Jaunākais izdevums

Aizņemoties tikai retais pieļauj iespēju, ka kredītu varētu nespēt atdot. Tomēr dzīvē notiek visādi, un kredīts var kļūt arī par lielu slogu. Nonākot šādā situācijā, galvenais ir necensties izlikties, ka problēma nepastāv, un situāciju nepasliktināt, aizņemoties vēl.

Kā rodas parādi?

Visbiežāk parādi rodas, mainoties apstākļiem (zaudēts darbs, lieli neparedzēti izdevumi, veselības problēmas utml.) vai nespējot objektīvi novērtēt savu maksātspēju. Kļūdas maksātspējas novērtēšanā rodas, kad cilvēki ilgtermiņā rēķinās ar nestabiliem ienākumiem vai uzņemas pārāk lielu finansiālo slogu. Problēma ir arī tā, ka daļa sabiedrības neveido sev t. s. drošības spilvenu jeb uzkrājumus. Mainoties personīgajai finansiālajai situācijai, tieši uzkrājums palīdz situāciju risināt uzreiz, neņemot jaunus aizņēmumus. Diemžēl, redzot, ka mēneša beigās kontā paliek pāri nauda, liela daļa sabiedrības nevis to novirza uzkrājumos, bet gan uzreiz iztērē vai pat ņem kredītus lielākiem pirkumiem.

Kas var palīdzēt?

Jau minēts, ka galvenais palīgs finanšu problēmās ir katrs pats. Tātad – iepriekš izveidots uzkrājums, papildu ienākumu gūšana vai kādu izmaksu samazināšana. Ja nav iespējams neviens no šiem variantiem, ieteicams uzreiz sazināties ar savu aizdevēju un to informēt par situāciju. Ja tā ir īslaicīga (piemēram, nepieciešama ārstēšanās uz diviem mēnešiem), aizdevējs var piedāvāt kredītbrīvdienas, kuru laikā parasti tiek maksāti tikai aizņēmuma procenti, atliekot pamatsummas atmaksu. Aizdevēji parasti piedāvā iespēju arī restrukturizēt kredītu, pagarinot kredīta atmaksas termiņu, bet samazinot ikmēneša maksājamo summu.

Ja ņemti vairāki kredīti, iespējams arī šos kredītus apvienot vienā, nereti pat samazinot aizdevuma kopējo atmaksas summu. Šo pakalpojumu sauc par – kredītu apvienošanu. Tas gan iespējams, ja kredītreitings jau nav sabojāts ar kavētiem maksājumiem, jo parasti ar sliktāku kredītreitingu labākās procentu likmes nav pieejamas. Kredītu apvienošanai galvenais pluss ir iespēja noteikt savu jauno maksātspēju.

Tomēr pats galvenais ir necensties risināt savas problēmas ar īstermiņa risinājumiem – piemēram, ņemt kādu ātro vai patēriņa kredītu, lai atmaksātu citus kredītmaksājumus. Šādi iespējams tikai iedzīvoties vēl lielākos parādos, jo pēc pāris maksājumiem būs jāturpina atmaksāt gan iepriekšējie kredīti, gan jaunie, ar kuriem segti pāris mēnešu maksājumi.

Kredītu apvienošana

Jau minējām par pārkreditēšanas jeb kredītu apvienošanas iespēju. Tas ir pakalpojums, kurā izvēlētais aizdevējs vienojas ar iepriekšējiem aizdevējiem, nosedzot visas iepriekšējās saistības. Šīs saistības saskaita kopā un izveido jaunu kredītu ar vienu kredītmaksājumu; tas var būt pat zemāks nekā iepriekšējās saistības kopā. Ja līdz šim esat bijis saistībās, piemēram, ar pieciem aizdevējiem, katram maksājot 50 eiro mēnesī, pēc kredītu apvienošanas būsiet parādā vienam aizdevējam un maksāsiet, piemēram 100 eiro, bet to darīsiet ilgāku laika posmu. Šādi iespējams izvairīties no dažādām komisijām, soda un citām maksām, jo turpmāk aizdevējs būs tikai viens.

Lai kredītu apvienošanas pakalpojumu padarītu maksimāli izdevīgu, to ieteicams darīt uz izdevīgākajiem noteikumiem. Tomēr, lai noskaidrotu izdevīgāko aizdevēju, tie jāsalīdzina. To iespējams viegli izdarīt kredītu salīdzināšanas portālā - Sortter, kurā vienuviet atrodami visi Latvijas uzticamākie aizdevēji. Piedāvājumi ērti sakārtoti pēc zemākajām procentu likmēm.

Kā rīkoties, ja kredītu apvienošana nav pieejama?

Ja kredītu apvienošana nav iespējama un nav arī iespējams vienoties par mazākiem maksājumiem, ieteicams parādus pēc iespējas ātrāk nodzēst, sākot ar to, kuram ir vislielākie procenti/soda sankcijas. Ja parādi ir lieli, iesakām arī apsvērt maksātnespēju. Taču šī izvēle liks sākt dzīvi teju no jauna – tiks izsolīta pilnīgi visa piederošā manta un arī pēc tam jārēķinās ar zināmiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā rīkoties, ja klients nemaksā rēķinus: kā laicīgi paredzēt un novērst šādas situācijas?

"Konsultatīvā sabiedrība "Conventus""", 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES Atveseļošanas fonda plāns – apmēri un finansēšana

Nils Sakss, FM Fiskālās politikas departamenta direktors, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvija iesniedza Eiropas Komisijā (EK) Atveseļošanas fonda plānu, kura izmaksas ir 1,82 miljardi eiro un kuru finansēs Eiropas Savienība (ES) no finansējuma, ko EK tās vārdā aizņemsies finanšu tirgos.

Kopumā dalībvalstu plānu finansēšanai EK plāno aizņemties 672,5 miljardus eiro (2018. gada cenās).

Šajā rakstā pievērsīšu uzmanību būtiskākajiem šī finansējuma piesaistes un atmaksas aspektiem un šo plānu relatīvajiem apmēriem.

Vispirms jāatzīmē, ka minētā summa ir jāsadala divās daļās. 360 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks tālāk aizdoti dalībvalstīm. Tās būs tās valstis, kuras būs izvēlējušās savus Atveseļošanas fonda plānus izveidot maksimāli lielus, tos finansējot ne tikai no ES piešķirtā neatmaksājamā finansējuma (granta), bet arī no ES šīm dalībvalstīm piešķirtā aizdevuma. Šajā gadījumā valstis saņemto aizdevumu atmaksās pakāpeniski un sāks to darīt tikai pēc noteikta laika (provizoriski pašlaik tiek diskutēts, ka pēc desmit gadiem). Šo aizdevuma atmaksu, savukārt, EK izmantos, lai atmaksātu tās aizņēmumu no finanšu tirgiem. Kaut arī aizdevums valstij ir uzskatāms par drošu, pastāv iespēja, ka valsts savas saistības noteiktā laikā nespēj segt. Tādā gadījumā EK savas saistības pret finanšu tirgiem sedz uz ES budžeta rēķina un pēc tam atgūst finansējumu no attiecīgās dalībvalsts. Šāda finansēšanas shēma nav jauna un ir līdzīga tai, kādu ES ir izmantojusi arī līdz šim, piemēram, aizdodot naudu Latvijai iepriekšējās krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu tiesu izpildītāji aizskartās puses interesēs pērn palīdzēja atgūt gandrīz 233 miljonus eiro, informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (LZTIP).

Tas ir par par 13% mazāk nekā 2019.gadā, kad aizskartās puses interesēs tika atgūti 303 miljoni eiro.

Piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits visās lietu kategorijās kopumā 2020.gadā bija 119 293, kas ir par 1967 lietām mazāk nekā 2019.gadā, kad kopumā tika iesniegts 121 260 izpildu dokumentu.

Vislielākais parādnieku skaits ar 58 024 lietām bija administratīvo pārkāpumu jomā. Otru lielāko parādu lietu kategoriju veidoja parādu piedziņa civillietās, sasniedzot 54 305 lietas, bet zaudējumu piedziņa krimināllietās - 6964. Vidējā parādu piedziņas summa administratīvo pārkāpumu lietās pērn bija 149 eiro, bet nodokļu parādu lietās - 3700 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ko domātu uzņēmējs Kariņš par politiķi Kariņu

Romāns Meļņiks, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr mēs koncentrējamies uz to, kā palīdzēt tiem, kam šobrīd ir grūti, un mums tas ir jādara, es cenšos arī pievērst aizvien vairāk savu uzmanību un laiku tam, kā mēs izmantosim šo krīzi un Eiropas dotās iespējas, lai celtos savā attīstībā un varētu ražot preces un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Fragments no intervijas

Ja Krišjānis Kariņš nebūtu gājis politikā, bet palicis darboties biznesā, ko viņš kā uzņēmējs teiktu par politiķa Kariņa valdības darbu, kas saistīts ar krīzes pārvarēšanu?

Es pieņemu, ka daudziem, kas nav politikā, ir kritisks viedoklis par politiķiem. Saprotu, ka politiķi nav mīlēta sabiedrības daļa. Es strādāju uzņēmējdarbībā vēl 90. gados. Es atceros Krievijas krīzi. Man tolaik pat neienāca prātā, ka valsts man varētu jebkādā veidā palīdzēt.

Bet valsts tolaik arī neaizliedza darboties. Tagad ir ļoti daudzi uzņēmēji, kuriem ar politiskiem lēmumiem aizliegts strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AUTO 2021 fokusēsies uz Latvijas auto nozari Eiropas pārmaiņu ietekmē

Db.lv, 18.05.2021

Auto foruma moderatori Pauls Timrots (no kreisās) un Andris Kulbergs.

Foto: Ritvars Skuja (Dienas Bizness)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19. maijā, izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija rīko ikgadējo auto forumu “AUTO 2021”, kurā nozares profesionāļi diskutēs par būtiskiem nozares izaicinājumiem un to ietekmi uz Latvijas tirgu.

Eiropa mērķtiecīgi dodas zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus “Klimata plāna 2030” ietvaros, aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ir ne mazums.

Dienas Biznesa un Auto asociācijas ikgadēji rīkotais forums “AUTO 2021” šogad rosinās paskatīties uz Latvijas auto nozari Eiropas pārmaiņu ietekmē. Vai spēsim tikt līdzi dinamikai?

Arī šogad moderatoru lomās iejutīsies Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un pazīstamais auto žurnālists, ceļu satiksmes eksperts un TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots (TV ZEBRA. ĀTRUMACILTS. RADIO SWH).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākamgad ieplānotais budžeta deficīta apjoms – 3,9% no sagaidāmā IKP – ir teju pats mazākais Eiropas Savienībā.

Oktobrī Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka aicināja atmest piesardzību un, lai atrisinātu pandēmiju, aizņemties krietni vairāk. “Vispirms jūs uztraucaties par kara uzvarēšanu! Pēc tam domājat, kā par to samaksāt!” sacīja Pasaules Bankas galvenā ekonomiste Karmena Reinharta.

Lai nu kā, kad akūtas briesmas pāries, parādu problēma Eiropā var kļūt asāka, un jau tagad manāmi arvien skaļāki aicinājumi par parādu atcelšanu. Ja tas tā patiešām būs, tad valstis, kuras būs dzīvojušas disciplinētāk, nonāks visai dīvainā lomā, jo attiecīgi tām arī būs mazāk, ko šajā ziņā norakstīt. Valdības, mēģinot aizbāzt pandēmijas radītos caurumus, šīs krīzes laikā uzņēmušās lielas papildu saistības un audzējušas deficītus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā "Swedbank" uzsāka 2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Patlaban jau ir dzēsta lielākā daļa no šādām saistībām kopā 100 miljonu eiro apmērā, palīdzot vairāk nekā 2500 aizņēmējiem un 1100 galviniekiem, informē banka.

Šis solis ļauj atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti pēc iepriekšējās krīzes, taču saistības palikušas. Šādi "Swedbank" turpina savu jau pastāvošo Sociālā izlīguma programmu, kuras ietvaros vairāk nekā 2000 klientu ir sakārtojuši savas pagātnes saistības. Noslēguma fāzē banka plāno dzēst saistības vēl vismaz 10 miljonu eiro apmērā.

"Pēc ļoti būtiskām izmaiņām Kredītiestāžu likumā varējām veikt pēdējo soli, lai palīdzētu atgriezties ekonomiskajā apritē atlikušajai klientu daļai, kam ir šāda iespēja un vēlme. Esmu gandarīts, ka šis process jau ir faktiski paveikts un šis solis ir veikts ātri un mērķtiecīgi," uzsver Reinis Rubenis, "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaug Ēģiptes kūrortos ar Covid-19 saslimušo Latvijas valstspiederīgo skaits

Db.lv, 23.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iespējas doties uz Ēģipti atpūtas braucienos, Ārlietu ministrija un Veselības ministrija vērš uzmanību uz Latvijas valstspiederīgo saslimstības pieaugumu ar Covid-19 Ēģiptē.

Ārlietu ministrijas rīcībā ir informācija par šobrīd Ēģiptē slimojošiem septiņiem valstspiederīgajiem, tomēr faktiskais skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo par saslimšanas gadījumiem neinformē visi tūroperatori.

Ja personai, atrodoties Ēģiptē, tiek konstatēta saslimšana ar Covid-19, tā nedrīkst atgriezties Latvijā ar plānoto pasažieru pārvadājuma reisu. Personai jāuzturas Ēģiptē, kamēr tā atveseļojas. Dodoties braucienā uz ārvalstīm, jārēķinās, ka ārvalstī var nākties uzturēties ilgāk, nekā plānots. Ja ceļojumu apdrošināšanā nav iekļauti ar Covid-19 saslimšanu saistīti riski, personai ir jārēķinās arī ar papildu izmaksām.

Saslimšanas gadījumā persona saņem medicīnisko palīdzību atbilstoši vietējiem veselības aprūpes standartiem un reāli pastāvošajām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" un Ekonomikas ministrijas pārstāvji parakstījuši sadarbības memorandu, lai sekmētu vietējo uzņēmumu izaugsmi un stiprinātu biznesa noturību.

Sadarbības ietvaros "Google" īstenos programmu "Izaugsme ar Google", kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālās prasmes un to pielietošanu.

Jaunā specializētā programma “Izaugsme ar Google” jau līdz šī gada beigām nodrošinās bezmaksas apmācības vismaz 3 000 mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, paplašinot viņu zināšanas un prasmes tādās jomās kā e-komercija, eksports, digitālais mārketings un tehnoloģiju integrācija uzņēmējdarbībā.

Programmas “Izaugsme ar Google” mērķis ir palīdzēt Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzlabot digitālo prasmju apguvi un pielietošanu, kā arī sekmēt, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot digitālo iespēju priekšrocības. Tas palīdzēs arī Latvijas ekonomikai. Kā liecina organizācijas Connected Commerce Council veiktais pētījums, mazie uzņēmumi Eiropā, kas prasmīgi izmantoja digitālos rīkus, pandēmijas laikā spēja izveidot "digitālo drošības tīklu", sasniedzot par 80% labākus pārdošanas apjomus un par 60% lielākus ieņēmumus. Šādi uzņēmumi arī biežāk rada darbavietas, nodarbinot trīs reizes vairāk darbinieku nekā citi. Savu atbalstu programmai paudusi Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz 2022.gadā gaidāmo valsts parāda pieaugumu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sociālajiem partneriem sola necelt nodokļus.

Otrdien notikušajā ministru un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka 2022.gada budžetā valsts parādu plānos palielināt līdz 50,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), iepretim šogad plānotajiem 49,6% no IKP.

Pēc FM skaidrotā, valsts parāda pieauguma rezultātā tiktu paplašināta budžeta fiskālā telpa jeb rasti papildus līdzekļi 300 miljonu eiro apmērā dažādu izdevumu segšanai. Vienlaikus ministrijas plāns paredz ar 2024.gadu valsts parādu samazināt zem 50% no IKP.

Valdības sociālajiem partneriem dalījās domas par valdības plāniem audzēt valsts parādu. Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā valsts parādu nevajadzētu audzēt virs 50% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šis rudens ir stresa tests akciju tirgiem

Jānis Šķupelis, 04.10.2021

Ja šī ziema būs auksta, enerģijas rēķini šausies gaisā vai pat sliktākajā gadījumā var būt vērojama enerģijas pieejamības krīze, ko pastiprina piegāžu vai darbinieku (vai abu) iztrūkumi. Rezumējot - arvien skaļāk tiek piesaukts stagflācijas scenārija risks.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ģenētiskā testēšana kā palīgs neauglības, onkoloģijas un citu problēmu risināšanā.

iVF RIGA Holding, 16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā tika atvērts pirmais Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā Ģenētikas centrs ar mūsdienīgi aprīkotu laboratoriju un plašām iespējām veikt dažādu veidu padziļinātu ģenētisko testēšanu. Arī šodien mēs esam saglabājuši savu vadošo pozīciju un attīstījuši savu specializāciju šādos virzienos:

• Neauglības diagnosticēšana;

• Problemātiskās grūtniecības/ grūtniecību pārtraukšanās;

• Pārmantoto audzēju ģenētiskā testēšana;

• Dzīves stila ģenētiskie testi – Viva Genomics.

Neauglības diagnostika

Katrā no šiem virzieniem mēs nodrošinām testus, kas var palīdzēt atklāt kādu konkrētu ģenētiski pārmatotu saslimšanu vai arī ģenētisko predispozīciju. Mēs saprotam, ka nav viegli saprast pat sarežģītos testu nosaukumus, bet mēs noteikti gribam, lai visi zinātu par šo testu esamību, par to, ka šie testi tiek veikti Latvijā, un kādos gadījumos tie var palīdzēt. Mums ir zinoši ārsti, kas sniedz konsultācijas un pilnīgi saprotamus skaidrojumus par testu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads finanšu tirgos iesācies ar pamatīgu cenu ļodzīšanos. Kopš decembra beigām ASV akciju cenu izmaiņu raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir samazinājusies jau gandrīz par 10%.

Savukārt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš janvāra sākuma virsotnēm sarukusi jau vairāk nekā par 15% (te gan nav ietverta piektdienas tirdzniecības sesija).

Daudz spriedumi par to, ka finanšu tirgiem arī priekšā varētu būt gaidāms nelīdzenāks ceļš. Protams, kādi šādi pesimistiskāki spriedumi ir visai regulāri, un kāda uzticēšanās tiem nu jau ļoti ilgi atmaksājusies nav.

Vai pazūd aizmugure

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes – tātad aptuveni 13 gadus - jebkāda straujāka ASV akciju cenu atkāpšanās bijusi visai īslaicīga, ko ātri vien pēc tam nomainījuši vēl spēcīgāki cenu pieaugumi līdz arvien jaunām virsotnēm. Lielā mērā vispārējais pieņēmums ir, ka šādu situāciju noteikuši pasaulē ietekmīgāko centrālo banku naudas plūdi. Proti, centrālās bankas ar zemām procentu likmēm un savām likviditātes drukāšanas programmām nodrošinājušās ļoti labus apstākļus akciju cenu pieaugumam. Tirgū ieplūdusi neiedomājami gigantiska naudas masa, un, procentu likmēm esot ļoti zemām, tirgus dalībniekiem bijis jāraugās uz kādu papildu risku uzņemšanos, lai nopelnītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

5 zelta likumi, kas palīdzēs ietaupīt laiku un finanses, atjaunojot biroja interjeru

Sadarbības materiāls, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks, kad uzņēmumu telpas bija lietišķas un nemājīgas, ir palicis pagātnē. Cilvēki, kas ilgstoši strādājuši mājās, sagaida līdzīgas ērtības un mājīgumu arī birojā. Tomēr tas nenozīmē, ka jāsteidz pilnībā renovēt telpas un jāpērk no jauna viss iekārtojums. Mainīt telpas koptēlu un ērtības ir iespējams arī pavisam vienkārši, neiztērējot tam veselu bagātību. IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka vienkāršus veidus un dalās ar padomiem, kā mainīt biroja interjeru.

Pirmais likums: apdomā zonējumu

Atvērta plānojuma biroji joprojām ir modē, tomēr interjera dizainere iesaka kārtīgi apdomāt zonējumu, īpaši tad, ja biroju iekārto no jauna vai maina veco iekārtojumu.

“Zonējums ir īpaši nozīmīgs telpās, kam ir vairākas funkcijas, piemēram, birojos, kur ir jāiekārto darba vietas, atpūtas stūrītis, jāsagaida klienti, jāeksponē preces un tamlīdzīgi. Zonējums palīdz ieviest telpā kārtību un centrē noteiktas aktivitātes konkrētās vietās. Kad telpu sadala zonās, uzreiz kļūst skaidrs, kādu mēbeļu, organizēšanas risinājumu vai sīkumu pietrūkst konkrētajās vietās, tāpēc vairs nav spiediena visu pirkt no jauna – var vienkārši piepirkt klāt dažas lietas un ietaupīt,” saka dizainere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādu valsts atbalstu uzņēmēji novērtētu vairāk nekā naudu?

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos, 22.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmumi sāk 5 miljonu ziedojumu vākšanas kampaņu Ukrainas atbalstam

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju un faktiski sargāt visas Eiropas mieru, tehnoloģiju uzņēmēji iniciējuši apvienoties kustībā “Uzņēmēji mieram” un uzsāk īpašu ziedošanas kampaņu ar mērķi dažās dienās savākt 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainai.

Atbalsts nepieciešams tūlīt un tieši privātais sektors spēj ātri apvienot spēkus, lai atbalstītu Latvijas vērtības – brīvību, demokrātiju un iespēju droši plānot nākotni ilgtermiņā.

“Pirms dažām dienām Latvijas tauta aizsāka ziedošanu Ukrainas tautai. Tagad katram Latvijas uzņēmumam ir pienākums pievienoties un palīdzēt Ukrainas karadarbībā cietušajiem, kā arī palīdzēt armijai saglabāt brīvu valsti. Privātā sektora sākotnējais mērķis ir saziedot finansiālu atbalstu vismaz 5 miljonu eiro apmērā. Aicinām uzņēmējus runāt ar saviem darbiniekiem un samazināt visas šobrīd ne tik nozīmīgās izmaksas, lai finansiāli atbalstītu ukraiņus cīņā par mieru. Ukraiņi šobrīd ar savām dzīvībām sargā mieru visā Eiropā – apstākļus, kuros mēs kā uzņēmumi spējam pastāvēt. Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt,” aicina uzņēmēju kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu sācis jauns norvēģu tehnoloģiju uzņēmums Try Pearl, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pielāgoties digitalizācijai, tostarp uzlabojot lietojamību visos biznesa darbības posmos.

"Pēdējā gada notikumi ir piespieduši cilvēkus sākt lietot aizvien vairāk digitālos produktus - iepirkties internetā, lietot dažādus e-pakalpojumus, jo klātienē tas vairs nebija iespējams. Try Pearl mērķis ir skatīties plašāk ne tikai uz lietotāja pieredzi ar vienu digitālo risinājumu, bet uz kopējo pircēja ceļu, saskaroties ar uzņēmuma pakalpojumiem un produktiem", komentē Try Pearl vadītāja Latvijā Ilze Tenase.

Try Pearl ir Norvēģijas reklāmas aģentūras Try un Pearl Group, SAP partnera, meitas uzņēmums. Try Pearl Norvēģijā darbojas kopš pagājušā gada un nodarbina teju 50 cilvēku, un plāno tik pat strauju attīstību arī Latvijā. Uzņēmuma mērķis ir palīdzēt klientiem, kuriem ir nepieciešama veiksmīga mārketinga, IT un e-komercijas mijiedarbība.

Komentāri

Pievienot komentāru