Jaunākais izdevums

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Par tādu padomdevēju jums varētu kļūt, piemēram, uzņēmums CSC Telecom, kurš piedāvā jaunuzņēmumu atbalsta programmu, kurā cita starpā jaunajam uzņēmējam tiek piedāvāta palīdzība uzņēmuma veidošanas un reģistrēšanas procesā.Jebkura jaunuzņēmuma (start-up) sākums, būtiskākais pamatkapitāls, iespēju un vispār eksistences pamats ir IDEJA. Jaunuzņēmumam sākotnēji var nebūt nekā cita, taču visas turpmākās veiksmes un kļūmes, finanses un atskaites, produkts un tirgzinība būs atkarīgi galvenokārt no idejas komerciālā potenciāla.

Ja cilvēks ir iesācējs biznesā, viņam parasti ir vājš priekšstats par to, kas ir OBLIGĀTI jāpaveic, lai viņa uzņēmumu par tādu atzītu gan valsts, gan partneri, gan investori. Idejas var būt visdažādākās, taču visu jaunuzņēmumu sākumā ar milzu burtiem jāieraksta: BŪS MILZUM DAUDZ JĀSTRĀDĀ. Turklāt šis darbs visdrīzāk nebūs līdzīgs nekam, ko jaunais vai potenciālais uzņēmējs līdz šim ir darījis. Taču no tā nevajag baidīties!

Darbs pamazām kliedēs nenoteiktību, kas allaž saistīta ar jaunuzņēmuma darbību. Grūti pateikt, cik ilga un stipra pacietība būs vajadzīga — viss var mainīties vienā mirklī, pēc īstās sarunas ar īsto cilvēku —, taču līdz šai sarunai, iespējams, būs vajadzīgi mēneši darba.

Sākot uzņēmējdarbību, precīzi jānovērtē savas vadītāja spējas. Ir cilvēki, kas zina, ka viņi var vadīt, un ir to darījuši. Ir cilvēki, kuru vadītāja potenciāls snauž kaut kur iekšā un, sākot savu lietu, pamostas un attīstās. Taču ir arī cilvēki, kuri no dabas ir vai nu ideāli otrie spēlētāji, vai arī spēj perfekti atrisināt jebkuru problēmu, tikai… viņiem ir vajadzīgs kāds, kas viņus vada. Ja jūs esat šāda tipa cilvēks, labāk nemocīties un sameklēt kādu domubiedru, kam jūs uzticaties un kas ar jums kopā spēs ne tikai salikt kopā idejas skeletu, bet arī iepūst tajā dzīvību. Taču, pat ja jūs esat ideāls vadītājs, komanda būs vajadzīga tik un tā.

Jaunuzņēmuma attīstīšanai noteikti nepieciešama MOTIVĀCIJA un vispirms — dzelžaina pašmotivācija un pašdisciplīna. Lai ideja kļūtu par pamatu komercijai un perspektīvā arī jūsu — un ne tikai jūsu, bet visas jūsu komandas! — labklājībai, var gadīties, ka brīžiem nāksies rīkoties neracionāli, varbūt pat avantūristiski. Tad jaunuzņēmumam izdzīvot liks pārliecība par savu taisnību.

Pat uzņēmuma reģistrācijas process var likties kā pastaiga džungļos — lai gan to veiksmīgi ir izgājuši desmitiem tūkstošu jauno komersantu, turklāt daudzi no viņiem sen nopelnījuši savu pirmo miljonu un turpina veiksmīgi attīstīties.Nedrīkst nobīties no tā, ka jau reģistrācijas procesā formalitāšu ir vairāk, nekā jaunais uzņēmējs spēj iedomāties. Un jāapzinās, ka šis ir posms, kurā jums noteikti vajadzēs kaut nelielas finanses.

Lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, noteikti jānoskaidro, kad un cik daudz nāksies maksāt. Noteikti būs jāparedz nauda valsts nodevai un samaksai par oficiālo publikāciju, ar kuru jaunais uzņēmums tiks atzīts no valsts puses.

Kad neskaidrie jautājumi vairs nebūs neskaidri, var izstrādāt reģistrācijas dokumentu paketi. Tas nav grūti arī tad, ja jums nav uzņēmējdarbības pieredzes un (vai) jurista diploma: Uzņēmumu reģistra mājaslapā ir iespējams atrast un lejupielādēt visu reģistrācijas dokumentu paraugus, tur arī soli pa solim ir aprakstītas visas nepieciešamās darbības, kas jāveic, lai reģistrētu savu uzņēmumu. Ja ir mazliet liekas naudas, šajā posmā (vismaz uz laiku) ir vērts komandai piesaistīt kādu šādās lietās pieredzējušu cilvēku, tomēr tas ir individuāls process: daudzi jauni uzņēmēji to visu paveic, izmantojot paši savas zināšanas, pieredzi, intuīciju un mazliet veiksmes.

Tas attiecas arī uz situāciju, kad jaunais uzņēmējs nolēmis izmantot savu elektronisko parakstu, lai reģistrāciju nokārtotu attālināti. Internets, protams, sniedz iespēju ietaupīt laiku un naudu (izmantojot Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumus, valsts nodeva ir par 10 % mazāka), taču neatvieglo dokumentu saturu: tam ir pilnīgi jāatbilst likumu prasībām.

Uzņēmuma reģistrācija ir priecīgs un satraucošs brīdis, bet vienlaikus tā ir arī pirmā nopietnā krīze jaunuzņēmuma ceļā. Jāsāk maksāt algas, kārtot grāmatvedību, gatavot atskaites. Un galvenais – maksāt nodokļus. Būs ļoti bēdīgi, ja jaunais uzņēmējs jau ar pirmajiem soļiem sāks konfliktēt ar Valsts ieņēmu dienestu (VID).Tāpat kā katram ir savs frizieris, savs autoserviss, sava banka un finanšu konsultants, būs nepieciešams veidot lietišķas un vienlaikus uz savstarpēju uzticību balstītas attiecības ar savu nodokļu inspektoru. Kaut vai tāpēc, ka tieši viņš vislabāk zinās un varēs pateikt priekšā gan visas nianses, kas ļaus jaunajam uzņēmējam izvairīties no negribētām problēmām, gan arī ar izvēlēto jaunuzņēmuma juridisko formu – SIA, individuālais uzņēmums, mikrouzņēmums – saistītās iespējas izvēlēties piemērotāko, atbilstīgāko nodokļu maksāšanas veidu. Protams, var mēģināt to visu apgūt patstāvīgi, izmantojot VID mājaslapā pieejamo informāciju, tomēr reizēm tieši cilvēciskais kontakts un savstarpēja sapratne var izrādīties izšķirīgais faktors, kas ļauj atrisināt problēmas un izvairīties no nesaprašanās, kas šādos gadījumos jaunam uzņēmumam var izrādīties pat liktenīgas. Svarīgi ir saprast, ka arī VID ir ieinteresēts, lai nodokļu maksātājs, tātad arī konkrētais uzņēmums, dzīvotu un attīstītos, tāpēc ir lietderīgi izmantot, piemēram, iespēju piedalīties bezmaksas semināros, ko VID regulāri rīko gan Rīgā, gan reģionos.

Iegūstot pārliecību, ka ar nodokļiem viss būs kārtībā, jaunais uzņēmējs reizē iegūst zināmu garantiju pret stresa situācijām, kuras var rasties arī tad, ja viņš ir pārliecināts, ka uzņēmums nodokļus maksā kārtīgi un savlaicīgi, – nodokļu sistēma ir dinamiska parādība, nodokļi, to likmes un aprēķināšanas bāze var mainīties, un svarīgi ir nepalaist to garām.

Reģistrācijas process un attiecību sakārtošana ar VID ir divas ārkārtīgi svarīgas darbības, jo no tām ir atkarīga jaunuzņēmuma atzīšana no valsts puses, un tas ir izšķirīgi, kārtojot jebkuras lietas ar nopietniem investoriem.

Taču tas, protams, nav viss: ideja pati savu komercpotenciālu nerealizēs. Pieredze rāda, ka izšķirīgs ir tieši pirmais jaunuzņēmuma darbības gads, un tā laikā nākas pārvarēt virkni riska faktoru. Latvijā ir daudz veiksmīgu jaunuzņēmuma piemēru, bet jāapzinās, ka tikai daļa ideju tiek savienota ar plaukstošu komerciju. Cilvēks, kurš ir veiksmīgi pārvarējis reģistrācijas procesu, izveidojis spēcīgu komandu, nodibinājis lietišķas attiecības ar banku un potenciālajiem investoriem, kā arī VID un citām valsts iestādēm, vairs nebūs gluži iesācējs, un viņam būs daudz vieglāk izmantot neformālākas iespējas, piemēram, precīzi izraudzīties uzņēmumam nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojumu un programmatūru, atkarībā no darba specifikas izvēlēties optisko vai mobilo internetu…

Veicot uzņēmējdarbību, ļoti bieži nākas, tēlaini sakot, aizpogāt pirmo pogu, no kuras turpmāk būs atkarīgi tālākie procesi. Izvēles brīžos ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu pieejams uzticams padomdevējs.

CSC Telecom jauno uzņēmumu atbalsta programmas ietvarā ikvienam uzņēmumam, kurš vēl nav vienu gadu vecs, tiek nodrošināta iespēja izmantot CSC Telecom pakalpojumus 1000 eiro vērtībā, piemēram, interneta pieslēgumam, e-pasta adresēm, efektīga telefona numura iegādei, CRM sistēmas ierīkošanai vai citiem CSC Telecom pakalpojumiem, kurus iespējams izpētīt vietnē www.csc.lv. Veiksme labprāt izvēlas to, kas ir atraduši īsto padomdevēju.

Raksts tapis sadarbībā ar CSC Telecom, pateicoties Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram. Projekta informatīvie partneri: TVnet un DB.lv

Plašāka informācija ir pieejama šeit: www.csc.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču zīmju aizsardzība

Linda Reneslāce - ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs,31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Orion Leasing uzsāk darbību Latvijā

Db.lv,15.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas finanšu tehnoloģiju jeb fintech jaunuzņēmums "Orion Leasing" uzsāk darbību Latvijas tirgū, piedāvājot jaunu biznesa finansēšanas risinājumu – tūlītējo līzingu.

Jaunuzņēmums piedāvā inovatīvu automatizētu risinājumu uzņēmumu e-komercijas platformām, kas jau ir pieejams iDeal.lv un Capital.lv. Lai gan tūlītējs līzings jau sen ir pieejams privātiem pirkumiem, uzņēmumiem līdz šim šāds risinājums vēl nebija pieejams, tā kā lēmumu par līguma slēgšanu aizkavēja sarežģītas riska novērtēšanas procedūras, kas nebija digitalizētas.

“Orion Leasing” ir izstrādājis inovatīvu un automatizētu līzinga risinājumu, kas turpmāk uzņēmumiem ļaus finansēt savus korporatīvos partnerus vien dažu minūšu laikā, ievērojami samazinot ierasto līzinga izsniegšanas procesu, kas iepriekš aizņēma vairākas stundas vai pat dienas. Šobrīd jaunuzņēmums Latvijā jau ir piesaistījis divus partnerus - Apple produktu oficiālo izplatītāju "iDeal" un AS “Capital”, kas ir pilna servisa IT uzņēmums biznesa klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētais klimata tehnoloģiju jaunuzņēmums "1MT Nation" piesaista vienu miljonu eiro investīcijas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunuzņēmuma "1MT Nation" mērķis ir realizēt projektus, kas ir saistīti ar oglekļa dioksīda samazināšanu atmosfērā, stādot bambusu degradētās teritorijās Āfrikā. "1MT Nation" dibinājusi juriste Anete Garoza un igauņu uzņēmējs Kristjans Raude. Interese no investoriem bijusi lielāka par cerēto, tāpēc izvēlēti ar meža nozari saistīti sadarbības partneri.

Jaunuzņēmums "1MT Nation" Āfrikā atjauno degradētas teritorijas un uzņēmumiem visā pasaulē dod iespēju investēt oglekļa dioksīda samazināšanas projektos. Jaunuzņēmuma mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot vismaz vienu miljonu hektāru zemes Āfrikā, stādot bambusu un piesaistot tam finansējumu. "1MT Nation" šī mērķa sasniegšanā sadarbojas ar vietējo zemju īpašniekiem, lai attīstītu dabīgo ekosistēmu un pārliecinātos, ka ikkatrs realizētais projekts nodrošina ilgtspējīgu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunuzņēmumi ir modernas ekonomikas dzinējspēks. Kādu artavu var dot augstskolas?

Romāns Putāns - Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunās studiju programmas Starptautiskais bizness un jaunuzņēmējdarbība vadītājs,06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu izplatība un atbalsts, ko tiem sniedz dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, noteikti ir būtisks mūsdienu attīstības rādītājs. Tas signalizē, kā savā tautsaimniecības attīstības redzējumā iekļaujam inovatīvas un uz nākotni vērstas biznesa idejas.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāki simti jaunuzņēmumu, kas spējuši piesaistīt investīcijas par vairāk nekā 210 miljoniem eiro. Vai ar to ir pietiekami, lai varētu teikt, ka pilnvērtīgi izmantojam šī salīdzinoši jaunā uzņēmējdarbības modeļa un arī jaunās ekonomikas nozares potenciālu?

Jaunuzņēmums ir kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu. Tā pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu īstenošanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Mērogojamība latviešu valodā ir salīdzinoši jauns vārds, kas atbilst angļu scale-up, savukārt jaunuzņēmums ir angļu vārda start-up termins latviešu valodā.

Mūsdienās visvairāk jaunuzņēmumu ir tehnoloģiju nozarē, un bieži vien tie ir starpdisciplināri, piemēram, finanšu un medicīnas tehnoloģijās. Tieši tehnoloģiju dēļ mūsdienu digitālajā laikmetā ir iespējams sasniegt globālu mērķauditoriju. Šis aspekts arī nosaka izaugsmes potenciālu un plašas mērogojamības iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Digital Freedom Festival startup konkursos uzvar Exonicus un Amplicam no Latvijas

Lelde Petrāne,16.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digital Freedom Festival ietvaros notikušā pasaules vadošā akceleratora 500 Startups konkursa galvenie uzvarētāji ir Latvijas jaunuzņēmums Exonicus, Nīderlandes akceleratora Rockstart konkursā uzvarēja iLof no Portugāles, bet Latvijas valsts meži GEO konkursā - Latvijas Amplicam.

Digital Freedom Festival līdzdibinātājs un jaunuzņēmumu konkursu žūrijas pārstāvis Uldis Leiterts norāda: «Pēdējā laikā arvien vairāk investoru un fondu Baltiju iekļauj savā interešu zonā, jo te ir daudz nobriedušu startup uzņēmumu, kuri atraduši unikālus un inovatīvus risinājumus nopietnām problēmām. Tajā pašā laikā prieks, ka Digital Freedom Festival jaunuzņēmumu konkursos piesakās arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu.»

Exonicus izstrādājis virtuālās realitātes ārkārtas medicīnas apmācības simulatoru, kas palīdz medicīnas studentiem, iedzīvotājiem, veselības aprūpes speciālistiem. Uzņēmums iegūs ceļazīmi uz fināla atlases kārtas interviju Silīcija ielejā iekļūšanai nākamajā akceleratora «iesaukumā», lai cīnītos par iespēju iegūt pasaules klases mentoringu, 150 000 ASV dolāru finansējumu un dalību 4 mēnešu akcelerācijas programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ambiciozi plāni Latvijā izaudzināt “vienradžu” ganāmpulku

Db.lv,15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zinātņietilpīgās jaunuzņēmējdarbības attīstības platformā “Commercialization Reactor” izauguši vairāki Eiropā un pasaulē atzīti jaunuzņēmumi, kuriem ir visas iespējas nākotnē kļūt par Latvijas “vienradzi”, pauž “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

Lai radītu “vienradžus” nepieciešama labvēlīga vide un atbalsts, tostarp arī no valsts puses. Ieguldījums “dziļās tehnoloģijas” neatmaksājas uzreiz, lai jaunuzņēmums uzplauktu nepieciešami vismaz pieci seši gadi, taču tas atmaksājas ilgtermiņā, jo tiek attīstītas jaunas jomas un tiek radītas jaunas darba vietas.

“Latvijai ir visas iespējas kļūt par Baltijas tehnoloģiju un inovāciju centru, jo mums ir daudz talantīgu zinātnieku un arī Eiropā labākā “deep tech” programma, kurā viņi satiekas gan ar sadarbības partneriem, gan ar mentoriem un potenciālajiem investoriem. Mums nav plāna izaudzināt Latvijas nākamo “vienradzi”, mēs redzam, ka ir iespējas izaudzināt veselo šādu “vienradžu” ganāmpulku,” prognozē Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas jaunuzņēmums „LiTech“, kas piedāvā programmatūru datu kvalitātes problēmu risināšanai, ir spēris lielu soli, uzsākot sadarbību ar SEB banku Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Datu tehnoloģiju jaunuzņēmums „LiTech“, kas šopavasar piesaistīja investīcijas savas darbības finansēšanai, ir uzsācis sniegt datu uzraudzības pakalpojumus vienas no lielākajām Baltijas bankām – SEB bankas filiālēm Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. „LiTech“ izstrādātais rīks sniegs bankai skaidrāku priekšstatu par datiem, to kvalitāti un kļūdu rašanās iemesliem.

"Mēs kā jaunuzņēmums esam ļoti gandarīti, ka mums ar SEB ir vienāds redzējums par datu pasauli, un ka banka izprot datu kvalitātes un uz datiem balstītas pārvaldības svarīgo nozīmi mūsdienu uzņēmējdarbībā. Vienas no lielākajām Skandināvijas bankām pievienošanās mūsu klientu pulkam ir nozīmīgs solis, un mēs ļoti novērtēsim viņu atsauksmes un sadarbību, kas ļaus mums uzlabot lietotnes funkcionalitāti," stāsta „LiTech“ līdzdibinātājs un izpilddirektors Raiko Limmarts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc jaunuzņēmums piedzīvo neveiksmi, ir tas, ka nav tirgus vajadzības pēc tā izstrādātā produkta vai pakalpojuma.

Tā šodien notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" norādīja Džeremijs Goldmans (Jeremy Goldman), kurš ir raidījuma "Futureproof" vadītājs, "Goldman Intel" dibinātājs un grāmatu "Going Social: Excite Customers, Generate Buzz, and Energize Your Brand with the Power of Social Media" un "Getting to Like" autors.

"Tas ir diezgan pašsaprotami - pirms tērē tam 80 stundas nedēļā, izpēti, vai tirgum to vajag. Taču es piekrītu, ka ir vieglāk to pateikt, nekā izdarīt," saka Dž. Goldmans.

Ir vairāki iemesli, kāpēc jaunuzņēmumi piedzīvo neveiksmi, un, vadoties no tiem, var izdarīt secinājumus par to, kas ir apstākļi, kas var nodrošināt uzņēmuma veiksmi ilgtermiņā. Viņš uzskata, ka veiksmīgs jaunuzņēmums ir tāds, kas spēj pirms citiem atrast pareizo tirgu, ir pareizajā laikā un vietā, lai piesaistītu labākos talantus un finanses, bet ne pārāk daudz kapitāla, lai investori nediktētu biznesa stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums “SUBmerge Baltic” radījis zemūdens uzdevumiem piemērotu dronu, ko plāno sākt eksportēt tuvākajos divos gados.

Zemūdens droniem paredzēti divi galvenie uzdevumi – robežkontrole un zemūdens infrastruktūras aizsargāšana, kā arī nākotnē tos varētu izmantot uzbrukumam kā kaujas dronus. “Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.

Jaunuzņēmums ūdens tehnoloģiju inovācijai – aizsardzības nozarei radītajiem zemūdens droniem kā pirmos eksporta tirgus apzinājis ASV, Apvienoto Karalisti, Skandināvijas valstis un vairākas Centrāleiropas valstis ar jūras robežām, cerot pirmos eksemplārus pārdot jau tuvāko divu gadu laikā.

Iegūtā 2.vieta un 7000 eiro naudas balva biznesa idejas attīstībai konkursā “Ideju kauss 2023” bija kā papildu atspēriens, lai “SUBmerge Baltic” turpinātu attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike) un jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) Latvijas nacionālajā finālā 25.augustā pieci perspektīvi Latvijas jaunuzņēmumi sacentās par iespēju nokļūt globālajā finālā Rijāda, Saūda Arābijā, kā arī par balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā.

Pēc žūrijas balsojuma par Latvijas uzvarētāju kļuva uzņēmums Longenesis – veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums no Rīgas, kas vairākkārt paātrina farmācijas industrijas klīnisko pētījumu gaitu. Savukārt skatītāju simpātijas balvu ieguva Uniscopia Group, kas izstrādājis e-komercijas platformu Printscopia, saviem klientiem piedāvājot gan iegādāties dažādus ar 3D tehnoloģiju radītus produktus, gan arī pašiem pasūtīt dažādu 3D produktu izveidi.

Latvijas fināla uzvarētājs saņēma īpašu kausu, ceļazīmi uz starptautisko biznesa konferenci “WebSummit” Lisabonā, Portugālē, kā arī dalību Pasaules Uzņēmējdarbības kausa akseleratorā. Šajā konkursā ieguvēji ir visi dalībnieki – visiem pieciem fināla dalībniekiem būs iespēja apgūt “Franklin Covey” biznesa treniņus un saņemt konsultācijas izcilības sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa,23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums “inGain” ir piesaistījis investīcijas 650 000 eiro no iespējkapitāla fonda “Trind VC”, “Fiedler Capital”, “LatBAN” un biznesa eņģeļiem.

Šīs ir pirmās publiski izziņotās investīcijas kādā Latvijas jaunuzņēmumā 2024. gadā. Uzņēmums darbojas finanšu tehnoloģiju jomā.

Jaunuzņēmums “inGain” ar savu produktu vēlas dot iespēju uzņēmumiem, kas strādā ar finanšu tehnoloģijām nesaistītās jomās, kļūt par aizdevējiem un padarīt savus produktus pieejamākus. Tādējādi tiktu risināts viens no šābrīža lielākajiem izaicinājumiem aizdevumu jomā - bankas nespēj piedāvāt dažādu specifisku produktu iegādei atbilstošu aizdevuma plānu.

“Piemēram, viens no mūsu klientiem ir mūzikas instrumentu tirdzniecības ķēde Šveicē. Populārākais tās produkts ir dārgas klavieres. Bērnu vecāki ir gatavi tās iegādāties, bet ko darīt, ja bērnam tomēr neiepatīkas šī instrumenta spēle? Līdz ar to klavieru tirgotājs grib dot iespēju vecākiem nodrošināt klavieru operatīvo līzingu. Kamēr instruments tiks izmantots, tikmēr to būs iespējams izpirkt. Bet, ja būs tāda nepieciešamība, tad varēs arī klavieres atgriezt atpakaļ jebkurā brīdī. Protams, gala patērētājs pārmaksās, bet tā ir ērtība. Ja šis pats klients aizietu uz banku, vai ir pieejams klavieru līzings? Kā vispār bankai ir iespējams finansēt klavieru iegādi? Banka iesaka ņemt patēriņa kredītu vai kredītkarti ar 20% likmi, kas ir pārāk neizdevīgi,” situāciju ieskicē uzņēmuma “inGain” līdzdibinātājs Armands Liseks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

10 000 eiro idejai burbuļu ietīšanas plēvi ražot no aitas vilnas

Zane Atlāce - Bistere,24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas jaunuzņēmums "Woola", kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas, ieguva "TechChill 2020" jaunuzņēmumu sacensību "Fifty Founders Battle" galveno balvu.

Uzvarētāji devās mājup ar 10 000 eiro finansējumu no "TechChill Foundation", ko ieguldīt tālākā jaunuzņēmuma izaugsmē, iespēju piedalīties "Startup" pasaules kausa finālā Sanfrancisko un citas vērtīgas balvas.

Savukārt "Adact", "Hugo.legal", "VeritaCell" ieguva Latvijas Biznesa enģeļu tīkla balvu - vieglās saistības 100 000 eiro apmērā.

"TechChill" tradicionāli ir pulcēšanās vieta jaunajiem un topošajiem jaunuzņēmumiem, turklāt 50 no tiem tika dota iespēja kāpt uz "TechChill" skatuves un prezentēt sevi investoru, apmeklētāju un mediju priekšā, lai cīnītos par uzvaru sacensībās "Fifty Founders Battle", kas ik gadu ir konferences kulminācija.

Pirmās "TechChill" konferences dienas laikā, 20. februārī, investoru žūrija vērtēja visus piecdesmit jaunuzņēmumus, balstoties uz to prezentāciju trīs minūšu garumā un izvirzīja piecus finālistus: "Adact" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas dod iespēju zīmoliem izveidot uz spēlēm balstītu mārketinga kampaņu bez kodēšanas; "Hugo.legal" (Igaunija), AI balstīta platforma, kas dod iespēju izvēlēties piemērotu juristu; "Longeneze" (Latvija), platforma, kas piedāvā biomedicīnas datu pārveidošanu savstarpēji dalāmos aktīvos; "Woola" (Igaunija), jaunuzņēmums, kas ražo burbuļu ietīšanas plēvi no aitas vilnas; "EVOestate" (Igaunija), platforma, kas apkopo nekustamā īpašuma kompensācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Expo 2020 Dubaijā pasaules inovatoru samitā piedalīsies jaunuzņēmums no Latvijas

Ilze Žaime,22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums "CheeksUp", kas radījis runas terapijas instrumentu bērniem, ir starp tiem 120 inovatoriem un uzņēmumiem no 65 valstīm, kas pulcēsies Expo 2020 Dubaijas pasaules inovatoru samitā Apvienotajos Arābu Emirātos.

Pasaules inovatoru samits ir daļa no Expo 2020 Dubaijā 100 miljonu dolāru programmas. Tā mērķis ir identificēt, finansēt un atbalstīt radošus projektus, kas risina pasaulē aktuālas problēmas, tādējādi palīdzot uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem un veicinot ilgtspējību.

Samita laikā, trīs dienu garumā 120 inovatori un eksperti no visas pasaules iesaistīsies paneļdiskusijās, meistarklasēs un organizēs individuālas tikšanās, lai dalītos savā pieredzē un izveidotu jaunas sadarbības.

Latvijas jaunuzņēmums "CheeksUp" ir uz spēles elementiem balstīta terapijas metode bērniem ar runas traucējumiem. Terapijas spēle apvieno 3D atpazīšanu reālajā laikā, kas palīdz bērniem mācīties runas laikā pareizi izmantot mēli un lūpas, apvienojot mācīšanos ar interaktīviem spēles elementiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedvesmojoties no populārās iepazīšanās aplikācijas Tinder, Lielbritānijas jaunuzņēmums Hectare laidis klajā līdzīgu aplikāciju, kas paredzēta mājlopiem, ziņo BBC.

Aplikācijā ar nosaukumu Tudder apkopoti dati no 42 tūkstošiem Lielbritānijas saimniecību, lai palīdzētu atrast labākos partnerus to mājlopiem.

Aplikācija - pēc līdzīga principa kā Tinder - piedāvā aplūkot buļļu un govju attēlus, un, slidinot pirkstu pa ekrānu uz labo pusi, apstiprināt savu interesi. Pēc tam iespējams sakontaktēties ar dzīvnieka īpašnieku.

Jaunuzņēmums Hectare Agritech, kas pārvalda arī tiešsaistes graudu tirgu Graindex, informē, ka tā mērķis ir atvieglot lauku saimniecību ikdienu.

Jaunuzņēmums piesaistījis vairāk nekā 3 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu no investoriem un organizācijām. Kā viens no investoriem tiek minēts tenisists Endijs Marijs (Andy Murray).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs,30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA,09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons,08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pilnveidos likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu

Db.lv,25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.augustā, trešajā lasījumā atbalstījuši grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā, informē Saeimas Preses dienests.

"Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam," iepriekš norādījis komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Printify piesaista trīs miljonu dolāru investīciju

Anda Asere,10.05.2019

Apdrukas platformas Printify dibinātāji Artis Kehris (no labās) un Jānis Berdigans

FOTO: PAULA ČURKSTE/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Printify piesaista trīs miljonu dolāru investīciju no Bling Capital, raksta Techcrunch.com.

Printify līdzdibinātājs un izpilddirektors Artis Kehris uzsver, ka tehnoloģiju attīstībā noteicošais ir motivēti un spējīgi darbinieki: «Mēs apzināmies, ka labam produktam vajag atbilstošu komandu, un tāpēc paplašināsies arī tā. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 80 darbinieki no 11 valstīm, bet vēl šogad darbinieku skaitu plānojam pat dubultot. Visvairāk meklējam augsti kvalificētus programmētājus un projektu vadītājus, kā arī klientu atbalsta speciālistus.»

Aprīlī Dienas Bizness rakstīja, ka Printify sadarbojas ar vairāk nekā 90 apdrukas ražotnēm, kas izpilda uzņēmuma klientu pasūtījumus. Kopumā uzņēmuma platformas lietotāji mēnesī izveido vairāk nekā trīs miljonus dizaina produktu, kas tiek ražoti pēc klientu pieprasījuma. Printify pagājušā gada apgrozījums sasniedza desmit miljonus dolāru un šā gada mērķis ir pārsniegt 30 miljonu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv

Anda Asere,03.12.2019

Salv dibinātāji Sergejs Rumjancevs (Sergei Rumjantsev), Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland).

Foto: Jake Farra

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku palīdzību naudas atmazgāšanas novēršanā.

Naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jaunuzņēmums "Salv" šodien paziņoja par divu miljonu dolāru investīciju piesaisti. Investīciju raundu vada "Fly Ventures" kopā ar "Passion Capital" un "Seedcamp". Tāpat uzņēmumu atbalsta eņģeļinvestori - "Twilio" galvenais tehniskais direktors Ots Kaukvers (Ott Kaukver) un bijušais Igaunijas valsts informācijas tehnoloģiju vadītājs Tāvi Kotka (Taavi Kotka).

Naudas atmazgāšanas apmērs pasaulē gadā ir viens līdz divi triljoni dolāru, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas Narkotiku un noziegumu biroja dati. "Salv" vēlas palīdzēt cīnīties ar to. Uzņēmuma līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) norāda, ka atbilstība dažādām prasībām ir svarīga, bet ar to nepietiek, lai apkarotu noziegumus. "Bankas iegulda arvien vairāk resursu naudas atmazgāšanas novēršanai, bet reāls progress nenotiek. Pat, ja banka 100% izpilda noteikumus, ar to nepietiek. Par spīti kompleksajiem noteikumiem un procedūrām nauda tāpat tiek atmazgāta un sliktie puiši vienmēr ir soli priekšā. Mēs izveidojām "Salv", lai padarītu finanšu iestādes gudrākas noziegumu atklāšanā, nebojājot reālo klientu pieredzi. Parasti naudas atmazgāšana ir saistīta ar nopietnām, liela mēroga kriminālām darbībām sākot ar narkotiku kontrabandas līdz ieroču tirdzniecībai un terorismam. Ja mēs varam apturēt naudas atmazgāšanu, mēs sitīsim noziedzniekiem tur, kur viņiem sāp visvairāk, un padarīsim pasauli drošāku," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru