Jaunākais izdevums

Dārzeņus savā saimniecībā audzējam jau aptuveni 20 gadus. Toreiz bija tādi laiki, kad dārzeņu produkcija bija ļoti lēta. Kāposti vairumtirdzniecībā maksāja tikai 5 santīmus kilogramā. Tad nāca visas krīzes un pavērsieni, kas lika ļoti aktīvi domāt, – atceras Iveta Ļekūne, uzņēmuma Kāpostnīca īpašniece.

Kāpēc kāpostu bizness? Tāpēc, ka kāposts ir kāpostos, – joko saimniece. Ideja bija par pievienotās vērtības radīšanu šim lētajam produktam. Ko tad mēs, latvieši, pazīstam? Visparastākais – skābi kāposti ar ķimenēm, ar burkāniem, abi kopā – ķimenes ar burkāniem. Tas bija pats sākums. Sākām ar kādiem 500 kg nedēļā, un toreiz likās, ka tas jau ir labi.

Ideja par skābētiem kāpostiem ar ananāsiem ir manis izlolota. Tad, kad bijām izdomājuši to, līniju varēja risināt arī tālāk. Tā radās skābēti kāposti ar persikiem un šampanieti. Ļoti labs salātu variants. Cilvēki kļūst modernāki, laika arvien mazāk, dzīvot gribās arvien vieglāk un vajag gatavus produktus.

Savu uzņēmumu esam radījuši bez lieliem kredītiem. Viss, kas šeit ir uzbūvēts, visa ražošana ir tapusi, pateicoties nopelnītajai naudai. Vienīgais, kā mums pietrūka, bija glabātuve. Šovasar, pateicoties ALTUM, mēs glabātuvi jau esam uzbūvējuši. Par to esmu ļoti priecīga, jo pavasarī mums bija jābeidz sezona tikai tāpēc, ka nebija vairāk izejvielu, vienkārši nebija, kur tās glabāt. Tas nozīmē, ka šogad varēsim mēģināt iekarot atkal jaunus apvāršņus.

Metode, kā mēs strādājam ar skābēto kāpostu produkciju, stipri atšķiras no padomju laikā ierastā – rudenī ieskābēja un tad visu ziemu ēda. Kāposti palika glumi, pārskābuši un galīgi negaršīgi. Un tad tos piecos ūdeņos skaloja un brīnījās, ka nekādas garšas nav! Mūsu saimniecībā – līdz ko produkts ir norūdzis un gatavs fasēšanai, dodam to svaigu prom pārdošanai.

Kāpostus mēs neiepērkam, pilnīgi visu izaudzējam paši. Kāposts ir specifisks dārzenis – kāpostu augoņu slimība neļauj kāpostus audzēt vairākus gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā augsnē. Visu laiku ir vajadzīga aprite, lauki ir jāmaina, jāmainās ar kaimiņiem, lai mēs visu laiku būtu svaigā zemē.

Daudzu darba gadu laikā man ir izveidojusies stingra pārliecība – nevienu centu nav jēgas zemē likt bez pamatojuma. Un arī mans padoms visiem tiem, kas vēlas kaut ko darīt – trīskārt visu izrēķināt, un tikai tad sākt!

Skaties video par uzņēmējas pieredzi un uzzini par valsts atbalsta iespējām biznesa sākšanai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francūzis Rišārs Ažži (Richard Hajji) marta sākumā Rīgā, Viesturdārzā, iecerējis atvērt šampanieša namiņu Joseph ar mērķi iepazīstināt latviešus ar šī dzēriena pasauli.

Viņš vēlas, lai tas kļūtu par Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu.

Pelnīt ar hobiju

Jau vairākus gadus Rišārs savu dzīvi organizē starp Latviju un Franciju. Viņš ir precējies ar latvieti, audzina jauno paaudzi, mācās latviešu valodu un nodarbojas ar kokmateriālu eksportēšanu, kā arī izstrādā programmatūru, ko ievieš Anglijā un Vācijā. Lai gan pēc izglītības Rišārs ir inženieris, tomēr par savu hobiju viņš sauc visu, kas saistīts ar šampanieti, un tajā vēlas dalīties ar Latvijas iedzīvotājiem. Arī namiņam piešķirtais nosaukums Joseph ir Rišāra vārds, kad viņš nododas šim hobijam.

Lai gan šī ir viņa aizraušanās, tomēr Rišārs norāda, ka tas būs bizness. «Šobrīd vēlos vairāk laika pavadīt Rīgā, gribu vēl labāk iemācīties latviešu valodu, tāpēc arī jāpaliek šeit. Tas ir viens no maniem sapņiem,» stāsta Rišārs, kurš jau šobrīd saprot, bet vēl brīvi nerunā latviski, taču namiņā viņš ar klientiem runās latviski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Starts šampanieša bāru skrējienam

Linda Zalāne, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim.

Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim

«Šampanieša bāra koncepcijai nav nekādu ierobežojumu – viss atkarīgs no bāra auditorijas un īpašnieka vēlmēm. Piemēram, Londonas restorāns Bubble Dogs servē tikai hotdogus un šampanieti, savukārt no Bibliotēka No.1 restorāna pie apjomīgās šampaniešu listes varat pasūtīt jebko, ko sirds vēlas, arī no šefpavāra piedāvājuma,» stāsta Riga Wine & Champagne festivāla dibinātājs un organizators Aigars Nords. «Domāju, ka Rīgā vēl ir vieta jauniem šampanieša bāriem, jo gudriem un rosīgiem īpašniekiem vienmēr ir potenciāls – kāpēc gan lai Rīga nebūtu ideāls galamērķis šampanieša un vīna baudītājiem?» prāto A. Nords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Biznesa ideja pārņemta no ASV

Sandra Dieziņa, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tieši Absolūts ēd ir kļuvis par logo Lipsku ģimenes saimniecībai.

Lipsku ģimene Krimuldas novada Inciemā saimnieko bioloģiski un kaļ idejas jaunajai pavasara sezonai

Kad ierodamies pie Lipsku ģimenes, saimnieks Juris naglo sijas topošajā augļu un dārzeņu pārstrādes telpā, kur tiks ražoti kaltētu augu pulveri. Tā atrodas līdzās diedzētavai, kur pirmos asnus laiž sinepes, zirnīši, saulespuķes, kvieši un citi mikrozaļumi. «Neesam liela saimniecība, bet dārzeņu audzēšana ir mūsu sirdslieta,» teikts Absolūts ēd mājaslapā. Tieši Absolūts ēd ir kļuvis par logo Lipsku ģimenes saimniecībai. Jāuzsver, ka Lipsku ģimenē aug četri bērni vecumā no diviem līdz 10 gadiem un abi vecākie jau tur rūpi par savām dobītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar svinīgā sarīkojumā ar draugu un atbalstītāju piedalīšanos ielikts pamatakmens piemājas saimniecības «Kāpostnīca» jaunajai noliktavai Brunavas pagastā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Viesi uzteica Ļekūnu ģimenes uzņēmību, veidojot ražošanu un savu produktu – skābētos kāpostus.

Saimniece Iveta Ļekūne atklāja, ka noliktavas trūkums līdz šim kavēja biznesa attīstību, jo ziemā bija grūtības ar kāpostu ražas glabāšanu. Finansējumu noliktavas celtniecībai uzņēmums ieguvis «Altum» atbalsta programmā. Būves kopējās izmaksas ir vairāk nekā 155 tūkstoši eiro.

Jaunajā noliktavā varēs ievietot jau šā gada galviņkāpostu ražu, saka būvniecības firmas «Piche» projekta vadītājs Jānis Varslavāns. Galviņkāpostus šoruden «Kāpostnīcas» laukos novāks no 7 ha apmēram 500 t apmērā, teic Iveta Ļekūne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

LETA, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem rosina noteikt uz trim gadiem

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā no novembra būs aizliegts ražot un tirgot bērnu šampanieti, kā arī pārtikas preces, rotaļlietas vai citas bērniem un pusaudžiem domātas preces, kuru dizainā imitēti alkoholiskie dzērieni un to tara.

Šādus grozījumus Lietuvas alkohola kontroles likumā pieņēmis Seims. Tos atbalstījuši 53 deputāti, pret balsojuši septiņi, bet 13 parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Debatēs daži deputāti pauduši nožēlu, ka cīņā pret alkoholismu «noiets līdz galējībām», bet vienlaikus nepietiekama uzmanība tiek pievērsta izglītībai un ģimeņu audzināšanai.

Savukārt citi uzsvēruši, ka ka no sabiedrības veselības viedokļa šādu preču aizliegšana attaisnosies.

Kā uzsvēris veselības ministrs Aurēlijs Verīga, nevajag bērnus jau no pirmajiem dzīves gadiem ieradināt, ka svētkos uz galda noteikti jābūt alkoholam un glāzēm.

«Ja gribam, lai mūsu bērniem (..) konkrēta uzvedība netiktu ieprogrammēta jau tik agrā vecumā, ko viņi vēlāk apzināti pat neatcerēsies, manuprāt, ir loģiski atteikties no šādām precēm,» viņš norādījis. «Jo vairāk tāpēc, ka tabakas kontroles jomā tādi lēmumi ir spēkā jau daudzus gadus. Kāds varbūt vēl atceras šokolādes cigaretes vai košļājamo gumiju, kas atgādina cigaretes. Daudzas preces no veikaliem ir pazudušas, un jāšaubās, vai kādam to īpaši pietrūkst.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varam sagaidīt Eiropas un ASV tarifu eskalāciju – tas skars gan lidmašīnu detaļas, gan šampanieti

Pasaules ekonomikai nozīmīgāko tēmu saraksta galvgalī jau kādu laiku atrodas tirdzniecības kari. Visskaļāk ar jaunām barjerām precēm apmainās ASV un Ķīna, lai gan šis process mūsdienu globalizētajā pasaulē pamatīgi iekrauj arī citiem (sevišķi, piemēram, eksportējošajai Vācijai). Tiesa gan, pastāv iespēja, ka Eiropa jau daudz tiešākā veidā tiks ierauta šajos tarifu karos.

Šobrīd notiekošais liek domāt, ka Pasaules Tirdzniecības organizācija dos svētību ASV noteikt tarifus Eiropas precēm aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Kā iemesls šiem svaigajiem iespējamajiem tarifiem ir ilgstošais šo pasaules ekonomikai izšķirīgo reģionu strīds, ka Eiropā ticis subsidēts aviobūves uzņēmums Airbus, kas savukārt sniedzis tam priekšrocības, ja salīdzina ar ASV Boeing. Jāpiebilst, ka ASV un Eiropas strīds par Airbus subsīdijām nav nekas jauns. ASV pirmo reizi Pasaules Tirdzniecības organizācijai par šo praksi sūdzējās jau pirms aptuveni 16 gadiem. Šī drāma vilkusies gadiem un šobrīd ieguvusi ļoti konkrētu veidolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā 2017. gada labākais Eiropas vīnzinis Raimonds Tomsons kopā ar pasaules sprinta rekordistu un olimpisko čempionu Useinu Boltu degustēja šampanieti bezsvara stāvoklī, tādējādi kļūstot par pirmo vīnzini pasaulē, kurš degustējis šampanieti šādā veidā. Projektu Mumm Grand Cordon Stellar šampanieša ražotne G.H. Mumm īstenojusi sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, pieredzējušo franču astronautu Žanu Fransuā Klervuā un SPADE dizaina aģentūras dibinātāju Oktāviju de Golu, kurš ir speciālists kosmosā lietojamo objektu izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri vēlas palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, ir jāveic investīcijas, attīstībā, taču ne vienmēr pietiek ar paša uzņēmuma līdzekļiem. Tā rezultātā aizvien biežāk rodas vajadzība pēc aizdevuma, turklāt, lai nekavētu izaugsmi, finansējumu uzņēmēji vēlas saņemt pēc iespējas ātrāk, bez liekām formalitātēm. Tāpat nereti rodas nepieciešamība pēc finansējuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, stāsta AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs Raivis Ruskulis. Tādēļ uzņēmums izstrādā jaunus piedāvājumus gan fiziskām personām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie saņemtu finansējumu pēc iespējas ātrāk. Intervijā AIZDEVUMS.LV valdes priekšsēdētājs stāsta par uzņēmuma piedāvāto produktu un tā priekšrocībām.

Kāds ir AIZDEVUMS.LV piedāvājums fiziskām personām un kādiem mērķiem iespējams saņemt aizņēmumu?

Fiziskām personām ir iespēja saņemt naudas aizdevumus dažāda veida precēm un pakalpojumiem, tai skaitā transportlīdzekļu iegādei, kā arī veikt esošo saistību pārkreditāciju. Aizdevums auto iegādei pieejams no 701 līdz 15 000 eiro apmērā, ar atmaksas termiņu līdz 84 mēnešiem. Savukārt, Naudas aizdevuma iespējas ir no 70 līdz 5000 eiro, ar atmaksas termiņu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem.Labākajiem klientiem ir iespēja iegūt VIP PROGRAMMAS dalībnieka statusu, kas nodrošina individuālu apkalpošanu un citas būtiskas priekšrocības, kas izstrādātas īpaši VIP klientu vajadzībām. Kā arī VIP PROGRAMMAS dalībnieki saņem papildus priekšrocību – nelaimes gadījuma apdrošināšanu! Ne vienmēr klients var tikt līdz AIZDEVUMS.LV klientu apkalpošanas nodaļai, tādēļ aizņemtajiem klientiem piedāvājam iespēju saņemt līgumu parakstīšanai sev ērtā vietā ar DPD kurjeru bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA "Gaižēni" realizētais dzīvo cūku apjoms 2019.gadā veidoja 11,2 tūkstošus tonnu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2018.gadā, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma 2019. gada pārskats.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, kvantitatīvā apjoma pieaugums saistīts ar nobarojamo cūku audzēšanas jaudas palielināšanu, izbūvējot jaunu novietni Brunavas pagasta kompleksa "Tunkūni" teritorijā. Kopumā šeit investēti 5,2 miljoni eiro - 2018.gadā tika iesākta ēku būvniecība, bet 2019.gada februārī tās nodotas ekspluatācijā. Līdz ar šo uzlabojumu nodrošināta iespēja visus saimniecībā audzētos sivēnus nobarot līdz kaujamās cūkas svaram un samazināt risku, kas saistīts ar ierobežotajām sivēnu realizācijas iespējām.

Ražošanas kapacitātes palielināšanas projekta īstenošana tika finansēta ar pašu un bankā aizņemtajiem naudas līdzekļiem, kā arī saņemts ES fondu atbalsts 800 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PV jauno elektrovilcienu iegādē un uzturēšanā līdz 2024.gadam varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, šodien pēc Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdība pirmdien atbalstīja, ka laika posmā no 2019. līdz 2024.gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļiem. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai (SM) būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV būs tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

RNP noslēdz pirmo granta līgumu par ēku atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā

Rūta Lapiņa, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) noslēdzis granta līgumu ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kas dzīvojamo ēku atjaunošanai Rīgā, Blaumaņa ielā 21, ļaus piesaistīt grantu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) 50% apmērā no attiecināmajām izmaksām jeb 253,2 tūkstošu eiro apmērā, informē RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs atzīmē, ka šīs ir pirmās vēsturiskās ēkas, kurām RNP veiks renovāciju, tomēr pauž pārliecību, ka jau tuvākajā laikā sarakstu papildinās virkne citu ēku. «Veicināt dzīvojamo ēku renovāciju, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu un citus finansējuma avotus, ir viens no prioritārajiem RNP uzdevumiem. Pozitīvā tendence ir tā, ka dzīvokļu īpašnieki sāk apzināties, ka šis ir pēdējais Eiropas līdzfinansējuma periods, pēdējā iespēja renovēt savu īpašumu, pilnu remontdarbu tāmi sedzot ne tikai no uzkrātajiem vai aizņemtajiem līdzekļiem,» saka A. Gontarevs.

Dzīvojamo ēku Blaumaņa ielā 21 dzīvokļu īpašnieku kopība šī gada oktobrī pieņēma lēmumu par ēku atjaunošanu, projektam piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Plānotās projekta izmaksas ir 861,5 tūkstoši eiro, no tām attiecināmās izmaksas - 506,4 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnija otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, cenas miltiem un miltu izstrādājumiem, piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem ir ievērojami augošas.

Savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem 199% no 0.38 eiro/kg līdz 1.14 eiro/kg, kartupeļiem par 114% no 0.38 eiro/kg līdz 0.80 eiro/kg, galda bietēm 109% no 0.34 eiro/kg līdz 0.72 eiro/kg, galviņkāpostiem par 42% no 0.55 eiro/kg līdz 0.78 eiro/kg, banāniem par 29% no 1.22 eiro/kg līdz 1.57 eiro/kg, importa zemenēm, tostermaizei un kviešu miltiem par 27% attiecīgi no 3.36 eiro/kg līdz 4.27 eiro/kg, no 1.62 eiro/kg līdz 2.05 eiro/kg, no 0.76 eiro/kg līdz 0.97 eiro/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 26% no 3.18 eiro/l līdz 4.02 eiro/l, piena šokolādei Ekstra par 25% no 1.10 eiro/100g līdz 1.38 eiro/100g, apelsīniem par 24% no 1.11 eiro/kg līdz 1.37 eiro/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemnieku saeima: Ir apdraudētas vairākas tautsaimniecības nozares

Laura Mazbērziņa, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, neskatoties uz vairāku dalībvalstu pamatotiem iebildumiem, Eiropas Komisijas Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē ar 16 valstu balsojumu «par» tika aizliegta augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu - tiametoksama, imidakloprīda un klotianidīna lietošana atklāta lauka platībās.

Turpmāk šos insekticīdus varēs izmantot tikai segtajās platībās ar nosacījumu, ka apstrādātajiem augiem jāpaliek siltumnīcā pilnu veģetācijas ciklu.

«Šīs dienas Eiropas Komisijas balsojums pierādīja to, ka lauksaimniekiem izšķirošos lēmumos netiek ņemts vērā atšķirīgs, bet labi pamatots Ziemeļu valstu viedoklis. Aizliedzot lauka kultūrās lietot neonikotinoīdus, mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam, jo tas atstās būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Mūsu ražotājiem būs jākonkurē ar lauksaimniekiem no trešajām valstīm, kur neonikotinoīdu grupas darbīgās vielas ir atļautas, tādējādi cenas ziņā importētie produkti būs lētāki. Aizliegums ietekmēs vasaras rapša audzēšanu, kartupeļu un dārzeņu audzētājus, un dekoratīvo un meža stādu audzēšanu, kas gadu gaitā sevi pierādīja kā spēcīga eksporta nozare. Bišu glābšanas vārdā, aizliedzot lietot salīdzinoši drošus AAL tādām Latvijai būtiskām kultūrām kā bietes, kāposti un kartupeļi, vēl vairāk pasliktināsies lauku ekonomiskā un nodarbinātības situācija, tiks stimulēta finanšu un cilvēkresursu aizplūšana no Latvijas,» Maira Dzelzkalēja-Burmistre,Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Rada interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca

Monta Glumane, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātās 5% PVN likmes ieviešana pašmāju augļiem un dārzeņiem izrādījusies veiksmīga; audzis preču apgrozījums, palielinājušās algas, parādījušies apgrozāmie līdzekļi.

«Patērētāji tieši neredz izteiktu cenu samazinājumu augļiem vai dārzeņiem, jo vasara bija sausa un dārzeņu pašizmaksa ir krietni augstāka. Patiesībā cenām šogad bija jābūt astronomiskām, bet tā nav, un tas ir Latvijas patērētāju ieguvums,» apgalvo Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa.

Par bēdīgām ražām sūrojas gan dārzeņu, gan augļu un ogu ražotāji. Sausums prasījis papildu ieguldījumus, bet iegūtā raža dažviet ir pat 40% mazāka nekā pērn.

«Dārzeņu ražas prognozes ir ļoti dažādas, kopumā raža būs par 30 līdz 40% mazāka nekā pērn, bet esam priecīgi par to, ka izdevies ieviest samazināto PVN likmi Latvijā audzētajiem dārzeņiem, augļiem un ogām. Šie panākumi šobrīd kompensē visas dabas piedāvātās neveiksmes,» pauž biedrības Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš. Viņš uzsver, ka dārzeņu raža ir ne tikai mazāka, bet ir apdraudēta arī to uzglabāšana. Piemēram, burkāni auguši kropli, un sausuma dēļ nav skaidrs, cik labi tie glabāsies. Iespējams, ka daļa ražas sāks strauji bojāties jau līdz jaunajam gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Dimdiņiem pārmaiņu gads

Laura Mazbērziņa, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma galvenie sasniegumi ir eksports uz Skandināviju un Lielbritāniju

Lizumā atrodas SIA Dimdiņi ražotne, tai apkārt tiek apsaimniekoti 150 hektāri zemes, kuros tiek audzēti galviņkāposti, Ķīnas kāposti, ziedkāposti (ar to nodarbojas saistītais uzņēmums SIA Dimdiņi Agro). Jau no pašiem pirmsākumiem saimniecība sāka nodarboties arī ar skābētu kāpostu ražošanu.

Šogad kāpostu ražas apjomi kopumā ir samazinājušies par 30% – sausuma dēļ. Tā kā ražošanas apjomi ir samazinājušies, būtiski ir pieaugusi kāpostu cena, kura iepriekš bija 12 centi kilogramā, bet šobrīd tie ir 38 centi kilogramā. Lai gan apgrozījuma tendences ir pozitīvas – uzņēmums katru gadu strādā ar 15% pieaugumu pret pagājušo gadu – priekšā ir nestabils gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trakajām lietusgāzēm iestājusies silta atvasara. Beidzot saulīte dažās dienās spējusi nožāvēt SIA «Dimdiņi Agro» kāpostu un labības laukus. Veltas izrādījušās bažas, ka bez gumijas zābakiem nevar tikt uz lauka. Tiesa, sabiedrības direktors Ainārs Sebris rāda fotouzņēmumus, kuros redzamas ar ūdeni piepildītas dziļas rises un kāpostgalvas ūdenī. Tehnika grima un neko iesākt nespēja, jo arī pagājušajā nedēļā pamatīgi nolija, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Uz kāpostu lauka lielas skaistas galviņas griež un met traktoru piekabēs 40 strādnieki, bet citā laukā vasaras kviešus kuļ kombains. «Esam pieredzējuši smagāko rudeni 20 gadu laikā. Taču visām grūtībām ir jātiek pāri, mēs novāksim ražu. Tagad visi spēki tiek koncentrēti šim darbam, turklāt ir jādomā arī par ziemāju sēju. Sēja varētu būt ļoti problemātiska, jo šobrīd papildu tehnikas vienības ir jāiesaista gan kāpostu, gan graudu novākšanā. Šad un tad vēl ir jāvelk kombains laukā no kādas mitrākas lauka vietas. Ja rudens būs vēls un laikapstākļi atļaus, tad riskēsim vēl sēt ziemājus,» stāsta A.Sebris. Pagaidām ir tikai sastrādāta zeme ziemājiem, bet sēju noteikti vēl nesāks nākamajā nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Burta kalpība rada atkritumus un badu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāsts patiešām arī ir par atkritumiem, turklāt – ēdamiem atkritumiem.

Vai tādi pastāv? Jā, tādu ir stāvgrūdām, tonnām un simtiem tonnu visā Latvijā. Tiklīdz pārtikas produktiem beidzas termiņš, tie sistēmas acīs kā uz burvju mājiena kļūst par sadzīves atkritumiem vai pat tiek īpaši utilizēti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādējādi, skrienot pakaļ sistēmas radītajiem un uzturētajiem noteikumiem, cilvēki gadu gadiem nav spējuši objektīvi paraudzīties uz realitāti. Vai tiešām augu eļļa top neēdama liktenīgajā pusnaktī, kad pulksteņa dzeguzes daudzkārt apliecina to, ka eļļas pēdējā stundiņa ir aizvadīta un tās lietošanai atvēlētais laiks ir galā? Protams, nē, jo tā ir tikpat laba vai slikta, cik bijusi iepriekšējā dienā un būs nākamajā. Vai grūbas kļūst glumas un marinētie gurķīši – toksiski? Vai ar šokolādes batoniņu, kam nule beidzies noteiktais lietošanas termiņš, var biežāk aizrīties? Vai šādos konservos sāk dzīvot peles un no rudzu miltiem rupjmaize vairs nesanāk? Muļķības! Līdzīgi ir ar citiem produktiem, kas strauji nebojājas. Varētu domāt, ka tā ir tāda latviešiem raksturīga apsēstība ar veciem produktiem, kas liek rakstīt šo viedokli, jo visiem taču zināms, ka Latvijā tradicionāli mielojas ar tīšuprāt «bojātiem» produktiem. Kāposti un gurķi tiek skābēti, piens – ar nolūku raudzēts, tāpat bērzu sulas saraudzē, lai pa īstam izbaudītu vasaras karstumā. Tomēr tas ir pavisam kas cits, jo šajā gadījumā «veca pārtika» no veikaliem tiek attiecināta nevis uz nacionālās virtuves īpatnībām un arī ne uz sapelējušu maizi vai smakojošu zivi, bet gan produktiem, kas ir droši lietojami arī kādu brīdi pēc normatīvu noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tā ir prātam neaptverama disonanse – kamēr vienā pasaules daļā atkritumos izmet gan derīgu (neapēstu), gan nederīgu (norādītajā laikā nenopirktu) pārtiku, citā daļā cilvēki cieš badu. Triviāli? Tā noteikti nešķiet tiem, kas sen, bet varbūt nekad nav ēduši siltas vakariņas. Nekādā ziņā neaicinu riskēt ar veselību, ļaujot tirgot un iegādāties bojātus produktus, bet gribu pateikt vien to, ka pārtikas apritē atrastos vieta arī tādiem produktiem, kurus sabojā normatīvi, nevis baktērijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eksperts: Bitkoina investoriem vēl nevajadzētu korķēt vaļā šampanieti

Žanete Hāka, 12.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ bitkoina cena turas pie trīs nedēļu augstākās atzīmes, tiesa gan, prognozējot turpmāko cenas virzību, jābūt piesardzīgiem, raksta MarketWatch.

Otrdien dienas pirmajā pusē bitkoina cena atkal saruka par 0,58% līdz 3606,57 dolāriem. Piektdienu bitkoins noslēdza virs 3700 dolāru atzīmes, kas ir augstākais līmenis kopš 19.janvāra. Šajā dienā bitkoina cena pieauga par 10%, ka ir straujākais dienas pieaugums šajā gadā.

Tiesa gan, deVere Group vadītājs Naidžels Grīns iesaka investoriem atslābt, skaidrojot, ka bitkoinam, lai tas turpinātu augt, jāpārvar pretestības līmenis – 4000 dolāri.

«Tas bija salīdzinoši negaidīts lēciens, un, protams, labas ziņas tiem, kuri ir ieguldījuši bitkoinā,» viņš saka, piebilstot, ka investoriem vēl nevajadzētu korķēt vaļā šampanieti.

Komentāri

Pievienot komentāru