Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Elektroniskās identifikācijas un parakstīšanās rīka Smart-ID izstrādātājs SK ID Solutions paplašina digitālās identitātes pakalpojumu pieejamību. Turpmāk Smart-ID būs pieejams arī Beļģijā, kļūstot par piekto valsti, kurā risinājums ir pieejams.

Paplašināšanās Beļģijā kļūs par būtisku ieguvumu arī Latvijas uzņēmumiem.

Līdz ar darbības uzsākšanu turpmāk arī Beļģijas iedzīvotājiem tiks piedāvāta vienkārša un droša identifikācijas rīka pieejamība identitātes apliecināšanai banku lietotnēs, publiskajos pakalpojumos un dažādās dokumentu platformās. Lai uzsāktu pakalpojumu sniegšanu Beļģijas tirgū, SK ID Solutions sadarbojās ar identitātes pakalpojumu uzņēmumu Trust1team, kas sniedz identifikācijas pakalpojumus bankām, valsts iestādēm un veselības aprūpes organizācijām visā Eiropā.

Smart-ID ieviešana Beļģijā ir būtisks ieguvums ne vien vietējiem lietotājiem un uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem no citām valstīm, tostarp Latvijas un Baltijas reģiona, jo Smart-ID Beļģijā darbosies un izskatīsies tieši tāpat kā Baltijas valstīs.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas stāsies spēkā no 1.augusta, visvairāk ietekmēs vietējās mazās alus darītavas, bet vismazāk lielos stiprā alkohola ražotājus un importētājus, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteiks, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz 20, bet svētdienās - no plkst.10 līdz 18, kā arī, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Ruņģis uzsvēra, ka alus tirdzniecības ierobežojumi pēc plkst.20 galvenokārt ietekmēs tā saucamā lejamā dzīvā alus pārdošanas iespējas.

"Mums, "Valmiermuižas alum", tāpat kā "Brenguļu alum" un vēl citiem, ir ļoti daudz šādu mazo lejamā alus tirdzniecības vietu. Un bieži vien šis ir ļoti nozīmīgs pārdošanas veids, jo tas ir alus, kuru nav iespējams uzkrāt un tam ir ļoti īss realizācijas termiņš - trīs dienas pēc iepildīšanas," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks, piebilstot, ka šo alu var nopirkt tikai svaigu, kamēr stipro alkoholu var iegādāties un uzkrāt vairumā mājās.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu - bijušo prezidentu Donaldu Trampu.

Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.

Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.

Šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,09% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.

Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 30,89% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 52,62% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 48,09% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,56%, Kurzeme ar 42,28% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,25% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk - 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.

Naktī uz svētdienu pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu visā Latvijā, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

Kā paskaidroja Vaivars, šāds lēmums pieņemts, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma ir izrādījusies pārāk gausa.

Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris aģentūrai LETA sacīja, ka atsevišķi vēlēšanu iecirkņi līdz šim lēmumam bija pārtraukuši darbu, jo vairāk nekā divas stundas bija jāgaida "bezjēdzīgā rindā".

"Uzsāksim garu, bet vismaz procesu. Grūti, smagi, bet vismaz darbosimies," sacīja Zviedris.

Par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu atbild Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA).

Jau ziņots, ka cilvēki sociālajos medijos šonakt dusmojas par CVK mājaslapas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī.

Kā novēroja aģentūra LETA, sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes.

Vērojot ilgo valdības veidošanu, ik pa laikam izskan ierosinājums par ārkārtas Saeimas vēlēšanu rīkošanu. Galvenais, kas tiek uzsvērts šādos aicinājumos, - tauta izdzīs no Saeimas deputātus, kuri nav uzklausījuši vēlētāju gribu.

Izpētot Latvijas Republikas Satversmi, rodas priekšstats, ka cilvēki, kuri uz šo aicina, Satversmē nav iedziļinājušies.

Iespējas rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir noteiktas Satversmē. Lai rīkotu ārkārtas vēlēšanas, vispirms ir jāatlaiž esošā Saeima, un to ierosināt var gan tauta, gan prezidents. Taču ir noteikti ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu var rosināt tauta. Šobrīd esam situācijā, kad tauta to ierosināt nevar, jo pilsoņi savas Satversmē noteiktās tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu nevar izmantot Saeimas pirmajā un pēdējā pilnvaru gadā, kā arī pusgadu līdz prezidenta pilnvaru beigām.

Otrajā plānā paliek Satversmē paredzētais, ka Saeimas atsaukšana jāierosina ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju, bet tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu jānobalso vairākumam no balsotājiem un vismaz divām trešdaļām no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Analizējot statistikas datus par vēlētāju aktivitātes kritumu katrās nākamajās vēlēšanās, var prognozēt, ka vēlētāju balstu skaitu 13. Saeimas atlaišanai nebūtu iespējams savākt.

Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī tomēr neattīstīta ir pilsoniskā sabiedrība, ir zemā vēlētāju aktivitāte. Uz 13. Saeimas vēlēšanām neaizgāja 46% vēlētāju, kas ir ārkārtīgi daudz.

Protams, vairumā demokrātisku valstu dalība vēlēšanās ir brīvprātīga un tiek uzskatīta primāri par pilsoņa tiesībām, nevis pienākumu. Kādēļ teju puse Latvijas pilsoņu nevēlējās izmantot savas tiesības un faktiski ar šo soli nodemonstrēja, ka Latvijas nākotne tiem ir samērā vienaldzīga?

Skaidrojumi ir tradicionāli un labi zināmi: vilšanās valstī un valdošajā elitē, nespēja izvēlēties partiju, par kuru atdot savu balsi, un neticība, ka vēlēšanas var kaut ko izmainīt. Jāteic, ka šādi argumenti no vēlētāju puses tomēr neiztur kritiku, jo šajās vēlēšanās tiešām bija izvēles iespējas – varēja paust atbalstu valdošajiem, varēja protestēt un balsot par pilnīgi jauniem spēkiem, kas sola, ka “līdz pašiem pamats jauns viss tiks”, varēja izvēlēties starp konservatīvām un liberālām vērtībām. Kā gan pietrūka vēlēt neaizgājušajiem? Iespējams, ka ticības pārmaiņām, ticības uz labāku dzīvi trūkums un pārliecība, ka visi politiķi jau ir vienādi, tāpat neviens par tautu nedomās, visi tik zags un kamps utt.

Pusotru gadu pēc parlamenta vēlēšanām Beļģijā valsts partijas vienojušās par galvenajiem principiem valdības veidošanā. Jauno valdību varētu vadīt valoņu politiķis Elio Di Rupo, vēsta britu medijs BBC.

Līdz šim valoņu un flāmu partijas nespēja vienoties par valdības izveidošanu un Beļģija kļuva par valsti, kurā visilgāk nav bijis valdības. Tomēr eirozonas parādu krīzes izraisītie daraudi likuši Beļģijas politiķiem «nākt pie prāt», raksta britu medijs.

Beļģijas jaunā valdība varētu tikt izveidota jau nākamajā nedēļā un Di Rupo, iespējams, kļūs par pirmo franciski runājošo premjeru trīs desmitgažu laikā.

Politiskās nesaskaņas Beļģijā vairākkārt rosinājušas bažas, ka valsts tuvojas iziršanai – sadaloties flāmu un valoņu daļās, un kļūs par nākamo eirozonas parādu krīzes upuri.

Db.lv jau vēstīja, ka Beļģija var kļūt par nākamo valsti, kas piedzīvos tirgu uzticības zaudējumu, līdzīgi kā tas ir noticis ar Grieķiju un Itāliju, ja vien tā steidzīgi neizveidos jaunu valdību, iepriekš brīdinājis Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Karels de Guhts.

Ņemot vērā, ka trīs Rīgas pašvaldības vēlēšanu iecirkņos vēl nav izdevies pabeigt Pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atkārtoti pagarinājusi datu apkopošanas galīgo termiņu līdz šodienas plkst.19, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.

Par partijām nodotās balsis ir saskaitītas, partiju iegūto mandātu skaits ir zināms, bet komisijām vēl palikuši darbi, kas prasa precizitāti, saskaitot "Par" un "Pret" atzīmes.

Nakts vidū, cīnoties ar tehniskām grūtībām balsu skaitīšanā, pati CVK bija lēmusi, ka visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pēc tam šis termiņš tika pagarināts līdz plkst.16 un tagad līdz plkst.19.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Saeima ceturtdien, 23.septembrī, pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz ieviest elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru.

Likumi grozīti, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Saeimas vēlēšanās balsot arī ar personas apliecību jeb eID karti.

Vēlētāju reģistra ieviešana nodrošinās tiesības parlamenta vēlēšanās piedalīties arī tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība, bet nav derīgas pilsoņa pases, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban atzīmi par dalību vēlēšanās veic pasē, savukārt izmaiņas to ļaus izdarīt elektroniskā tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.

Aprēķini liecina, ka tiešsaistes vēlētāju reģistra izveidei Centrālajai vēlēšanu komisijai nepieciešami gandrīz 500 tūkstoši eiro, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei - 570 tūkstoši eiro, teikts grozījumu anotācijā.