#Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem.

Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem, bet aizvien novērojams šī piena trūkums, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir tikai trīs kazas piena pārstrādes uzņēmumi – SIA Līcīši Ltd, Madonas novada z/s Līvi, kā arī a/s Cesvaines piens, kura pagājušajā gadā sāka kazas piena pārstrādi un puscietā siera ražošanu rūpnieciskos apjomos; pārējie ir mājražotāji. Līcīši Ltd ir vienīgā saimniecība, kas tirdzniecības tīkliem piegādā tieši svaigu kazas pienu.

Ozolnieku novada bioloģiskā saimniecība SIA Līcīši Ltd ir viena no tām, kas pārvarējusi vairākas krīzes un joprojām ražo kazas pienu un sieru. Saimniecību 1992. gadā nodibinājis saimnieks Aivars Liepiņš, kurš pamazām saimniekošanu nodod meitas Līgas Marcinkonienes rokās.

Perspektīvā kazkopības nozare pašlaik «veģetē» lielākoties mājražošanas līmenī; bez pārstrādes iespējām maz izredžu attīstīties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik kazas Latvijā sauktas par «Staļina govīm», savukārt mūsdienās nozare ir maza un neattīstīta, lai gan kazu skaits kopš 2005. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes. Latvijā ir desmit saimniecību, kur kazu skaits ir no 100 līdz 200 un tikai divas, kur kazu ir līdz 300, liecina Lauksaimniecības datu centra aktuālā statistika. Kazas audzē pienam, gaļai, ciltsdarbam, taču ir iespējas arī vilnas iegūšanai, turklāt kazas ir labas pļavu noganītājas, norāda Latvijas Kazkopības biedrībā. Tā prognozē, ka līdz 2020. gadam piena kazu skaits Latvijā palielināsies līdz 20 tūkst., savukārt gaļas kazas varētu sasniegt piecus tūksošus. Biedrība nospraudusi mērķi šajā laikā palielināt saražotās produkcijas daudzumu un izveidot vismaz vienu – mūsu valstī pirmo – kazas piena pārstrādes uzņēmumu.

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.

Latvijas kazkopjiem šis gads ir bijis veiksmīgāks nekā iepriekšējais, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

«Droši vien, ka šis gads ir bijis labāks, jo pieprasījums pēc produkcijas ir pieaudzis. Vienīgi mums kārtējo gadu pietrūkst piena, jo pieprasījums pēc [kazas piena] produkcijas aug un izskatās, ka nākotnē pieaugs vēl vairāk,» stāstīja Piliena, piebilstot, ka arī ārvalstīs pēc Latvijā ražotās produkcijas ir pieprasījums, tāpēc arvien vairāk kazkopjiem nākotnē būtu jāiesaistās biznesā, lai varētu sākt kazas piena produktu eksportu.

Vienlaikus viņa norādīja, ka citās valstīs ir pieaugošs pieprasījums arī pēc Latvijas vaislas dzīvniekiem. «Ārvalstīs ir pieprasījums arī pēc mūsu vaislas dzīvniekiem, līgumi tur ir noslēgti jau trīs gadus uz priekšu, tā kā arī kazu [Latvijā] trūkst un varētu būt vairāk. Pieprasījums pēc vaislas dzīvniekiem viennozīmīgi pārsniedz piedāvājumu par kādiem 30%,» sacīja biedrības vadītāja.

Neko nezinot par lauku dzīvi un lopkopību, Ritas Prančas ģimene pārceļas uz Baldoni, nopērk kazas un sāk gatavot kosmētiku no kazas piena, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs ar vīru esam mākslinieki un pirms trim gadiem pārcēlāmies dzīvot uz laukiem. Kā traki cilvēki otrajā nedēļā nopirkām divas kazas. Mēs esam rīdzinieki – pilsētnieki – nezinājām pat, kā viņas kopt. Dzērām pienu, eksperimentēju ar sieriem, ziepēm,» viņa stāsta. Kazas deva samērā daudz piena, un radās jautājums, ko darīt ar to, ko paši neizmantojam. Rita internetā atrada kazas piena ziepju receptes. Sākumā tās dāvināja draugiem, bet reiz vīrs, dodoties uz Kalnciema ielas tirdziņu pārdot savus svečturus un citus koka izstrādājumus, paņēma līdzi arī Ritas ziepes. «Cilvēki sāka pirkt, un es paplašināju sortimentu, radīju vairāk ziepju veidus, kā arī sāku veidot citu kosmētiku: skrubjus, produktus sejai, vannas bumbiņas,» viņa stāsta. Savu radīto kosmētiku Rita piedāvā ar zīmolu Kazas laukos.

Šobrīd visi plānotie pasākumu "Svētku pilī" ir atcelti, tāpēc uzņēmums nolēmis klientiem piedāvāt ko nebijušu – pārnakšņot pilī divvientulībā.

"Šis ir veids, kā nodrošināt kaut nelielus ieņēmumus un darbu dažiem darbiniekiem, kā arī lai pašiem būtu prieks kaut vienu vai divas reizes nedēļā uzburt kādam jauku vakaru un pozitīvas emocijas," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Balode, "Svētku pils" vadītāja.

Šī brīža situācija uzņēmumu ir būtiski ietekmējusi, jo visi plānotie pasākumi no marta vidus nu jau līdz maija beigām ir atcelti. 95% no tiem bija kāzas. Liela daļa klientu izvēlas pārcelt savas kāzas – uz rudeni vai nākamo vasaru. Ir arī tādi pāri, kas šobrīd vispār atceļ plānotos pasākumus.

"Mūsu klientu vidū ir arī pāri, kas nedzīvo Latvijā vai kuriem ir daudz viesu no ārvalstīm. Šīs kāzas šobrīd tiek atceltas vai pārceltas jau visas vasaras garumā, saprotot, ka šobrīd nevar plānot paši savu un viesu ierašanos. Kāzas ir pasākums, kam jaunie pāri gatavojas pusgadu vai gadu iepriekš," viņa teic.

70% balto baložu, kurus kāzās palaiž gaisā, mirst, un tikai 30% pieredzējušāko baložu spēj atgriezties savā mītnē, intervijā portālam rus.db.lv pastāstīja kāzu vadītāja un iluzioniste Jeļena Paļčevska.

Viņa precizēja, ka tiek runāts par dūjām, kurus speciāli izmanto kāzās. «Es ar to nenodarbojos, jo man ir žēl dūju, turklāt putniem ir ļoti trausli spārni – ja to brīvībā palaiž svešs cilvēks, viņš var putnam spārnus sabojāt, un izārstēt putnu vairs nevar,» viņa skaidro. Kā liecina viņas pieredze, kāzās ne visi pāri izvēlas laist gaisā dūjas, to dara aptuveni katrs trešais pāris. Dūjas kāzās parasti tiek palaistas gaisā pēc kāzu ceremonijas vai reģistrācijas.

Pati J. Paļčevska baložus parasti izmanto kāzu fotosesijās vai reklāmas klipu uzņemšanai, kā arī, protams, triku veikšanai. «Ir stereotips, ka balodis parādās no cilindra cepures. Iluzionistiem baloži parasti izlido no šalles, bumbām, gleznām vai no tukša gaisa. Tas ir viens no skaistākajiem ilūziju veidiem, bet šovs ar putniem ir viens no populārākajiem šoviem pasaulē,» viņa atzīmē.

Māra Lapiņa un Rolands Aumeisters dzīvo Annas pagastā mājās ar nosaukumu Oši. Viņu piemājas saimniecībā ir 17 kazas, vairāki duči pīļu, kā arī vairākas vistas un deviņi truši. Saimnieki vēlas attīstīt savu saimniecību un plāno arī iegādāties zosis, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Oši ir M.Lapiņas dzimtas mājas. Pašreiz viņa ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un aktīvi darbojas savā piemājas saimniecībā. «Pabeidzu te skolu, pastrādāju, bet vēlāk devos uz dzīvi Rīgā. Nodzīvoju tur vairāk nekā desmit gadus, un nu jau kādus četrus gadus esam atgriezušies uz dzīvi šeit. Te dzīvoja mana mamma, kurai jau bija divas kaziņas. Tā arī tā lieta sākās,» stāsta M.Lapiņa.

Katrai kaziņai ir savs vārds, piemēram, divus mazākos kazlēnus sauc par Plusiņu un Mīnusiņu. «Kazām vārdus liek mūsu meitas Laura un Evelīna. Mums ir arī kaza, vārdā Asaka,» stāsta M.Lapiņa. Interesanti vārdi ir arī saimniecības trušiem, un vienu no tiem sauc par Knapsieri. «Kad atbraucām šeit dzīvot, manai mammai jau bija truši un viens no viņiem kļuva vārgs. Mamma teica, ka tas būs jākauj nost, bet es teicu, ka neļaušu viņu nokaut, jo man viņš patīk. Sāku lasīt, kas jādara, lai trusis atkoptos, un tā pamazām tas kļuva aizvien veselīgāks. Tagad Knapsieris ir vaislas tēvs. Vārds Knapsieris radās no tā, ka viņš sākumā bija izvārdzis un kaulains,» stāsta M.Lapiņa.

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.

Medzes pagasta Baroni ir viena no nedaudzajām kazu audzētavām Liepājas apkaimē. No 117 kazām slauktais piens pārtop sierā un ceļo pie patērētājiem Rīgā un Liepājā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Baronu kūts durvis ir vaļā, un kazas arī ziemā dzīvojas pa aploku svaigā gaisā. Vienīgi lielā putenī paslēpjoties. Saimnieks Rolands Ekšteins vēro, ka tās labi jūtas - «jo tuvāk pie dabas, jo labāk». Protams, nevarot turēt siltumā un tad izdzīt ārā. Pēc neilga pārtraukuma nule atsāksies slaukšanas sezona, jo marta sākumā gaidāmi pirmie kazlēni.

Ganāmpulkā visas ir «Latvijas vietējās» kazas. «Galvenais - tās ir piemērotākas mūsu apstākļiem,» zina saimnieks. Atšķirībā no citām šķirnēm, tām ir pavilna, tās ir pieticīgākas barības un telpu ziņā. Pienu dod tikai nedaudz mazāk, bet vairākos parametros tas esot labāks.

Iespējams, savulaik Rīgas horeogrāfijas skolas laikā iegūtais krampis un perfekcionisms Boutique Event Planning īpašniecei Alisei Kolosovai palīdz uzburt greznus svētkus

Alise teic, ka viņas dzīvē notikumi nereti savirknējušies labvēlīgi, tā, piemēram, pēc dejošanas Monako kabarē trupā radusies iespēja rīkot kāzas arī Francijā.

Par ko sapņoji kļūt jaunībā? Vai tas sakrīt ar to, ko dari patlaban?

Mana bērnība un pusaudžu gadi pagāja baleta skolā. Padomju skola bija ļoti strikta. Gribot negribot, dejotāji kļuva pārņemti, daudziem lielākais sapnis bija nokļūt uz lielās operas skatuves, citādi nav vērts. Lai gan par talanta trūkumu nesūdzējos, mani līdz galam nevilināja doma par dejošanu uz operas nama skatuves. Nebija sāpīgi beigt šo karjeras posmu, jo šķita, ka dzīvē varu darīt vēl ko citu. Daudzi dejotāji pēc karjeras beigām kļūst par pasniedzējiem vai izveido paši savu deju skolu. Mani šāds darbs nesaistīja. Ilgus gadus dejoju arī Dzirnās, un kā dejotāja piedalījos daudzos korporatīvajos pasākumos. Redzēju pasākumu norises virtuvi. Neapzināti tā sāka ievilkt.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā tiek izgatavotas Kazas laukos zīmola kazas piena ziepes!

Pirms dažiem gadiem ziepju izgatavotāja Rita Pranča kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Baldoni un iegādājusies divas kaziņas, kas arī bijis pirmais solis jaunā biznesa virzienā.

Viņa internetā atradusi receptes, kā izgatavot ziepes no kazas piena, un sākusi tās veidot. Tā kā draugiem produkcija patikusi, viņa nolēmusi ziepes piedāvāt arī Kalnciema ielas tirdziņā, un atsaucība bijusi liela.

Patlaban R. Prančai ir vairāk nekā 20 kazas piena ziepju veidu, kā arī viņa izgatavo lūpu balzamus, ķermeņa skrubjus un vēlas paplašināt dezodorantu izgatavošanu.

Kā top Kazas laukos ziepes, skaties galerijā augstāk!

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Pirmdien, 29.maijā uzsākta Zaķusalas TV torņa augšējās cilindriskās antenu daļas pretkorozijas apstrāde un krāsošana. Darbi noritēs 222m līdz pat 368m augstumā, kur sešu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) augstkāpēju komanda veiks krāsojamās virsmas attīrīšanu, gruntēšanu un dekoratīvās virskārtas uzklāšanu 1152 kvadrātmetrus lielā platībā.

Krāsošanas darbu laikā tiek mainīts TV torņa skatu laukuma darba laiks un, sākot no 5.jūnija, apmeklētājiem darba dienās tas būs pieejams no plkst.16 līdz pat plkst.22.

Augstākais krāsojamais punkts - zibensnovedēja caurule TV torņa spicē - atrodas 368m augstumā. Tas ir trīs reizes augstāk nekā atrodas Pēterbaznīcas gailis un šī būs pirmā reize pēc TV torņa nodošanas ekspluatācijā, kad tā tiks krāsota. Spices diametrs ir 30 cm, bet augstākajā punktā tikai 16cm. Dienas laikā, saulei uzsildot metāla konstrukciju, temperatūras svārstības var izraisīt līdz pat 2,4 m lielu torņa galotnes diennakts amplitūdu.

Virzoties pa torņa cilindriskās daļas posmiem uz leju, vislielākā platība LVRTC speciālistiem būs jānokrāso 222m līdz 256m augstumā, jo šajā augstumā caurules diametrs ir 4m. Tā atrodas teju sešreiz augstāk nekā Brīvības pieminekļa zvaigznes un divas reizes augstāk nekā Saules akmens ēkas spice. Pēc LVRTC Torņu un mastu apkalpes daļas aplēsēm krāsošanai būs nepieciešami vismaz 2300 litri dažādu krāsu materiālu.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Rīgas radio un televīzijas stacijas jeb Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni no 40 līdz 50 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija valdībai, lemjot par VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) 2017.gada peļņas daļas novirzīšanu Rīgas radio un televīzijas stacijas projektam.

Atbilstoši SM sniegtajai informācijai, Rīgas radio un televīzijas stacijas torņa rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei izmaksās nepilnus 1,9 miljonus eiro jeb 5-15% no būvniecības izmaksām, savukārt būvniecība potenciāli izmaksāšot no 40 līdz 50 miljoniem eiro.

Kā norāda ministrija, Zaķusalas torņa rekonstrukcijas projekts ir vairāku gadu plānošanas darbs, kas noslēdzies ar pagājušā gada aprīlī noslēgto Vispārīgo vienošanos par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Atbilstoši tai noslēgti trīs pasūtījuma līgumi par kopējo summu 1 584 054 eiro. Pēc būvprojekta izstrādes un saskaņošanas tiks noslēgts vēl viens pasūtījuma līgums 255 000 eiro vērtībā par autoruzraudzību, tādējādi Vispārīgās vienošanās kopējā summa ir 1 839 054 eiro.

Apjomīgi darbi pašlaik norisinās vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā ārpus Rīgas – Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas pilsētā. Tur līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei top jauns serpentīna ceļš, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Tas būs bruģēts, ar vairākiem skatu laukiem, atpūtas zonām un velonovietnēm, un aptuveni 600 metru garumā vedīs no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabos Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo gājēju un velosipēdistu plūsma tiks novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus norisinās takas Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā izveide. Tā saucamās Mazās Siguldas ierīkošana ļaus Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, top jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat tiek labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Pēc Zaķusalas televīzijas (TV) torņa un tam apkārt esošās teritorijas pārbūves darbiem objektā plānots uzņemt apmēram 200 000 apmeklētāju gadā, pašlaik esošo nepilnu 20 000 vietā, saka Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Šodien tika parakstīts 2,225 miljonus eiro vērts līgums par tehniskā būvprojekta izstrādi Zaķusalas TV torņa un tam piegulošās teritorijas pārbūvei.

Būvprojekta izstrādātāja SIA Nams valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs skaidroja, ka pēc rekonstrukcijas torņa pakājē esošajā ēkā tiks izveidots inovāciju un zinātnes centrs, 93 metru augstumā atgriezīsies restorāns, 97 metru augstumā esošajam skatu laukumam tiks pievienotas uz āru izvirzītas stikla kastes, kurās varēs vērot apkārtni visos virzienos, bet 134 metru augstumā ārpus torņa tiks izveidots pastaigu ceļš asu izjūtu cienītājiem «sky walk».

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Piena pārstrādes uzņēmums Cesvaines piens varētu sākt siera ražošanu no kazas piena, šobrīd tiek meklēti kazu audzētāji, taču atsaucība ir neliela, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cesvaines piens plāno sākt puscietā kazas siera ražošanu gan pašmāju, gan eksporta tirgum. Ir bijušas un vēl turpinās pārrunas ar kazu audzētājiem tuvākajā apkārtnē, apstiprina AS Siera nams (Cesvaines piena produkcijas ekskluzīvais izplatītājs) padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Ozola. Lēmums par to, vai projektu realizēt jau drīzumā vai atlikt, tiks pieņemts pēc Jāņiem atkarībā no tā, vai būs iespējams nodrošināt nepieciešamās izejvielas. Lai sāktu ražošanu, būtu vajadzīga viena tonna kazas piena katru otro dienu. Latvijā šobrīd 2,5 tūkst. saimniecību tiek audzēti teju 13 tūkst. kazu, no tām 90% ir piena kazas, bet 10% – gaļas mājlopi. Tikai divas zemnieku saimniecības – Līcīši, kas atrodas Jelgavas novadā, un Līvi (Madonas novadā) – ir reģistrētas kā pārstrādes uzņēmumi un piegādā sieru veikaliem, pārējie kazu audzētāji nav pārauguši mājražošanas līmeni.

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc daudziem gadiem atkal izdzīvot saviļņojošos notikumus.

Pārsteigt jauno pāri un kāzu viesus kļūst aizvien grūtāk – pateicoties socializācijas portāliem neskaitāmās variācijās redzēta gan pirmā valša pārtapšana akrobātiskā dejā, gan 3D printera izdrukātas tortes ar līgavas un līgavaiņa atveidojumu, gan visvisādas viesu izdarības.

Tomēr tehnoloģijas turpina sagādāt jaunas iespējas, un šogad par kāzu «karstāko inovāciju» solās kļūt virtuālā un papildinātā realitāte. Tehnoloģiju avangardisti jau paspējuši izmēģināt virtuālo realitāti (VR) visai ekstremālās formās. Portāls Wired apraksta Priscilas un Marka gadījumu, kuri iepazinās VR čata telpā Rec Room. Vairākus mēnešus pļāpājuši tiešsaistē ar VR brillēm uz acīm un dzīvē satikušies tikai dažas reizes, abi amerikāņi pēc pāris gadiem apprecējās ceremonijā turpat Rec Room. Pie altāra gan nedevās viņi paši, bet tikai sapucējušies virtuālās pasaules avatāri, kamēr jaunais pāris sēdēja katrs savā mājoklī pie datora četru tūkstošu kilometru attālumā. Priscila un Marks tiek uzskatīti par pirmo pāri, kas iepazinies un apprecējies virtuālajā realitātē.

Āfrikas cūku mēra dēļ Latgales lauksaimnieki apsver iespējas pievērsties kazkopībai, aģentūrai BNS atzina Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Viņa norādīja, ka daļa Latgales lauksaimnieku Āfrikas cūku mēra dēļ ir pārtraukuši nodarboties cūkkopību un izrāda interesi par kazkopību, tāpēc ar laiku reģionā varētu palielināties kazkopju skaits. «Āfrikas cūku mēra dēļ daudzi Latgales pusē ir izkāvuši cūkas un tur parādās vēlme šo nozari attīstīt. Redzēsim, kā būs,» sacīja Piliena.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka Rēzeknes puses zemnieki, kas nodarbojas ar kazkopību vai plāno to darīt, apsver iespējas veidot kooperatīvu piena nozarē. «Pieciem zemniekiem Latgales pusē ir iniciatīva dibināt kooperatīvu, bet man ir grūti spriest, vai viņi to realizēs līdz galam," sacīja Piliena, piebilstot, ka zemnieki patlaban vāc informāciju par iespējamo atbalstu kooperatīva veidošanā un nākamajā gadā izlems, vai kooperatīvu dibināt.

Šonedēļ Everesta virsotnes tuvumā miruši divi kalnos kāpēji, kas bija iestrēguši alpīnistu rindā uz pasaules augstāko virsotni.

55 gadus vecā indiešu kalnos kāpēja Andžali Kulkarni mira trešdien atceļā no virsotnes, telekanālam CNN pavēstīja viņas dēls. Viņa bija iesprūdusi kalnos kāpēju «sastrēgumā» virs ceturtās nometnes, kas 8000 metru augstumā ir pēdējā nometne ceļā uz virsotni.

Trešdien nomira arī 55 gadus vecais amerikāņu kalnos kāpējs Donalds Linns Kešs, kurš noģība no augstuma slimības, kāpjot lejā no virsotnes, paziņoja Nepālas ekspedīciju kompānija «Pioneer Adventure Pvt. Ltd.»

Alpīnists Nirmals Purdža trešdien sociālajā tīklā «Instagram» ievietoja attēlu, kurā redzama blīva kalnos kāpēju rinda ceļā uz Everesta virsotni. Pēc viņa teiktā, kāpēju rindā kalna «nāves zonā» atradušies aptuveni 320 cilvēki.