Politika

Tramps draud Irākai ar sankcijām, ja ASV karaspēks tiks izraidīts

Lelde Petrāne, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis ar bargām sankcijām pret Irāku pēc tam, kad tās parlaments aicināja ASV karaspēku pamest valsti, ziņo BBC.

"Mums tur ir ļoti dārga gaisa spēku bāze. Tās uzbūvēšana prasīja miljardiem dolāru. Mēs nekur nebrauksim, ja vien viņi mums to neatmaksās," viņš sacījis žurnālistiem.

Kā vēstīts, Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, kurš pagājušās nedēļas piektdienā gāja bojā raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostai, tika nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādījuma. Starp nogalinātajiem ir arī Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Irāna solījusi atriebties par K. Soleimani nogalināšanu, savukārt ASV akcentē, ka nogalinājušas teroristu. K. Soleimani pēctecis solījis izraidīt ASV no Tuvajiem Austrumiem.

Savukārt D. Tramps pavēstījis, ka, ja Irāka nedraudzīgā veidā lūgs ASV spēkiem pamest valsti, "mēs viņiem piemērosim tādas sankcijas, kādas viņi nekad agrāk nav redzējuši".

Šobrīd Irākā atrodas aptuveni 5 tūkstoši ASV karavīru.

Toties Irāna ir paziņojusi, ka tā vairs neievēros ierobežojumus, kas noteikti ar 2015. gada kodolvienošanos, saskaņā ar kuru tā piekrita ierobežot savas darbības kodolieroču jomā un atļaut piekļuvi starptautiskajiem inspektoriem apmaiņā pret ekonomisko sankciju atcelšanu.

Cik drīz Irāna varētu izstrādāt atombumbu?

Pirms 2015. gada jūlija saskaņā ar tā laika Baltā nama datiem Irānai bija pietiekami resursu, lai radītu astoņas līdz desmit atombumbas. ASV eksperti toreiz lēsa, ka, ja Irāna būtu nolēmusi pasteigties ar atombumbas izgatavošanu, tai būtu nepieciešami divi līdz trīs mēneši.

Tagad tiek lēsts, ka maksimālais laiks ir aptuveni gads, minimālais - pāris mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Irānā nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem

LETA--DPA/AP/AFP, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna sestdien atzinusi, ka notriekusi Ukrainas lidmašīnu, kuras katastrofā trešdien pie Teherānas dzīvību zaudēja visi 176 cilvēki, kas atradās gaisa kuģī.

"Irānas Islāma republika dziļi nožēlo šo katastrofālo kļūdu," tviterī pavēstīja Irānas prezidents Hasans Ruhani. "Bruņoto spēku iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka Ukrainas lidmašīnas drausmīgo katastrofu un 176 nevainīgu cilvēku nāvi diemžēl izraisījušas cilvēciskas kļūdas dēļ izšautas raķetes."

Ruhani piebildis, ka izmeklētāji turpina darbu, lai noskaidrotu atbildīgos par šo "nepiedodamo kļūdu" un sauktu tos tiesas priekšā.

Lidmašīna trešdien nogāzās dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena ASV bāzēm Irākā, kas bija sarīkots, atbildot uz pagājušās piektdienas ASV gaisa spēku triecienu Irākā, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis un vēl deviņi cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Irāna vairs neievēros kodolvienošanās ierobežojumus par urāna bagātināšanu

LETA--REUTERS, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna svētdien paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic tās 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.

Valsts televīzija ziņoja, ka Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.

"Irāna turpinās kodolbagātināšanu bez ierobežojumiem un pamatojoties uz tās tehniskajām vajadzībām," teikts televīzijā nolasītajā paziņojumā.

Jaunais paziņojums par atkāpšanos no kodolvienošanās bija gaidāms šajā nedēļas nogalē, un nav zināms, cik lielā mērā tā saturu ietekmējusi attiecību saasināšanās ar Vašingtou pēc piektdien notikušā ASV raķešu trieciena, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani.

Atbildot uz to, ka ASV 2018.gadā izstājās no kodolvienošanās un atjaunoja sankcijas pet Irānu, Teherāna pakāpeniski ir atkāpusies no vienošanās nosacījumiem, tostarp attiecībā uz urāna bagātināšanas līmeni, bagātinātā urāna krājumiem, to, kāda modeļa centrifūgas tā izmanto urāna bagātināšanai, kā arī to, kur notiek urāna bagātināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Irāna nenodos ASV avarējušās Ukrainas pasažieru lidmašīnas "melnās kastes"

LETA--AFP, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saudi Aramco vērtība kopš decembra vidus sarukusi par 200 miljardiem dolāru

Žanete Hāka, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sākotnēji veiksmīgās debijas akciju tirgū Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" akcijas cena samazinājusies, un papildu spiedienu radījuši notikumi Irākā.

Kompānijas akcijas cena, reaģējot uz ziņām par ģenerāļa Kasema Soleimani nonāvēšanu, kopš piektdienas ir sarukusi par 2%, tādējādi atspoguļojot tirgus dalībnieku bažas, ka Irāna varētu reaģēt, uzbrukumus vēršot arī uz ASV sabiedrotā šajā reģionā - Saūda Arābijas - naftas infrastruktūru.

Interesanti, ka akcijas cena virzās pretēji naftas cenas dinamikai, jo kopš aizvadītās nedēļas ceturtdienas melnā zelta cena pieaugusi par 6% līdz 70 dolāriem par barelu, un tādā veidā veicinātu pasaules vērtīgākās kompānijas ienākumus.

Tiesa gan, "Saudi Aramco" akcijas cena pakāpeniski uz leju slīdējusi jau kopš decembra vidus. 16.decembrī, nedēļu pēc ieiešanas biržā, akcijas cena sasniedza savu augstāko punktu, taču tad tās virziens pagriezās uz leju, un kopš šīs dienas uzņēmuma vērtība kopumā ir zaudējusi 10% jeb vairāk nekā 200 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas pasažieru lidmašīna "Boeing 737", kas ar 176 cilvēkiem nogāzās netālu no Teherānas, aizdegās, vēl gaisā esot, teikts Irānas izmeklētāju sākotnējā ziņojumā.

Aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna, kas bija ceļā uz Kijevu, avarēja trešdien neilgi pēc izlidošanas no Teherānas Imāma Homeini lidostas.

Irānas civilās aviācijas organizācijas ziņojumā citēti aculiecinieki uz zemes un garām lidojošā lidmašīnā augstu gaisā sakām, ka "Boeing 737" aizdegusies vēl gaisā esot.

Trīs gadus vecajai lidmašīnai, kurai apkope pēdējoreiz tika veikta 6.janvārī, neilgi pēc pacelšanās radās tehniskas problēmas. Lidmašīna mainīja kursu uz tuvāko lidostu un pēc tam avarēja, norādīts ziņojumā.

Ziņojumā nav teikts, kādas tieši tehniskās problēmas lidmašīnai bijušas. Tomēr kāds kanādiešu avots drošības dienestos ziņu aģentūrai "Reuters" atklāja, ka gūti pierādījumu, ka pārkarsis viens no lidmašīnas dzinējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV amatpersonas nodevušas Ukraina svarīgus datus par Ukrainas aviolainera katastrofu Irānā, piektdien pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Vadims Pristaiko.

"Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un es tikāmies ar ASV pārstāvjiem. Mēs saņēmām svarīgus datus, ko apstrādās mūsu eksperti," tviterī pavēstīja ministrs.

Zelenskis sociālajā tīklā "Facebook", izsakoties par Irānas aviokatastrofas iemesliem, apliecināja: "Versija par raķeti netiek izslēgta, bet tā pagaidām nav apstiprināta."

Prezidents lūdzis, lai Ukrainai tiek nodota visa nepieciešamā informācija pilnīgas izmeklēšanas veikšanai.

"Mūsu mērķis ir noskaidrot neapstrīdamu patiesību," viņš norādīja. "Cilvēka dzīvības vērtība ir pāri visiem politiskajiem motīviem."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs ceturtdien pavēstīja, ka izmeklētāji strādā pie vairākām versijām. To vidū ir raķetes trieciens, sadursme ar bezpilota lidaparātu, dzinēja avārija un terorakts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābija nodemonstrē uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem izmantoto dronu un raķešu atliekas

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien naftas cena turpina palielināties, ņemot vērā, ka saspīlējums starp ASV un Irānu turpina augt.

Brent jēlnaftas cena pieauga par 2,4% līdz 70,24 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā sešu mēnešu laikā. Savukārt ASV jēlnaftas WTI cena palielinājās par 2,1% līdz 64,36 dolāriem par barelu.

Naftas cena sāka kāpt piektdien, reaģējot uz ziņām, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa pavēles Irākā nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani. Analītiķi gan norādījuši, ka cenas turpmākais virziens atkarīgs no tā, kāda būs turpmākā valstu reakcija un rīcība.

Irāka ir OPEC otrs lielākais naftas ražotājs, un decembrī valsts kopējie naftas pārstrādes apjomi sasniedza 4,6 miljonus barelu dienā.

RBC globālā izejvielu izpētes analītiķe Helima Krofta uzsvērusi, ka pagātnē šāds ģeopolitisks notikums izraisītu straujāku naftas cenu pieaugumu, un pašreizējā reakcija atspoguļo to, ka cenas kļuvušas salīdzinoši noturīgas pret šādām situācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam, ceturtdien paziņoja viņa ģimene.

«Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts,» paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.

Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.

No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.

Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.

Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Irākas armija: Protesti radījuši sešus miljardus dolāru lielus zaudējumus

LETA--DPA, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret valdību vērstie protesti, kas Irākā notiek kopš oktobra sākuma, radījuši zaudējumus vairāk nekā sešu miljardu dolāru (5,4 miljardu eiro) apmērā, trešdien paziņojusi Irākas armija.

«Patiešām miermīlīgām demonstrācijām nevajadzētu novest pie posta vai kaitēt Irākas ekonomikai,» paziņoja armijas preses pārstāvis Abdelkarims Halafs.

Viņš norādīja, ka Basras provincē simtiem kravas mašīnu jau piekto dienu pēc kārtas nespēj piekļūt ostai, jo protestētāji nobloķējuši ceļus.

«Tas nodara smagu kaitējumu valstij,» viņš piebilda.

Irākieši Bagdādē un galvenokārt šiītu apdzīvotajos Irākas dienvidos protestos pieprasa reformēt politisko iekārtu. Protestus uzkurinājušas sabiedrības dusmas par plaši izplatīto korupciju, lielo bezdarbu un sliktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Lai gan kopš 24.oktobra, kad sākās otrais protestu vilnis, protestētāju galvenā taktika bijusi pilsoniskā nepakļaušanās, demonstrācijas vairākkārt ir pāraugušas vardarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīrusa novājinātā Irāna lūdz finanšu palīdzību

LETA--AP, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna ceturtdien paziņoja, ka pirmo reizi kopš 1962.gada lūgusi finanšu palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), un līdzekļus paredzēts izmantot koronavīrusa izplatības apkarošanai.

Irānas centrālās bankas vadītājs Abdilnasers Hemati norādīja, ka valsts SVF lūgusi ārkārtas aizdevumu piecu miljardu ASV dolāru (4,3 miljardu eiro) apmērā.

Viņš sacīja, ka Irāna šo lūgumu izteikusi pagājušajā nedēļā SVF vadītājai Kristalinai Georgievai nosūtītā vēstulē.

Irānas ekonomiku jau iepriekš negatīvi ietekmējušas ASV noteiktās sankcijas, kuru dēļ ierobežotas Teherānas iespējas pārdot savu naftu. Nesenā koronavīrusa epidēmija Irānā šīs ekonomikas problēmas tikai saasinājušas, jo Irānas kaimiņvalstis slēgušas savas robežas ar valsti un vairākas valstis ierobežojušas ceļošanu uz Irānu.

Irānas Veselības ministrija ceturtdien paziņoja, ka ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 valstī miruši vēl 75 cilvēki, tādējādi kopējais upuru skaits sasniedzis 429, bet saslimuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu papildina ar 29 kultūras un dabas mantojuma vietām

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pieaug ASV, bet krītas Eiropā pēc Irānas ģenerāļa nogalināšanas ASV triecienā

LETA--AFP, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, biržu indeksiem pieaugot ASV, bet krītoties Eiropā un Āzijā pēc piektdien notikušās ietekmīgā Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV bezpilota lidaparātu triecienā Irākā, kas uzkurināja jaunas bažas par bruņotu konfliktu Tuvajos Austrumos.

ASV prezidents Donalds Tramps, pēc kura pavēles Soleimani tika nogalināts, ir brīdinājis par atbildes pasākumiem, ja Teherāna atriebtu Soleimani nāvi.

"Jaunais gads ir sācies ar rībienu, cik tālu tas attiecas uz nestabilitāti," sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

"Tas galvenokārt ir saspīlējuma eskalācijas dēļ starp ASV un Irānu pēc tam, kad Tramps pasūtīja Irānas militārā komandiera Kasema Solemani noslepkavošanu."

Investoriem ieguldot līdzekļus drošos aktīvos, zelta cena īslaicīgi pakāpās līdz 1588,13 ASV dolāriem par unci, kas pēdējoreiz bija sasniegta 2013.gada aprīlī.

Eiropas akciju biržās bija kritums, bet Volstrītā tirdzniecības sesija tomēr beidzās ar pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Honkongas protestētāji izmanto Bluetooth, bēgot no izsekošanas

Lelde Petrāne, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestētāji Honkongā pievērsušies jaunai saziņas formai - lietotnei, kas neizmanto internetu un kuru Ķīnas varas iestādēm ir grūtāk izsekot, vēsta BBC.

Bridgefy ir balstīta uz Bluetooth un ļauj protestētājiem savstarpēji sazināties bez interneta savienojuma.

Saskaņā ar mērījumu firmas Apptopia datiem lejupielāžu apjoms pēdējos divos mēnešos ir palielinājies gandrīz par 4000%.

Sms, e-pastus un ziņojumapmaiņas lietotni WeChat pārrauga Ķīnas varas iestādes.

Bridgefy savieno lietotāju ierīces, ļaujot cilvēkiem tērzēt vienam ar otru, pat ja viņi atrodas dažādās pilsētas vietās. Attālums no tālruņa uz tālruni ir 100 m.

Lietotni izstrādājis Sanfrancisko jaunuzņēmums, un iepriekš to izmantoja vietās, kur wi-fi vai tradicionālie tīkli nedarbojas pietiekami labi, piemēram, lielos mūzikas vai sporta pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Reaģējot uz notikumiem Irākā, aug naftas cenas, bet akciju cenas - krīt

Žanete Hāka, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz ģeopolitisko spriedzi Irākā, pasaulē strauji pieaugusi naftas cena, bet investori steidz meklēt drošu patvērumu saviem līdzekļiem, kas veicina akciju cenu kritumu.

Piektdien raķešu uzbrukumā Bagdādes lidostā gāja bojā Irānas Revolucionārās gvardes vienības “Kudsas spēki” komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un vēl septiņi cilvēki, tostarp, Irākas militārā grupējuma “Hashed al Shaabi” vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Soleimani nogalināts pēc ASV prezidenta Donalda Trampa norādēm. Irānā izsludinātas trīs dienu sēras, izcēlušies protesti, bet valsts prezidents Hasans Ruhani uzsvēris, ka reģiona brīvās valstis atriebsies ASV par Soleimani nogalināšanu.

Reaģējot uz notikumiem, Brent jēlnaftas cena pieauga par 4% līdz 69,16 dolāriem par barelu, sasniedzot augstāko līmeni kopš septembra. WTI cena pieauga par 4,22% līdz 63,77 dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas sarūk, investoriem pārdodot sadārdzinājušās akcijas

LETA--AFP, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgos pirmdien pārsvarā bija kritums, investoriem pārdodot akcijas pēc to cenu palielināšanās pagājušajā nedēļā un gaidot jaunas ziņas par ASV uzņēmumu peļņu. Volstrītā tirdzniecība nenotika, jo ASV bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Akciju cenas piektdien bija kāpušas un Volstrītas indeksi pieauguši līdz jauniem rekordiem, jo spēcīgi Ķīnas ekonomikas dati uzlaboja globālās ekonomikas perspektīvu pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās.

"Akcijas pagājušajā nedēļā bija spēcīgā pozīcijā, tāpēc neliels kritums nav liels pārsteigums," sacīja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens. "Ir gaidāms, ka tirdzniecības apjomi un nestabilitāte būs zemi, jo ASV ir valsts brīvdiena."

Investori pievērš arvien lielāku uzmanību uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanai. Tuvāko dienu laikā ir paredzēts tos publiskot par tādiem lieliem uzņēmumiem kā "Netflix", IBM un "Hyundai".

Naftas cenas pirmdien pieauga, rodoties bažām par piegādi pēc tam, kad naftas eksports no Lībijas tika bloķēts, bruņotiem spēkiem slēdzot naftasvadu. Naftas ieguvi Irākā skāra uzbrukums svarīgai naftas atradnei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībnieki šobrīd aktīvi mēģina izzīlēt to, kāda varētu būt ASV un Irānas saasinājumu attīstība. Pagaidām joprojām lielākajai daļai Volstrītā bāzes scenārijs paredz to, ka tālāki asumi būs, lai gan tie tomēr nepāraugs plašākā jaunā karadarbībā.

Tādējādi, neskatoties uz dažādiem nemierīgiem jaunumiem, gada sākums daudzām populārām akcijām ir bijis visai veiksmīgs. Turpina pieaugt, piemēram, lielo ASV tehnoloģiju līderu akciju vērtība. Apple akcijas cena kopš gada sākuma palielinājusies par 1,6%, Alphabet (Google mātes uzņēmums) pat par 4,1% līdz 1395 ASV dolāru atzīmei un Facebook - par 3,8%.

Liela daļa aptaujāto finanšu ekspertu teic, ka, ģeopolitikai esot sakarsētai, finanšu tirgū sagaidāmas palielinātas svārstības. Viedokļi par nepieciešamajām darbībām ar naudu šādos laikos gan ir visai dažādi. Visai daudzi turpina norādīt, ka jebkuru straujāku akciju atkāpšanos drīzāk derētu izmantot, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Uzbrucējs Jordānijā tūrisma objektā sadūris astoņus cilvēkus

LETA--AP/DPA, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jordānijas ziemeļos populārā senpilsētā uzbrucējs trešdien sadūris vismaz astoņus cilvēkus, tostarp četrus tūristus, paziņojusi policija.

Sadurti trīs meksikāņu tūristi un viena šveiciete. Ievainoti arī divi policisti, gids un autobusa šoferis, pavēstīja Sabiedriskās drošības direktorāts.

Ievainotie nogādāti slimnīcās, bet uzbrucējs aizturēts un tiek nopratināts.

Viena sadurtā policista un viena meksikāņu tūrista stāvoklis raksturots kā smags.

Uzbrukums notika Džerašā, kura atrodas daudzi ievērojami Romas impērijas laiku arhitektūras pieminekļi.

Sociālajos medijos izplatījies video, kurā redzami vismaz divi ievainoti cilvēki, redzams, kā citi cilvēki cenšas viņiem palīdzēt un apturēt asiņošanu, un dzirdams, kā kāda sieviete kliedz spāņu valodā. Policija ir lūgusi pārstāt izplatīt šo video, norādot, ka tas uzskatāms par pārkāpumu un sāpina ievainoto cilvēku tuviniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pēc Irānas raķešu uzbrukuma ASV spēku izmantotajām bāzēm Irākā nosaka jaunas sankcijas Irānai, piektdien paziņoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo un finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Pēc viņu teiktā, sankcijas noteiktas astoņām augsta ranga Irānas amatpersonām un vairāk nekā desmit vadošajiem metālu ražotājiem valstī.

"Šo darbību rezultātā mēs nogriezīsim miljardiem dolāru Irānas režīma atbalstam," reportieriem pavēstīja Mnučins.

Savukārt Pompeo paziņoja, ka ASV par iespējamu uzskata versiju, ka Irānas raķete notrieca Ukrainas pasažieru lidmašīnu pie Teherānas, nogalinot visu tajā esošos 176 cilvēkus.

"Mēs uzskatām, ka tas ir iespējams, ka lidmašīnu notrieca Irānas raķete. Mēs ļausim pabeigt izmeklēšanu, pirms izdarīsim gala secinājumu," sacīja Pompeo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2003. gads, kamēr ASV un britu politiķi debatē par Irākas masu iznīcināšanas ieročiem, to specdienesti aktīvi strādā, lai izplatītu nepatiesu informāciju, kas ļautu pamatot iebrukumu šajā valstī. Uz patiesiem notikumiem balstīta filma par britu aģentes nostāšanos pret savu valsti, lai publikai atklātu patiesību par ASV slepenās organizācijas NSA darbībām, lai sankcionētu iebrukumu Irākā.

Iedvesmojošā un patiesā stāstā par nostāšanos un vienas sievietes cīņu pret pasaulē ietekmīgāko spiegu organizāciju titullomu atveido izcilā britu aktrise Kīra Naitlija (nominēta Oskaram par lomu filmā Lepnums un aizspriedumi), citās lomās – Oskara divkārtējais nominants Reifs Fainss (Harijs Poters, Angļu pacients un SPEKTRS), Emmy nominants Metjū Guds (Sabiedrotie, Imitācijas spēle un Sargi) un Emmy nominants Mets Smits (kulta seriāls Doctor Who).

Komentāri

Pievienot komentāru