Jaunākais izdevums

Trešdien, 24.februārī, Jūrmalas pilsētas dome parakstījusi nodomu protokolu ar Ķemeru sanatorijas īpašniekiem SIA Park Hotel Ķemeri, kas apliecina pašvaldības un uzņēmuma nodomus par Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanu un infrastruktūras attīstību, informē domes pārstāvji.

Nodomu protokols paredz, ka Park Hotel Ķemeri plāno atjaunot Ķemeru sanatorijas kompleksu un uzsākt tajā viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu līdz 2019.gada 1.oktobrim, radot vismaz 195 jaunas darba vietas. Savukārt pašvaldība ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu apliecina nodomu sakārtot pieguļošo infrastruktūru – atjaunot vēsturisko Ķemeru parku, izveidot interaktīvu dabas tūrisma objektu, sakārtot ceļus un autostāvvietas.

«Ķemeru sanatorijas investoru nodomu apliecinājums ir būtisks nosacījums, lai pašvaldība piesaistītu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus Ķemeru degradētās teritorijas sakārtošanai. Tikai partnerībā iespējams runāt par pilnvērtīgu, ekonomiski pamatotu un reālu attīstības scenāriju, lai tuvāko piecu gadu laikā Ķemeri atdzīvotos un atgūtu savu kādreizējo spozmi,» norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt Ķemeru sanatorijas īpašnieka SIA Park Hotel Ķemeri pārstāvis, investīciju fonda G-Capital izpilddirektors Džordžs Džouns (George M.Jones) kopējās investīcijas sola 35 miljonu eiro apmērā. 20 miljonus eiro plānots ieguldīt Ķemeru sanatorijas ēkas atjaunošanā, un vēl 12 līdz 15 miljonus eiro - bijušās kūrortpoliklīnikas rekonstrukcijā.

No pašvaldības puses protokolā iekļauts nodoms līdz 2021.gadam Ķemeru attīstībā ieguldīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus 11,23 miljonu eiro apmērā, tostarp kultūrvēsturiskā parka atjaunošanā vairāk nekā 42 ha platībā; pievedceļu un ielas posmu atjaunošanā (Tukuma, Katedrāles, Tūristu ielas); interaktīva dabas tūrisma objekta izbūvē, teritorijas labiekārtošanā un autostāvvietu izbūvē Emīla Dārziņa ielā, kas veicinās Jūrmalas pilsētas sociālekonomisko attīstību un tūristu skaita pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Park Hotel Ķemeri joprojām operatora meklējumos

Laura Mazbērziņa, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pabeigts Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekts

Zane Atlāce - Bistere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par miljonu eiro uzsāk Ķemeru ūdenstorņa pārbūvi

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ķemeru dabas tūrisma centra metu konkursā iesniegti 11 piedāvājumi

Rūta Lapiņa, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2020.gadam Ķemeru attīstībai plānots piesaistīt finansējumu 14,5 miljonu eiro apmērā, žurnālistiem šodien sacīja Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs.

Jūrmalas domes līdzfinansējums būšot trīs līdz četru miljonu eiro apmērā.

Stobovs norādīja, ka šos līdzekļus paredzēts ieguldīt Ķemeru teritorijas un infrastruktūras sakārtošanā, lai veicinātu kūrortnozares un ekotūrisma attīstību. Tāpat paredzēts izveidot Ķemeru tūrisma informācijas centru.

Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs atzīmēja, ka saskaņā ar pilsētas attīstības vīziju Ķemeru teritorijas sakārtošana sekmēs tūristu piesaisti. Tādā veidā paredzēts mazināt Jūrmalas sezonalitātes ietekmi, pilsētai piesaistot apmeklētājus visa gada garumā, nevis galvenokārt vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sāk Ķemeru teritorijas kompleksu attīstīšanu

Zane Atlāce - Bistere, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsēta sākusi būvprojekta izstrādi daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveidei Ķemeros un mežaparka labiekārtojumam, informē pašvaldībā.

Tiek izstrādāts arī topošā izglītojošā dabas tūrisma centra ekspozīcijas tehniskais projekts. Dabas tūrisma centra izveide ir daļa no Jūrmalas pašvaldības Ķemeru attīstības plāniem, kas paredz kurortoloģijas atdzimšanu un dabas tūrisma attīstību, sakārtojot Ķemeru vēsturisko infrastruktūru un saglabājot unikālās Ķemeru dabas vērtības.

«Viens no būtiskiem virzieniem centra darbībā būs izglītība, dabaszinību apguves iespējas skolēniem, ko varēs īstenot ārpus izglītības iestāžu telpām. Centrs būs interaktīvs, izklaidējošs, izglītojošs un sabiedrību iesaistošs. Līdz ar dabas tūrisma centra attīstību ievērojami palielināsies tūrisma plūsma, un tas sekmēs arī jaunu tūrisma produktu un uzņēmējdarbības vides attīstību Jūrmalā kopumā,» uzskata domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada rudenī varētu sākties Ķemeru parka rekonstrukcijas darbi.

Pagājušajā gadā tika parakstīts nodomu protokols starp Jūrmalas domi un Ķemeru sanatorijas attīstītāju Park Hotel Ķemeri, kas paredz sanatorijas kompleksa atjaunošanu, viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana jāsāk līdz 2019. gada oktobrim, jārada vismaz 195 jaunas darbvietas.

Savukārt Jūrmalas dome plāno arī savest kārtībā apkārtni, proti, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus 14,5 milj. apmērā, tiks rekonstruēta Ķemeru parka teritorija, uzlabota ceļu infrastruktūra, atjaunots ūdens tornis, izveidojot tūrisma informācijas centru. To plānots izdarīt līdz 2020. gadam. Ir paredzēts arī Jūrmalas domes līdzfinansējums, kas kopumā varētu būt aptuveni trīs līdz četri miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu Park Hotel Ķemeri tika plānots atklāt jau šā gada pavasarī, taču balstoties uz biznesa attīstības plāna izmaiņām, tās atklāšana tiek pārcelta uz 2020. gada vasaras sezonu, informē viesnīcas pārstāvji.

Park Hotel Ķemeri plāno kļūt par starptautiska atpazīstama viesnīcu tīkla partneri. Šobrīd pārrunu ceļā tiek analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. Šīs vasaras sākumā tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem.

Līdz šim viesnīcas ēkā pabeigti remontdarbi un ar mēbelēm labiekārtoti viesnīcas pilotnumuri. Kā mēbeļu piegādātājus un sadarbības partnerus esam izvēlējušies vietējos Latvijas uzņēmumus - Nakts Mēbeles, SIA TICIANS, SIA AM Studio, SIA La Forme Home un SIA Novembri.

Viesnīca uzsākusi arī parka inženiersistēmu rekonstrukciju un noslēguši jaunu šīs vasaras darbu grafiku, kas tiks realizēts līdz šī gada rudenim. Darba plānā ietilpst pieslēgšanās gāzes piegādes tīklam, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ko realizēs kompānija Mesako. Tam sekos kultūrvēsturiskā Ķemeru parka atjaunošana, interaktīvā dabas tūrisma centra izveide, piegulošo ceļu un stāvvietas sakārtošana, ūdens torņa restaurācija un bērnu laukumiņa izbūve, ko savukārt realizēs Jūrmalas dome ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Kā nākotnē izskatīsies Ķemeros

Zane Atlāce - Bistere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei noteikti uzvarētāji, informē Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

Pirmā vieta piešķirta SIA Lauder Architekts, otrā – apvienotajam SIA Outofbox, SIA Landshape, SIA H2E un SIA IE.LA piedāvājumam, savukārt par trešo labāko atzīts SIA “BB Studija”, Arhitektu firmas KUBS SIA un SIA Labie koki veikums. Kopumā metu konkursā tika saņemti 11 pieteikumi.

Konkursa Daudzfunkcionāla dabas tūrisma centra vīzija un meža parka labiekārtojuma iecere Ķemeros metiem bija jāietver arhitektoniskie un funkcionālie dabas tūrisma centra risinājumi un teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības priekšlikumi mežaparka ainavas izveidei un labiekārtojumam ar izziņas, izklaides, aktīvās un pasīvās atpūtas infrastruktūras elementiem.

Iesniegtos metus vērtēja starptautiska žūrija – vietējie un starptautiskie eksperti, projektētāji, arhitekti un Jūrmalas pašvaldības speciālisti. Metu konkursa kopējais godalgu fonds ir 30 000 eiro, pirmā godalga ir 15 000 eiro, otrā un trešā attiecīgi deviņi un seši tūkstoši eiro. Uzvarētāja metu paredzēts izmantot par pamatu turpmākai būvprojekta izstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķemeru dūņas minerālūdenim un dūņām rod pielietojumu dabīgā kosmētikā

Anda Asere, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu pirmapstrādes kompleksos Latraps ieguldīs septiņus miljonus eiro

Sandra Dieziņa, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro.

LPKS Latraps Saldū sāk būvēt miljonus vērto graudu pirmapstrādes kompleksu.

Jaunā kompleksa pamatos Saldū pagājušajā nedēļā iemūrēta kapsula nākamajām paaudzēm. Jaunajā kompleksā Saldū un graudu pirmapstrādes kompleksā Daugavpilī šogad kopumā paredzēts investēt aptuveni septiņus miljonus eiro, informē Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Saldus Latraps pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtās būvniecības izmaksas ir 2,6 miljoni. Šajā pieņemšanas punktā būs kalte ar žāvēšanas jaudu 45t/h, četri lieli un četri mazie torņi. Pēc pirmā būvniecības posma pabeigšanas kopējā uzglabāšanas kapacitāte būs 12 000 tonnas, savukārt pieņemšanas jauda 300t/h. Šobrīd kompleksā plānotas 7-10 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Baldones sanatorija jau atkal ir izlikta pārdošanā un gaida nu jau sesto īpašnieku pēc kārtas, DB pastāstīja Baldones novada domes vadītāja Katrina Putniņa.

«Tuvākā laikā sanatorijas teritorijā nekas netaps, jo tā ir izlikta atkal pārdošanā. Ir skaidrs, ka lielajam guļamkorpusam lielu problēmu nav. Protams, vajadzīga rekonstrukcija un modernizācija, bet, kas attiecas uz karkasu, tas nav avārijas stāvoklī. Savukārt vecajam korpusam nolietojums ir 90% līdz 100% un tas ir bīstams. Metāldaļas ir korodējušas, koka daļas ir trupes skartas un jebkurā brīdī var iebrukt, jo desmit gadus atradās bez jumta,» ainu ieskicē domes vadītāja.

Pēdējais īpašnieks Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Astašenko Baldones sanatorijas kompleksu 2013. gada ziemā iegādājās par 300 tūkst. eiro. Viņš domei vēl 2014. gada nogalē norādīja, ka nepilna gada laikā tiks sakopts sanatorijas parks, iekonservēts daudzstāvu korpuss, ko paredzēts pārplānot par sanatorijas viesnīcu, un intensīvi norit projektēšana. Pēc D. Astašenko toreiz teiktā, lai atjaunotu sanatoriju, ir vajadzīgi vismaz četri gadi. Tomēr acīmredzot viss nav noritējis pēc plāna. K. Putniņa saka, ka pēdējo reizi ar investoru tikusies aptuveni pirms gada. Kāpēc iesāktie projekti nav virzījušies kā iecerēts, domes vadītājai informācijas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā prasa 798,334 miljonus eiro

LETA, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ķemeru attīstībā ieguldīs vairāk nekā divus miljonus eiro

Agrita Aune, speciāli DB, 15.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome nolēmusi piedalīties 2,77 miljonus eiro vērtā projektā, kas paredz autostāvvietas izbūvi Ķemeros, kā arī dažādus papilddarbus.

Jūrmalas pašvaldības budžeta līdzfinansējums projekta attiecināmo izmaksu segšanai ir 183 tūkst. eiro.

Iecerēts izbūvēt jaunu, 49 automašīnām paredzētu stāvvietu pie Ķemeru ūdenstorņa Emīla Dārziņa ielā 17, veikt Emīla Dārziņa un Tūristu ielas posma aizainošanu, pārbūvējot šo ielu krustojumu ērtākai nokļūšanai jaunizbūvētajā automašīnu stāvvietā, kā arī veikt skvēra Tūristu ielā atjaunošanu un pieminekļa – ciļņa Tautu meita restaurāciju. Pieminekls izveidots 1950. gadā pie kādreizēja dzelzsavota, kas tagad izsīcis.

Projektu īstenos no 2018.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.augustam.

Projekta kopējās indikatīvās izmaksas 2,77 milj. eiro, tai skaitā: attiecināmās un neattiecināmās izmaksas 1,44 milj. eiro. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 85% jeb 1,220 milj. eiro, nacionālais publiskais līdzfinansējums ir 15% jeb 215,29 tūkst.eiro, valsts budžeta dotācija ir 2,25% jeb 32,29 tūkst. eiro

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāja AS «Towers Construction Management» uz laiku apturējusi daudzfunkcionālā kompleksa «Z-Towers» būvniecību, apstiprināja uzņēmumā.

Plašāku informāciju «Towers Construction Management» sola sniegt šīs dienas laikā.

Būvdarbu ģenerāluzņēmēja SIA «Merks» pārstāve Liene Meklere-Kutsare sacīja, ka būvdarbi šonedēļ ir apturēti, bet nav pārtraukti.

FOTO STĀSTS: Db.lv viesojas Z-Towers kompleksā

««Towers Construction Management» ir privāts pasūtītājs un līguma konfidencialitātes dēļ plašāku informāciju par to sniegt nevaram. «Merks» kā ģenerāluzņēmējs «Z-Towers» objektā ir pildījis un pildīs visas savas saistības un veiks visus norēķinus ar apakšuzņēmējiem par objektā paveiktajiem darbiem saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem,» sacīja Meklere-Kutsare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ķemeru Nacionālajā parkā palīdz atjaunoties pēc kūdras ieguves degradētam purvam

Laura Mazbērziņa, 03.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot iespēju atjaunoties augstajam purvam, aprīļa beigās Dabas aizsardzības pārvalde pabeigusi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbus Ķemeru Nacionālā parka Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Eksperti prognozē, ka tuvāko 10 gadu laikā purvā palēnām atgriezīsies dzērvenes, sfagnu sūnas, rasenes un cita purvam raksturīgā veģetācija.

Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, pērnā gada decembrī sākās atjaunošanas darbi. Ar speciālu tehniku tika aizbērti vairāk nekā 16 kilometri grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 hektāru platībā. Papildu tam tika veikta arī purvam pieguļošā ceļa klātnes atjaunošana 600 metru garā posmā.

Ar Zaļā purva hidroloģiskā režīma atjaunošanu tieši saistītās izmaksas, kas ir būvniecības darbi, t.i., grāvju aizbēršana, grāvju nosprostošana un pievadceļa klātnes atjaunošana, kā arī izmaksās ietilpst būvuzraudzība un autoruzraudzība, ir 96 719 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls atteicies no elektrolīnijas uz Ķemeru apakšstaciju pārbūves

Dienas Bizness, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izslēgtu jebkādas spekulācijas, ka elektropārvades līnijas Kurzemes loks 3. posma būvniecības process varētu ietekmēt sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradni Jūrmalā, AS Augstsprieguma tīkls ir atsacījies no esošā Ķemeru atzara pārbūves, informē AS Augstsprieguma tīkls Sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis.

«Jau iepriekš AS Augstsprieguma tīkls bija ziņojis, ka Kurzemes loks projektēšanas un būvniecības darbi notiks tikai pēc rūpīgas inženiertehniskās izpētes, lai darbus veiktu dabai draudzīgā veidā. Pazemes ūdeņu monitoringa procesa rezultātā secināts, ka elektropārvades līnijas atzarojumā uz Ķemeriem balstu pamatu izbūve bez iekļaušanās aizsargājamajā sulfīdus saturošo ūdeņu atradnē nav iespējama. Ievērojot Jūrmalas pilsētas pašvaldības vairākkārt pausto kritiku par jebkura apjoma būvdarbiem sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu teritorijā, AS Augstsprieguma tīkls ir atteikusies no ieguldījumu veikšanas Ķemeru atzarojuma pārbūvē,» teikts kompānijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, informē dome.

Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret – 2, bet viens – atturējās. Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu lietošanu.

«Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās – gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmalas viesnīcas steidz atgūt savu spozmi

Elīna Pankovska, 19.07.2017

Pagājušajā gadā pēc rekonstrukcijas durvis vēra viesnīca «Daina», tomēr vēl notiek atsevišķu viesnīcas daļu remontdarbi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tūristu pieplūdumu viesnīcas Jūrmalā steidz atgūt savu spozmi un glanci

Puse no Jūrmalas naktsmītnēs nakšņojošajiem tūristiem šā gada pirmajā ceturksnī bijuši no Latvijas, otra puse - viesi no ārvalstīm. Tūristu skaits pilsētā pieaudzis par 31,3%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. No kopējā valstī uzņemto ārvalstu tūristu skaita Jūrmalu par savu galamērķi izvēlējušies 6,6%, līdz ar to pilsēta ir otrs populārākais ārvalstu tūristu galamērķis pēc Rīgas. Galvenie iemesli tūristu izvēlei par labu Jūrmalai ir veselības uzlabošanas iespējas, kūrortārstniecības un SPA pakalpojumi, kā arī konferenču rīkošanas iespējas. Līdz ar to viena no svarīgākajām Jūrmalas biznesa jomām ir saistīta tieši ar viesnīcām un to attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidēji valstī tūristi naktsmītnēs pavada divas naktis, bet Jūrmalā - trīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsākta vērienīga vēsturiskā Siguldas pils kompleksa rekonstrukcija

Lelde Petrāne, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī vērienīgi rekonstrukcijas darbi uzsākti Siguldas pils kompleksā, kurā ietilpst vairākas vēsturiskās ēkas, tostarp Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunā pils ar muižas ēkām un dārzu. Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas laikā tiks pārbūvēta muižas koka māja, pils kompleksa dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kurās kapitālais remonts nav veikts vairākus gadu desmitus.

Tuvāko gadu laikā, piesaistot līdzekļus ERAF no Emisijas kvotu izsoļu finanšu instrumenta, pārbūve skars arī Siguldas Jauno pili, kurai šobrīd norisinās pārbūves un restaurācijas būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Kopējās Siguldas pils kompleksa rekonstrukcijas izmaksas varētu sasniegt vairākus miljonus eiro un, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, to plānots pabeigt 2018.gadā, lai vēsturiskais komplekss nākotnē varētu pārtapt par radošo kvartālu un vietu, kur veiksmīgi attīstīties uzņēmējdarbībai, radot vairāk nekā 90 jaunas darba vietas.

Pils kompleksa muižas koka mājai (saukta arī par Vasaras pili), kas uzskatāma arī par vecāko koka ēku Siguldā, nav veikti kapitāli remontdarbi un pārbūves vismaz kopš 1993.gada, kad kompleksā ietilpstošās ēkas tika iekļautas pašvaldības bilancē. Šobrīd 19.gadsimtā klasicisma stilā celtās ēkas ārējās un iekšējās konstrukcijas atrodas avārijas stāvoklī un ēka ir pilnībā neizmantojama. Ēkā esošo kultūrvēsturisko vērtību situācija arvien vairāk pasliktinās mitruma un nestabilās gaisa temperatūras dēļ. Ēku pēc pārbūves paredzēts izmantot gan radošām darbnīcām, gan kā konferenču un semināru centru, akcentējot kņazu Kropotkinu dzimtas stāstu un viņu paveikto Siguldas attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Barona ielas stadionā veidos sporta un atpūtas kompleksu

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Latvijas Universitātes stadiona teritorijā, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116a, līdz nākamā gada 1.septembrim paredzēts pabeigt sporta un atpūtas kompleksa izveidi, informē Rīgas dome.

«Centrā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju, kuriem nav kur nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai pavadīt laiku kopā ar bērniem. Tādēļ šeit tiks izveidots lielākais bērnu laukums pilsētas centrā, līdzīgs kā tikko atklātajam sporta un aktīvās atpūtas kompleksam pie Deglava ielas kalna,» informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks informēja, ka projekts pašvaldībai izmaksās 2,5 līdz 3 miljonus eiro un jau šodienas Pilsētas īpašumu komitejas sēdē deputāti apstiprināja pirmo nepieciešamo finansējuma daļu.

Aptuveni 4 hektārus lielo teritoriju pēc attīstīšanas nodos apsaimniekošanā Rīgas Centra Humanitārajai vidusskolai. Skolā šobrīd mācās 1038 skolēni un tai nav sava sporta laukuma. Pavisam apkārtējās skolās mācās aptuveni 6,5 tūkstoši skolēnu, kuriem turpmāk sporta stundas būs iespējams pavadīt jaunajā sporta un aktīvās atpūtas kompleksā, bet pēc stundu beigām tas būs pieejams visiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sporta kompleksu Barona ielā par 2 miljoniem eiro atjaunos SIA Jūrmalas mežaparki

Žanete Hāka, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātais konkurss par Teritorijas labiekārtošanas darbu veikšanu (aktīvo iekārtu izbūve) Rīgas Centra humanitārās vidusskolas lietojumā esošajā teritorijā Krišjāņa Barona ielā 116A, Rīgā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tika īstenots atklāta konkursa veidā un tajā piedalījās viens pretendents – SIA Jūrmalas mežaparki, kas darbus veiks par 2,013 miljoniem eiro.

Pērnā gada novembrī par konkursa uzvarētāju tika izraudzīta pilnsabiedrība LNK Industries Partnership, kura plānoja darbus veikt par 3,138 miljoniem eiro, taču kompānija SIA Lemminkainen Latvija iesniedza sūdzību IUB. Rezultātā decembrī IUB aizliedza slēgt līgumu ar šo pretendentu, un tika izsludināts jauns iepirkums.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde pērn 30.augustā pēc nesekmīgā mēģinājuma piesaistīt projektam nepieciešamo finansējumu un neatrodot jauna futbola stadiona celtniecībai nepieciešamo atbalstu valsts un/vai pašvaldības līmenī lēma apturēt turpmāku sporta kompleksa Kr. Baronā ielā 116a rekonstrukcijas projekta realizēšanu. Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti augustā apstiprināja lēmumprojektu, kas paredz atcelt Rīgas domes lēmumu uz desmit gadiem nodot pašvaldībai piederošo stadionu Krišjāņa Barona ielā 116A bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai, kas tur bija iecerējusi celt nacionālās izlases stadionu.

Komentāri

Pievienot komentāru