Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Ventspils slēpošanas kalna Lemberga hūte profila veidošanai un kalna attīstībai tiek izmantots nederīgs ielu grunts materiāls un būvgruži. Pagājušajā nedēļā kalnā ievests 1,5 miljonais kubikmetrs šī veidošanas materiāla, informēja pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pārstāve Egita Pētersone.

Ik dienu kalnā tiekot pieņemtas vidēji 100 – 150 kravas ar kalna veidošanas materiālu, šogad vien līdz šim ievesti 193 000 m3, bet vairāk nekā 10 gadu laikā kopā ievesti 1,5 miljoni kubikmetru kalna veidošanas materiāla.

1,5 miljono kubikmetru materiāla kalna veidošanai, kas iegūts no būvobjekta Dzintaru ielā 68, 8.oktobrī plkst. 14:45 ieveda uzņēmums SIA E Būvvadība. Tā bija dienas 116. krava.

Mākslīgi veidotā slēpošanas kalna Lemberga hūte pamatā ir ielu būvniecības laikā izraktais nederīgais grunts materiāls, kas iegūts Ventspilī, sākot no 2003. gada, kā arī būvgruži, ko kalnā ieved uzņēmumi un privātpersonas.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Aizvadītajos gadu desmitos kokapstrādes nozare Latvijā piedzīvojusi strauju tehnoloģisko attīstību, sekojot globālās pasaules piemēriem un tendencēm. Viens no galvenajiem sekmīga progresa priekšnosacījumiem mums ir fakts, ka Latvija ir reģionālais līderis pirmapstrādes sektorā.

Tā ir mūsu priekšrocība, jo kokapstrādes nozare nespēj pastāvēt bez kvalitatīva, zinoši sagatavota izejmateriāla, un to augstā līmenī izdara koka pirmapstrādes uzņēmumi. Taču tas ir tikai sākums – turpmākais tieši atkarīgs no mums, kokapstrādes nozares pārstāvjiem, kuri iniciē, izstrādā, izmēģina, noslīpē jaunos galaproduktus, kas būtu pieprasīti Latvijas un starptautiskajā tirgū.

Pēdējos gados īpaši attīstījusies sadarbība ar būvniecības nozari, kurā arvien plašāk tiek izmantoti tieši kokapstrādes radītie produkti, piemēram, īpaši izstrādātas un pielāgotas kokskaidu un OSB plātnes, dažādu veidu saplākšņi. Arvien lielāks pieprasījums jūtams pēc masīvkoksnes materiāla izmantošanas inovācijām, piemēram, krusteniski līmētām plātnēm, kas šobrīd būvniecībā ir ļoti pieprasīts produkts. Taču jāatzīmē, ka kokapstrādes joma ir ļoti elastīga jaunām prasībām un piedāvājumiem, kas ļauj operatīvi reaģēt un izpildīt pasūtītāja vēlmes, tā virzot arvien jaunu produktu ražošanu.

Ražīgākā piena lopkopības saimniecība Latvijā z/s Kalna Dambrāni saimniekošanā sasniegusi pasaules līmeni.

2010. gadu saimniecība pabeigusi ar 906 tūkstošu Ls apgrozījumu, kas ir par 70% vairāk, nekā gadu iepriekš. Savukārt 2011. gadu Kalna Dambrāni plāno pabeigt ar vairāk nekā vienu miljonu Ls apgrozījumu. Saimniecības īpašniece Iveta Tīrumniece stāsta, ka panākumu pamatā ir govju augstais izslaukums, kas saimniecībai ļāvis ierindoties līderos ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Turklāt pēc nozares statistikas datiem Kalna Dambrāni pēc vidējā izslaukuma ierindojas labāko saimniecību skaitā pasaulē. To apliecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka teiktais, ka Kalna Dambrāni sasnieguši pasaules līmeni un šāds rezultāts iespējams, pateicoties racionālai un prātīgai saimniekošanai. «Tas ir izcils sasniegums,» tā J. Šolks. Viņš atgādina, ka Eiropā atbalsts iespējams tikai tām saimniecībām, kuru vidējais izslaukums ir vairāk nekā 5000 kg.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Zemnieku saimniecība Kalna Mikas saņēmusi Luminor bankas finansējumu 650 tūkstošu eiro apmērā fermas ēkas rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei.

Ar jauninājumiem tiks palielinātas ražošanas jaudas, kā arī nodrošināta saimniecības ilgtspējīga darbība un govju labturības apstākļu uzlabošana.

Z/S Kalnu Mikas ir viens no tiem MVU, kas kvalificējušies izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem, ko sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) kopš gada sākuma piedāvā Luminor. Kopējās fermas ēkas rekonstrukcijas un jaunu iekārtu iegādes izmaksas ir 826 tūkstoši eiro.

Projekts tiek īstenots piesaistot Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējumu 341 tūkstošu apmērā, kur daļa finansējuma pēc projekta realizācijas tiks izmantota saistību daļējai pirmstermiņa dzēšanai.

Pēdējo piecu gadu laikā zemnieku saimniecība Kalna Mikas attīstībā investējusi jau 1.5 miljonus eiro jaunu iekārtu, instrumentu, noliktavas un ūdens novadīšanas sistēmas atjaunošanai.

Ķīna un Nepāla beidzot vienojušās par risinājumu ieilgušajām domstarpībām par pasaulē augstākā kalna «patieso» augstumu. Abas valstis šķērsojošais kalns atzīts par 8 848 metrus augstu, ziņo BBC.

Ķīna iepriekš norādīja, kalna augstums jānosaka, ņemot vērā tikai pašu kalna klinti, savukārt Nepāla uzskatīja, ka pie pilnā kalna augstuma jāpieskaita arī sniega kārta. Šī atšķirība ir 4 metri.

Galu galā Ķīna piekrita Nepālai, un Everesta augstums noteikts, ņemot vērā sniega kārtu.

Tagad oficiāli Everesta augstākais punkts atrodas 8 848 metru augstumā. Tomēr Nepāla arī piekrīt Ķīnas izvirzītajam viedokli, ka kalna tīrais klints augstums ir 8 844 metru augstumā.

Par Everesta «īsto» augstumu domstarpības ilgušas jau kopš 1856. gada, kad pirmo reizi izmērīts kalna augstums.

Pirmo mērījumu, kas atbilst tagadējam oficiālajam Everesta augstumam 1955. gadā veica Indijas kalnos kāpēji. Arī viņi mērīja kalna augstumu, ņemot vērā sniega kārtu.

Bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā radītais veidojums izskatās pēc kalna. Bet patiesībā tā ir sarežģīta inženiertehniska būve, ko veido 900 000 kubikmetri atkritumu, informē Rīgas dome.

Tādēļ ir četri iemesli, kāpēc šoziem braukt un slidināties no kalna nedrīkst:

- kalnā ir ierīkoti daudzi tehniskie grāvji ar akām un pieci speciālie urbumi. Tas viss ir nepieciešams, lai uzraudzītu, kas notiek atkritumu kalna iekšienē. Bērns, kurš braukājas no kalna, protams, nevar izraisīt nobrukumu vai iebrukt (pa šo kalnu brauca pat traktori ar lāpstām), bet gūt traumas, piemēram, uz lūkām, var pavisam viegli;

- saskaņā ar projekta prasībām kalns sākotnējā stadijā ir jāierobežo. Var uz laiku atvērt vārtus, bet žogu pat uz brīdi noņemt nedrīkst. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā kalna augstumu, braucienā no kalna var viegli sasniegt tādu ātrumu, ka nopietna trauma, saduroties ar žogu, ir neizbēgama;

Laika apstākļi beidzot ir devuši iespēju sākt sniega segas gatavošanu slēpošanas un snovborda sezonai, tādēļ slēpošanas kalnā Lemberga hūte naktī no 13. uz 14. decembri uzsākta sniega pūšana ar sniega lielgabaliem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Lai ziemā sniega sega uz kalna sasniegtu nepieciešamo biezumu, kalnā darbosies 4 sniega lielgabali, divi no kuriem ir aprīkoti ar modernu dzesēšanas sistēmu. Sniega pūšanu kalnā var veikt, ja gaisa temperatūra sasniedz - 3 C° un sākotnēji nepieciešams, lai kalna virskārta būtu apsalusi.

Šogad mākslīgi uzbērtā kalna augstums sasniedz 41 m, bet tā nobrauciena garums ir 230 m. Kalnā uzstādīti trīs pacēlāji – multilifts (pacēlājs ar āķiem), lenšu tipa pacēlājs un jaunais Tatrproma enkuru pacēlājs. Tāpat kā pagājušajā gadā aktīvās atpūtas cienītājiem arī šosezon būs pieejama ziemas kameršļūkšanas trase. Mazajiem atpūtniekiem tiks ierīkots bērnu kalniņš, kur vizināties ar līdzpaņemtajām ragaviņām.

Skatoties Discovery kanāla raidījumu, kur rādīts, kā uz Marsa nolaižas zonde, Gintam Šāvējam radās ideja izveidot atrakciju Crazy Roller

Marsa zondi ieraugot, viņam prātā ienāca doma, kā būtu, ja šādā ierīcē ievietotu cilvēku un ripinātu. Patlaban gan ar zondi vienīgā līdzība ir palikusi tāda, ka tās abas ripo.

Kontrolēta ripošana

Ideja uz papīra «uzlikta» 2008. gadā, kad autors to iesniedza konkursā Ideju kauss, kur ieguva 3. vietu. Pēc tam idejas īstenošanai G. Šāvējs piesaistīja inženieri Robertu Brīvlauku, un 2009. gadā radīti pirmie atrakcijas prototipi, bet vēl pēc gada radīta pirmā atrakcija ūdens variantam. 2011. un 2012. gadā pirmās sezonas aizvadīja ierīce, kas ripo no kalna. Pirmie eksemplāri tika pārdoti Latvijas tirgū, taču aktīva tirdzniecība šajos gados nenotika, stāsta R. Brīvlauks, jo jaunam produktam nepieciešams darboties vismaz pāris sezonas, lai to testētu, varētu novērst visas nepilnības. Tieši šāda produkta pasaulē nevienam neesot, tādēļ arī pašiem bija jādomā, kā ieviest veiksmīgākus risinājumus. Līdz 2012. gadam atrakcijai izveidoti vairāk nekā 15 prototipi, pielāgojot to gan uzņēmēju, gan gala lietotāju, atrakcijas baudītāju vēlmēm.

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Valsts vides dienests (VVD), veicot pārbaudi A.Deglava ielas atkritumu kalnā, konstatējis, ka iedzīvotāji ne tikai brīvi var piekļūt aprakto atkritumu kalnam, bet arī uz tā atrodas pārbaudes laikā, par to VVD savā ziņojumā piektdien, 18.augustā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards skaidro: «Rīgas dome (RD) pārkāpj ar VARAM kā projektu uzraugošo institūciju noslēgto līgumu, pieļaujot brīvu iedzīvotāju piekļuvi atkritumu kalnam, tādējādi riskējot ar viņu dzīvībām. Tā joprojām ir izgāztuve un uz šī kalna nedrīkst atrasties vismaz piecus gadus vai arī līdz brīdim, kamēr monitorings uzrāda, ka šī vieta vairs nav bīstama iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Neievērojot noteikumus, Rīgas dome riskē arī ar nodokļu maksātāju naudu, kas būs jānovirza, lai atmaksātu Eiropas Savienības struktūrfondu izlietojumu.»

Vide šajā atkritumu kalnā arī pēc izgāztuves rekultivācijas saglabā potenciāli piesārņotas vietas statusu un nav izmantojama nekādām sabiedriskām aktivitātēm, līdz sistemātiski monitoringa rezultāti apliecina, ka iespējamā piesārņojuma izplatība ir novērsta. Šī vieta rada potenciāli lielu risku cilvēkiem un videi. VARAM vairākkārt ir norādījusi RD, ka tās pienākums ir novērst iedzīvotāju piekļuvi rekultivētajai izgāztuvei, atgādinot, ka tieši šim nolūkam, projekta ietvaros tika finansēta arī žoga izbūve, kā ierosinājums tika izteikts arī fiziskās apsardzes posteņa izveide projekta teritorijā.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2004. gadā SIA Vika Wood 234 656 SIA Swedwood Latvia Ltd 210 000 A/s Stora Enso Timber 206 000 SIA Nelss 190 500 SIA Gaujas koks 157 033 SIA Kurekss 127 000 SIA BSW Latvia 120 000 SIA Rettenmeier Baltic Timber 104 580 SIA Komiss 75 000 SIA Staļi** 65 270 SIA Piebalgas 34 719 SIA Pīlādži- 2 33 000 SIA Tezei S 32 000 SIA Kalna Rauduvītes 25 201 A/s Saldus MR 25 000 SIA Ošukalns 25 000 SIA Balvi Holm 22 000 SIA Cord 20 000 SIA Smilte Impex 19 905 SIA Frip** 19 700 A/s Latvijas Finieris 17 700 SIA Kokzāģētava Lāns 15 095 SIA BaltPro* 15 000 SIA Verso DLH 14 888 SIA Holzwerke Lubāna 11 640 SIA Senten Auto 11 553 SIA Ezergaiļi 10 831 SIA Silviko 10 1000 * — zāģētava pārcelta uz Baltkrieviju ** — saražtās zāģētās produkcijas apjoms aprēķināts pēc uzņēmuma sniegtajiem datiem par pārstrādātās apaļkoksnes apjomiem Avots: Db pēc pašu uzņēmēju sniegtās informācijas

Lielākās komercķīlas pagājušajā nedēļā devis lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs SIA Kalna Oši, liecina Uzņēmumu reģistra sniegtā informācija.

Kalna Oši devis divas ķīlas katru 13,255 miljonu Ls vērtībā DNB bankai, bet kā parādnieks Komercķīlu reģistrā reģistrēts SIA Bio Ziedi. Jāatgādina, ka jau aprīlī Dobeles pagasta piena uzņēmums SIA Kalna Oši reģistrējis astoņas komercķīlas, katru par 13,225 milj. Ls. SIA Kalna Oši ir komercķīlu parādnieks, savukārt ķīlu devēji ir SIA Bio Ziedi, SIA Ziedi JP, Aija Pilvere, Uldis Pilveris un Gunta Baumane, bet ķīlas ņēmējs - a/s DNB banka.

Tāpat jau vēstīts, ka Jurim Pilverim piederošā Ziedi JP iecerējusi vairāku miljonu vērtu projektu realizāciju, kam kopējo kompānijas biznesa apgrozījumu ar saistītajiem uzņēmumiem jāpalielina no aptuveni četriem milj. Ls līdz 100 milj. Ls. Vērienīgākie no šiem projektiem ir biogāzes rūpnīcas celtniecības projekts un tam sekojošais piena pārstrādes kombināts, kuros attiecīgi plānots ieguldīt astoņus un sešus milj. Ls. Tāpat tiek strādāts pie modernas lopu kautuves projekta, kurā tiks ieguldīti 1.5 milj. USD. Visi šie projekti tiks realizēti vienā 22 hektāru tehnoloģiskā parka teritorijā, kuras centrā jau atrodas divas kūtis.

Phare ESK 2001 Latvijā vienīgā līdzfinansētā projekta ietvaros pabeigta Kurzemes Kokapstrādes kompetences centra ēka. Projekta kopējais nosaukums ir Jēkabpils Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks, tā sadarbības partneri ir Jēkabpils dome, Ventspils dome, Latvijas Kokrūpniecības federācija un Vidusdaugavas mežistrādes un kokapstrādes sabiedriskā organizācija. Kurzemes kokapstrādes kompetences centra ēkā atradīsies ražošanas telpas, ko nomās SIA Arbo, kas ražo koka logus un durvis, kā arī sabiedriskās organizācijas Kurzemes kokapstrādes kompetences centrs (KKKC) un SIA Arbo biroja telpas. Objektu būvējusi Ventspils firma a/s Venceb. SIA Arbo ražotnē paredzējis 30 darbavietas, produkciju plānots realizēt Latvijā, kā arī eksportēt uz citām Eiropas Savienības valstīm. Savukārt sabiedriskā organizācija KKKC kokapstrādes uzņēmumiem piedāvās informācijas aprites tīklu un projektu vadību, kā arī organizēs mācības, sniegs konsultācijas un citus pakalpojumus, lai veicinātu kokapstrādes nozares attīstību Kurzemē. Db jau agrāk rakstīja, ka meža nozares konkurētspējas palielināšanai projekts ieguva Phare 2001 Ekonomiskās un sociālās kohēzijas (ESK) programmas līdzfinansējumu 4.17 milj. eiro, no valsts budžeta tika saņemti 0.834 milj. eiro, un meža nozares un pašvaldību ieguldījums bija 1.056 milj. eiro.

Ministru kabineta sēdē pieņemti grozījumi noteikumos, kas nosaka vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām. Grozījums noteikumos nosaka, ka: ja kokzāģētava vai kokapstrādes iekārta nodota ekspluatācijā līdz dienai, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu, un neatbilst šo noteikumu prasībām, operators sešu mēnešu laikā no dienas, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu, iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pasākumu plānu, lai nodrošinātu kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja kokzāģētavai vai kokapstrādes iekārtai saskaņā ar pasākumu plānu nepieciešama rekonstrukcija, tā jāveic ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu. Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai precizētu termiņu, kādā iesniedzams pasākumu plāns kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, ja tās neatbilst noteikumu prasībām, kā arī precizētu prasības, kas attiecas arī uz kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, kurās lieto koksnes griešanas tehniku, pārstrādājot līdz 2000 m3 apaļkoku un kokmateriālu gadā. Šobrīd spēkā esošajā noteikumu redakcijā ir paredzēts pārejas periods, savukārt grozījumos, kas ir pieņemti š.g. 24.maijā nav precīzi noteikts, ka ir iespēja iesniegt pasākumu plānu, ja kokzāģētavā un kokapstrādes iekārtā konstatēta neatbilstība noteikumu prasībām, lai saņemtu pārejas periodu prasību izpildei, norādīts Ministru kabineta preses sekretārs informācijā.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

Nepāla pasūtījusi jaunu pētījumu par Everestu, lai pieliktu punktu diskusijām par pasaulē augstākā kalna augstumu, atsaucoties uz valdības pārstāvja sniegto informāciju, vēsta BBC.

Oficiālais Everesta augstums ir 8848 metri.

Taču Ķīnai un Nepālai ir ilgstošas nesaskaņas par kalna augstumu. Ķīna apgalvo, ka jāmēra pats kalns, bet Nepāla uzskata, ka jāmēra arī sniegs, kas padara kalnu par četriem metriem augstāku.

Pasaulē augstākais kalns atrodas uz abu valstu robežas.

Pagājušajā gadā abas puses vienojās, ka Everestu jāatzīst par 8848 metrus augstu, bet Nepālas valdības pārstāvis žurnālistiem stāstījis, ka, veicot pārrobežu sarunas starp abām valstīm, Ķīnas amatpersonas tomēr bieži izmanto paša kalna augstumu.

«Mēs esam sākuši mērījumus, lai novērstu šo sajukumu. Tagad mums ir tehnoloģijas un resursi,» viņš norādījis.

Vietējie vīndari sašutuši par vīnu, kas tiek tirgots ar etiķeti Sabiles vīna kalns, taču ražots Spānijā.

Vīns tiek tirgots Sabiles veikalā I.R. kā suvenīrs. Tas tiek reklamēts arī Sabiles novada pašvaldības mājaslapā. Tur gan norādīts: «..no 22.jūnija veikalā I.R., Rīgas ielā 13, nopērkams tīkams suvenīrs – ne Sabilē raudzēts, taču izlolota ideja par vīnu ar Sabiles Vīna kalna etiķeti un Sabiles vārdu.» Sabiles pilsētas pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas sarunā ar db.lv norādīja, ka vīnu pēc veikala I.R. pasūtījuma piegādā alkoholisko dzērienu ražotājs Jaunalko. Strīds par to, vai ir ētiski tūristiem pārdot pudeli ar šādu etiķeti, lai gan pudeles saturam nav sakara ar Sabili, esot nonācis pat līdz Ekonomikas policijai. Taču likumpārkāpums nav konstatēts, jo uz pudeles sniegta informācija, ka vīns nav raudzēts Sabilē. Savukārt Sabiles un Vīna kalna nosaukumu izmantot suvenīriem nav aizliegts, sacīja V.Dragunas.