Līdz ar izteiktu darbaspēka trūkumu tuvākajā laikā, visticamāk, sadārdzināsies fiziskās apsardzes pakalpojumi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā kopumā darbojas 450 licencēti apsardzes komersanti, no kuriem vairāk nekā 280 ir norādījuši, ka sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumus. Savukārt šogad licences anulētas sešiem uzņēmumiem, bet 27 apsardzes uzņēmumi paši izbeiguši darbību, liecina Valsts policijas mājaslapā pieejamā informācija. Pagājušajā gadā mainījās apsardzes uzņēmumu licencēšanas kārtība. Proti, apsardzes pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai tie komersanti, kuri saņēmuši speciālās licences noteiktu apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Likums nosaka arī četrus galvenos apsardzes pakalpojumu veidus – apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, fiziskā apsardze, tehniskā apsardze un inkasācijas apsardze. Līdz ar izmaiņām ir nedaudz paretinājušās nozares uzņēmumu rindas, jo agrāk tajā pakalpojumus sniedza vairāk nekā 500 uzņēmumi.

Īstenojot uzņēmuma attīstības plānu reģionos, apsardzes kompānija "Koblenz Drošība" atvērusi filiāli Liepājā un no šā gada sākuma piedāvā dažādus apsardzes un drošības risinājumus Liepājas pilsētā un tās apkārtnē.

"Liepājas pilsēta un dienvidkurzemes reģions kopumā uzrāda ļoti stabilu ekonomisko attīstību. Strauji attīstās mazais un vidējais bizness, atveras jaunas ražotnes, ienāk ārvalstu investori. Kopējais investīciju klimats ir ļoti labvēlīgs, kā arī vietējā pašvaldība ir ļoti ieinteresēta jaunu uzņēmumu ienākšanā pilsētā. Tā kā "Koblenz Drošība" ir izcīnījusi stabilu vietu Kurzemes reģionā, īpaši Ventspilī un Kuldīgas novadā, mēs bijām ļoti ieinteresēti paplašināt savu pārklājumu un loģiska izvēle bija Liepāja," skaidro Raivis Terinsks, "Koblenz Drošība" valdes priekšsēdētājs.

Veicot tirgus situācijas priekšizpēti, secināts, ka situācija Liepājas apsardzes tirgū ir stagnējoša- ir nostiprinājušies pāris lielākie nozares uzņēmumi, tirgus ir sadalīts, konkurences apstākļi tirgū nav. Šajā situācijā lielākais zaudētājs ir klients, cenu līmenis ir augsts un izvēle ierobežota.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsludinājusi iepirkumu uz pieciem gadiem par stacionāro fotoradaru apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu, aģentūra LETA noskaidroja CSDD.

CSDD skaidroja, ka direkcija pie radaru apsardzes sistēmas uzlabošanas strādājot ilgāku. «Iepirkums ir izsludināts par jaunu, modernu, inovatīvu apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu stacionārajiem fotoradariem. Iepirkuma apjoms ir uz pieciem gadiem,» uzsvēra CSDD.

Nolikums paredz, ka pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā ir jābūt tādam, kurš nodrošinājis objektu tehnisko apsardzi vismaz 40 novados vai pilsētās, kur katra objekta apsardze ir nodrošināta uz termiņu ne mazāku kā viens gads.

Paredzēts, ka uzvarētājam būs jānodrošina objektu tehniskā apsardze un papildus fiziskā apsardze.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 15.novembris.

Jau ziņots, ka šogad nezināmi ļaundari sabojājuši četrus stacionāros fotoradarus. Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 52 stacionārie fotoradari. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40. Ar šo mērierīču uzstādīšanu nodarbojas CSDD. Pirmie stacionārie fotoradari tika izvietoti 2015.gada februārī.

Nomaksāto nodokļu apjoms pēdējā pusotra gada laikā apsardzes nozarē ir pieaudzis, tai pašā laikā palielinājies arī nenomaksāto nodokļu parādu apjoms.

Tā intervijā DB norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Vērzemnieks. Tomēr viņš atzīmē, – ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē joprojām saglabājas augts, tomēr situācija pamazām uzlabojas. Nākamgad, visticamāk, nozare parakstīs ģenerālvienošanos, kā arī darbu sāks apsardzes uzņēmumu reģistrs, kas palīdzēs izskaust negodprātīgos uzņēmumus. Būtu jānosaka ar pakalpojuma pircēju atbildība.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei ir bijis 2017. gads un kādas tendences redzat šobrīd?

Nozares apgrozījums ir audzis gan pērn, gan arī šogad. Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka pieaug arī nomaksāto nodokļu apjoms, palielinās nozarē nodarbināto ienākumi. Salīdzinot šī gada pirmo pusgadu ar attiecīgo periodu pērn, pieaugums ir par aptuveni 10%. Tomēr joprojām vidējais algas līmenis ir 652 eiro, kas atpaliek no valsts vidējā līmeņa. Tā kā VID vairāk veic dažādus kontroles pasākumus, ir pieauguši nodokļu nemaksātāju parādi. Šī gada sākumā tie bija 11,35 milj. eiro, bet 1. septembrī tie bija jau 20,26 milj. eiro. VID ir norādījis, ka pēdējos gados parādījusies jauna tendence, proti, aprēķinātie nodokļi vienkārši netiek maksāti, bet darbinieki tiek aizrotēti uz citu uzņēmumu un paliek tukša čaula. Darbiniekiem pat rādās, ka ir veikts nodokļu aprēķins un veikta nomaksa, bet īstenībā tā nav. Tā ir jauna tendence un pilnīga bezkaunība. VID arī novērojis, ka šādos uzņēmumos daļa šo darbinieku ir jau tuvu pensijas vecumam un faktiski pie šādām shēmām cilvēki būs nelaimīgi, kad viņi aizies pensijā. Tie, kas veido shēmas, ir vieni un tie paši. Bieži vien īpašnieki ir no citām valstīm: Baltkrievijas, Moldovas utt.

Valsts policija vērš uzmanību, ka pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai ir derīgas tikai līdz 2017.gada 1.janvārim.

2014.gada 13.februārī tika pieņemts jauns Apsardzes darbības likums, kas stājās spēkā 2014.gada 20.martā, tomēr atsevišķas likuma prasības stājas spēkā tikai no 2017.gada 1.janvāra.

Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma pārejas noteikumu 3., 4. un 5.punktu – apsardzes komersantiem, kuriem iepriekš izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir jāsaņem jaunas licences atbilstoši Apsardzes darbības likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim. Ja tas netiek izdarīts, iepriekš izsniegtās licences jānodod Valsts policijai un jāizbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšana.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) kļuvusi par lielāko apsardzes nozares uzņēmumu organizāciju, jo tajā uzņemti jauni biedri - SIA Securitas Latvia un SIA LDZ Apsardze, informē asociācijas vadītājs Arnis Marcinkēvičs.

Abi uzņēmumi atrodas nozares vadošo uzņēmumu vidū. Līdz ar jauno biedru pievienošanos asociācijai, DNKA pašlaik apvieno visus lielākos nozares uzņēmumus. DNKA biedri pārstāv vairāk nekā trešo daļu no visiem nozarē strādājošajiem, kopā nodarbinot 2538 cilvēkus.

«Gan Securitas Latvia, gan LDZ Apsardze pievienošanās asociācijai iezīmē būtisku pagriezienu nozares pārstāvniecībā - ja līdz šim nozīmīgākie nozares spēlētāji nav spējuši vienoties par sadarbību vienā organizācijā, lai risinātu nozares sasāpējušos jautājumus, tad tagad redzam, ka sadarbības un problēmu risināšanas virzienā ir sperts patiesi liels un nozīmīgs solis,» norāda DNKA valdes priekšsēdētājs A. Marcinkevičs.

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Valsts vides dienests (VVD) noraida SIA Skonto Būve un tā pārstāvju Viktora Tihonova un Gvido Seņkāna iepriekš izplatīto informāciju par veidu, kādā VVD pārņēma Dienvidu dīķa apsardzi, norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Savos publiskajos izteikumos Skonto Būve pārstāvis G.Seņkāns norādījis, ka bruņota privātā apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzās Skonto Būve objekta pie Inčukalna gudrona dīķa apsargātajā un norobežotajā teritorijā. Savukārt Tihonovs teicis, ka piektdienas vakarā īsi pirms tumsas, VVD par valsts budžeta līdzekļiem nolīdzis algotņus, kuru uzdevums ir ielauzties teritorijā, nobarikādēties un nevienu iekšā nelaist.

Pirmkārt, apsardze objekta pārņemšanas laikā, 28.augustā plkst. 16.30, nebija bruņota, otrkārt, pārņemšanas process noritēja mierīgi, bez jebkādas agresijas Skonto Būve pārstāvju – apsargu un darbu uzrauga - klātbūtnē. Treškārt, teritorijā joprojām atrodas Skonto Būve” apsardze, kas uzrauga tā atlikušās mantas, skaidroja Koļegova.

Uzņēmums Pentano Apsardze Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 11. janvārī.

Kā liecina informācija uzņēmuma mājaslapā internetā, Pentano Apsardze ir «pirmais privātās apsardzes uzņēmums Latvijā, dibināts 1993.gada 10.martā, ar mērķi sniegt īpašuma apsardzes pakalpojumus, izmantojot tehniskos līdzekļus un mobilās reaģēšanas grupas».

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 503 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 45 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 28 darbinieki.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Genadijs Seibutis.

Apsardzes nozarē aktuālas ir vecās problēmas, tomēr lielākie nozares spēlētāji nākotnē raugās pozitīvi , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apsardze ir viena no problemātiskajām nozarēm valstī, jo tajā ir vairāk nekā 500 uzņēmumu un arī liels ēnu ekonomikas īpatsvars – tiek lēsts, ka pat vairāk nekā 40%. Stingrākus nosacījumus paredz no šī gada spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi apsardzes nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Tajos noteikts, ka līdz 2017. gadam apsardzes uzņēmumiem jāveic pārsertifikācija un jāsakārto darba procesi un tehniskais aprīkojums. Līdz ar to varētu notikt nozares pašattīrīšanās un daļa negodprātīgo uzņēmumu likvidētos, uzskata aptaujātie tirgus spēlētāji.

Jāatgādina arī, ka šī gada sākumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar paziņojumu, ka apsardzes nozarē Latvijā darbojas 32 nodokļu maksātāji, kam ir piešķirta fiktīva uzņēmuma pazīme, savukārt Finanšu policijas pārvaldē uz to brīdi izmeklēšanā atradās 12 kriminālprocesi, kuros figurē apsardzes pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi. Šī nozare patlaban gan nav VID prioritārā nozare. Savukārt uzņēmumi atzinīgi vērtē Valsts policijas kontroles pasākumus šī gada pirmajā pusē, jo tie nesuši rezultātus, proti, komersanti pret valsti kļuvuši disciplinētāki.

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" drīzumā izziņos atkārtotu izsoli Igates pils Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai, samazinot tirgus vērtētāja noteikto nomas maksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par 20%, norāda VNĪ NĪ Iznomāšanas un Pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Ņemot vērā to, ka pirmajā nomas tiesību izsolē līdz 15. janvārim neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ pārskatīs iznomāšanas nosacījumus attiecībā uz nomas maksas apmēru un drīzumā izsludinās atkārtotu izsoli.

Nākamā izsole plānota 30. janvārī. Nomas pretendentu pieteikšanās termiņš tiks noteikts līdz 29. janvārim. Detalizēta informācija un izsoles nosacījumi tiks publicēti mājas lapā www.vni.lv.

Pārņemot īpašumu no tā iepriekšējā nomnieka SIA "Domaines et Chateaux", VNĪ ir sakārtojis īpašumu ziemas periodam. Igatē tiek nodrošināta īpašuma apsardze, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma un apkure. Kafejnīca un Igates pils iznomāšanai tiek piedāvāta kompleksi, tāpēc līdz brīdim, kamēr tiks atrasts nākamais nomnieks, īpašums apmeklētājiem nebūs pieejams.

Turības studentu viesnīca atrodas augstskolas teritorijā, lai studentiem būtu ērti apmeklēt lekcijas un nodarbības citos augstskolas korpusos. Šogad, domājot par studentu ērtībām, studentu viesnīca tiek paplašināta.

Tagad tā būs ne tikai atsevišķajā korpusā, bet arī A-korpusa 4. un 5. stāvā.

«A korpusā top pilnīgi jaunas istabiņas, kurās būs divstāvu gultas, skapji, rakstāmgalds un citas ikdienā vajadzīgas lietas. Kopumā Turības studentu viesnīcā būs 735 vietas. Viesnīcā ir labiekārtotas kopējās dušas telpas, tualetes un virtuves. Uz apmešanos viesnīcā bieži vien piesakās arī citu augstskolu studenti, taču priekšroka tiek dota Turības studentiem,» stāsta studentu viesnīcas vadītāja Iluta Ernstsone.

Lielākā daļa istabiņu ir četrvietīgas. Studentu viesnīcā vakaros un naktīs ir apsardze, un visu diennakti darbojas video novērošana. Visā studentu viesnīcas ēkā ir Wi-Fi pārklājums - studenti var mācīties gan istabiņās, gan kādā no atpūtas telpām vai lasītavā.

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

Lai gan vērojami nelieli uzlabojumi publiskajos apsardzes pakalpojumu iepirkumos, vēl ir tālu līdz sakārtotai sistēmai, kas neļautu konkursos uzvarēt puspelēkām kompānijām , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušajā gadā divus lielus pasūtījumus saņēma kompānija, kuras samaksātais sociālais nodoklis, pēc VID datiem, atbilst apjomam, kas jāmaksā par darbiniekiem, kuri nodarbināti, apkalpojot šos pasūtījumus, bet ir zināms, ka viņiem ir vēl daudz citu klientu. Tā, neminot iesaistītās puses, joprojām neapmierinošo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos raksturo Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs. No šī piemēra izriet, – vai nu uzņēmums nevienu pakalpojumu saviem pārējiem klientiem nav sniedzis, kas ir maz ticams, vai arī valsts un pašvaldības izvēlas piegādātājus, kas nemaksā nodokļus, tikai tāpēc, ka tām vajag nopirkt lētāk.

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Šodien, 22.aprīlī, VAS Latvijas dzelzceļš prezidentu padome devusi piekrišanu izmaiņām koncerna uzņēmumu valdes sastāvos.

Par SIA LDz Ritošā sastāva serviss (LDz RSS) jauno valdes locekli apstiprināts līdzšinējais LDz RSS Lokomotīvju remonta centra direktors Sergejs Karpačovs.

S. Karpačovs, kurš dzelzceļa nozarē strādā kopš 1991. gada, Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu grādu mašīnzinātnēs, bet Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā saņēmis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Līdz šim bijis LDz RSS Lokomotīvju remonta centra galvenais inženieris, direktora pirmais vietnieks un vēlāk - Lokomotīvju remonta centra direktors.

LDz RSS valdē S. Karpačova kompetencē būs tehnisko procesu pārraudzība, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana. S. Karpačovs LDz RSS valdē ievēlēts, nomainot Andreju Čirvu, kurš nolēmis pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar LDz RSS.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

SIA LDZ ritošā sastāva serviss (LDz RSS) neto apgrozījums no pamatdarbības šajā pusgadā ir 34,2 miljoni eiro jeb par 23,2% mazāk nekā kā pērn šajā periodā, informēja VAS Latvijas dzelzceļš pārstāvis Edgars Vilcāns.

Būtiskākais neto apgrozījuma samazinājums saistīts ar vagonu remonta programmas samazinājumu, kā arī realizētās dīzeļdegvielas apjoma samazinājumu (15,5% mazāk) un iepirktās dīzeļdegvielas cenu, kas atkarīga no situācijas naftas produktu tirgū (salīdzinot ar 2015.gada 6 mēnešiem, dīzeļdegvielas cena samazinājās par 18,5%).

LDZ RSS peļņa pēc nodokļiem 2016. gada pirmajā pusgadā ir 1,5 miljoni eiro, kas ir par 484,1 tūkst. eiro mazāk nekā pērn.

2016.gada 30.jūnijā LDz RSS īstermiņa saistības nepārsniedz tās apgrozāmos līdzekļus un uzņēmuma likviditātes koeficients ir 1,7.

«Kravu apjomu krituma dēļ ir samazinājies remontu un tehnisko apkopju skaits, taču, neskatoties uz apjomu samazināšanos, uzņēmums strādā stabili. Šobrīd mēs sakārtojam tehnoloģiskos procesus un strādājam atbilstoši apstiprinātajam plānam,» norāda LDZ RSS valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams.

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Siguldā izveidojis pirmo regulējamo gājēju pāreju pār sliežu ceļiem Latvijā, kas aprīkota ar luksoforu un skaņas signālu.

Edvīns Bērziņš, LDz prezidents, skaidro: «Šā gada laikā esam apzinājuši visas gājēju pārejas Latvijas teritorijā ar mērķi izvērtēt, kurās būtu nepieciešams veikt pasākumus drošības uzlabošanai. Viens risinājums nederēs visām pārejām, tāpēc meklējam labāko veidu katrai konkrētajai vietai. Tuvāko mēnešu laikā izvērtēsim, vai Siguldā izmantotais risinājums ir efektīvs, kā arī turpināsim darbu pie drošības risinājumu uzlabošanas citviet Latvijā.»

Jaunais risinājums ir eksperimentāls, domāts gājēju drošības palielināsānai. Pielietojot līdzīgu risinājumu kā regulētu ielu vai ceļu krustojumu gadījumā, pieļaujams, ka gājējiem tas būs ierastāks un tāpēc arī efektīvāks risinājums drošības uzlabošanai, norāda uzņēmumā.