Eksperti

Kreditēšanas dati apliecina - ticība rītdienai atgriežas

Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Piesardzība, neziņa un bažas šķiet būs galvenie raksturlielumi, atceroties 2020.gadu, kad COVID-19 dēļ cilvēki visā pasaulē mainīja ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī mazākus un lielākus plānus.

Tomēr, lai kāds arī nebūtu vīrusa stāsta turpinājums, šī vasara iezīmē sava veida robežu, kad cilvēkos ir atgriezusies ticība rītdienai. Vieni no šiem noskaņojuma indikatoriem ir mazumtirdzniecības rādītāji un pieprasījums pēc aizņēmuma mājokļa iegādei vai remontam. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš.

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms COVID-19 radītās krīzes.

Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Savukārt pieprasījums pēc kredīta mājokļa iegādei vai labiekārtošanai līdz 20 tūkstošiem eiro šogad, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu jeb 35%. Aptuveni puse no šiem aizdevumiem tiek ņemti mājokļa iegādei – visbiežāk reģionos, kur nekustamā īpašuma cenas ir daudz zemākas nekā galvaspilsētā, bet otra puse – remontam.

Viena no būtiskām tendencēm, kas Latvijā sasaucas ar norisēm daudzviet pasaulē, ir cilvēku migrācija no lielpilsētu centriem uz nomaļākiem, klusākiem piepilsētu rajoniem, kā arī uz laukiem. Swedbank dati rāda, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas būvēt vai iegādāties privātmājas Rīgas apkārtnē, vai arī pārcelties uz dzīvi reģionos. Jau pērn vidēji seši aizdevumi katru darba dienu tika izsniegti mājokļa iegādei vai remontam Latvijas novados. Ar vīrusa ierobežošanu saistītā ārkārtas situācija šo tendenci ir vēl pastiprinājusi, jo cilvēki ir pārliecinājušies, ka daudzās profesijās darba pienākumus var veikt attālināti, un par šādu, sava veida "personīgo biroju" var kļūt arī mājoklis ērtā un patīkamā vidē.

Jāatzīmē, ka aptuveni puse no visiem novados izsniegtajiem aizdevumiem ir mājokļa kredīti bez ķīlas, kas balstās klienta maksātspējas vērtējumā un īpašuma vispusīgā novērtējumā. Šādi ir iespējams saņemt aizdevumu līdz 20 000 eiro, kas ir pilnīgi pietiekami īpašuma iegādei lielā daļā reģionu. Savukārt Rīgā un Pierīgā vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei vai būvniecībai ir aptuveni 120 000 eiro.

Protams, situācija pasaulē un tostarp Latvijā arvien ir neskaidra un nestabila, un vairumā valstu atkal nākas ieviest dažādus ierobežojumus, kas atstāj zināmu ietekmi arī uz Latviju. Citiem vārdiem – ja pasaule slimo ar gripu, tad Latvijai noteikti būs vismaz iesnas. Risks, ka vīrusa uzliesmojumu dēļ nākas atkal būtiski ierobežot ekonomikas darbu joprojām ir ļoti reāls, un tas, protams, nozīmēs krietni lēnāku atgūšanos. Tāpēc jebkuram, kurš plāno uzņemties mazākas vai lielākas saistības, mēs šobrīd iesakām septiņreiz nomērīt, pirms vienreiz nogriezt.

Kas būtu jāņem vērā pirms izšķiršanās par labu kredītsaistībām mājokļa iegādei? Pirmkārt, mēs aicinām pārliecināties par to, cik lielu ietekmi uz jūsu budžetu radīs aizdevuma atmaksa. Krīzes laiks spilgti parādīja – negaidītas īstermiņa grūtības var pārvarēt, ja ir izveidots "drošības spilvens" dažu mēnešalgu apmērā. Kā papildu drošības garants var būt kredītņēmēja bezdarba un darbnespējas apdrošināšana, kas nodrošinās ikmēneša kredīta maksājumu segšanu pat, ja tiek zaudēts darbs un ienākumi uz kādu laiku ir izsīkuši. Ja pārstāvat kādu no COVID-19 visvairāk ietekmētajām nozarēm, būtu ļoti nopietni jāizvērtē iespējas atlikt nekustamā īpašuma iegādi līdz ir izdevies atgriezties pie stabiliem, prognozējamiem ienākumiem. Jāsaka gan, ka vērtējot klientu pieteikumus, redzam, ka starp tiem praktiski nav šajā nozarēs strādājošo, kas apliecina, ka cilvēki kopumā atbildīgi novērtē savu pašreizējo situāciju.

Otrkārt, pirms pieteikšanās aizņēmumam, ir jāizveido uzkrājums, kas hipotekārā kredīta gadījumā nosegs jūsu ieguldījuma daļu. Ja skatāmies uz noslēgtajiem līgumiem, redzam gan, ka īpašuma iegāde ir ilgākā laikā nobriedis un izsvērts lēmums, un līdzfinansējums klientiem parasti jau ir iekrāts.

Treškārt, ir jāprecizē vai īpašuma pārdošanas cena atbilst tā tirgus vērtībai, īpaši, ja tiek iegādāts īpašuma ārpus Rīgas. Iepriekš būtu objektīvi jānovērtē arī īpašuma tehniskais stāvoklis, lai saprastu, vai tas neprasa papildu ieguldījumus. Ja tādi ir vajadzīgi, būtu jāsaprot, kā šos ieguldījumus finansēs – no saviem personīgajiem izveidotajiem iekrājumiem, vai būs iespējams no bankas saņemt papildus nepieciešamos līdzekļus.

Bankas ir gatavas izsniegt papildus līdzekļus arī rekonstrukcijai un remontam, ja vien īpašuma vērtība pēc remontdarbu veikšanas būs pietiekama, lai šo aizdevumu izsniegtu. Īpašuma zemā vērtība pret nepieciešamo līdzekļu apjomu, kurus jāiegulda ēkas atjaunošanā, ir viena no izplatītākajām barjerām, kura traucē piepildīt sapni par savu lauku māju. Un, ceturtkārt, – būtu vēlams pārliecināties, vai varat pretendēt uz kādu no mājokļa iegādes atbalsta programmām, piemēram, garantiju programmu ģimenēm ar bērniem vai plānoto subsīdiju Balsts.

Tas, ka krīze, kas aizsākās šā gada pavasarī, nebūt nav beigusies un ka tā var atgriezties, ja vīruss uzliesmos ar jaunu sparu, mums tiek atgādināts ik uz soļa. Tomēr minētos priekšdarbus, kas veicami pirms aizdevuma saņemšanas un īpašuma iegādes, ir vērts paveikt jebkurā gadījumā. Ja ekonomikas attīstība nostabilizēsies, būsiet gatavi rīkoties brīdī, kad piedāvājumā nonāks tieši jūsu prasībām atbilstošais mājoklis. Savukārt ekonomikas lejupslīdes gadījumā uzkrājums var pagaidīt labākus laikus vai noderēt kādam citam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu?

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 1.ceturksnī Latvijas banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,35 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,62 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedru kopējais kredītportfelis ir palielinājies par 0,4 %, neskatoties uz nelielu kritumu kopējā banku sektorā.

Neskatoties uz COVID-19 krīzi, kuras ietekme jau bija vērojama gada sākumā, ir turpinājusies aktīva kreditēšana, kas ir ļāvusi noturēt kreditēšanas apjomu 2019.gada līmenī. Asociācijas biedru izsniegto kredītu apjoms 2020.gada 1.ceturksņa beigās ir 12,39 miljardi eiro apmērā, no tā jaunie kredīti 52,4 miljoni eiro. Kredīti uzņēmumiem sasniedz 58% no kopējā kredītu apjoma.

"Lai arī kreditēšanas portfelis absolūtos skaitļos nav būtiski palielinājies, bankām ir izdevies noturēt esošo kredītportfeli globālās krīzes apstākļos. Mēs apzināmies mūsu lomu tautsaimniecības attīstībā un pastiprināti strādājām ar mūsu klientiem, lai varētu rast labākos finansēšanas risinājumus laikā, kad situācija tirgos ir nestabila un nenoteikta. Šobrīd galvenais uzdevums ir atbalstīt esošos kredītņēmējus, nepieciešamības gadījumā pārskatot kredīta atmaksas nosacījumus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka Latvijas uzņēmumi, kuriem šobrīd nav vērojams pārmērīgs aizņemšanās apmērs, ir gatavāki krīzei un to pārdzīvos relatīvi labāk nekā uzņēmumi citās valstīs. Tas dos iespēju nākamo ekonomisko ciklu veidot aktīvāku un vairāk stimulētu ar jauniem kredītiem," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") varētu sākt izsniegt aizdevumus uzņēmumiem ar termiņu līdz 25 gadiem, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš norādīja, ka tiek strādāts pie jaunas "Altum" atbalsta programmas uzņēmumiem, kas paredz iespēju uzņēmējiem aizņemties naudu uz ilgāku termiņu, proti, arī ar termiņu līdz 25 gadiem.

Vitenbergs atzīmēja, ka šādi ilgtermiņa kredīti uzņēmumiem ir ļoti svarīgi. "Bankas tik ilgam termiņam nekreditē. Tas garantētu tādu kā skaidrību, drošību ilgākam laika periodam," pauda ministrs.

Tāpat ekonomikas ministrs izteica cerību, ka attiecīgais projekts valdībai varētu tikt prezentēts nākamajā nedēļā.

"Altum" ir valsts attīstības finanšu institūcija, kas ar finanšu instrumentiem - aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u.c. - nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas, un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Programmu īstenošanai tiek izmantots Latvijas un Eiropas Savienības fondu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izkāpjot no komforta zonas, uzņēmējiem var pavērties plašas iespējas

Viktors Bolbats, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau divus mēnešus ilgst Covid-19 ārkārtas situācija, un no ierastā atšķiras ne tikai mūsu ikdienas dzīve, bet arī valsts ekonomiskais stāvoklis.

Eksperti paredz, ka šī globālā aina atstās manāmu ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Situācija varētu attīstīties dažādi, jo uzņēmējiem pieejams atbalsts gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Turklāt - daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas un investīciju idejas.

Uzņēmēju stāvoklis būs atkarīgs no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā un Latvijā. Tomēr jebkuram uzņēmējam ir jārēķinās ar stratēģijas pielāgošanu konkrētajai situācijai un tendencēm, kuras viņi novēro savā uzņēmumā. Pat pirms pandēmijas bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk, nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenoteiktība mudina netērēt

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares.

Covid-19 uzliesmojuma vilnim sākot mazināties un ekonomiskajai aktivitātei pakāpeniski atjaunojoties, varam ielūkoties, kāda pēdējos mēnešos bijusi naudas rādītāju dinamika. Jāatzīmē, ka tā saglabājusies stabila un krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apjomus būtiski nav satricinājusi.

Divi galvenie secinājumi šajā jomā:

nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas (līdz ar ierobežotām eksporta iespējām) gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS Diāna kredīta limitu palielina līdz 1,2 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirgotāja AS "Diāna" apgrozāmo līdzekļu finansēšanai SEB banka palielinājusi uzņēmumam kredītlimitu līdz 1,2 miljoniem eiro, informē bankā.

AS "Diāna", līdz ar kredītlimita palielināšanu, plāno plašāk attīstīt savu darbību Latvijā.

Paralēli uzņēmuma pamatdarbībai, kas ir pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirdzniecības nodrošināšana un attīstīšana Latvijā, uzņēmums aktīvi attīsta nepārtikas preču importu un to vairumtirdzniecību. Līdz ar to kredītlimita palielinājums dos uzņēmumam iespēju plašāk attīstīt tieši importēto produkciju.

"Mūsu ilggadējās sadarbības laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Ventspilī, bet arī Latvijā. Uzņēmums, kurš nodrošina vairāk nekā 650 darba vietas un savu produkciju arvien vairāk attīsta, ir apliecinājums tam, kā ar pārdomātu biznesa stratēģiju apvienojumā ar profesionalitāti un ambīciju augt ir iespējams sasniegt stabilus un uz progresu balstītus biznesa rezultātus. Mēs kā banka esam gandarīti būt līdzās šajā uzņēmuma izaugsmes procesā un sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai šī izaugsme kļūtu par veiksmes stāstu," teic Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankās saistību izpilde atlikta kredītiem 937 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 019 līgumiem par kopējo summu – 937 miljoni eiro, liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati.

"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmam, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, tas ir pat pozitīvs signāls," uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Jūlijā saistību atlikšanas dinamika palēninājusies. Jūlija privātpersonu hipotekāro kredītu segmentā atlikti aizdevumi 4 miljonu eiro apmērā (76 vienošanās), bet uzņēmumu kredīti (24 vienošanās) 1,9 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumam - maijā privātpersonu mājokļu kredītu segmentā tika atliktas saistības 31,15 miljonu apmērā, bet uzņēmumu segmentā - 56,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ, liecina LAFPA dati.

Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem.

"Nebanku kredītu specifika ir tā, ka tiek izsniegtas nelielas summas uz īsākiem termiņiem, kas mazāk ietekmē mājsaimniecību finanšu slogu, kā tas ir, piemēram, hipotekārā kredīta gadījumā. Līdz ar to redzam, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem ir salīdzinoši mazāks. Vienlaikus aicinām ikvienu, kurš nonācis grūtībās, sazināties ar aizdevēju un vienoties par situācijas risinājumu," skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ārkārtas situācijas laikā nebanku kreditēšanas uzņēmumi arī pastiprinājuši pasākumus klientus maksātspējas vērtēšanai, lai mazinātu risku, ka aizdevums netiek atdots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators šogad augustā atguvis 3757 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

2020.gada augustā visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "Latvijas krājbankas" administrators atguvis kopumā 69 378 eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad augustā bija 25 458 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 16 149 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 8908 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 188 eiro.

Savukārt šogad astoņos mēnešos kopumā "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi veido 243 041 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 10,5 tūkstošiem nebanku aizdevēju klientu

Žanete Hāka, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu 10 532 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 laikā no marta līdz maijam.

Atbalsta pasākumi, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi, maijā sniegti 4253 klientiem, kas ir par aptuveni 15,5% jeb 780 mazāk nekā aprīlī.

"Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies, tas norāda, ka situācija pakāpeniski stabilizējas, jo sarūk gan piešķirto kredītbrīvdienu skaits, gan apjoms," pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Nebanku kreditēšanas uzņēmumi maijā restrukturizējuši 4253 klientu saistības par kopējo summu 3,7 miljoniem eiro, kas ir par 11,3% jeb 470 000 eiro mazāk nekā aprīlī, kad kopējais apjoms bija 4,2 miljoni eiro. Savukārt aizdevumu atteikumu skaits maijā saglabājies praktiski nemainīgā līmenī kā martā un aprīlī, kad no jauna izsniegtie kredīti tika atteikti 75% gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru