Ražošana

Latvijā radīta kosmētika cilvēkiem ar problemātisku ādu

Db.lv, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas dabiskās kosmētikas tirgū sevi pieteicis jauns vietējais ražotājs ar zīmolu "Labrains", kas paredzēts cilvēkiem ar problemātisku sejas ādu.

Uzņēmuma ķīmiķi ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi kosmētikas jomā trīs gadus pētījuši Ziemeļu mitrāju augu dabisko aktīvo vielu iedarbību. Kopā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniekiem "Labrains" laboratorijā izdevies radīt krēmu, kas mazina sejas ādas novecošanās pazīmes un rozācijas izpausmes. Kosmētikas dermatoloģiskā testēšana veikta SIA "Veselības centrs 4".

"Man ir liels gandarījums, ka "Labrains" laboratorijā mums pirmajiem pasaulē, ko apliecina tirgus izpēte, izdevies radīt unikālu dabiskās dermokosmētikas produktu. Trīs gadus ilgā pētījumu un izmēģinājumu laikā, kad katram produktam veidojām vidēji 200 variantu, esam sasnieguši rezultātu, ar ko varam lepoties - unikālu krēmu, kas vēl nav neviena kosmētikas ražotāja piedāvājumā. Tas ir 100% dabisks krēms, kurš spēj atjaunot sejas ādu, neradot kairinājumu, bet gluži pretēji - vienlaikus nomierina apsārtušu, rozācijas skartu ādu," stāsta "Labrains" vadītāja, dr. oec. Līga Brūniņa.

Visā pasaulē dabiskā kosmētika piedzīvo sprādzienveida popularitāti, taču līdz šim piedāvājumā trūka produktu cilvēkiem ar problemātisku sejas ādu, atzīst L.Brūniņa.

Ņemot vērā, ka uzņēmums strādā pie jauniem produktiem un strauji aug pieprasījums pēc jau tirgū esošajiem, 2020.gadā tika pieņemts lēmums palielināt ražošanas jaudu, būvējot jaunu ražotni. Tās būvniecībā ieguldīti jau vairāk nekā 100 000 eiro.

SIA "Labrains" gaida atbildi par finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu biznesa uzsācējiem ražošanas līnijas iegādei un GMP standartam atbilstošu ražošanas telpu izbūvei. Plānots, ka jaunā ražošanas līnija darbu sāks 2021.gada vidū.

Šobrīd testēšanas stadijā uzņēmums piedāvā dermokosmētiku jauniešiem, kas cieš no aknes. Norit arī darbs pie ādas kopšanas produktu radīšanas cilvēkiem, kuriem ir dermatīts.

Uzņēmums norāda, ka ar Eiropas savienības (ES) zinātniekiem veltītu fondu atbalstu "Labrains" laboratorijā izpētīta īpaša piegādes sistēma, kas varētu palielināt dabiskās kosmētikas efektivitāti. Aktuālajā pētniecības projektā "Augstas kvalitātes dabiskas izcelsmes kosmētikas produktu izstrāde dermatīta skartai ādai, pielietojot inovatīvas konservēšanas sistēmas", kas saņēmis atbalstu ES fondu līdzfinansētas programmas pasākumu "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" plānā, paredzēts izstrādāt ādas attīrīšanas un mitrināšanas produktus, kuros nebūs kairinošu ķīmisku sastāvdaļu, tai skaitā dabiskas izcelsmes.

"Tā kā mūsu rozācijas - anti-age krēms, kas gan atjauno sejas ādu, gan palīdz mazināt apsārtumu, kā arī citi rozācijas un anti-age līnijas produkti jau ir pieprasīti arī ārpus Latvijas un to kvalitātes pētījumi parāda labus rezultātus, sākot plašu starptautisko tirdzniecību, vēlamies visā pasaulē veicināt izpratni par to, cik liela dabas bagātība ir Ziemeļu mitrāju augi," atzīst L.Brūniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē

Monta Šķupele, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Skujas var ģenerēt miljardus eiro

Māris Ķirsons, 16.09.2021

SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens (no kreisās) un mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks Aldis Stūriška skujas vērtē kā potenciālu miljardiem vērtās bioekonomikas attīstībai, jo skujas var izmantot kā izejvielu bioveterinārijai, biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīgā uzsākta jaunas paaudzes dezinfekcijas līdzekļa HAND SANITIZER ražošana

European Distribution Center, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiskais jaunuzņēmums European Distribution Center, laikā, kad Covid-19 pandēmija sasniedza saslimstības pīķi, sāka izmantot ādas dezinfekcijas līdzekļa (jeb sanitaizera) sērijveida ražošanas tehnoloģiju, kam pasaulē nav analogu – rokas dezinficējošu un mitrinošu putu izgatavošanu. Šajā produktā – HAND SANITIZER – tiek pielietota biocīdā viela, kuras pamatu veido sudrabs, toties spirts netiek izmantots.

Dezinfekcijas līdzekļa formula ir starptautiski patentēta, savukārt produkta tehnoloģiju izstrādājuši Latvijas, Izraēlas un Somijas speciālisti. Pirmais sanitaizera pasūtītājs mazumtirdzniecībai ir no Somijas.

Kā baktericīdie un pretvīrusu aģenti formulā tiek izmantotas sīkas sudraba daļiņas – pikosudrabs. Vienmērīga sudraba daļiņu klātbūtne produktā tiek nodrošināta ar 3D matrici, kas var piesaistīties praktiski jebkurai virsmai, tādējādi nodrošinot paildzinātu iedarbības efektu. Pētījumi un testi apliecina formulas efektivitāti attiecībā uz baktērijām un vīrusiem. Hand Sanitizer ir efektīvs līdzeklis pat attiecībā pret piecām cilvēkam visbīstamākajām baktērijām, kuras iekļautas Pasaules Veselības organizācijas sarakstā: Enterococcus faecalis; Staphylococcus aureus (MRSA); Acinetobacter baumannii; Escherishia coli; Pseudomonas aeruginosa. Uz sudraba bāzes izstrādātās dezinficējošās putas, atšķirībā no spirtu saturošajiem dezinfekcijas līdzekļiem, ir hipoalergēns izstrādājums, kas ādu nevis padara sausu, bet mitrina un mīkstina to, līdzeklis, kas nesatur smaržvielas un kas uz cilvēka ādas veido ļoti plānu plēves kārtiņu, kura saglabā savas aizsargājošās īpašības vairākas stundas no vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku tīkls "Apotheka" jaunā biznesa virzienā "Apotheka Beauty" iegulda vairākus simtus tūkstošus eiro.

Pirmais skaistuma veikals tiek atvērts šodien t/c "Riga Plaza", bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl vienu šāda tipa veikalu, kā arī internetveikalu.

"Mēs vienmēr esam rūpējusies par veselību un organisma stiprināšanu, bet pēdējos gados šis jautājums kļūst daudz plašāks un ietver arī ādas veselību. Arvien biežāk cilvēki lieto aptiekas kosmētiku un šai kategorijai ir liela nozīme. Tomēr aptieku telpas ir ierobežotas, tāpēc nolēmām spert soli tālāk un atvērt speciālo skaistuma veikalu, kurā ir plašs produktu klāsts – gan dermatoloģiskā kosmētika, gan arī skaistuma pakalpojumi un sejas procedūras," saka Jānis Kūliņš, SIA "Apotheka" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

E-komercijas veiksmes stāsts – kā īsā laikā tirgot savas preces visā Baltijā?

Sadarbības materiāls, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā e-komercija ir kļuvusi par vienu no šā brīža aktuālākajām nozarēm, domājot gan par klientu ērtībām, gan uzņēmējdarbību. Šo tendenci apliecina Baltijas e-komercijas līderis „PHH Group”, kurā iekļaujas arī 220.lv, nodrošinot Marketplace platformu tirdzniecībai jau vairāk nekā 3500 pārdevējiem. Pievienošanās jau esošai e-komercijas platformai uzņēmējiem sniedz iespējas, kas citkārt nebūtu iespējamas. Ar Marketplace ātrāk tiek gūta atpazīstamība pircēju vidū, paātrināta izaugsme Latvijā, kā arī īsākā laikā tiek paplašināts darbības lauks, ieejot Lietuvas un Igaunijas tirgos, bet drīzumā – Somijā. Par to ir pārliecinājusies arī Svetlana Jauce, uzņēmuma “Refan Kosmētika” direktore, kuras vadītā uzņēmuma pieredze atgādina, ka e-komercija šobrīd ir pieejama ikvienam uzņēmumam.

No fiziskā veikala aizvēršanas uz tirdzniecību internetā – kā tas notika?

S. Jauce norāda, ka uzņēmums “Refan Kosmētika” Marketplace pievienojies jau kopš platformas izveides un tas bijis viens no pirmajiem, kas izmēģinājis tirdzniecību 220.lv. Turpina S. Jauce: “Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ nolēmām uzsākt tirdzniecību 220.lv, bija iespēja paplašināties Lietuvā un Igaunijā, un, kā vēlāk izrādījās, pavisam drīz šāda iespēja būs arī Somijā. Kamēr norit tirgus apvienošanās process un Marketplace drīzumā pavērs ceļu uz Somiju, mēs jau paralēli apgūstam šo tirgu un tā patērētāju, lai brīdī, kad uzsāksies tirdzniecībā, mēs būtu gatavi! Šo tirgu apvienošanās sniegs nebijušas iespējas kā vietējiem pircējiem, tā mums – tirgotājiem, piedāvājot plašāku un vēl daudzveidīgāku sortimentu. Jau tagad redzam cik liela daļa iedzīvotāju ir pilnībā pārgājusi uz pirkumu veikšanu tiešsaistē un, domāju, ka šī tendence neapstāsies.” Vienlaikus viņa atklāj, ka šovasar tika pieņemts lēmums par “Refan Kosmētika” fiziskā veikala slēgšanu un pilnīgu pāriešanu uz e-komercijas tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Biotehnoloģiju uzņēmums Alternative Plants piesaistījis 500 000 eiro investīcijas

Db.lv, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biotehnoloģiju uzņēmums "Alternative Plants" piesaistījis 500 000 eiro investīcijas izaugsmei eksporta tirgos un ražošanas jaudu palielināšanai, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Lindermanis.

Iepriekš uzņēmums no dažādiem avotiem un Eiropas Savienības (ES) projektos piesaistījis vēl aptuveni 500 000 eiro.

Starp investoriem ir fondi, ar kuriem uzņēmumam jau ir bijusi veiksmīga sadarbība agrīnās attīstības stadijās - "Buildit Latvia" un "SOSV", kā arī piesaistīts jauns investors "Givaldi".

Ražo aktīvās izejvielas no pūķgalves  

SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst....

Alternative Plants" pēdējo divu gadu laikā sācis trīs ES finansētu pētniecības projektu izpildi, no kuriem ir partneris divos Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētos praktiskas ievirzes pētījumu projektos, kā arī dalībnieks ES līdzfinansēta 17 partneru konsorcija "Horizon2020" programmas "InnoCoCells" projektā, kurā kopā ar vadošajiem Eiropas augu biotehnoloģijas pētniecības institūtiem un uzņēmumiem gan izstrādā efektīvas un ilgtspējīgas augu izcelsmes kosmētikas izejvielas, gan šādu produktu testēšanas un regulācijas vadlīnijas.

Uzņēmums ir veicis ieguldījumus pilotražotnes izveidē, lai nodrošinātu infrastruktūru efektīvai bioloģiski aktīvu vielu iegūšanai, izmantojot augu šūnu kultūras, skaidro uzņēmuma pārstāvji. Pirmie trīs produkti, izejvielas ar pierādītu pozitīvu ietekmi uz ādas veselību, jau ir komercializēti.

Patlaban uzņēmumam nepieciešams palielināt pašreizējās šūnu kultivēšanas jaudas, kā arī balstoties uz esošo tehnoloģiju izstrādāt jaunas izejvielas ar tirgū pieprasītām īpašībām. Gada laikā, veicot ieguldījumus ražošanas iekārtās, tiks palielinātas esošo produktu ražošanas jaudas. Papildu investīcija paātrinās arī jau sākto jauno produktu izstrādi, ļaujot uzņēmuma tuvāko gadu laikā piedāvāt tirgū vismaz divas jaunas izejvielas.

SIA "Alternative Plants" reģistrēta 2017.gadā, un tās pamatdarbība ir kosmētikas aktīvo izejvielu ražošana, izmantojot biotehnoloģisku pieeju, kultivējot augu šūnas.

"Alternative Plants", piesaistot investīcijas no vairākiem riska kapitāla fondiem, izveidojis pilotražotni Rīgā. Uzņēmums šobrīd ir izstrādājis četras izejvielas ar pierādītu efektivitāti ādas veselības uzlabošanā un novecošanās aizkavēšanā.

"Alternative Plants" 2020.gadā strādāja ar 31 136 eiro apgrozījumu un guva 80 070 eiro peļņu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2964 eiro un tā īpašnieki ir Anna Ramata-Stunda (40,15%), Mārtiņš Borodušķis (40,15%), "Buildit Latvia Pre-Seed Fund" (5,53%), Elza Kaktiņa (5,06%), Reinis Rutkis (5,06%) un Baiba Silamiķele (4,05%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

H.A.Brieger pērn guvis 51 000 eiro peļņu

Db.lv, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "H.A.Brieger", kas ir zīmola "Dzintars" īpašnieks, pagājušajā gada strādāja ar 1,56 miljonu eiro apgrozījumu un 50 992 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

"H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja Anastasija Udalova norāda, ka pērn strādāts vairākos stratēģiskos virzienos, tostarp atjaunota ražošana un pētniecības un inovāciju kapacitāte, izstrādāti jauni produkti dažādās produktu grupās, pārskatīti darbības procesi, meklēti jauni speciālisti, pārstrādāts zīmola dizains un iepakojumi.

Pērn no jauna sākta sadarbība ar tirdzniecības partneriem vietējā un eksporta tirgos, kā arī sākta e-komercijas virziena attīstīšana. Pagājušā gada laikā ir saražoti 1,5 miljoni produktu vienību ar "Dzintars" zīmolu.

A.Udalova norāda, ka uzņēmuma mērķis tuvākajiem gadiem ir kļūt par Baltijas tirgus līderi augstas kvalitātes, bet pieejamas kosmētikas segmentā, eksporta kartei pievienojot arvien jaunas valstis un izplešoties e-komercijas jomā gan ar savu kanālu, gan trešo pušu pārdošanas kanālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas industriālā grupa "Skinest Group" plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā kosmētikas un parfimērijas uzņēmumā "Dzintars", aģentūrai LETA pavēstīja SIA "Dzintars Production" valdes locekle Anastasija Udalova.

Pēc "Dzintara" iegādes septembrī "Skinest Group" paziņoja, ka ražošanu plānots atsākt oktobrī, tomēr tagad Udalova norādīja, ka nelielas nobīdes plānotajos termiņos ir radušās Covid-19 izplatības dēļ.

"Kopumā līdz šim paveikto vērtēju pozitīvi. Varu teikt, ka tie ir daži mēneši, līdz patērētājs veikalu plauktos varēs ieraudzīt sev ierastos produktus. Lai gan šobrīd mūsu prioritāte ir ražošanas atsākšana, tomēr vienlaikus veicam arī eksporta tirgu analīzi, veidojot atbilstošu produktu portfeli," pauda Udalova.

Viņa piebilda, ka sākts ļoti intensīvs darbs pie ražošanas atjaunošanas, tostarp tiek testētas iekārtas un to kapacitāte, ir nokomplektēta pamata komanda, kas nepieciešama, lai atsāktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs "Stenders" radījis jaunu un Eiropā vēl nebijušu produktu – plastilīna ziepes.

Plastilīna ziepes attīsta fantāziju un vizuālā noformējuma dēļ ir nebijis risinājums, kas neierastā veidā motivē bērnus mazgāt rokas, informē ražotājs. Pēc rotaļāšanās ar plastilīna ziepēm rokas, saskaroties ar ūdeni, saputosies un noskalojot kļūs tīras.

Plastilīna ziepes var izmantot gan kā roku un ķermeņa ziepes, gan kā šampūnu vai vannas bumbas. Vienlaikus produkts attīsta radošo domāšanu un pirkstu veiklību, jo ir piemērots gan plucināšanai, gan mīcīšanai un dažādu figūru veidošanai.

"Ideja radās neformālā sarunā starp kolēģiem, taču uzreiz pievērsa produktu izstrādātāju vērību, un jau pavisam drīz eksperti laboratorijā ķērās pie darba, lai pēc vairākus mēnešus ilgas izpētes un testēšanas prezentētu jauno produktu," stāsta uzņēmuma ķīmiķe Jūlija Kuzņecova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes notikušas izmaiņas kosmētikas ražotāja SIA "Dzintars Production" dalībnieku sarakstā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Par 32,43% "Dzintars Production" kapitāldaļu īpašnieci kļuvusi uzņēmuma valdes loceklei Anastasijai Udalovai pilnībā piederoša SIA "Asko R".

Atlikušie 67,57% "Dzintars Production" kapitāldaļu pieder AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca", kas līdz šim bija uzņēmuma vienīgā īpašniece. "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis.

Udalova aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka juridiski maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" produkcijas ražošanu īstenos uzņēmums "Dzintars Production". "Tiklīdz ražošana būs sākta tādos apmēros, lai produkcija būtu pieejama patērētājiem, sniegsim plašāku informāciju," sacīja Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar zīmolu "Dzintars" strādājošais kosmētikas ražotājs SIA "H.A.Brieger" nākamgad plāno pārsniegt 10 miljonu eiro apgrozījumu, bet peļņu plānots gūt pēc aptuveni trim gadiem, intervijā sacīja "H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja Anastasija Udalova.

Viņa pastāstīja, ka produkcija šogad Latvijā ir pārdota vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā, savukārt interneta veikalā pārdota produkcija apmēram 50 000 eiro vērtībā. Udalova atturējās prognozēt šī gada apgrozījumu, vien norādīja, ka tas varētu tuvoties 10 miljoniem eiro.

"Līdz šim sasniegtais vairāk nekā viens miljons eiro ir tikai Latvijā pārdotā produkcija. Nesen esam aizsūtījuši pirmo eksporta kravu uz Gruziju, plānojam sākt eksportu uz Uzbekistānu, ceram sākt pārdot produkciju Krievijā interneta veikalos. Pirmie četri mēneši mums ir bijuši tāds starta periods, bet vēl līdz gada beigām ir atlikuši gandrīz seši mēneši, un mēs spēsim sasniegt vēl labākus rezultātus gan eksporta tirgos, gan vietējā tirgū," sacīja Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas Finieris bērza tāsi pārvērš betulīnā

Māris Ķirsons, 05.01.2022

AS “Latvijas Finieris” kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica pētījumus un izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas, stāsta

AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā izveidota pirmā ražotne, kas bērza tāsi pārvērš augstas pievienotās vērtības bioloģiskā produktā betulīnā, kura potenciālie izmantotāji ir pārtikas piedevu, kosmētikas un medicīnisko preparātu ražotāji, raksta žurnāls Ilustrētā Zinātne.

Vairāku iepriekšējo gadu darbs ir rezultējies industriālā tehnoloģijā smalcinātas bērza tāss ražošanai un industriālā laboratorijā betulīna iegūšanai no smalcinātās bērza tāss, kas ir mērogota no zinātnieku laboratorijas izmēra, žurnālam Ilustrētā Zinātne stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis.

Uzņēmums kopā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem veica gan pētījumus, gan arī izveidoja eksperimentālās betulīna ražošanas iekārtas.

Betulīna projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu Meža nozares Kompetences centra projektos. AS “Latvijas Finieris” betulīna industriālās laboratorijas aprīkojumu radījusi sadarbībā ar metālapstrādes uzņēmumu no Iecavas. Tas zinātnieku un “Latvijas Finiera” tehnoloģiskos risinājumus pārvērta tehniskā aprīkojumā, savukārt smalcinātas tāss sagatavošanai tika iegādātas atsevišķas iekārtas, kuru darbība bija ne tikai jāsalāgo, bet arī savstarpēji jāintegrē vienotā sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izstrādā kosmētiku cilvēkiem ar rozāciju

Anda Asere, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālā grupa "Skinest Group" noslēgusi līgumu par bankrotējušā Latvijas kosmētikas un parfimērijas ražotāja "Dzintars" aktīvu iegādi.

Ražošana tika pārtraukta gandrīz pirms gada, bet to ir paredzēts atsākt šā gada oktobrī, atjaunojot daudzas darbavietas.

"Mūsu vienīgais mērķis ir glābt leģendāro preču zīmi, atsākt ražošanu un atkal pārvērst "Dzintaru" par veiksmes stāstu," darījumu komentē "Skinest Group" īpašnieks Oļegs Osinovskis, piebilstot, ka "tā viņam patiešām bija sava veida misija".

"Vēsturiski lielie rūpniecības uzņēmumi ir bijuši ekonomikas mugurkauls, un to veiksmīga darbība ir svarīga jebkurai valstij gan pragmatiski, gan emocionāli," piebilst Osinovskis. Viņaprāt, "Dzintars" ar 170 gadu vēsturi noteikti bija viens no latviešu nacionālā lepnuma simboliem.

SIA "Ritrem" - uzņēmums, kas iegādājies "Dzintara" aktīvus - ir daļa no "Skinest Group", un tā mātes uzņēmums ir Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, kas nodarbina vairāk nekā 600 cilvēku Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 06.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Kas notiks ar viesnīcām bez viesiem – tāds ir jautājums, uz kuru atbildes meklēja Dienas Bizness.

Atbilde uz jautājumu – izdzīvos viesnīcas, kuras atradīs finanšu līdzekļus darbībai periodā bez viesiem. Nozare cieši saistīta ar tūrismu, kas pandēmijas dēļ ir apstājusies.

Lasi žurnāla #DienasBizness 6.oktobra numurā:

  • viedokļi - Viesnīcas gadu noslēgs ar zaudējumiem
  • aktuāli – pandēmija mazinājusi finansiāli stipru uzņēmumu skaitu Latvijā
  • tēma - viesnīcu bizness
  • finanses - netīrās naudas “izķeršanas ”blakusefekti
  • ārpolitika - dzīve bez Londonas
  • mežizstrāde - meža nozare uz Latviju šogad atvedusi 1,25 miljardus eiro
  • tehnoloģijas – kā tehnoloģijas var uzlabot personāla atlases procesu
  • kosmētikas ražošana – pasaules milži un Latvijas celmlauži
  • brīvdienu ceļvedis - Ikars Keišs, SIA Apsara īpašnieks

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada alternatīvu zobu pastai

Ilze Žaime, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot savai veselībai un dabai draudzīgus risinājumus, Latvijā rada zobu tīrīšanas pulveri dabiskā iepakojumā.

"Esi pabeidzis labu skolu, ir laiks sākt strādāt. Kāpēc gan nedarīt to pašam sev? Kādēļ gan strādāt ofisā no plkst. 9.00 - 17.00?" par izvēli veidot savu mazo uzņēmumu biznesa portālam db.lv teic Armands Vecvanags, kurš pirms gada izveidoja SIA "Monk Island".

A. Vecvanags Latvijā atgriezās pēc bakalaura grāda industriālajā dizainā iegūšanas Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē. Laikā, kad viņš dzīvoja Nīderlandē, jaunietim bija problēmas ar veselību, ko galvenokārt veicināja tieši neveselīgs uzturs. Cieta arī viņa zobu veselība. Pēc atgriešanās dzimtenē, viņš vairāk iedziļinājās uzturā, un tam sekoja arī interese par to, kā produkti tiek ražoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka izsniegusi finansējumu papīra, kartona un dažādu plastmasas izstrādājumu ražotājam SIA “Karlsberg” 1,3 miljonu eiro apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, nekustamā īpašuma iegādei un faktoringa limitu palielināšanai.

SIA Karlsberg ir norvēģu ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi, kas savu ražotni pārcēlis uz Latviju, tādējādi sniedzot pienesumu mūsu valsts ekonomikai.

SIA Karlsberg finansējumu plāno ieguldīt ražošanas apjomu palielināšanai, jo uzņēmums noslēdzis apjomīgus sadarbības līgumus ar kosmētikas un kartona iepakojuma ražotājiem par dažādu specifisku dzērienu kārbu izgatavošanu, kuru ražošanai nepieciešamas jaunas iekārtas.

“Jaunais sadarbības līgums uzņēmumam paver jaunas attīstības iespējas. Lielo produkcijas apjomu dēļ manuāli vai daļēji manuāli produkciju saražot būtu pārāk lēni un dārgi, tāpēc plānojam savu darbību automatizēt, lai paātrinātu ražošanas procesu. Kopumā plānojam iepirkt 14 dažādas iekārtas, piemēram, kastīšu izgatavošanas, vāka un kastes ielīmēšanas, presēšanas u.c. iekārtas, ar kurām varēsim automatizēt dažādu kastīšu izgatavošanu,” stāsta SIA “Karlsberg” direktore, Daiva Stone-Kazakeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iepakojums ir gan prece, gan atkritums

Solveiga Grīsle, AS "AJ Power Recycling" vadītāja, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramu sadzīves atkritumu, no kā 28 % jeb 120 kilogramus apglabā Latvijas poligonos, gandrīz 160 kilogramus (37 %) pārstrādā vai kompostē, no apmēram 138 kg (32 %) ražo biogāzi, bet atlikušo apjomu sadedzina enerģijas ieguvei.

Kopumā Latvijā mājsaimniecības gadā rada aptuveni 820 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no tā poligonos tiek apglabāti aptuveni 230 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu (Dati: Eurostat, VARAM, 2019).

Liela daļa no šiem atkritumiem ir izlietotais iepakojums. 2020. gadā "Zero Waste Latvija" sadarbībā ar "ZAAO" un "AJ Power Recycling" veica pētījumu "Gudri šķirot – gudri pakot", kurā tika pētīts vieglā iepakojuma konteinera saturs un tajā nonākušās "kļūdas" jeb tie nepārstrādājamie iepakojumi, kas nonāk vieglā iepakojuma šķirošanas konteineros. Tika secināts, ka izlietotais iepakojums veido 22 % no visiem atkritumiem.

Ideāla iepakojuma aprites sistēma būtu sekojoša: atbildīga iepakojuma veida izvēle un izmantošana, izlietotā iepakojuma šķirošana un tā pārstrāde. Bieži runā par šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, taču nepamatoti maz tiek aktualizēta iepakojuma veida izvēle un izmantošanas vajadzība. Tieši šīs ir daļas, kas novērstu apglabāto atkritumu problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 15.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam plānā paredzēts būtisks produktivitātes un eksporta ieņēmumu pieaugums. Dienas Bizness pēta, kā uzņēmējdarbības vide vērtē plāna izstrādi un mērķus.

Plāna ambiciozais un pozitīvais mērķis, ir audzēt eksportu no 18 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. Taču šāda mērķa sasniegšana ir nereāla, ja netiek paredzēts adekvāts atbalsts eksporta veicināšanas pasākumiem.

Lasi žurnāla #DienasBizness 15. decembra numurā:

  • viedokļi - vai ambiciozie industriālās politikas mērķi ir sasniedzami?
  • tēma - valsts industriālā politika pieprasa eksporta pieaugumu
  • Eiropas Savienība - varbūt parādi vienkārši jāatceļ
  • militārais bizness - Ķīna izskatās muskuļaināka
  • patentēšana – Temperatūra patentu kontekstā ir pozitīva
  • veselība - medicīnas tūrisms uz pauzes
  • kosmētika - vietējā tirgū ielecis kosmētikas ražotājs “Marence”
  • jaunuzņēmumi - rodas Latvijā, konkurē starptautiski
  • biroji- darba vide iegūst jaunus vaibstus
  • brīvdienu ceļvedis - Ieva Kalēja, zīmola Mammalampa radītāja, SIA Mammastudio radošā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz produkcijas strauji augošo noietu pasaulē un arvien jaunu eksporta tirgu apgūšanu, Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders uzstādījis divas jaunas pildīšanas un pakošanas līnijas, kas nodrošinās līdz pat 40% lielāku ražošanas jaudu un ektīvāku procesu, informē uzņēmumā.

Jauno līniju iegādē uzņēmums investējis ap 300 000 eiro.

2020. gads Stenders ir bijis veiksmīgs un iezīmējis pozitīvas attīstības tendences, tostarp eksporta apjoma palielinājumu, galvenokārt pateicoties jaunajiem produktiem un jaunajai zīmola identitātei. Turpinot attīstību, Stenders aprīlī ir uzstādījis jaunas produktu pildīšanas un pakošanas līnijas.

Uzņēmuma spēja ātri pielāgoties sarežģītajai Covid-19 situācijai un atbilstoši reaģēt uz pārmaiņām ļāvusi iepriekšējo gadu pabeigt ar peļņu un šo gadu uzsākt ar jauniem izaugsmes plāniem, galvenokārt fokusējoties uz biznesa attīstību jaunos tirgos, ražošanas procesu efektivizēšanu un jaunu, unikālu produktu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru