Pārtika

Konkursa Biznesa Tīģeris 2014 pusfinālists: Sniedz artavu eksporta un vietējā tirgus izveidē

Anda Asere, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

«Eksports prasa laiku; ne tuvu neesam sasnieguši plānoto, bet šī brīža rezultāti ir labāki, nekā cerējām. Ir ielikti labi pamati,» saka Gatis Jurisons, SIA Latvijas piens (Trikātas siers) tirdzniecības direktors

G. Jurisons ir izveidojis stratēģisko sadarbības partneru loku, ieviesis pārdošanas sistēmu ikdienas patēriņa produktiem (FMCG) Baltijai un t.s. B2B produktiem. «Uzņēmums ir jauns, tāpēc pārdošanas sistēma bija jāveido no nulles, segmentējot mērķa tirgus,» skaidro G. Jurisons. Viņš ir iekļuvis laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursa Biznesa Tīģeris 2014 pusfinālā.

Prātīgs mārketings

Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā pieaudzis par 44%, sasniedzot 37,2 miljonus eiro. «Rezultāti ir labāki, nekā gaidījām. Tie pierāda, ka, ieguldot prātīgās mārketinga aktivitātēs, ir iespējami panākumi,» saka G. Jurisons. Viņš uzsver, ka vienmēr ir jāizvērtē iespējamā atdeve no ieguldījumiem mārketingā. Piemēram, labi strādā televīzijas reklāmas, bet jaunam uzņēmumam tas ir pārāk dārgi, tā būtu neprātīga investīcija. Tāpēc Latvijas piens biznesa sākumposmā fokusējas uz aktivitātēm veikalos, sasniedzot savu pircēju nepastarpināti. «Pēc ACNielsen datiem, 2013. gada nogalē SIA Latvijas piens pēc apjoma kļuva par Latvijas siera tirgus līderi,» viņš apgalvo.

Eksportē 90%

Latvijas piena eksportu var iedalīt divās kategorijās – industriālie produkti (zemā temperatūrā ražots vājpiena koncentrāts) un ātras aprites jeb ikdienas patēriņa produkti (Sniega bumbas, puscietais Holandes un Krievijas tipa siers). Uzņēmuma portfelī lauvas tiesu veido industriālo produktu ražošana. Eksports, ieskaitot industriālos produktus, veido 90%. Šajā jomā pārdošana notiek sadarbībā ar vairumtirgotājiem. Latvijas piena industriālie produkti tiek tirgoti biržā, tāpēc jāspēj ātri pieņemt lēmumu.

Pērn uzņēmums ir sācis siera eksportu uz Baltijas valstīm, kā arī Vāciju, Lielbritāniju un Ukrainu. «Baltijas valstis saucam par mājas tirgu. Šobrīd esam lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā, piemēram, ieejot Lietuvas Maxima, kas ir tirgus līderis, var redzēt, ka mēs esam vienīgais puscietā siera piegādātājs no Latvijas,» saka G. Jurisons. Kad Latvijas piens pārņēma zīmolu Trikāta, bija iestrādnes sadarbībā ar Vāciju un tagad Sniega bumbas ir nopērkamas arī Vācijas veikalos. Pārējie eksporta kontakti iegūti, piedaloties izstādēs.

Sāpīgs jautājums šobrīd ir produktu realizācija Ukrainā. Tur likts labs pamats, bet saistībā ar pēdējā laika notikumiem šajā valstī apjomi ir samazinājušies un ir neprognozējami.

Uzņēmums ikdienas patēriņa produktu eksportā strādā ar zīmolu Trikāta. «Ražot ar savu zīmolu ir lielāka pievienotā vērtība. Jo dārgāk pārdodam, jo stabilāku samaksu saņem mūsu zemnieki par iepirkto pienu,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Iebalso savu favorītu «Biznesa Tīģeris 2014» finālā!

Dienas Bizness, 21.05.2014

Žūrija: (No kreisās puses) Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere; Daiga Kiopa, SIA Lursoft valdes locekle; Jānis Kossovičs, 2013. gada konkursa «Biznesa Tīģeris» uzvarētājs; Vita Zariņa, b/a Turība Dr.oec., Prof. Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne; Sanita Igaune, laikraksta Dienas Bizness ziņu redaktore;

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014 uzvar Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

Konkursa finālā par uzvarētāja godu cīnījās pieci «tīģeri» – Evija Dundure, apdrošināšanas sabiedrības Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja, Andris Jēkabsons, radošu korporatīvo risinājumu aģentūras Ideju nams (SIA Baltijas Izklaides aģentūra) valdes loceklis, Kristaps Gredzens, Mārupe Wake Park (SIA Beng) valdes loceklis un veikparka īpašnieks, Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors, un Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

«Tīģeris» Jurģis Sedlenieks uzskata, ka jebkuras pārdošanas aktivitātes panākumu pamatā ir sistemātiskums un neatlaidība. Pārdevējam, īpaši B2B jomā, būtiski ir uzturēt kontaktu ar iespējamiem pakalpojuma klientiem arī gadījumā, ja pirmie centieni noslēgt darījumu nav vainagojušies panākumiem. J. Sedlenieka pieredze liecina, ka reizēm pirmos pārdošanas rezultātus var sasniegt pēc trim četriem gadiem. Periods līdz sadarbības sākšanai sekmē uzticību pušu starpā un stiprina sadarbību jau kontrakta fāzē. Aviācijai specifiski ir tas, ka panākumus sekmē arī klasisku, konservatīvu risinājumu izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Zināmi konkursa Biznesa Tīģeris 2014 pieci finālisti

Dienas Bizness, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā par titulu Biznesa Tīģeris cīnīsies pieci aktīvi un mērķtiecīgi dažādu nozaru uzņēmumu vadītāji:

Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure;

SIA Beng valdes loceklis (veikparka Mārupe Wake Park īpašnieks) Kristaps Gredzens;

SIA Baltijas Izklaides Aģentūra valdes loceklis Andris Jēkabsons;

AS Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže;

SmartLynx Airlines valdes loceklis, viceprezidents Jurģis Sedlenieks.

Pirmo reizi konkursa vēsturē spēja ietekmēt lēmumu, kurus pretendentus izvirzīt finālam, bija arī db.lv lasītājiem. Visvairāk balsu saņēma Evija Dundure. Vai viņa arī kļūs par Biznesa Tīģeris 2014 titula ieguvēju? To mēs uzzināsim jau 17. jūnija fināla pasākumā. Finālā visi pieci dalībnieki uzstāsies ar savām prezentācijām. Katram būs laiks 20 minūtes, lai parādītu sevi no vislabākās puses ne tikai skatītājiem, bet arī kompetentai žūrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konkursa Biznesa Tīģeris 2014 pusfinālists: Maina runas veidu


Anda Asere
, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkohola ražotājs Latvijas balzams nule mainījis savu tēlu un eksporta stratēģiju, kas palīdzējis uzlabot pārdošanas rezultātus ārpus Latvijas

«Agrāk mūsu īstenotā ārējo tirgu apgūšanas stratēģija bija orientēta uz izaugsmi, palielinot noieta tirgu skaitu un fokusējoties uz t.s. tradicionālajām valstīm, kur mūsu produkti jau zināmi. Pērn veicām izpēti, lai izkristalizētu jaunus tirgus, analizējot ap 120 dažādu teritoriju, kanālu un valstu. Tostarp bija gan lielai daļai ražotāju tradicionālu prioritāri tirgu, gan pagaidām ārpus fokusa palikuši reģioni un kanāli. Pārdomāta prioritāšu noteikšana palīdzēja sasniegt izrāvienu virknē šo tirgu jau pirmajā gadā. Piemēram, viens no kanāliem ir beznodokļu un ceļojumu tirdzniecības kanāls, kurā pērn mūsu apgrozījums pieauga par 19%. Šajā kanālā saredzam vēl neizmantotas izaugsmes iespējas arī nākotnē,» saka Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors. Viņš piedalās laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau desmito reizi Dienas Bizness meklē Latvijas biznesa tīģeri

Laikraksts Dienas Bizness un speciālistu darba portāls Cvmarket.lv ir izvēlējušies gadskārtējā konkursa «Biznesa tīģeris 2014» desmit pusfinālistus. 21. maijā notiks konkursa pusfināls, kur tīģeri tiksies ar žūriju, prezentēs sevi, uzņēmumu un savus kopīgos panākumus.

Pusfinālā izkristalizēsies pieci līderi, kuri tiksies finālā 17. jūnijā. Pretēji citiem gadiem, kad tikai žūrija noteica «tīģerīgākos» pretendentus, šogad žūrija lems par četriem atbilstošākajiem pretendentiem un piekto izvēlēsies interneta lietotāji, iepazīstoties ar kandidātiem Cvmarket.lv un balsojot – Dienas Biznesa portālā db.lv. «Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad Biznesa tīģera titula kandidātu sniegumu būs iespējams vērtēt ne tikai stingrajai žūrijai, ņemot vērā no sagatavotās pretendentu prezentācijas un iesniegtos finanšu datus, kas apliecina uzņēmuma vai nodaļas izaugsmi, bet būs iespēja iesaistīties arī visiem interneta lietotājiem,» saka Inga Daliba, Cvmarket.lv mārketinga menedžere. Speciālistu darba portālā Cvmarket.lv būs apskatāmi profili, kur būs iespēja iepazīties ar kandidātu video un foto vizītkarti, kā arī uzzināt viņu dzīves moto vai pamatojumu, kāpēc ir pelnījuši nosaukumu par Biznesa tīģeris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apgrozījums sarucis

Žanete Hāka, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Vietējā tirgū apgrozījums saruka par 0,9% un eksportā – par 1,3% (no tā eirozonā kritums par 4,4%, bet ārpus eirozonas kāpums par 0,5%).

Gan vietējā tirgus, gan eksporta apgrozījums samazinājās metālu ražošanas nozarē – par 58,1%, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē – par 26,7%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 21,8% un apģērbu ražošanas nozarē – par 15,3%.

Savukārt pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs apgrozījums pieauga: kokapstrādē – par 10,8% (vietējā tirgū – par 12%, eksportā – par 9,2%), pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 2,3% (vietējā tirgū – par 3,2%, eksports saglabājās iepriekšēja gada līmenī) un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē – par 6,8% (vietējā tirgū – par 7,6%, eksportā – 5,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 3,5%, tai skaitā vietējā tirgū – par 3% un eksportā – par 4% (no tā eirozonā – par 7,1% un ārpus eirozonas – par 3,9%), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 42,1% (pieaugums gan vietēja tirgū, gan eksportā), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 16,7% (pieaugums abos tirgos). Apgrozījuma kāpums abos tirgos bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – kokapstrādē – par 9,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas, – par 5,7% un pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 1%.

Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,8%, un to ietekmēja apgrozījuma samazinājums vietējā tirgū par 3,2%. Eksportā bija pieaugums par 2,4%, ko nodrošināja apgrozījuma pieaugums ārpus eirozonas par 7,9% (eirozonā bija samazinājums par 6,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 otrajā kārtā izvirzīts 31 uzņēmums

Lelde Petrāne, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apgrozījums sarucis par 2,5%

Žanete Hāka, 09.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, apstrādes rūpniecības apgrozījums1 pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 2,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tai skaitā gan vietējā tirgū, gan eksportā bija samazinājums par 2,5%, no tā eirozonā – par 4,2%, bet ārpus eirozonas – pieaugums par 2%. Kāpumu ārpus eirozonas ietekmēja produkcijas realizācijas apjoma pieaugums apģērbu ražošanas nozarē, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē, mēbeļu ražošanas nozarē un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē.

Apgrozījuma samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē – par 18,3% (vietējā tirgū – par 6,1%, eksportā – par 25,9%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 16,2% (vietējā tirgū samazinājums par 48,2%, bet eksportā pieaugums par 5,8%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 9,7% (vietējā tirgū – par 19,3%, eksportā – par 7%). Kritums bija arī atsevišķās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1,8% (eksportā samazinājums par 6,5%, bet vietējā tirgū bija pieaugums par 2,3%), pārtikas produktu ražošanā – par 2,8% (vietējā tirgū – par 3,4% un eksportā – par 0,8%, ko ietekmēja kritums ārpus eirozonas – par 2,8%, bet eirozonā bija pieaugums par 14,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apgrozījums samazinājies

Žanete Hāka, 09.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā vietējā tirgū – par 3,6% un eksportā - par 2,2% (no tā eirozonā samazinājums par 7,3%, bet ārpus eirozonas – pieaugums par 2,2%),

Salīdzinot ar 2013. gada maiju, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apstrādes rūpniecības apgrozījums pieauga par 0,1%, tai skaitā eksportā – par 0,6% (no tā kāpums ārpus eirozonas – par 3,8%, bet eirozonā – bija kritums par 4,5%), savukārt vietējā tirgū bija samazinājums par 0,2%.

Apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē – par 21,2%, un to ietekmēja apgrozījuma kritums eksportā par 37,5%, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu vietējā tirgū par 14,7%. Apgrozījums par 12,2% samazinājies arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas nozarē (vietējā tirgū – par 14,9% un eksportā – par 4,6%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 10,4% (vietējā tirgū – par 24,2%, eksportā – par 0,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apjomi auguši

Žanete Hāka, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 0,7%, tai skaitā eksportā - par 1,9% (no tā eirozonā pieaugums par 5,1%, bet ārpus eirozonas – samazinājums par 5,1%), savukārt vietējā tirgū bija samazinājums par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 16,6% (pieaugums eksportā par 32,2%, vietējā tirgū bija samazinājums par 16,3%), elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 11,9% (pieaugums eksportā – par 20,2%, vietējā tirgū bija samazinājums – par 6,4%), dzērienu ražošanas nozarē – par 11,5% (pieaugums eksportā – par 5,5%, vietējā tirgū – par 13,1% ), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles – par 2,4% (pieaugums eksportā – par 7,6%, bet vietējā tirgū bija samazinājums – par 1,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no Latvijā un pasaulē valdošajiem apstākļiem, biznesa simulāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanas konkurss jauniešiem "Bizness24h" šogad turpina savu norisi.

Neapdraudot konkursa dalībnieku un citu iesaistīto personu veselību, konkursa 3. kārta un fināls notiek tiešsaistē ar dažādu komunikācijas un uzdevumu risināšanas platformu palīdzību. Līdz ar to dalībnieku komandas turpina cīņu par "Biznesa Guru 2020" titulu, kuru konkursa žūrija piešķirs tikai vienai labākajai dalībnieku komandai konkursa finālā 6.aprīlī.

Konkurss savu norisi uzsāka februāra sākumā, kad teju 740 motivēti jaunieši ar interesi par uzņēmējdarbību vienlaikus iesaistījās konkursa sadarbības partnera "airBaltic" gadījuma izpētē jeb business case study. Dalību konkursa 2.kārtā turpināja 200 jeb 66 komandu labāko risinājumu autori. Šajā kārtā dalībnieki tikās Banku augstskolas telpās, lai izspēlētu valsts politisko un ekonomisko procesu simulāciju spēli "Prezidents - papildinātais". Šīs kārtas laikā tika pārbaudītas problēmu risināšanas, organizācijas stratēģijas, finanšu plānošanas, efektīvas komunikācijas un sadarbošanās komandā prasmes. Taču tikai divdesmit piecas komandas, kuras sevi vislabāk parādīja otrajā kārtā, šobrīd turpina cīņu konkursa trešajā kārtā jeb finālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Konkursa Biznesa Tīģeris 2014 pusfinālists: Izveido uzņēmumu no nulles

Anda Asere, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīģeris ir savas dzīves valdnieks, kurš rada situācijas un veido notikumus savā dzīvē un arī pasaulē

Tā uzskata Evija Dundure, apdrošināšanas sabiedrības Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja. Viņa katru gadu seko līdzi konkursa Biznesa tīģeris norisei un pieteicās tāpēc, ka šis konkurss ir pamanāms. «Pirmajā gadā, kad uzvarēja Uģis Zemturis, es konkursā tiku pieteikta no savas toreizējās darbavietas – Ergo. Pa šiem gadiem ir redzama pretendentu attīstība, pielāgojoties ekonomiskajai situācijai – no ļoti trekniem līdz mierīgākiem laikiem. Tagad arī man ir jauna pieredze, ar ko dalīties,» saka E. Dundure.

Pati atlasa komandu

Pirms diviem gadiem Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group izlēma paplašināties un atvērt filiāli jaunā tirgū – Latvijā. Tas tika darīts pilnīgi no nulles, kas nav īpaši ierasta prakse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa ideju lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākusies pieteikšanās reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis

Lelde Petrāne, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26. septembra ir sākusies pieteikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajam reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis. Konkursa mērķis ir atrast un pilnveidot labākās biznesa idejas visas Latvijas ietvaros, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinot interesi par uzņēmējdarbību kopumā.

Konkursa laikā tā dalībniekiem tiks dota iespēja ne tikai iepazīstināt ar savām biznesa idejām, bet arī piedalīties apmācībās, kas palīdzēs izstrādāt biznesa plānus. Konkursā Biznesa ekspresis var piedalīties ikviens interesents vai interesentu grupa līdz 4 cilvēkiem. Katram dalībniekam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam. Konkursā iespējams piedalīties ar savu oriģinālu biznesa ideju, ko ir vēlme attīstīt un pilnveidot. Uzvaras gadījumā, piešķirtā naudas balva ir paredzēta biznesa tālākai attīstīšanai.

Reģionālais biznesa ideju konkurss Biznesa ekspresis norisināsies divos posmos:

1. posms – biznesa ideju iesniegšana – norisināsies no 26. septembra līdz 23. oktobrim. Visi interesenti tiek aicināti iesniegt biznesa idejas, kas tālāk tiks nodotas konkursa komisijai izvērtēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FM: Latvijas ražotāji pierāda - panākumi eksportā iespējami arī nelabvēlīgas ārējās vides apstākļos

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Komentāri

Pievienot komentāru