Vide

Kā saprotam zaļo marķējumu, un kad sākas zaļmaldināšana?

Jānis Goldbergs, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Mēs visi tiecamies uz zaļāku dzīvi, uz klimatneitralitāti, tāpēc preces un pakalpojumi aizvien biežāk tiek īpaši marķēti, norādot, ka tie ir cilvēkam un videi draudzīgāki nekā citi. Uzņēmumi ir spiesti kļūt zaļāki un ieviest korporatīvās atbildības principus, taču šīs prasības nereti izmanto mārketinga trikiem, lai parādītu organizāciju labāku, nekā tā ir patiesībā, tā rodas zaļie mīti un zaļmaldināšanas prakse.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar kompāniju Kantar veicis pētījumu, kas parāda atšķirīgu izplatītāko marķējuma sapratni, kas gluži kā pierādījums no pretējā parāda iespējas sabiedrības nezināšanu izmantot negodprātīgi. Deviņi jautājumi, tūkstotis atbilžu Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts sadarbībā ar pētījumu kompāniju Kantar 1000 cilvēkiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem šā gada jūnijā uzdeva jautājumus par deviņiem apzīmējumiem uz precēm vai pakalpojumiem, ko uzņēmēji izmanto, un no atbildēm var secināt, ka ļaudis nereti atšķirīgi saprot marķējumu vai arī vispār tam nepievērš uzmanību.

Pētījuma analīze liecina, ka patērētāji ne tikai neizprot dažādu zaļo apzīmējumu un ekomarķējumu nozīmi. Dati atklāj, ka preču un pakalpojumu ietekmei uz vidi uzmanību pievērš vien 5% Latvijas iedzīvotāju, bet to atbilstībai noteiktiem, uzticamiem vides standartiem – 7%.

Zaļmaldināšana kā strauju izmaiņu sekas

Saprotams, ka pētītie marķējumi ir veselas virknes regulējumu un labās prakses standartu radīti. Visi šie dokumenti satur vadlīnijas, kas teorētiski atvieglo uzņēmumu ceļu uz labāku pārvaldību tieši vides un ilgtspējas dimensijās. Tomēr regulējumi un standarti tik strauji mainās, ka uzņēmumi ne vienmēr spēj reaģēt uz pārmaiņām, vieni – zināšanu vai finanšu trūkuma dēļ, citi – īpašnieku attieksmes dēļ. Rezultāts ir viens – vārdi apsteidz darbus, un tā arī rodas neliela vai pamatīga zaļmaldināšana.

Kopumā izdala divus zaļmaldināšanas veidus vai virzienus. Pirmajā gadījumā uzņēmums maldina par savu patieso motivāciju īstenot tās vai citas videi draudzīgas iniciatīvas. Savukārt otrajā gadījumā klienti, partneri un pat darbinieki tiek maldināti par darbiem jeb rīcību, kura patiesībā nenotiek. Īsumā – skaisti runā, bet neko nedara. Praksē biežāk izplatīts ir pirmais variants, jo klaji meli plašā mērogā ātri atklājas. Eksperti, vienkāršoti runājot, norāda, ka uzņēmumu atbildība vides jomā neaprobežojas vien ar koku stādīšanu vai dalību Lielajā talkā, kas, protams, ir nefinanšu mērķi, bet arī ar uzņēmuma pamatdarbību, kas tieši ietekmēs uzņēmuma vērtību ilgtermiņā. To var sasniegt produkta vai pakalpojuma dzīves cikla analīze, proti, skaidra, datos balstīta sapratne par to, cik bizness patiešām ir videi draudzīgs.

Visu rakstu lasiet 14.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB, 14.06.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības lielākas, bet ne spēcīgākas Pašvaldību spējas īstenot attīstības ieceres attiecībā uz uzņēmējdarbību, kas rada jaunas darba vietas un dod impulsu pakalpojumu sfērai, atduras finansējuma, kā arī instrumentu trūkumā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, ilggadējais Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.jūnija numurā lasi:

Tēma

Citur rīkojas, pie mums vien sola. Valstu rīcība kaitējuma no cenu kāpuma mazināšanai

Finanses

Inflācija turpina bēgt

Vide un bizness

Kā saprotam zaļo marķējumu, un kad sākas zaļmaldināšana?

Tendences

Varbūt sagaidīsim 200 dolārus par barelu

Rūpniecība

Turku investors gaida valdības lēmumu

DB konferences

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu un nodarbināto skaitu (īpaši uzņēmumos, kas paši pelna līdzekļus, nevis ir no budžeta finansēti), nāk prātā Čikāgas piecīšu savulaik dziedātā dziesma, kuru šeit varētu citēt teju vai visu, bet kuras zīmīgākie vārdi ir: “Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt. Vai iemesls taktisks vai daudziem tīri praktisks, bet fakts ir, ka vairāk mūs’ nav.”

Turklāt pamats satraukumam ir nevis par to, ka mūsu nekļūst vairāk, bet gan par to, ka apdzīvotība un nodarbinātība mazinās, ekonomiskā aktivitāte nav tik strauji augoša, kā būtu nepieciešams mūsu situācijā, un patēriņa tirgus sarūk ar visām no tā izrietošām sekām.

Kā varat pārliecināties 7. jūnija Dienas Biznesā, uzņēmumos nodarbināto skaits laikā no 2014. līdz 2021. gadam sarucis no 773 774 līdz 709 595 cilvēkiem. Ja tas būtu stāsts par robotiem, kas aizstājuši cilvēku darbu, varētu priecāties, ka modernizējamies, dzīvosim labāk, bet saprotam, ka gluži tā nav. Tātad valsts uzturēšanas izmaksas gulstas uz, tā teikt, mazāka skaita pelnītāju pleciem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas ir bioloģiskā kanalizācija un kas jāzina pirms tās ierīkošanas savā privātīpašumā?

Sadarbības materiāls, 09.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Lielākie tirgotāji dzērienu iepakojumus bez depozīta zīmes vairs nepieņem

Db.lv, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt.

Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātīpašumos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajai pilsētas kanalizācijas sistēmai, nereti kā viens no izaicinājumiem ir notekūdeņu aizvadīšana. Tādos gadījumos septiķi vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir piemērotākais risinājums, turklāt tas ir vienīgais oficiāli atļautais autonomās kanalizācijas veids vietās ar izteikti augstiem gruntsūdeņiem. Septiķi ir labākais risinājums visiem, kuriem ir iespējas tos iebūvēt kopā ar attīrītā ūdens infiltrācijas lauku un kuriem ir svarīgi zemi ekspluatācijas izdevumi.

Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu būtiskāko par to, kas jāņem vērā pirms iekārtas iegādes, kā arī kam pievērst uzmanību pirms iekārtas montāžas procesa uzsākšanas.

Kas ir septiķis?

Septiķis ir stiklašķiedras vai speciālas plastmasas tverne ar divām līdz trim savstarpēji savienotām kamerām, kurās ieplūst notekūdeņi un to attīrīšanas procesā tiek nodrošināta cietās frakcijas atdalīšana no šķidrās. Rezultātā cietā frakcija pēc atdalīšanās nogulsnējas kamerās, savukārt šķidrā tiek izvadīta speciāli septiķa parametriem atbilstoši izstrādātā infiltrācijas laukā. Attīrīšanas process ir bioloģisks un par notekūdeņu cieto un šķidro elementu atdalīšanu rūpējas tam īpaši paredzētas baktērijas un mikroorganismi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja vai darbinieku algas – vai uzņēmējiem būs jāizvēlas?

Jeļena Titko, Ekonomikas un kultūras augstskolas zinātņu prorektore, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija pasaulē ir neskaidra un grūti prognozējama. No vienas puses, degvielas cenu pieaugums mudina domāt par alternatīviem pārvienošanās līdzekļiem un pie vairākiem piegādātājiem rindā pēc elektroskūteriem jāgaida vairākus mēnešus. Tas ļauj cerēt, ka sapnis par ekoloģiskāku vidi kļūst tuvāks.

No otras puses ikvienas inovācijas prasa papildus investīcijas un, iespējams, notikumu attīstība pasaulē daudzus uzņēmumus nostādīs izvēles priekšā – ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos vai saglabāt darbinieku algas? Uzņēmējiem šis laiks viennozīmīgi būs izaicinošs, tāpēc pretimnākšana no valsts un pašvaldību puses būs ļoti svarīga.

Nedrīkstam domāt īstermiņā Ilgtspējīga ekonomika nav tāls nākotnes plāns, tā ir šodienas realitāte, neraugoties uz nozari, tāpēc katrā uzņēmumā jābūt rīcības plānam, kā pāriet uz aprites ekonomikas risinājumiem. Agri vai vēlu, bet šādai pārejai būs jānotiek gan lielos, gan mazos uzņēmumos. Turklāt, jāapzinās, ka ilgtspēja ne vienmēr nozīmē tikai sarežģītus tehnoloģiskos risinājumus vai milzīgas investīcijas, piemēram, tekstila pārstrādes rūpnīcās. Stāsts ir arī par sabiedrības izglītošanu, izpratnes veicināšanu un darba stila maiņu. Mēs nedrīkstam domāt kategorijās “es dzīvoju tagad un man un manu bērnu mūžam ar šo planētu pietiks”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

Māris Ķirsons, 26.05.2022

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī pārsnieguši vienu miljardu eiro, kas ir par 36% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir tikpat, cik bija visā 2004. gadā kopā, bet nozares eksperts šos skaitļus uzskata par nesalīdzināmiem.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2022. gada 1. ceturksnī ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnas) ir mazāks salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni.

Nesalīdzināmi dati

“Tie ir nesalīdzināmi skaitļi, kaut arī ir vieni un tie paši preču nosaukumi,” datus vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2022. gada pirmā ceturkšņa datus nevar īsti korekti salīdzināt ar 2021. gada analogu laiku. “2021. gads sākās ļoti mierīgi, un cenu pieaugums pirmapstrādes produkcijai sākās otrajā ceturksnī, bet savu maksimumu sasniedza pērnā gada vasaras nogalē – augustā, turpretī energoresursiem pieaugums sākās tieši pērnā gada vasarā, savu maksimālo cenu līmeni sasniedzot pērnā gada decembrī. 2022. gadā ir pavisam citāda aina, jo īpaši tāpēc, ka vēl joprojām ir jūtamas Covid-19 pandēmijas krīzes sekas (jo īpaši loģistikas segmentā), ir enerģētikas krīze (kas visus ietekmē ar energoresursu dārdzību) un vēl piedevām ir kara ekonomikas ietekme, tā pirmsākums ir 24. februāris, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā,” savu pozīciju skaidro K. Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitalizācija un automatizācija uzņēmumu kiberdrošībai un efektivitātei

Jānis Čupriks, Datakom valdes loceklis, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, aktualizējies jautājums arī par Latvijas kiberdrošības stiprināšanu. Tas nozīmē ne tikai valstiska mēroga pasākumus, bet arī aktivitātes uzņēmuma vai organizācijas drošības sekmēšanai internetā.

Digitaizācijai un procesu automatizācijai šobrīd ir jābūt vienai no augstākajām prioritātēm gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē, jo tās ne tikai veicinās kiberdrošību, bet arī sekmēs darba optimizāciju, ļaujot izdarīt un sasniegt vairāk, ieguldot mazāk resursus.

Uzņēmumu, iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jābūt gataviem uzbrukumiem, kas var skart dokumentu vadības, monitoringa, grāmatvedības un noliktavu uzskaites sistēmas – tas nozīmē, ka jārūpējas ne tikai par visu iekārtu drošību, jāpārliecinās, ka svarīgiem datiem, sistēmu un iekārtu konfigurācijām tiek veidotas rezerves kopijas un tas tiek darīts atbilstoši labākajai praksei, bet arī jāpārbauda, vai tīklā nav kādas nezināmas vai neuzturētas sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Trīs jūru iniciatīvas biznesa forumā iezīmē ciešāku reģiona ekonomisko sadarbību ar Ukrainu

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ceļā uz enerģētisko drošību Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Jānis Goldbergs, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Asociācija: topošais likumprojekts attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) kategoriski iebilst pret patlaban Saeimas 1.lasījumā apstiprināto likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai.

Asociācija norāda, ka nav ņemti vērā nozares iepriekš izteiktie brīdinājumi un ierosinājumi, tādējādi likumprojekts ne vien nepalīdzēs sasniegt izvirzītos enerģētiskās drošības mērķus, bet arī apdraudēs nozares reputāciju un darbību ilgtermiņā.

“Ja likums tiks pieņemts pašreizējā versijā, pretēji uzstādījumam “veicināt enerģētisko drošību un neatkarību jau pārskatāmā nākotnē”, tas patiesībā radīs pretēju efektu – attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības, jo radīs virkni problēmu, kavējot nozares attīstību un paildzinot laiku, kādā projekti būs spējīgi uzsākt elektroenerģijas ražošanu. Turklāt saskatām arī būtiskus korupcijas riskus. Likumprojekts ir sasteigts, nekvalitatīvs un tajā nav ņemts vērā nozares viedoklis, tādēļ esam kategoriski pret šādas sistēmas virzīšanu tālāk un aicinām tajā veikt būtiskas izmaiņas,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Karš Ukrainā iezīmē pamatu jaunām valstu apvienībām un sadarbībām

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aizsācis fundamentālas pārmaiņas Eiropā un pasaulē, ar kurām Rietumu pasaulē veidojas pamats jaunām valstu sadarbībām un apvienībām, kas ietekmēs ne tikai drošību un starptautiskās attiecības, bet arī ekonomiku un uzņēmējdarbību, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš skaidro, ka patlaban Rietumu valstu atšķirīgo attieksmi pret notiekošo Ukrainā var sadalīt divās daļās - valstīs un valstu līderos, kas skaidri ir pauduši savu pozīciju un atbalsta Ukrainu tās cīņā, un valstīs, kam ir bijusi cieša sadarbība ar Krieviju, līdz ar to arī nostāja pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir neviennozīmīga. Šāda valstu dalīšanās var būt pamats jaunu politisko koalīciju, starptautisko sadarbību un arī biznesa attiecību sākumam.

LTRK prezidents atzīmē, ka krīzes situācija, kurā šobrīd nonākusi daļa pasaules, noteiktā mērā var būt noderīga, jo ir provocējusi valstis un to līderus demonstrēt savas patiesās vērtības. Ir redzams, ka šīs vērtības palīdz atrast jaunus sabiedrotos - Ukrainas, Baltijas valstu, Polijas, Lielbritānijas, arī ASV sadarbība varētu kļūt ciešāka, jo vērtībās un rīcībā šīs valstis ir tuvākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvas pasts paaugstinās tarifus un atlaidīs 600 darbiniekus

LETA--BNS, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot pasta pakalpojumu apjomam, Lietuvas valsts pasta uzņēmums "Lietuvos paštas", kas pērn cieta zaudējumus 6,4 miljonu eiro apmērā, plāno paaugstināt pakalpojumu tarifus un atlaist aptuveni 600 no 3700 darbiniekiem.

"Klienti aizvien biežāk izvēlas alternatīvus sūtīšanas veidus un to plūsma pasta nodaļās sarūk, tāpēc esam pieņēmuši lēmumu samazināt darbinieku skaitu. Saprotam, ka šis lēmums ir sāpīgs un sarežģīts, bet mums tas jāpieņem," norādījusi uzņēmuma ģenerāldirektore Asta Sungailiene.

Darbinieku atlaišanas pabalstiem plānots atvēlēt apmēram 800 000 eiro.

Reaģējot uz minēto situāciju un izmaksām, kas šogad turpina pieaugt, "Lietuvos paštas" jau pieņēmis lēmumu arī par pakalpojumu tarifu paaugstināšanu.

Sungailienes vērtējumā aizvadītā gada zaudējumi saistīti ar pārmaiņām ieņēmumu struktūrā.

"Līdz šim mums lielāko daļu ieņēmumu veidoja tradicionālie pasta pakalpojumi, ko sniedz pasta nodaļas vai pastnieki. 2021.gada otrajā pusē šie ieņēmumi saruka par vairāk nekā trešdaļu un turpina kristies arī šogad," viņa norādījusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugošās svaigpiena iepirkuma cenas pārstrādātājiem liek apsvērt tālākas investīcijas ražošanas automatizācijā un jaunās iekārtās.

Tas ir saprātīgākais ilgtermiņa risinājums, kā saglabāt konkurētspēju eksporta tirgos un turpināt ražot pieprasītus nišas produktus, uzskata Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mēs pavisam nesen jau uzstādījām jaunu ražošanas līniju halumi tipa grilsiera ražošanai, taču jau tagad saprotam, ka automatizācijas līmenis uzņēmumā joprojām ir nepietiekams izmaksu kāpuma kompensēšanai. Ja vēlamies saglabāt konkurētspēju, mums, visticamāk, nāksies pārskatīt investīciju plānus un palielināt ieguldījumu apjomu,” atzīst Eģītis.

Piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi 

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi...

Proti, ražotnei ir jābūt tik efektīvai, lai uzņēmums spētu samaksāt zemnieku prasīto cenu pat tad, ja tā kļūs vēl augstāka. Globālo tendenču ietekmē iepirkuma cenas pieaug visā Eiropā, taču uzņēmēju bažīgu dara fakts, ka Latvijā kāpums ir straujāks nekā tajās valstīs, ar kuru ražotājiem “Sērenes piens” konkurē savos mērķtirgos.

Tā Latvijā pēdējā gada laikā svaigpiena iepirkuma cenu kāpums ir sasniedzis gandrīz 45%. Martā kilograms piena maksāja 0,434 eiro, tas ir viens no vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Savukārt, piemēram, Čehijā tas bija par 12,3% lētāks un kilograms maksāja 0,389 eiro, Ungārijā – par 23,93% lētāks un maksāja 0,352 eiro, bet Bulgārijā - par 14,29% lētāks un maksāja 0,382 eiro.

“Sērenes piena” valdes priekšsēdētājs norāda, ka maksa par svaigpienu ir viena no būtiskākajām izmaksu pozīcijām siera un citu produktu ražošanā, tādēļ arī no tās vislielākajā mērā ir atkarīga uzņēmuma konkurētspēja eksporta tirgos. Ja Premium kategorijas sieru tirgū vēl var domāt par adekvātu piecenojuma palielināšanu, tad masu produkcijas tirgū konkurence ir pārāk sīva un pārdošanas cenas celt faktiski nav iespējams.

Sērenes pienam jauni eksporta tirgi 

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus...

“Šo tendenci labi var redzēt mūsu reģionā, kur jau kādu laiku notiek stīvēšanās par to, kurš no piena pārstrādē iesaistītajiem– lauksaimnieki, ražotāji vai tirgotāji – cenu pieaugumu “paņems uz sevi”. Jo visiem ir skaidrs, ka izmaksu palielinājumu pārlikt uz patērētājiem nebūs iespējams un galaproduktu cenas nevarēs pieaug bezgalīgi,” skaidro Eģītis.

Tieši tādēļ “Sērenes piens” patlaban pēta vairākus iespējamos risinājumus, tostarp jaunu investoru piesaisti, kas uzņēmumam ļautu kļūt vēl efektīvākam, nodrošināt eksporta konkurētspēju un saglabāt līdz šim sasniegto Tālo Austrumu valstīs. Cita starpā 2022. gadā uzņēmums ir nostiprinājis pozīcijas Apvienoto Arābu Emirātu tirgū, kā arī uzsācis akavi siera virzīšanu Ziemeļvalstīs. Šogad plānots saražot produktus vismaz 2,5 miljonu eiro apjomā.

SIA “Sērenes piens” ir dibināts 2019.gadā ar mērķi atjaunot Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro. SIA “Sērenes piens” īpašnieks ir Andris Eģītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā Ventspils pašvaldība rīkoja izsoli par tiesībām nomāt 8 zemes gabalus elektroauto uzlādes staciju izveidei pilsētā. Kvalitatīvākais un pašvaldības vajadzībām atbilstošākais bija Elektrum Drive piedāvājums, informē AS Latvenergo.

Tādējādi Ventspils būs pirmā pilsēta ārpus Rīgas, kurā tiek izveidots vienots elektroauto uzlādes tīkls.

Šī gada 2. martā notikušajā izsolē par 8 zemes gabalu nomas tiesībām elektrouzlādes staciju ierīkošanai Ventspilī uzvarēja Elektrum Drive. Jau šobrīd ar šo zīmolu Latvijā ir attīstīts plašākais komerciālais elektroauto uzlādes tīkls Latvijā.

Ventspilī jaunā stacija darbu uzsāks šonedēļ – 18. jūnijā, tajā ir 6 pieslēgvietas ar jaudu 22 kW AC. Visās Elektrum Drive uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh).

"Elektrum Drive pieredze un zināšanas vislabāk palīdz izprast katras pilsētas vajadzības un iespējas, arī attīstības ambīcijas. Arī mums piemīt ambīcijas un ļoti labi saprotam vajadzību augt un būt dinamiskiem. Mēs piedāvājam savu redzējumu un priekšlikumu, kas ir balstīts pilsētas izpētē – reālā dzīvē, nevis tikai uz kartes, un sajūtot tās garu. Tādējādi Ventspili redzam kā enerģisku partneri, kam elektrouzlādes vīzija nav jaunums, bet par to ir domāts un pieņemts izsvērts lēmums, veidojot lielāko tīklu ārpus Rīgas," saka AS Latvenergo elektrotransporta uzlādes funkcijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jelena: ASV izvērtē, vai turpināt ļaut Krievijai veikt ārvalstu parādsaistību atmaksu

LETA--AFP, 11.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vašingtona šobrīd izvērtē, vai turpināt ļaut Maskavai savas ārvalstu parādsaistības atmaksāt ar Krievijā turētajiem dolāriem, otrdien paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai pēc tās īstenotā uzbrukuma Ukrainai lielā mērā izolējusi valsti no starptautiskās finanšu sistēmas, taču izņēmums pieļauts attiecībā uz parādsaistību maksājumu veikšanu.

Taču šis izņēmums noteikts vien līdz 25.maijam jeb divas dienas pirms Krievijas nākamā parādsaistību maksājuma.

"Mēs to šobrīd aktīvi izvērtējam," norādīja Jelena. "Mēs vēlamies pārliecināties, ka mēs saprotam, kādas būtu potenciālās sekas un ietekme, atceļot šo izņēmumu."

Rietumvalstu noteiktās sankcijas liegušas Maskavai iespēju apmaksāt valsts parādsaistības ar ASV bankās turētiem dolāriem, liekot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot valsts rezerves, lai izvairītos no maksātnespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) piesaistāmā summa varētu sasniegt 6-7 miljonus eiro, sacīja "Indexo" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ļoti aktīvi tiek strādāts pie IPO. "Mēs ļoti aktīvi pie tā strādājam, un ar regulatoru tiek saskaņotas pirmās IPO prospekta versijas. Ir saņemti komentāri par to, kas ir jāpapildina un jākoriģē," teica Siksnis.

Tāpat Siksnis sacīja, ka "Indexo" vēlas īstenot akciju piedāvājumu šogad jūnija beigās vai jūlija sākumā pirms sākas aktīvā atvaļinājumu sezona, jo akciju piedāvājums tiks vērsts uz divām galvenajām auditorijām - uz "Indexo" esošajiem akcionāriem, kuriem nav tik svarīgi, kad tieši IPO notiek, kā arī uz mazajiem investoriem Latvijā, kuru gadījumā ir jārēķinās, ka pēc Jāņiem sākas aktīvāka atvaļinājumu sezona.

"Piedalīšanās IPO procesā ir diezgan vienkārša un prasa dažus klikšķus internetbankā, tādēļ, ja IPO notiek jūnija beigās vai jūlija sākumā, tas būtiski neietekmēs mazo investoru aktivitāti. Taču, ja saskaņošanas process ievelkas un beidzas jūlijā vai augustā, tad droši vien ar IPO būtu vērts pagaidīt līdz septembrim," piebilda Siksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% salīdzinājumā ar pagājušā gada rudeni, kad sākās kopējais cenu un izmaksu kāpums visām stratēģiskajām izejvielām, atzina zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" mārketinga vadītājs Rolands Romanovskis.

Viņš skaidroja, ka cenu kāpumus sākās jau pagājušā gada beigās, taču karš Ukrainā šo kāpumu tikai pastiprinājis un paātrinājis.

Romanovskis norādīja, ka laiks no ražotāja izmaksu pieauguma līdz cenas kāpumam veikala plauktā ir apmēram seši mēneši, tāpēc patērētāji reālo cenu pieaugumu pārtikas produktiem ieraudzīs vien vasaras beigās un rudenī.

Taujāts par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ietekmi uz "Karavela" darbību, uzņēmuma pārstāvis pauda, ka pirms kara pārdošanas apjomi Krievijā un Baltkrievijā bija zem 2%, Ukrainā - 8%. Uzņēmums savas produkcijas pārdošanu uz Krieviju un Baltkrieviju ir pārtraucis, bet Ukrainas tirgus situācija turpina būt sarežģīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis

Māris Ķirsons, 10.05.2022

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš norāda, ka degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis, jo starpvalstu konkurencē Latvijā pašlaik ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Baltijā un Polijā, kura ļoti pragmatiski īstenojusi zemāko degvielas cenu politiku, tādējādi veicinot kaimiņvalstu autobraucēju vēlmi uzpildīt bāku, tā būtiski ne tikai palielinot pārdotās degvielas apjomus, bet arī ienākumus biznesam un valstij.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Borels: ES palīdzēs Ukrainai eksportēt graudus, ko bloķē Krievija

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) palīdzēs Ukrainai nogādāt uz ārējiem tirgiem eksportam paredzētos graudus, kuru izvešanu caur Melnās jūras ostām bloķē Krievija, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

ES Ministru padomes sēdē Briselē "ministri (..) izskatīja atbalstu Ukrainas ekonomikai ar tirdzniecības liberalizāciju un transporta sakaru vienkāršošanu. Ir darbību plāns tā saukto zaļo koridoru ieviešanai Ukrainai," sacīja Borels.

"Mums ir jāpalīdz Ukrainai turpināt graudu ieguvi un eksportu. Ukrainas krātuves ir piepildītas, bet viņi nevar eksportēt šos graudus. Viņiem ir nepieciešams atbrīvot noliktavu jaudas nākamās ražas uzņemšanai. Tāpēc mēs strādājam pie tā, lai palīdzētu izvest šos graudus ar vilcieniem pa "solidaritātes koridoriem"," teica Borels.

"Patiesībā šī krīze ir sekas karam, kad Krievija bombardē Ukrainas tīrumus, sagrauj, sadedzina un izzog krātuves. Kad Krievijas karakuģi bloķē Melnās jūras tirdzniecības ceļus un Ukrainas ostas, kad Krievija neatļauj Ukrainas kviešu izvešanu eksportam - tas, protams, negatīvi ietekmē cilvēku dzīvi Āfrikā vai Āzijā, un viņi grib saņemt atbildes. Tomēr viņiem kaitē nevis mūsu sankcijas, bet sekas karam, kuru Krievija uzsākusi pret Ukrainu," sacīja Borels.

Komentāri

Pievienot komentāru