna solījusi atriebties par K. Soleimani nogalināšanu, savukārt ASV akcentē, ka nogalinājušas teroristu. K. Soleimani pēctecis solījis izraidīt ASV no Tuvajiem Austrumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV amatpersonas nodevušas Ukraina svarīgus datus par Ukrainas aviolainera katastrofu Irānā, piektdien pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko.

"Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un es tikāmies ar ASV pārstāvjiem. Mēs saņēmām svarīgus datus, ko apstrādās mūsu eksperti," tviterī pavēstīja ministrs.

Zelenskis sociālajā tīklā "Facebook", izsakoties par Irānas aviokatastrofas iemesliem, apliecināja: "Versija par raķeti netiek izslēgta, bet tā pagaidām nav apstiprināta."

Prezidents lūdzis, lai Ukrainai tiek nodota visa nepieciešamā informācija pilnīgas izmeklēšanas veikšanai.

"Mūsu mērķis ir noskaidrot neapstrīdamu patiesību," viņš norādīja. "Cilvēka dzīvības vērtība ir pāri visiem politiskajiem motīviem."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs ceturtdien pavēstīja, ka izmeklētāji strādā pie vairākām versijām. To vidū ir raķetes trieciens, sadursme ar bezpilota lidaparātu, dzinēja avārija un terorakts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Honkongas protestētāji izmanto Bluetooth, bēgot no izsekošanas

Lelde Petrāne, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestētāji Honkongā pievērsušies jaunai saziņas formai - lietotnei, kas neizmanto internetu un kuru Ķīnas varas iestādēm ir grūtāk izsekot, vēsta BBC.

Bridgefy ir balstīta uz Bluetooth un ļauj protestētājiem savstarpēji sazināties bez interneta savienojuma.

Saskaņā ar mērījumu firmas Apptopia datiem lejupielāžu apjoms pēdējos divos mēnešos ir palielinājies gandrīz par 4000%.

Sms, e-pastus un ziņojumapmaiņas lietotni WeChat pārrauga Ķīnas varas iestādes.

Bridgefy savieno lietotāju ierīces, ļaujot cilvēkiem tērzēt vienam ar otru, pat ja viņi atrodas dažādās pilsētas vietās. Attālums no tālruņa uz tālruni ir 100 m.

Lietotni izstrādājis Sanfrancisko jaunuzņēmums, un iepriekš to izmantoja vietās, kur wi-fi vai tradicionālie tīkli nedarbojas pietiekami labi, piemēram, lielos mūzikas vai sporta pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Reaģējot uz notikumiem Irākā, aug naftas cenas, bet akciju cenas - krīt

Žanete Hāka, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz ģeopolitisko spriedzi Irākā, pasaulē strauji pieaugusi naftas cena, bet investori steidz meklēt drošu patvērumu saviem līdzekļiem, kas veicina akciju cenu kritumu.

Piektdien raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostā gāja bojā Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un vēl septiņi cilvēki, tostarp, Irākas militārā grupējuma “Hashed al Shaabi” vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Soleimani nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādēm. Irānā izsludinātas trīs dienu sēras, izcēlušies protesti, bet valsts prezidents Hasans Ruhani uzsvēris, ka reģiona brīvās valstis atriebsies ASV par Soleimani nogalināšanu.

Reaģējot uz notikumiem, Brent jēlnaftas cena pieauga par 4% līdz 69,16 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš septembra. WTI cena pieauga par 4,22% līdz 63,77 dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Nerimstot protestiem un nekārtībām, ASV pilsētās izsludināta komandantstunda

LETA--AFP, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas mērs Bils de Blāzio pirmdien izsludināja pilsētā komandanta stundu no plkst.23 līdz plkst.5, ASV pilsētās turpinoties vardarbīgiem pretrasisma protestiem pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves.

"Mēs atbalstām mierīgu protestu," sacīja de Blāzio, kurš arī pateica, ka pieņēmis lēmumu par komandanta stundu, konsultējoties ar Ņujorkas štata gubernatoru Endrū Kuomo.

Mērs un gubernators kopīgā paziņojumā sacīja, ka pilsētā tiks divkāršota policijas klātbūtne, "lai palīdzētu novērst vardarbību un īpašuma bojāšanu", sevišķi komerciālajos rajonos, tostarp Manhetenā, kur jau ir izsistas veikalu vitrīnas un notikušas to izlaupīšanas.

"Mēs nevaram ļaut, ka vardarbība grautu šī brīža vēstījumu. Tas ir pārāk svarīgs, un šis vēstījums ir jāsadzird," teica de Blāzio.

Neilgi pēc šī paziņojuma Kuomo savā intervijā raidsabiedrībai MSNBC pauda bažas, ka protesti ar tūkstošiem cilvēku piedalīšanos var izplatīt Covid-19, kuras pandēmijā Ņujorka bija kļuvusi par vienu no epicentriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nākamā kultūras revolūcija

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lai sabiedrība varētu attīstīties, katrai paaudzei ir nepieciešama sava kultūras revolūcija,» tāds 60. gadu vidū bija Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētāja Mao Dzeduna vēstījums.

Tā laika Kultūras revolūcija gan ne tikai būtiski izmainīja Ķīnas sabiedrību, bet arī maksāja dzīvību vismaz pieciem miljoniem cilvēku. Tajā pašā laikā Mao paziņojumā kaut kas ir, jo paralēli Ķīnas Kultūras revolūcijai tolaik arī daudzās Rietumu valstīs notika sava veida kultūras revolūcijas, pat ja tās nesauca tādā vārdā. Rietumos vairāk runāja par 60. gadu studentu nemieriem, pēc kuriem sekoja vairākas Rietumu sabiedrībai turpmākajos gados nozīmīgas pārmaiņas, piemēram, attiecībā uz sieviešu tiesībām, vides aizsardzību un sadarbību ar Austrumeiropu, kas bija būtisks solis Eiropas apvienošanas un Otrā pasaules kara seku pārvarēšanas virzienā. Ja Mao Kultūras revolūcija Ķīnā bija virzīta uz to, lai cilvēkus vēl vairāk audzinātu pareizajā ideoloģijā, tad tā laika sabiedriskās aktivitātes Rietumos cita starpā noveda pie personīgās brīvības vēl nebijušas paplašināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

FOTO: Honkongas skolēni izveido cilvēku ķēdes, atbalstot protestus

LETA--REUTERS, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki simti formās tērptu skolēnu, no kuriem daudziem sejas sedza maskas, pirmdien visā Honkongā sadevās rokās un izveidoja dzīvas ķēdes, šādi pēc kārtējās nedēļas nogales, kurā tika pieredzētas sadursmes, paužot atbalstu demokrātijas atbalstītāju protestiem.

Metro stacijas, kas svētdien tika slēgtas pēc dažkārt vardarbīgām konfrontācijām, atkal tika atvērtas.

«Skolēnu veidota dzīvā ķēdē ir spēcīgākais apliecinājums tam, cik šie protesti ir dziļi iesakņojušies sabiedrībā - tik dziļi, ka izpletušies skolu audzēkņu vidū,» žurnālistiem skaidroja viens no protestu dalībniekiem.

Svētdien Honkongā tūkstošiem cilvēku piedalījās miermīlīgā demonstrācijā pie ASV konsulāta, aicinot palīdzēt nodrošināt demokrātiju šajā Ķīnas autonomajā pilsētā.

Kareivīgāk noskaņotie pēc šīs protesta akcijas Honkongas nozīmīgākajā darījumu apkaimē - Centra rajonā - ķērās pie radikālākiem soļiem, dedzinot un postot metro stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Libāna neilgi pēc izsludināšanas atcēlusi ierosinājumu ieviest nodevu par saziņas lietotņu, piemēram, «WhatsApp», izmantošanu.

Sākotnējam paziņojumam par nodevas ieviešanu sekoja protesti visā valstī, kuros tika pieprasīta premjera un citu «korumpēto politiķu» atkāpšanās un aicināts sākt «revolūciju».

Libānas telekomunikāciju ministrs Mohameds Čukairs vēlāk paziņoja, ka 0,2 ASV dolāru (0,18 eiro) nodeva dienā par populārās lietotnes izmantošanu tomēr netiks piemērota, vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Ministrs norādīja, ka lēmuma atcelšanu pieprasījis Libānas premjers Saads Hariri.

Iepriekš ceturtdien Libānas informācijas ministrs Džamals al Džarrahs pēc valdības sēdes sacīja, ka no nākamā gada 1.janvāra par «WhatsApp» lietošanu tiks noteikta nodeva 0,2 ASV dolāri dienā vai seši dolāri mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzē otrdien sākusies liela protesta akcija pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.

Protestos šoreiz iesaistījušās arī mērenāk noskaņotās arodbiedrības, lai gan viņu prasības ir nedaudz pieticīgākas.

Francijas lielākās arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers medijiem atklāja, ka CFDT iebilst pret plānoto minimālā vecuma palielināšanu pilnas pensijas saņemšanai un vēlas "pasākumus sociālā taisnīguma stiprināšanai".

Tikmēr kreisās arodbiedrības CGT līderis Filips Martiness, kurš bijis vadošais spēks streikos un protestos pret pensiju sistēmas reformu, pauda viedokli, ka valdībai būtu jāuztver šie protesti kā zīme par arodbiedrību vienoto pretestību un jāpārdomā šī lieta.

Francijas mediji vēsta, ka protesti šodien notiek arī Lionā, Marseļā, Bordo un Nantē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, valdot bažām par tirdzniecības karu; naftas cenas sarūk

LETA--AFP, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, turpinoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, savukārt Āzijas biržās kritumu veicināja arī plašie protesti Honkongā.

Āzijas tirgi ievadīja kritumu sēriju pēc divas dienas ilguša kāpuma, un Honkongas biržas indekss samazinājās par 1,7%, kamēr Honkongas centru paralizēja protesti pret valdību un vēlāk izcēlās sadursmes starp policiju un demonstrantiem.

Āzijas kritumam sekoja Eiropas biržu indeksu samazināšanās, un pēc tam saruka arī Volstrītas indeksi.

«Tirgus ir nobažījies par ASV ekonomikas izaugsmi, globālo izaugsmi, un tarifu jautājumu,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Investoriem arī bija mazāk cerību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz samazinātu procentlikmes, pēc tam, kad ASV atlika muitas tarifu noteikšanu Meksikas preču importam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Apple pēc Ķīnas brīdinājuma izņem Honkongas protestētāju izmantotu lietotni

LETA--DPA, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju firma «Apple» pēc Ķīnas brīdinājuma izņēmusi no sava veikala lietotni «HKMap.Live», kas ļāva protestētājiem Honkongā izsekot policijas pārvietošanos.

Kā paziņoja «Apple», «lietotne tikusi izmantota veidos, kas apdraud tiesībsargājošās iestādes un iedzīvotājus Honkongā».

Lietotnei «HKMap.Live» bija svarīga loma, ļaujot protestētājiem izvairīties no policistiem, kas pēdējās nedēļās arvien lielākā skaitā tiek izvietoti Honkongā protestu apspiešanai.

«Apple» lietotni izņēma pēc Ķīnas valsts medija apsūdzībām, ka tā «acīmredzami palīdz grautiņu dalībniekiem».

«Neviens nevēlas ievilkt «Apple» ieilgušajos nemieros Honkongā. Taču cilvēkiem ir pamats domāt, ka «Apple» jauc biznesu ar politiku un pat nelikumīgām darbībām,» vēsta Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālais laikraksts «People's Daily».

««Apple» ir jāpadomā par sava nesaprātīgā un bezatbildīgā lēmuma sekām,» norāda avīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu papildina ar 29 kultūras un dabas mantojuma vietām

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pēc Irānas raķešu uzbrukuma ASV spēku izmantotajām bāzēm Irākā nosaka jaunas sankcijas Irānai, piektdien paziņoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Pēc viņu teiktā, sankcijas noteiktas astoņām augsta ranga Irānas amatpersonām un vairāk nekā desmit vadošajiem metālu ražotājiem valstī.

"Šo darbību rezultātā mēs nogriezīsim miljardiem dolāru Irānas režīma atbalstam," reportieriem pavēstīja Mnučins.

Savukārt Pompeo paziņoja, ka ASV par iespējamu uzskata versiju, ka Irānas raķete notrieca Ukrainas pasažieru lidmašīnu pie Teherānas, nogalinot visu tajā esošos 176 cilvēkus.

"Mēs uzskatām, ka tas ir iespējams, ka lidmašīnu notrieca Irānas raķete. Mēs ļausim pabeigt izmeklēšanu, pirms izdarīsim gala secinājumu," sacīja Pompeo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būs jauns Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks. ASV prezidents Donalds Tramps amatam nominējis karjeras diplomātu Džonu Lesliju Kārvailu. Par to piektdien vēsta LNT ziņas sešos, atsaucoties uz ASV Baltā nama izplatīto paziņojumu.

Kārvails ir ASV Valsts departamenta Personāla plānošanas un attīstības biroja direktora vietnieks. Viņš ir pieredzējis karjeras diplomāts. Kārvails divas reizes bijis diplomātiskās misijas vadītāja vietnieks - vispirms ASV vēstniecībā Brunejā, bet pēc tam Nepālā. Kārvails arī bijis ekonomisko attiecību padomnieks ASV vēstniecībās Itālijā, Irākā un Kanādā.

Kā LNT ziņām norādīja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļas vadītājs Čads Tvitijs, Trampa nominētais vēstnieks ir ar ilggadēju pieredzi ārlietu dienestā. «Viņš ir ļoti pieredzējis un augsti kvalificēts diplomāts. Esam ļoti priecīgi par viņa nominēšanu,» sacīja Tvitijs.

Trampa izraudzīto diplomātu par piemērotu vēstnieka amatam uzskata Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks, Latvijas bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš («Jaunā Vienotība»). «Karjeras diplomāti no Vašingtonas vienmēr ir ļoti labi sagatavoti. Viņi īpaši sagatavojas Latvijai, viņi pat valodu iemācās. Un mums ir bijusi ļoti laba pieredze ar karjeras diplomātiem. Kārvails ir bijis vairākās valstīs gan Eiropā, gan Āzijā. Vadoties no viņa pieredzes, es domāju, ka viņš būs ļoti piemērots Latvijai. Un tās ir labas ziņas, ka tāda izvēle ir izdarīta,» norādīja Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru