Komplekss Rāmava: izstāžu bizness neizzudīs 

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Laura Mazbērziņa, 2019. gada 12. februāris plkst. 7:55
Tevi varētu interesēt
2018. gada 22. marts plkst. 16:19
2018. gada 19. marts plkst. 10:07

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Uzņēmumam ir vairāki biznesa virzieni, nozīmīgākais ir izstāžu rīkošana, taču ienākumus rada arī telpu noma. Izstāžu kompleksā telpas vai atklātos laukumus izmanto vairāk nekā 20 nomnieki. Vairums no tiem darbojas lauksaimniecības jomā – tirgotāji ar plašu tehnikas un pakalpojumu klāstu, pārstāvot zīmolus Vaderstad, Amazone, Heta, Precision Farming u.c. Tādējādi Rāmava ir izveidojusies kā lauksaimniecības centrs – ne tikai ģeogrāfiski, bet arī saturā. Izstāžu hallēs notiek arī citi pasākumi – piemēram, uzņēmumu klientu dienas, jumiķu izstāde-čempionāts, mājdzīvnieku izstādes u.c.

Kompleksa veikalā lauksaimniekiem interesenti var saņemt konsultācijas un iegādāties piemērotākos graudu sietus, inkubatorus, mazos slaukšanas aparātus, piena separatorus, dažādu citu tehniku un instrumentus, teic G. Lūsis.

Cītīgi jāstrādā

Izstāžu organizēšanā process notiek nepārtraukti, jo izstādes tapšana sākas, kad iepriekšējā tikko ir beigusies, pakāpeniski procesā iesaistās visi uzņēmuma darbinieki, šobrīd 25.

«Izstāde ir veiksmīga, ja dalībnieki un apmeklētāji ir apmierināti, gatavi nākt vēl un ieteikt citiem. Ja kaut kas ir jāuzlabo, tad tā ir iespēja attīstībai. Regulāri vērtējam, kas bija veiksmīgi, kādi risinājumi būtu jāuzlabo. Jāņem vērā, ka izstādes rezultāts dalībniekam ir būtiski atkarīgs arī no paša – kā noris sagatavošanās dalībai, kā tiek veikts darbs stendā un kā tiek strādāts ar tajā iegūtajiem kontaktiem,» atgādina G. Lūsis.

Pēc viņa sacītā, konkurence izstāžu jomā ir pietiekami liela; kādas jomas veiksmi vai neveiksmi nosaka dažādi faktori. Piemēram, lauksaimniecībā vēl kādu laiku būs jūtamas iepriekšējā gada sausuma radītās sekas. Visa nozare juta arī piena krīzi, kad sankciju ietekmē piena cena būtiski un ilgstoši nokritās.

Līdzīgi izstāžu pasākumi notiek arī Igaunijā un Lietuvā, taču tieši salīdzināt tos gan nevar, jo ir atšķirīgi formāti, cenas kategorija. Uz Lietuvu un Igauniju brauc apmeklētāji un dalībnieki no Latvijas, tāpat kaimiņi brauc uz Latviju. Globalizācijas laikmetā daudzi vidējo un lielo saimniecību īpašnieki apmeklē arī lielās izstādes Vācijā, Itālijā, Parīzē. «Tajā pašā laikā brauc arī uz izstādēm un dažādiem pasākumiem Latvijā. Te ir vietējā specifika, sadarbības partneri, speciālisti, pieredze,» klāsta G.Lūsis.

Pieprasījums svārstīgs

Apmeklējumu nosaka daudzi faktori. «To nosaka laika apstākļi, kas ietekmē ražu un lopbarības sagatavošanu, ES fondu pieejamība, arī lauksaimniecības produkcijas cenas. Apmeklējums ir dažbrīd lielāks, dažbrīd mazāks, kopumā pēdējos gados izstādes apmeklē 12-14 tūkstoši interesentu pavasarī un 9-10 tūkstoši rudenī. Apmeklētāju skaits vērtējams kā stabils ar iespēju palielināties, izstādēm kļūstot plašākām, ar daudzpusīgāku piedāvājumu. Pavasarī dalībnieku skaits ir ap 330, rudenī 260. Piedalās arī ārzemju dalībnieki – visbiežāk no Igaunijas, Lietuvas, Somijas» informē G. Lūsis.

Jāņem vērā, ka nedz iedzīvotāju skaits, nedz zemnieku skaits Latvijā nepalielinās, viņš piebilst, tomēr ir iespējas izstādes paplašināt gan apmeklētāju, gan dalībnieku skaita ziņā. «Katru gadu ieguldām līdzekļus izstādes saturā, telpu uzlabošanā, infrastruktūrā, arī ārējā teritorijā, lai augtu pakalpojuma kvalitāte. Pašlaik teritorija ir pietiekami plaša, mums ir plāns, kādā veidā nākotnē tā varētu tikt attīstīta un vēl efektīvāk izmantota. Šobrīd izstādes vajadzībām tiek izmantoti 5,6 ha, bet ir iespējams palielināt līdz 10 ha,» stāsta G. Lūsis.

Savukārt izstāžu tematiku šobrīd nav plānots būtiski paplašināt – fokuss arvien ir uz lauksaimniecību un mežsaimniecību, pārstāvēta ir arī komunālā tehnika, dārzkopība, pirtis, nojumes, lauku celtniecība un energoefektivitāte. Iespējams, nākotnē varētu veidoties sadarbība ar citiem pasākumu vai izstāžu rīkotājiem.

Arī pārējās kompānijas biznesa jomas vairāk ir saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2017. gada 24. marts plkst. 15:54

Velosipēdi, motocikli, jahtas, laivas, preces sportam un tūrismam, makšķernieku un mednieku...

2014. gada 19. septembris plkst. 15:23

Lai paplašinātu tūristu ģeogrāfiju un veicinātu tūristu skaita pieaugumu, Jūrmalas pilsēta...

2014. gada 18. augusts plkst. 11:03

A/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) no 19. līdz 22. augustam Norvēģijas pilsētā...

2014. gada 09. maijs plkst. 11:54

Šonedēļ Briselē norisinājās viens no lielākajiem jūras velšu gadatirgiem pasaulē...

2014. gada 13. marts plkst. 16:53

No 13. līdz 16.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek 28.starptautiskā būvniecības...

Nepalaid garām

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas...

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola...

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī...

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

No šīs sadaļas
2019. gada 21. janvāris plkst. 7:32

2019. gads cūkaudzētājiem sākas ar smagu ekonomisku pārbaudījumu – par katru izaudzēto...

2019. gada 07. janvāris plkst. 7:44

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras...

2018. gada 26. decembris plkst. 11:51

Kartupeļu cietes ražotāja SIA «Aloja-Starkelsen» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada...

2018. gada 26. decembris plkst. 11:22

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku...

2018. gada 19. decembris plkst. 9:57

Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma, kas savieno labības audzētājus,...

2018. gada 13. decembris plkst. 12:31

Šodien Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopīgi ar citiem no Baltijas, Čehijas, Polijas un...

2018. gada 06. decembris plkst. 12:44

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» pamatkapitāls palielināts par vienu miljonu...

2018. gada 05. decembris plkst. 7:51

Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus...

2018. gada 04. decembris plkst. 17:38

Pēdējo pāris gadu laikā sējas kaņepju audzēšanas apjomi gan Latvijā, gan Eiropā...

2018. gada 03. decembris plkst. 9:38

Zāļu ražotājs AS «Kalceks» 29.novembrī reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «Citadele...