Eksperti

Kas ir zelts un kāda tā vērtība?

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Atgriežoties pie jautājuma par zelta nozīmi un vietu (derīgumu) mūsdienās, tā nozīme pēdējo gandrīz 15 gadu laikā ir acīmredzama. Zelta, ka alternatīvās naudas, kas nav atkarīga no valdību naudas drukāšanas, baņķieru alkatības un finanšu sistēmas stabilitātes, funkcija bija vienīgā, kas spēja nodrošināt vērtības saglabāšanās iespēju.

Šajā kontekstā nav saprotami dažu analītiķu izteicieni pēc aprīlī piedzīvotā zelta cenu krituma, ka viņi nevar nosaukt par drošu aktīvu, kura cenas vienas dienas laikā var samazināties par 10%.

Iespējams, ka šie eksperti par «drošākiem» uzskata Kipras vai Grieķijas valsts obligācijas? Vai, tā saukto, AAA kategorijas banku noguldījumus Lehman Brothers, Merill Lynch, kuru klienti nesaņēma neko? Nemaz nerunāsim par «mazāk drošām» bankām, kuru ieguldījumus tomēr uzraudzīja atbildīgās finanšu iestādes, bet kuru klientu maciņi tika ievērojami atvieglināti dažādu restrukturizāciju (Bank of Cyprus, Parex banka) vai likvidācijas (Snoras banka, Latvijas Krājbanka) rezultātā.

Investīciju apsvērumi, protams, katram investoram ir savi. Tomēr nevar aizvērt acis uz reālajām norisēm finanšu tirgos. Pat, ja ieguldījumi zeltā nav pieņemami, nevar noliegt, ka tam ir savas priekšrocības, kuras piemīt tikai un vienīgi zeltam un kuras nepiemīt un nekad nepiemitīs cita veida aktīviem – vērtspapīriem, nekustamajam īpašumam u.c.

Starp citu, ieguldījumus zeltā varētu arī nesaukt par investīciju. Zelts ir alternatīvā valūta ar visām no tā izrietošajām sekām. Līdzīgi kā valūtu pāru vērtības mainās, mainās arī pasaules valūtu attiecība pret zeltu. Piemēram, populārākā valūtu pāra EUR/USD vērtība no 2000. gada līdz 2013. gadam mainījusies robežās no 0,82 EUR/USD līdz 1,59 EUR/USD. Tātad, šī pāra vērtība mainījusies gandrīz 100% robežās. Pie kam, vērtību kritumi par daudziem procentiem šim valūtu pārim nav nekas neparasts.

Ņemot vērā, ka naudas masa kopš 2000. gada, bet, jo īpaši strauji, pēc 2007. gada, nemitīgi pieaug, zelta cenu pieaugums no nepilniem 300 USD/oz līdz pašreizējiem 1450 USD/oz parāda tikai naudas vērtības samazināšanos, kuru kompensē zelta «iekšējā vērtība». Ja forex tirgos valūtu pāri seko valstu ekonomikas un attīstība tendencēm, kas nosaka šo valūtu pāru attiecības, tad valūtu un zelta attiecības seko līdzīgām tendencēm, papildus iekļaujot sevī arī zelta īpašības, kas nepiemīt citām valūtām – drošumu, retumu, kontraģenta riska neesamību un «drukāšanas» neiespējamību.

Fundamentālie iemesli pašreizējam zelta cenu kritumam nav novērojami. Joprojām pasaules vadošie emisijas centri turpina drukāt naudu, palielinot naudas masu, likviditāti un vienlaicīgi radot naudas devalvācijas un inflācijas riskus. Joprojām Eiropa mokās parādu krīzē un pēc daudzu aprunātās Grieķijas parādu problēmas, šķiet, visvairāk pēdējā laikā cietusi Kipra. Taču nav skaidrības arī par Itālijas, Spānijas, Portugāles maksātspēju. Uzmanības fokusā nonākusi Slovēnijas banku sistēma.

Kipras gadījums rada precedentu jebkuriem noguldījumiem banku depozītos. Kā lai uzticas ieguldījumiem bankā, ja jebkurā brīdī tā var tikt konfiscēta? Nemitīgi tiek spekulēts arī par to, ka Kipras gadījums ir tikai izmēģinājuma lauciņš, lai nepieciešamības gadījumā pielietotu līdzīgus scenārijus Eiropas perifērijas valstīm.

Arī pasaules ģeopolitiskā drošība atstāj jautājumus – nenoregulētie konflikti Tuvajos Austrumos, Ziemeļkorejas konflikts un citi notikumi noteikti nerada drošības sajūtu investoriem. Turklāt reālās procentu likmes ir negatīvas un līdz šim tikai zelts sniedza drošību šādā situācijā.

Pašreizējā cenu kritumā psiholoģiski grūti rast motivāciju veikt ieguldījumus zeltā. Taču, kā jau jebkuram ieguldījumam, arī zeltam vajadzīga sava stratēģija. Ja patur prātā, ka zelts ir ilgtermiņa ieguldījums un ka parasti iegulda 15-20% ekonomikas izaugsmes laikos, bet 70-80% krīzes apstākļos, tad viss ir vienkārši.

Nesen tika publiskoti dati, ka šī gada februārī Ķīnas zelta imports bija 97,1 tonna, bet kopumā šī gada pirmajā kvartālā Ķīnā tika ievestas 372 tonnas zelta. No 2012. gada janvāra Ķīna importējusi satriecošu daudzumu – 1 206 tonnas zelta. Tas ir par 20% vairāk nekā oficiālās Ķīnas zelta rezerves (1054 tonnas) un aptuveni puse no zelta gada ieguves daudzuma visā pasaulē (2700 tonnas).

Ikmēneša Ķīnas zelta imports tonnās attēlots grafikā (2012. gads zilā, 2013. gads oranžā krāsā):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūnija visiem mobilo sakaru operatora Tele2 klientiem stāsies spēkā jauni, dārgāki tarifu plāni, kuros paplašinātas sakaru iespējas Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstīs, informēja uzņēmumā.

Pašlaik Tele2 piedāvā tarifu plānu Zelts 100 MB par 5,99 eiro mēnesī, Zelts 1,5 GB par 8,99 eiro mēnesī, Zelts 6 GB par 12,99 eiro mēnesī un Zelts Bezlimits par 17,99 eiro mēnesī.

No pirmā jūnija spēkā stāsies tarifi Zelts 500 MB un Zelts 2 GB, kuru lietotāji varēs izmantoto mobilo internetu, neierobežoti zvanīt un sūtīt SMS uz visiem tīkliem Latvijā, kā arī brīvi lietot mobilos pakalpojumus jebkurā Eiropas valstī atbilstoši tarifu plānā iekļautajam mobilā interneta apjomam par attiecīgi 8,49 eiro un 11,99 eiro mēnesī.

Tarifu plānu Zelts 6 GB un Zelts Bezlimits klienti varēs neierobežoti zvanīt un sūtīt īsziņas ne tikai Latvijā, bet arī no Latvijas uz Eiropu un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedomājieties, ja jūs būtu supernelietis, kurš ieguvis visu pasaules zeltu un nolēmis to izkausēt, lai izveidotu zelta kubu, mudina BBC un aicina iztēloties, cik liels šāds kubs būtu.

Atbilde ir - patiesībā tas būtu daudz mazāks nekā daudzi no mums domā.

Vorens Bafets, viens no pasaulē bagātākajiem investoriem, teicis, ka kopējais zelta apjoms pasaulē - zelts virs zemes, varētu ietilpt kubā, kura malas ir vien 20 metri.

Bet vai tas patiešām ir viss? Un ja tā, kā to var zināt?

Dati, kurus plaši izmanto investori, ņemti no Thomson Reuters GFMS, kas veido ikgadējo zelta pētījumu.

Jaunākie dati par visu zeltu pasaulē ir 171 300 tonnas. Kubs, kas veidots no 171 300 tonnām, būtu 20,7 metri katrā pusē, norāda BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Gredzenu mīšana jau drīzumā var kļūt dārgāka

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vēl nesen zelts tika uzskatīts par finanšu aktīvu, kas izgājis no modes, kopš vasaras sākuma vērojamais dzeltenā metāla cenas pieaugums daudziem ļāvis samērā labi nopelnīt

Tie, kas saistībā ar pēdējos gados preču biržās vērojamām tendencēm cerēja uz katras sievietes dekoltē pozitīvu akcentu piešķirošo dārgmetālu aksesuāru cenu ilgstošu samazināšanos, var piedzīvot vilšanos, jo, situācijai pasaulē kļūstot aizvien nemierīgākai, zelta un citu dārgmetālu cenas jau visai drīz var atgriezties pie pagājušajā desmitgadē un šīs desmitgades sākumā vērojamās pieauguma tendences.

Atšķirtībā no sudraba, kurš samērā plaši tiek izmantots rūpniecībā, zelts ir uzkrājumu metāls, tāpēc tā cena nav tik daudz atkarīga no tā, kā klājas kādai ražošanas sfērai, bet gan no pasaules sociālekonomiskās situācijas. Tādējādi, jo lielākas ir bažas par dzīves dārdzības pieaugumu vai par kara darbības sākšanos kādā no pasaules tautsaimniecībai nozīmīgajiem reģioniem, jo lielākas ir iespējas redzēt par pircēju aktivitātes palielināšanos liecinošās zaļās krāsas mirgošanu dārgmetālu tirgoņu biržas monitoros, kam laika gaitā seko juvelierizstrādājumu cenu palielināšanās veikalos. Ja runa ir par vispārēju un strauju inflācijas pieaugumu, tad pagaidām varam būt samērā mierīgi, jo nekas tāds ekonomistu prognozēs solīts netiek un arī statistikas dati liecina par to, ka pasaulei šobrīd vairāk nākas bažīties par varbūtējas un vispārējas deflācijas iestāšanos, nevis par to, ka dzīve strauji var kļūt dārgāka. Iemesls tam ir samērā vienkāršs, proti, neraugoties uz dažādos mutvārdos izskanējušajiem paziņojumiem par globālās ekonomikas, tostarp Eiropas tautsaimniecības aktivizēšanos, lielas daļas valstu uzrādītais pieaugums jau ilgstoši ir ļoti tuvs nullei, bet atsevišķās valstīs situācija pat sāk pasliktināties. Šādos ap- stākļos ir ļoti grūti runāt par strauju patērētāju aktivitātes pieaugumu, tādējādi arī inflācija izpaliek, kas ir galvenais iemesls pagājušajā gadā notikušajam vairākus desmitus procentu vērtajam dārgmetālu cenu samazinājumam. Tiesa gan, runājot par patēriņa cenu izmaiņām, ir pāris faktoru, kas var veicināt nobīdi no analītiķu pieļautās zemas inflācijas scenārija, taču par to raksta gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 no 1.jūlija veiks fiksēto tarifu pakalpojumu cenu paaugstināšanu 5,45% līdz 16,9% apmērā, liecina kompānijas priekšsēdētāja Valda Vancoviča parakstīts paziņojums klientiem.

Paziņojumā, kas publicēts arī uzņēmuma mājaslapā, uzskaitīti Tele2 sasniegumi, pieminēts lieliskais serviss, visplašākais pārklājums ātram mobilajam internetam Latvijas reģionos un tikai paziņojuma beigās aiz informācijas, ka no 1.jūlija tiek samazinātas viesabonēšanas cenas, pieminēts par jaunām cenām tarifu plāniem Nr.3, Nr.5 un Zelts.

Salīdzinot esošos tarifus ar plānotajiem, Nozare.lv aprēķini liecina, ka tarifu plāns Nr.3 sadārdzināsies par 16,9%, Nr.5 - par 12,37%, bet Zelts - par 5,45%. Operators vēstulē klientiem nav norādījis, ka tarifi tiks pacelti, bet samazinātiem burtiem vēstules beigās devis iespēju atkāpties no līguma bez sodanaudas līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, iesniedzot rakstisku iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenām gāžoties, saulītē izceļas zelts un ASV dolārs

Jānis Šķupelis, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd šķiet – lai liktu likmi uz zeltu, ir jābūt optimistam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo nedēļu laikā savu spožumu aktīvi cenšas atgūt zelts, kura vērtība preču biržās attiecīgi ir palielinājusies. Tiesa gan, līdzīgi, kā tas ir arī ar daudziem citiem finanšu aktīviem, dzeltenā dārgmetāla nākotne ir tīta samērā dziļā miglā. Drīzāk pat varētu teikt, ka vairāki faktori runā par labu zelta cenu kritumam. Tāpat varētu apšaubīt to, ka zelts investoriem joprojām sniegtu kādu drošo patvērumu – drīzāk daži investori pie šī aktīva patvērumu meklē psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

FRS politika

Daudzi analītiķi norāda, ka zeltu ļoti izteikti ietekmē spekulācijas par to, ko ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) darīs ar savām procentlikmēm, kur meklējumiem pēc drošā patvēruma esot daudz mazāk nozīme. Pašlaik palēnām sāk nostiprināties pieņēmums, ka FRS par dolāra likmju paaugstināšanu varētu izlemt vien nākamajā gadā, kas attiecīgi īstermiņā nozīmējis guvumus dārgmetālu vērtībām. Jāatgādina, ka augstāku procentlikmju laikmetā populārāki mēdz kļūt tādi ieguldījumi, par kuriem var saņemt procentu maksājumus (zelta turēšana to nenodrošina).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu

Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.

Vēl par 2%

Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 no šodienas veiks fiksēto tarifu pakalpojumu cenu paaugstināšanu 5,45% līdz 16,9% apmērā, liecina kompānijas priekšsēdētāja Valda Vancoviča parakstīts paziņojums klientiem.

Salīdzinot līdzšinējos tarifus ar jaunajiem, Nozare.lv aprēķini liecina, ka tarifu plāns Nr.3 sadārdzināsies par 16,9%, Nr.5 - par 12,37%, bet Zelts - par 5,45%.

Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis iepriekš skaidroja, ka cenu korekciju «tikai trīs tarifu plāniem košļājamās gumijas paciņas cenas apmērā, t.i., vidēji par 74 eiro centiem» esot bijis nepieciešams veikt, lai varētu turpināt investīcijas tīklā un lai klientiem piedāvātu jaunākās tehnoloģijas.

No cenu celšanas iegūtie līdzekļi tikšot ieguldīti tīkla investīcijās, uzsvēra Spoģis.

Viņš paskaidroja, ka nozares apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā esot samazinājies par gandrīz trešdaļu, pie kā daļēji esot vainojami Eiropas Komisijas noteiktie samazinātie viesabonēšanas un starpsavienojuma tarifi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Īstermiņā zelta cena varētu kāpt, bet ilgākā termiņā - kritīšot

Žanete Hāka, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā nedēļā zelta cena varētu pieaugt, prognozē lielākā daļa Bloomberg aptaujāto analītiķu, tomēr ilgtermiņā cenai paredzama lejupslīde.

15 no aptaujas dalībniekiem prognozē cenu pieaugumu, deviņi uzskata, ka tās tomēr kritīs, bet pieci negaida izmaiņas.

Piektdien zelts augusta piegādēm maksā 1,286,4 dolārus par unci, kas ir par 0,2% augstāk nekā vakar.

Trešdien zelta cena pieauga virs 1300 ASV dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā trīs nedēļu laikā. Cena palielinājās pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke sacīja, ka centrālā banka samazinās monetārās stimulēšanas pasākumus atkarībā no ekonomikas izaugsmes.

Tomēr, kaut arī pēdējo dienu laikā zelta cena piedzīvo kāpumu, kopš gada sākuma cena ir sarukusi par 23%. Jāpiebilst, ka jūnija beigās cena bija nokritusies līdz 1180,5 dolāriem par Trojas unci, taču kopš tā laika cena ir pieaugusi par 0,5%. Tādējādi izskatās, ka šis būs pirmais gads pēdējo 13 gadu laikā, kad zelts piedzīvo kritumu, investoriem zaudējot ticību zeltam kā ieguldījumu veidam un pievēršoties riskantākiem aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Bitcoin vs. Gold

Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai jūs ieguldītu visus savus naudas uzkrājumus bitcoinos?

Visticamāk ka nē, jo bitcoin tirgus nav sasniedzis tādu lielumu, lai mēs to uztvertu par līdzvērtīgu investīciju, kā, piemēram, zelts, akcijas, valūta (dolāri, eiro) utt. Bitcoin tirgus vēl nav sasniedzis šo kritisko masu, un pastāv viedoklis, ka tam jābūt vismaz 18% no tirgus lieluma, kad dažādu profesiju, vecuma un valstu pārstāvji to sāks izmantot ikdienā.

Kā izskatās šodienas bitcoin investora portrets? Šeit pastāv divi atšķirīgi virzieni, ja runa ir par attīstības valstīm, tad tie ir parasti cilvēki, kuri neuzticas vietējai valūtai un banku sistēmai. Tāpēc tas ir veids, kā pasargāt savus uzkrājumus no inflācijas, devalvācijas un aktīvu nacionalizācijas. Šajās valstīs veiktas investīcijas var veidot būtiski daļu no cilvēkiem pieejamās brīvās naudas. Savukārt, ja mēs runājam par investoriem no labklājības valstīm, tad parasti tie iegulda tikai nelielu daļu no saviem brīvajiem līdzekļiem, lai gūtu lielu peļņu nākotnē. Tātad tie ir tīri spekulatīvas dabas darījumi. Xapo dibinātāja un izpilddirektora Wences Casares ieguldījuma formula ir šāda: paņemiet 1% vai mazāk no tā, kas jums pieder, un ieguldiet to bitcoinā, bet pēc tam aizmirstiet par to vismaz uz nākamajiem pieciem gadiem; ideālā gadījumā uz nākamajiem desmit gadiem. Jūs vai nu zaudēsiet vienu procentu no jūsu neto vērtības, ko lielākā daļa cilvēku var atļauties, vai arī jums būs miljons. Līdz šim vēsturē pastāvēja tikai viens universālais naudas līdzeklis, proti, zelts. Šodien daudzi eksperti uzskata, ka bitcoin var kļūt vai pat jau ir kļuvis par jauno universālo naudas līdzekli jeb jauno zeltu. Bitcoin pilda visas trīs naudas funkcijas. Tas ir norēķinu vienība, vērtību mērs un skaitīšanas vienība, kas vienlaicīgi ir serviss un produkts. Bet atšķirībā no zelta tas neeksistē fiziskā formā un ir pieejams lielākam iedzīvotāju skaitam nekā zelts. Izmantotās Block Chain tehnoloģijas dēļ tas piedāvā arī daudz plašākas funkcijas, nekā bija iespējams veikt ar zeltu. Digitālai pasaulei - digitāla nauda. Cik tad bitcoin maksās nākotnē? Vieni apgalvo, ka drīz tas nokritīs līdz nullei, bet citi, ka maksās miljonus. Lai saprastu, cik tas varētu maksāt paredzamā nākotnē, ir jāpaņem to kopējais tirgus kapitalizācijas lielums un jāsadala ar naudas vienību skaitu apgrozībā un laika posmu. Rezultātā viena bitcoin vērtība var sasniegt no 2 līdz 5 miljoniem ASV dolāru. Ja katrs nopirks kaut vai vienu bitcoinu (ņemot vērā, ka maksimālais daudzums, kurš tiks emitēts, pēc algoritma ir 21 miljons bitcoinu), tad tā vērtība sasniegs 1 miljonu dolāru. Redzot, cik aktīvi Ķīnas iedzīvotāji tos pērk, tas izskatās ļoti reālistiski. Ekspertu vidū pašlaik rit asas diskusijas, kas tad īsti ir bitcoin – nākotnes valūta vai maksājumu sistēma? Laiks rādīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Resursu cenas

Zelta cena mēģina atgūt vietu pie 1500 ASV dolāru atzīmes

Jānis Šķupelis, 30.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelts pēc tam, kad aprīļa vidū divu dienu skatījumā piedzīvoja straujāko cenas kritumu vēsturē, «laiza savas brūces», un tā cena nedaudz ir pieaugusi. Šīs otrdienas izskaņā minētā dārgmetāla vērtība atradās pie 1471 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes.

Pamatā zelta cenas kāpumu virza tas, ka vairāki investori apstāklī, ka zelta cena ievērojami samazinājusies, saskata iespēju šo dārgmetālu nopirkt lētāk. Tāpat zelta cenai kāpt palīdzējušas spekulācijas, ka ASV Federālo rezervju sistēma vēl ilgstoši turpinās savu dolāru drukāšanas programmu

Tiesa gan, daudzi eksperti pauž ārliecību, ka straujais cenas kritums ir ievērojami iedragājis zelta reputāciju (kas tas par drošo patvērumu, ja tā cena divu dienu laikā var samazināties par 14%?).

Aprīļa skatījumā zelta cena ir samazinājusies par 8%. Savukārt kopš gada sākumā zelta cena ir sarukusi jau par 15%. Daudzi investori norāda – laikā, kad vērojams straujš pieaugums akciju tirgos, zelts nav īpaši pievilcīga ieguldījuma alternatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus

Māris Ķirsons, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Godīgais zelts globālo risku laikmetā

Nikolajs Ceipe, salona <i>Chopard</i> direktors, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumi, terorisma draudi, politiskā un sociālā nestabilitāte – konflikti pasaulē pēdējos gados eskalējas dažādās jomās. Pēc ekspertu slēdzieniem globālie riski pēdējos desmit gados ir dubultojušies, kļūstot arvien starptautiskāki. Likumsakarīgi, ka šādos nestabilos apstākļos pasaules biznesa vide ķeras pie ‘drošības riņķa’ – zelta. Par to liecina biržu dati - zelta cena pēdējā pusgadā kāpusi vairāk nekā par 10%. Zelts ir universāla nauda, un to saprot ne vien biržu mākleri un investori, bet arī mājsaimniecības.

Interese par zelta izstrādājumiem vienmēr ir bijusi augsta, bet laikā, kad patērētājs kļūst īpaši ‘jūtīgs’, pieprasījums pēc šī dārgmetāla izstrādājumiem pieaug un ikdienas pirkums – saderināšanās vai kāzu gredzens no simboliskas dāvanas pārvēršas par nopietnu investīciju. Vadoties pēc Chopard gredzenu pārdošanas datiem - populārākais zelts Latvijā ir baltais - 50% no pērn iegādātajiem gredzeniem, otrs pirktākais ir rozā zelts - 40%, bet 10% no iegādātajiem gredzeniem ir bijuši dzeltenā zelta un platīna.

Vēl viena būtiska tendence, kas aktualizējas līdz ar pasaulē pieaugošo sociālo nevienlīdzību un politiskajām svārstībām, ir t.s. ekoloģiskā biznesa domāšana – patērētāji pieprasa, lai investīcija ir ne vien ar augstu likviditāti un droša, bet arī atbilstu taisnīgas tirdzniecības praksei. Līdzīgi kafijas ražotāju iniciētai godīgas tirdzniecības kustībai Fair trade, kas strauji aug plašumā, globālo risku laikmetā aktualitāti gūst godīgas zelta ieguves iniciatīva jeb Fairmained gold. Tas ir iemesls, kāpēc Chopard jau 2012.gadā pieņēma lēmumu zelta izejmateriālu ieguvei tikai no ilgtspējīgiem avotiem, kas nenodara kaitējumu videi vai cilvēkiem, kas nodarbināti zelta ieguvē un apstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: ASV parādzīmju ienesīgumam sasniedzot 4%, zelta cena saruks līdz 831 dolāram

Žanete Hāka, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ASV desmitgadu parādzīmju ienesīgums sasniegs 5%, zelta cena saruks līdz 471 dolāram par unci. Savukārt, ja ienesīgums no pašreizējiem 2,8% līmeņiem pieaugs līdz 4%, zelta cena samazināsies līdz 831 dolāram. Šāda prognoze radusies saskaņā ar Kloda Erba izveidoto ekonometisko formulu, kas balstīta uz pēdējās desmitgades zelta cenas un procentu likmju attiecībām, raksta MarketWatch.

K. Erbs ir bijušais Trust Company izejvielu portfeļa menedžeris un līdzautors nesenam ASV Nacionālā Ekonomikas biroja pētījumam «Zelta dilemma». Tādējādi no pētījuma izriet secinājums, ka zelts var pieaugt līdz savam visu laiku augstākajam līmenim – virs 1900 dolāriem par unci tikai tad, ja 10 gadu parādzīmju ienesīgums saruks līdz 1%.

Ja modelis tiktu izmantots pērnā gada sākumā, saskaņā ar modeli brīdī, kad desmit gadu ienesīgums sasniegs 3%, cena būtu 1196,7 dolāri par unci. Šādu līmeni parādzīmju ienesīgums sasniedza pērnā gada 26. decembrī, un Londonas biržā zelta cena tad bija 1196,5 dolāri.

Eksperts gan uzsver, ka zelta tirgotājiem nevajadzētu paļauties tikai uz ienesīgumu, pieņemot lēmumu, vai pirkt vai pārdot zeltu. Zelta stieņa cenu ietekmē dažādi faktori, uzsver K. Erbs. Viņš iesaka, ka jāseko līdzi zelta cenai un patēriņa cenu indeksa attiecībai. Vēsturiski šī likme bijusi vidēji 3,4/1, un, ja rādītājs ir augstāks par to, tad zelts ir pārvērtēts, bet, ja rādītājs ir zem šī līmeņa, tas nozīmē, ka dārgmetāls ir pārāk zemu novērtēts. Patlaban zelta/PCI rādītājs ir 5,3/1, kas nozīmē, ka zelts aizvien ir pārlieku augstu novērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negribētu, lai pēc 1.jūlija, kad tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas būs jānorāda tikai eiro valūtā, pavērtos slūžas cenu celšanai, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Kopš pagājušā gada 1.oktobra tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas bija jānorāda gan latos, gan arī eiro, bet jūnija beigās cenu paralēlās atspoguļošanas periods noslēgsies.

Kaut arī cenas celt uzņēmējiem nav aizliegts, KP vadītāja izteica cerības, ka uzņēmēji necentīsies negodprātīgi izmantot šo situāciju un pēc 1.jūlija celt cenas produktiem un pakalpojumiem.

Kā uzsvērusi KP, cenu maiņa nedrīkst tikt sagatavota kopīgi, nedz piedaloties asociācijas biedriem, nedz to pārstāvjiem.

Aprēķinot cenas, uzņēmumi drīkst izmantot tikai oficiāli noteikto valūtas kursu - viens eiro ir 0,702804 lati. Aprēķinos jāievēro matemātiskie pārrēķināšanas principi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs visā cenu paralēlās atspoguļošanas periodā - līdz 2014.gada 30.jūnijam - pārbaudīs, vai cena norādīta abās valūtās un vai konvertācija veikta atbilstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN par komerciāliem preču sūtījumiem no trešajām valstīm jāmaksā, ja vērtība pārsniedz 22 eiro

Dienas Bizness, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas nelielas vērtības komerciālu preču sūtījumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, aplikšanā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Izmaiņas paredz, ka ar PVN neapliek preču sūtījumu no trešajām valstīm, ja tajā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro vai ekvivalentu summu latos.

Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti norāda, ka līdz šim saskaņā ar likuma «Par pievienotās vērtības nodokli» nosacījumiem no PVN tika atbrīvoti nelielas vērtības komerciāli preču sūtījumi, kas no trešajām valstīm par atlīdzību tika sūtīti saņēmējam Latvijā, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedza 10 eiro.

2013. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns «Pievienotās vērtības nodokļa likums», kas nosaka izmaiņas saistībā ar PVN piemērošanu nelielas vērtības komerciāliem preču sūtījumiem. Tādējādi no 2013. gada 1. janvāra nelielas vērtības preču sūtījumam no trešajām valstīm piemēro atbrīvojumu no PVN, ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 22 eiro. Savukārt atbrīvojums no muitas nodokļa tiek piemērots tāpat kā līdz šim – ja sūtījumā esošo preču vērtība nepārsniedz 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru