Pasaulē

Ķīnas ekonomika augšot lēnāk

Žanete Hāka, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Pirmdien Pasaules Banka samazinājusi Ķīnas ekonomikas izaugsmi, uzsverot, ka nepieciešami pasākumi tās reformēšanai, piesārņojuma mazināšana, kā arī citi pasākumi, raksta MarketWatch.

Ķīnas izaugsmes prognoze samazināta līdz 7,4%. Iepriekš Pasaules Banka prognozēja Ķīnas ekonomikas izaugsmi 7,6% apmērā.

Nākamā gada izaugsmes prognoze pazemināta no 7,5% līdz 7,2%.

Pērn Ķīnas ekonomika auga par 7,7%.

Pasaules Bankas eksperti uzsver, ka pasākumiem jāaptver vietējais valdības budžets, jāsamazina ēnu banku pakalpojumu sektors, kā arī jārisina jautājumi par augsto enerģijas pieprasījumu un piesārņojumu, kā rezultātā mazināsies investīcijas un ražošanas izlaide.

Pasaules Banka samazinājusi arī kopējo Austrumāzijas ekonomikas izaugsmes prognozi no 7,1% līdz 6,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai globālos finanšu tirgus arī skāris vīruss?

Rolands Zauls, Swedbank Investīciju daļas eksperts, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas ekonomikai nedraud krasa izaugsmes tempu palēnināšanās, trešdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja Ķīnas premjerministrs Ļi Kecjans, mēģinot mazināt bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes perspektīvām.

Lai gan dienu pirms tam bija publicēti dati, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir visvājākā gandrīz 25 gadu laikā, premjers solīja turpināt strukturālas reformas, kuras nodrošinās «kvalitatīvu izaugsmi», nevis tikai augstu izaugsmes rādītāju.

«Es gribu uzsvērt, ka Ķīnā nenotiks reģionālas vai sistēmiskas finanšu krīzes un ka Ķīnas ekonomika nevirzīsies uz cietu piezemēšanos,» sacīja Ļi.

Ja Ķīna nepazaudēs no redzesloka plānotās reformas, tad tās ekonomikas «vilciens» «nezaudēs ātrumu vai impulsu» un «brauks līdzenāk un spēcīgāk», viņš piebilda.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gadā pieauga par 7,4%, kas bija lēnāks temps nekā 7,7% 2013.gadā, un tas rada bažas laikā, kad globālā ekonomika liek lielas cerības uz Ķīnas izaugsmes impulsa saglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ķīna – lēnāka izaugsme, bet nav iemesla panikai

SEB investīciju stratēģis Ingus Grasis, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējo pāris gadu laikā, pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm, akciju tirgi stabili, bez lielām svārstībām virzījās augšup. Investoru optimismam palīdzēja ziņas par ASV ekonomikas nostiprināšanās, kā arī ar vien pozitīvāki rādītāji par Eiropas ekonomiku. Turklāt arvien sarūkošs drošu, bet pietiekoši ienesīgu, investīciju iespēju klāsts lika investoriem pakāpeniski virzīties riskantu ieguldījumu iespēju virzienā. Tas noveda pie tā, ka, vēsturiski raugoties, gan uzņēmumu obligācijas, gan akcijas bija kļuvušas dārgas. Lai ekonomiski pamatotu akciju cenu turpmāku kāpumu, būtu jāaug pasaules ekonomikai, ļaujot arī kāpt publiski kotēto uzņēmumu peļņas rādītājiem. Taču šobrīd pasaules finanšu tirgos dominē bažas par globālās ekonomikas nākotnes izaugsmes tempu, uzņēmumu peļņas izaugsmes apmērs tiek pastāvīgi koriģēts uz leju.

Galvenais bažu cēloni ir Ķīnas ekonomiskā izaugsmes palēnināšanās un tās ietekme uz pārējo pasauli. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko ekonomiku (skatīt 1.attēlu) un tās īpatsvars, atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, turpinās palielināties, tuvojoties 20% pēc 2020.gada. Ķīna ir nozīmīgs izejvielu patērētājs. Piemēram, saskaņā ar šo Bloomberg apkopoto informāciju (http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-07-15/if-you-re-feeling-bullish-on-china-consult-dr-copper), Ķīna šogad būs atbildīga par aptuveni 45% no visas pasaules vara patēriņa un gandrīz 60% no pasaules dzelzs rūdas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi mēģina "ierēķināt" vīrusu; var vien spekulēt par gaismu tuneļa galā

Jānis Šķupelis, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnai karojot ar koronavīrusa izplatīšanos, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs ietekme uz pasaules ekonomiku. Nekur no notiekošā neizbēgs arī Eiropa, kur tautsaimniecības aktivitāte var kļūt vēl vājāka.

Piemēram, "Bloomberg" apskatījis scenāriju, kad koronavīruss galu galā tiek ierobežots, un jaunie riski nepāraug kāda plašākā haosā. Tad tiek rēķināts - ja Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī ir par vienu procentpunktu mazāka nekā pirms tam gaidīts, tad arī kopējais pasaules IKP pieaugums būs par 0,42 procentpunktiem zemāks. Protams, nekur nav teikts, ka Ķīnas IKP izaugsmes tempu kritums nebūs straujāks.

Šobrīd tiek lēsts, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī sabremzēsies līdz 4,5% (gada skatījumā; un tas ir vīrusa "savākšanas" scenārijs).

Iepriekšējā ceturksnī Ķīnas IKP pieauga par 6%, kas bija zemākā Ķīnas tautsaimniecības aktivitāte vismaz 30 gados. Ķīnas ekonomika mūsdienās veido aptuveni 17% no visas pasaules tautsaimniecības. Sagaidāms, ka lielākā negatīvā ietekme Ķīnas uzspiešanai pa bremzēm būs uz daudzu Āzijas valstu tautsaimniecībām (Honkongu, Dienvidkoreju, Vjetnamu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnu kritizēt nevar, ja negribi zaudēt šo tirgu: H&M piemērs

Jānis Šķupelis, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamajai burbuļa plīšanai Ķīnas akciju tirgos var būt globāla ietekme – galvenokārt saistībā ar reālās ekonomikas saraušanos, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Straujš Ķīnas akciju tirgus kāpums sākās pagājušā gada nogalē, kad Ķīnas Tautas banka (valsts centrālā finanšu iestāde) pirmoreiz vairāk nekā divos gados samazināja bāzes procentu likmi. Tāpat pagājušā gada nogalē sāka darbu vienota Honkongas un Šanhajas biržu tirdzniecības platforma, sekmējot akciju tirdzniecības apjomu pieaugumu. Bāzes procentu likmes pazemināšanas oficiālais iemesls bija nepieciešamība stimulēt ekonomiku ar kreditēšanas palīdzību aizvien lēnāko Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempu dēļ. Stimulēšana sākās jau pagājušā gada maijā, taču laikā no 2014. gada maija līdz decembrim Ķīnā ik mēnesi tika izsniegti kredīti vidēji 700 triljonu juaņu (110 miljardi ASV dolāru jeb 98,35 miljardi eiro) apmērā, bet pēc gada nogalē pieņemtajiem lēmumiem 2015. gada janvārī kredītu apjomi dubultojās, sasniedzot 1,4 triljonus juaņu. Tiesa, pēc tam sākot samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASV un Ķīnas ekonomiskā simbioze jeb Toma un Džerija spēles

ArcaPay, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien stājušies spēkā jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem, un Pekina jau paziņojusi, ka ir «spiesta īstenot nepieciešamos pretpasākumus», reaģējot uz Vašingtonas uzsākto «lielāko tirdzniecības karu ekonomikas vēsturē».

«Ķīna apsolīja neizdarīt pirmo šāvienu, taču nolūkā aizsargāt valsts pamatintereses un tautas intereses mēs esam spiesti īstenot nepieciešamos pretpasākumus,» teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija nav sīkāk paskaidrojusi, kādi varētu būt šie pretpasākumi, izņemot vēršanos ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču jau iepriekš Pekina norādījusi, ka, atbildot uz Vašingtonas noteiktajām muitas nodevām uz Ķīnas precēm miljardiem dolāru vērtībā, ar jauniem tarifiem līdzvērtīgā apmērā tiks apliktas arī ASV preces.

Ķīna arī brīdinājusi, ka ASV rīcība var novest pie «globālā tirgus satricinājuma». Jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem stājās spēkā piektdien plkst.00.01 (plkst.7.01 pēc Latvijas laika).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnai piefiksēta zemākā ekonomikas izaugsme kopš globālās krīzes.

Pasaules ekonomikai jau kādu laiku nākas samierināties ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos. Šis process gan vismaz pagaidām ir pakāpenisks, un šīs valsts milzīgās tautsaimniecības pieaugumu par 6,5% tāpat īsti par vāju nosaukt nevar. Tempa kritums notiek no ļoti augsta līmeņa, un pat pie zemākiem izaugsmes apmēriem šai valstij ir milzīga un pieaugoša artava gan pasaules ražošanā, gan arī patēriņā.

Lai nu kā – šā gada trešajā ceturksnī minētās valsts ekonomika palielinājusies par minētajiem 6,5%, kas ir zemākais izaugsmes temps kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes (un nedaudz sliktāks rādītājs, nekā pirms tam vidēji gaidīja analītiķi). Pieejamie dati liecina, ka Ķīnā sabremzējusies rūpniecības un patēriņa izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas bizness labi zina, kur ir Latvija un kādas šeit ir priekšrocības; jautājums ir, cik nopietna ir mūsu interese par šo kapitālu

Tā DB Pekinā stāsta Pasaules Bankas vecākais ekonomists Ķīnā Kārlis Šmits. Viņš 10. jūlijā viesosies Rīgā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā.

Vairāku iemeslu dēļ bizness Latvijā ir samērā gatavs raudzīties uz tālākiem eksporta tirgiem, ieskaitot Ķīnu. Vai tam ir gatava un vai to grib arī Ķīna?

Tas ir jāskatās lielākā kontekstā. Ja rēķinām pēc pirktspējas paritātes, tad Ķīna ir lielākais tirgus pasaulē. To ir grūti ignorēt, un arī nākotnē faktiski nevienam uzņēmumam, kas grib būt globāls spēlētājs, nebūs iespējams šo tirgu neievērot.

Attiecīgi Ķīnas tirgu arī nevar uzskatīt par kaut kā cita, piemēram, Krievijas, aizstājēju, jo tas darbojas pēc saviem likumiem. Kāpēc? Pēdējos apmēram 30 gadus Ķīna ir globāli konkurētspējīga ekonomika produktu tirgū. Krievija tāda nav. Lūk, jūsu mobilais tālrunis, ko izmantojat par diktofonu, ir Taivanas ražojums, bet salikts tas ir šeit, Ķīnā, jo nekur citur to nevar izdarīt par tik mazu izmaksu tādā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu pulkam, kuram pēdējā laikā vērojams pamatīgs cenas lēciens, pievienojusies arī kokvilna. Tās piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš septembra otrās beigu daļas vien ir pieaugusi gandrīz par ceturto daļu līdz 1,1 ASV dolāriem par mārciņu.

Tas faktiski nozīmē, ka kokvilna šobrīd ir visdārgākā 10 gados. Savukārt kopš pagājušā gada pandēmijas zemākajiem punktiem kokvilnas cena preču biržā ir palēkusies par 115%.

Kokvilnas tirgū tendences bieži nosaka tas, kas notiek Ķīnā un ASV. Ķīna ir pasaulē lielākā šīs izejvielas patērētāja. Savukārt ASV ir pasaulē pati lielākā kokvilnas eksportētāja. Piemēram, The Wall Street Journal ziņo, Ķīnas pieprasījums pēc kokvilnas ir liels, ko nosaka e-komercijas lēciens pandēmijas apstākļos. Savukārt piedāvājuma puse tik pārliecinoša nebūt nav, kur zināmas bažas par to uztur sausais laiks ASV.Kokvilnas cena pieaug, un tas nozīmē, ka dārgāki var kļūt arī tās izstrādājumi. Pati kokvilnas cena no gala produkcijas mēdz veidot vien nelielu daļu. Pēdējā laikā cena gan kļuvusi augstākā visai bagātīgam kokteilim, piemēram, strauji palēkusies enerģijas cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja augs piesardzība, vairāk cietīs attīstības valstu akcijas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar cenu kritumu pasaules lielākajos akciju tirgos mazinājusies investoru pārliecība par spēcīga buļļu tirgus turpināšanos. Valdot šādam fonam, paši ievainojamākie parasti ir tā saucamie attīstības valstu tirgi, jo ieguldītāji to vietā izvēlas zināmas un mazāk riskantas alternatīvas attīstītajās valstīs. Līdz ar riska apetītes samazināšanos, visticamāk, turpinās sarukt arī daudzu attīstības valstu valūtu vērtības. Tiesa gan, aina dažādās lielajās attīstības valstīs ir atšķirīga. Kamēr, piemēram, Indijā var runāt par biznesa vides uzlabošanos, citur par ekonomisko stabilitāti nākotnē bažas palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas ekonomikas izaugsme vairs nav nekas garantēts, un reizē ar to pagurst arī Eiropas ekonomikas lokomotīve.

Visu pagājušo desmitgadi bija ierasts, ka garantēti vareni rūc Ķīnas ekonomikas motors. Situācija veidojās tā, ka, daļai pasaules ekonomikas esot anēmiskai, tieši šīs valsts tautsaimniecības dinamika bija atbildīga par būtisku daļu no pasaules kopējā ekonomikas pieauguma. Arī šīs desmitgades sākumā – pandēmijas pirmajā gadā – Ķīnas ekonomika demonstrēja salīdzinoši labu pieaugumu. Tomēr tad ļoti stingru Covid-19 vīrusa izplatīšanās ierobežojumu sāga Ķīnā tika ievilkta uz visu pagājušo gadu, kas bija katalizators vājākam šīs valsts ekonomikas sniegumam.

Šogad daudz agrāk un plaši ticis cerēts uz Ķīnas ekonomikas atveseļošanos. Sākotnēji pēc pandēmijas ierobežojumu beigām šīs valsts iedzīvotāji patiešām nodevās tēriņiem. Tomēr pēdējā laikā tiek manīti arvien pārliecinošāki signāli tam, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme tā īsti varētu arī neieskrieties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var sabrukt optimisms par tirdzniecības karu risināšanos.

Ja vēl nesen valdīja cerības, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karam būs kāds daudzmaz pozitīvs un skaidrs iznākums, tad pēdējo dienu laikā šādi pieņēmumi sākuši brukt gluži kā tāds kāršu namiņš. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojis, ka Ķīna veikusi nevēlamas korekcijas gandrīz jau gatavajā jaunajā tirdzniecības līgumā, un tādējādi jau tuvāko dienu laikā dzirdēsim par jauniem papildu tarifiem šīs valsts importam. Neilgi pēc tam ASV formāli ziņoja, ka jau no šīs piektdienas uz strīpas atradīsies Ķīnas preces 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurām tarifi tikšot paaugstināti no 10% līdz 25%. Attiecīgi mierā nav stāvējusi Ķīna, kas uz to solījusi atbildēt ar pretdarbībām. Daži izsaka pieņēmumu, ka Ķīna bija samanījusi pazīmes, ka ASV varētu iet uz kādu kompromisu. Proti, šai valstij savu nostāju mainīt palīdzējusi vietējās ekonomikas stabilizēšanās un aplēses, ka ASV tautsaimniecība patiesībā varētu nemaz nebūt tik spēcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas

Simona Striževska, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē.

ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7 % ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1 % no 3,4 % 2023. gada sākumā. Visdrīzāk ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.

Turpretim eirozonas ekonomika pēc ilgstošas stagnācijas kopš šā gada sākuma atgriezās pie izaugsmes. Līdzīgi kā 1. ceturksnī, ekonomika arī 2. ceturksnī izauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Kaut arī atlabšanas procesi turpinās ar mainīgiem panākumiem un atsevišķos sektoros un valstīs joprojām parādās mīnusi, ekonomika cenšas nostāties uz izaugsmes takas. Gada griezumā eirozonas ekonomika 2. ceturksnī uzrādīja tikai 0,6 % pieaugumu. Salīdzinājumam, ASV ekonomika turpināja augt ar vidēji 3 % ātrumu gada griezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru