Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Valstij piederošā Hipotēku banka uzņēmējiem izsniegs Eiropas Investīciju fonda garantijas aizdevumiem Eiropas Kopienas Konkurētspējas un inovāciju programmas ietvaros.

To paredz šodien starp Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāju Rolandu Paņko un Eiropas Investīciju fonda (EIF) vadītāju Ričardu Pelliju (Richard Pelly) parakstītais sadarbības līgums, informē Hipotēku banka. Programmas mērķis ir veicināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un atvieglot piekļuvi finansējumam.

«EIF garantijas esam izmantojuši arī iepriekš mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai. Garantiju mērķis ir palīdzēt aizdevumu saņemt tādiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojās ar zināšanām saistītās jomās, piemēram, tehnoloģiju attīstība, inovācijas un tehnoloģiju pārņemšana. Šīs garantijas ļauj saņemt aizdevumu arī ar mazāku nodrošinājumu nekā nepieciešams parastā situācijā. EIF garantijas uzņēmējiem ir bezmaksas, tāpēc izdevīgas, jo parasti klientam jāmaksā līdz pat 3% no garantētās summas,» skaidroja R. Paņko. Viņš pavēstīja, ka aizdevumus ar EIF garantijām banka sāks sniegt jaunas atbalsta programmas ietvaros maziem un vidējiem uzņēmumiem pēc tam, kad Ministru kabinets apstiprinās kreditēšanas programmas nosacījumus. Plānots, ka tas varētu notikt septembra laikā. Kredītresursus programmas finansēšanai plānots piesaistīt no Eiropas Investīciju bankas tuvāko mēnešu laikā.

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Šodien, 28.janvārī, SEB banka tika atzīta par uzvarētāju Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē par tiesībām 2011. gadā izsniegt studiju un studējošā kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Kopējais finansēšanas apjoms, ko SEB banka šogad piešķirs kā studiju vai studējošā kredītus, ir 28,7 miljoni lati, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn.

SEB banka šogad izsniegs valsts galvotos studiju kredītus vairāk kā 19 miljonu latu apmērā un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu gandrīz 9 miljonu latu apmērā visu Latvijas augstskolu studentiem. SEB banka kopā iepriekšējos gados izsniegusi jau 12 404 studiju un 5466 studējošo kredītus ar valsts galvojumu par kopējo summu 28,6 miljoni lati.

Arī 2010. gadā SEB banka saņēma tiesības izsniegt valsts galvotos kredītus studentiem, Kopumā tika piešķirti 4547 studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu,no kuriem 77% bija studiju, bet 23% studējošā kredīti. Kopējais izsniegto kredītu apjoms pārsniedza 14 miljoni latus.

Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim straujos tempos noris mēbeļu un mājsaimniecības preču zīmola IKEA veikala būvniecības darbi, novēroja db.lv.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Veikala būvniecības darbi tika uzsākti šā gada maijā un saskaņā ar plānoto, veikals durvis vērs 2018.gada rudenī. Veikala kopējā platība būs 34 000 kvadrātmetru, tam būs vairāk nekā 1000 autostāvvietas. IKEA veikals nodrošinās aptuveni 300 jaunu darbavietu.

IKEA zīmolu Latvijā attīsta uzņēmums Verus Praedium, kam ar SEB banku noslēgts līgums par ilgtermiņa aizdevumu 35,4 miljonu eiro apmērā IKEA veikala būvniecībai Stopiņu novadā. Veikalu pārvaldīs SIA Paul Mason Properties, slēdzot franšīzes līgumu ar Islandes uzņēmumu Inter IKEA Systems BV.

Db.lv jau rakstīja, ka nākotnē uzņēmuma plānos ietilpst arī preču saņemšanas punktu izveidošana Latvijas reģionos, kur pircēji varēs saņemt Ikea iegādātās preces tuvāk savām mājām. SIA Paul Mason Properties priekšsēdētājs Sigurdurs Palmasons norāda, ka projekta izmaksas no uzņēmuma puses sasniegs 60 milj. eiro. Tomēr viņš pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt platību ap Ikea veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Finanšu ministrijas (FM) rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām 2013. gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu atkal vienīgā pieteikusies un uzvarējusi SEB banka.

Tādējādi banka aizdevumus izsniegs jau ceturto gadu pēc kārtas. Jāatgādina, ka arī pērn SEB banka bija vienīgā, kas pieteicās uz šo kredītu izsniegšanu.

Kā skaidro FM, SEB banka ieguva tiesības izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu par kopējo summu 28,102 miljoni eiro (19,75 miljonu latu) apmērā, ar procentu likmi sešu mēnešu Euribor + 1,90%.

Tāpat banka ieguva tiesības šogad izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņēma par kopējo summu 12,77 miljoni eiro (8,98 miljoni latu), ar procentu likmi sešu mēnešu Euribor + 1,90%.

Izsolē varēja piedalīties jebkura Latvijā reģistrēta kredītiestāde un ārvalstu bankas nodaļa, kura var nodrošināt kredītu izsniegšanu un administrēšanu visā Latvijas teritorijā.

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2015.gadā patērētājiem no jauna izsnieguši kredītus 468,01 milj.EUR apmērā, kas ir par 80,63 milj. EUR (20,81%) vairāk nekā 2014.gadā, kad tika izsniegti 387,38 milj.EUR. Izsniegto kredītu apjoma pieaugums vērojams visos kredītu veidos, bet visstraujākais - distances kredītu apjomā (+33,58 %) un hipotekāro kredītu apjomā (+32,95%), informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Jāpiebilst, ka jauni nosacījumi patērētāju kreditēšanai stājās spēkā no 2016. gada 1. janvāra. PTAC rīcībā pagaidām ir dati tikai līdz pagājušā gada beigām.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju no jauna izsniegtajos kredītos dominē distances kredīti ar 192,58 milj. jeb 41% no visas no jauna izsniegto kredītu kopsummas.

PTAC secinājis, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte uzlabojas, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram samazinoties un 2015.gada decembrī sarūkot līdz 14,72% no kopējā kredītportfeļa apjoma.

Visaugstākais virs 90 dienām kavēto saistību īpatsvars 20,79% 2015.gada 31.decembrī saglabājies distances kredītiem. Salīdzinot ar 2014.gada 31.decembri, kad virs 90 dienām tika kavēti 22,60%, tas ir samazinājies par nepilniem 2 procentpunktiem.

Lai palielinātu to ģimeņu skaitu, kas ar valsts atbalstu varēs vieglāk saņemt kredītu mājokļa iegādei, Ekonomikas ministrija uvākajā laikā aicinās valdību piešķirt papildu finansējumu 635 tūkstošu eiro apmērā programmas turpmākai īstenošanai, stāsta ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Ekonomikas ministrija rosinās valdību piešķirt 635 tūkstošus eiro valsts a/s Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum, lai nodrošinātu turpmāku pirmā mājokļa programmas īstenošanu. Papildu finansējumu plānots novirzīt no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām.

Kā zināms, lai ģimenēm ar bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets 2014. gada 5. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados, ziņo tirgus izpētes kompānija Kantar Emor.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju prognozes par to, ka viņu finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, būtiski neatšķiras – Igaunijā 37% ir noskaņoti optimistiski, savukārt Lietuvā 32%. Kantar Emor veiktajā aptaujā respondenti no visām trim Baltijas valstīm salīdzināja savus pašreizējos ekonomiskos apstākļus ar situāciju pirms gada, un aptuveni 30% no aptaujātajiem visās valstīs konstatēja, ka viņu situācija ir uzlabojusies. Progresu vairāk izjūt jauni cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs norāda, ka viedokļi ievērojami atšķiras jautājumā par to, vai pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. «Latvijā situācijas pasliktināšanos atzina 26% respondentu, Lietuvā – 28%, Igaunijā – 20% aptaujāto,» atklāj pētījumu eksperts. «Tajā pašā laikā 44% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņu situācija nav mainījusies – tas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Latvieši un lietuvieši uz nākotni ekonomiskās krīzes situācijā raugās pesimistiskāk nekā igaiņi.

Latvijā indekss, kas parāda iedzīvotāju noskaņojumu, gada laikā noslīdējis no 72 līdz 67 punktiem, arī Lietuvā tas ir 67, bet Igaunijā – 75.

Tikai trešā daļa Latvijā un Igaunijā aptaujāto uzskata, ka šobrīd ir piemērots mirklis dzīvokļa, zemes, automašīnas vai mēbeļu iegādei. Lietuvieši šajā ziņā ir optimistiskāki, raksta Diena.

Kā norāda speciālisti, Igaunija ir par vienu līdz diviem ceturkšņiem priekšā Latvijai ekonomiskās attīstības ciklā. Tomēr jāņem vērā, ka ārējais ekonomiskais šoks nav beidzies un eksporta tirgi aug lēnāk, bet finansējums sadārdzinās.

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

Konkurences padome (KP) konstatējusi pārkāpumus SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTS) darbībās, uzlikusi naudassodu 250 latu apmērā.

Konkurences padome konstatējusi, ka LaTS ir ieguvusi ievērojami lielā apjomā Latvijas Tirgotāju kooperācijas Aibe komercnoslēpumu saturošu informāciju, kā arī savā saimnieciskajā darbībā ir izmantojusi daļu no tās. Tādējādi LaTS ir pārkāpusi Konkurences likumā noteikto aizliegumu iegūt un izmantot cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošu informāciju bez tā piekrišanas. Latvijas tirgotāju savienības LaTS vadītājs Raimonds Okmanis pagaidām no komentāriem atturas, jo šis jautājums vēl tikšot apspriests uzņēmuma ietvaros. Vai lēmums tiks pārsūdzēts, tiks izlemts nākamnedēļ. «Vienīgais, ko varam teikt - mēs Konkurences padomi un tās lēmumu cienām,» norāda R. Okmanis. Viņš arī norādīja, ka LaTS šobrīd turpina veiksmīgi attīstīties. «Domājam, ka gada beigās mēs apgrozīsim 6 miljonus latu mēnesī. Šobrīd mums ir jau 93 dalībnieki, pie tam lielākā daļa nav bijušie Aibes dalībnieki,» skaidro R. Okmanis. Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Pagājušā gada beigās iedzīvotāji un uzņēmumi banku sektorā kavēja kredītus kopumā par 600 miljoniem latu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šādus operatīvos datus paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Proti, kopumā kredītu ar maksājumu kavējumiem daļa kopējos kredītos pieaugusi no 6,89 % 2007. gada beigās līdz 15 % 2008. gada beigās, tostarp pērn decembra beigās kredītu ar maksājumu kavējumiem virs 90 dienām īpatsvars kredītportfelī sasniedza 3,6 % iepretim 0,8 % 2007. gada beigās. Pēc I. Krūmanes teiktā, no 600 milj. Ls 58 % apmērā, kas ir 345 milj. Ls, bankas 2008. gada beigās bija izveidojušas uzkrājumus. Tādējādi uzkrājumu īpatsvars kopējā kredītportfelī 2008. gada beigās bija sasniedzis 2,1 % - līdzīgi kā to jau iepriekš prognozēja FKTK. Tostarp atsevišķās bankās uzkrājumu līmenis sasniedzis pat 5 % līdz 6 % no kredītportfeļa. Būtiskākais uzkrājumu pieaugums bijis tieši decembrī, kad uzkrājumu apjoms pieauga par 150 milj. Ls, jo vēl novembra beigās uzkrājumiem bija atvēlēti 1,2 % kopējā kredītportfeļa.

Valsts policija būs tā institūcija, kas izsniegs atļaujas profesionālajiem pārrobežu skaidras naudas pārvadājumiem, kas pēc būtības ir apsardzes darbība. To paredz Ministru kabineta akceptētais Apsardzes darbības likumprojekts. Likumprojektā paredzēts, ka par atļauju izsniegšanu, būs jāmaksā valsts nodeva.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm piemērošanu Latvijā. Regula paredz, ka dalībvalstij ir jānosaka institūcija, kas izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, un jāizstrādā kārtība, kādā atbildīgā institūcija izsniegs pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju.

Atļaujas naudas pārvadājumiem varēs saņemt tikai tad, ja tiek izpildītas regulas prasības, turklāt likumprojekts paredz, ka Valsts policija veic skaidras naudas autopārvadājumu kontroli un nodrošina, ka tiek ievērotas Regulas noteikumi.

Šā gada sākumā kopumā Latvijā licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija saņēmuši 45 dažādi kreditētāji, bet valsts tādējādi nodevās par šīm licencēm bija tikusi pie papildu 2,25 miljoniem latu.

Tajā skaitā licences saņēmuši aptuveni 12 īstermiņa aizdevumu sniedzēji, tādi kā MCB Finance Latvia, kas mazos aizdevumus piedāvā caur mājas lapu credit24.lv, vai arī Open Credit (opencredit.lv), liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotie dati. Starp licenci saņēmušām kompānijām astoņas bija banku meitas uzņēmumi, kas pamatā nodarbojas ar līzinga pakalpojumu sniegšanu (piem., Swedbank līzings, SEB līzings), bet pārējie bija nebanku kredītu sniedzēji, piemēram, pret nekustamā īpašuma ķīlu, kā arī lombardi.

Licences saņēmušas nedaudz vairāk kompānijas nekā iepriekš lēstās 42, kas bija iesniegušas pieteikumus licences saņemšanai līdz pērnā gada 1. novembrim – datumam, no kura Latvijā patēriņa kredītus var izsniegt tikai kompānijas, kas saņēmušas PTAC speciālo licenci. Tomēr šādu kompāniju ir mazāk nekā iepriekš Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītāja Dāvja Barona lēstās 50 kompānijas, kas līdz 2011. gada beigām varētu būt saņēmušas nepieciešamās licences. Jebkurā gadījumā darbību nebanku kredītu tirgū turpina 5,6 reizes mazāk kompānju nekā jaunās kārtības tapšanas laikā sākotnēji lēstās 280 kompānijas, kā arī būs vismaz divkārt mazāk nekā pēcāk lēstās 80 līdz 100 kompānijas, kas varētu vēlēties saņemt licenci un spēt par to samaksāt 50 tūkst. Ls.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopumā izsniedzis 18 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

PTAC mājas lapā sniegtā informācija, ka licences (speciālās atļaujas) saņēmušas sešas īstermiņa kredītu kompānijas (kas izsniedz mazos aizdevumus internetā), četri banku meitas uzņēmumi līzinga kompānijas, seši lombardi un divas kompānijas, kas izsniedz kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu. Tādējādi pagaidām licences nav saņēmušas 24 no kopumā 42 kompānijām, kas iesniedza pieteikumus licences saņemšanai.

Saskaņā ar likumu kompānijas līdz licences saņemšanai nedrīkst izsniegt jaunus kredītus, bet apkalpot tikai esošos.

Uzņēmumi, kas pēc 1. novembra izsniegs patēriņa kredītus bez licences, var tikt sodīti ar naudas sodu līdz 3000 Ls, bet par atkārtotu pārkāpumu vai radīts būtisks kaitējums patērētājiem, var tikt saukti pie kriminālatbildības.