Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija arvien neskaidra 

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kuru paredzēts veikt trijos posmos. Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt posmus Rēzekne–Krustpils, Daugavpils–Krustpils un Krustpils–Rīga, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci. Otrā posma ietvaros līdz 2027. gadam iecerēts elektrificēt Ventspils virzienu 376 km garumā, bet trešajā posmā līdz 2030. gadam arī Pierīgas elektrolīniju atjaunošanu.

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof., 2019. gada 18. februāris plkst. 7:47

Foto: bvef.lu.lv

Pirmā posma elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas 441 miljons eiro. Savukārt pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro. No valsts budžeta netiek plānots iedalīt līdzekļus projekta īstenošanai, tāpēc atlikušās izmaksas būs jāsedz pašam Latvijas dzelzceļam. Šis būs līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 314 kilometru garumā. Ir jau noslēgusies LDz izsludinātā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā pieteikušies četri kandidāti.

Projekta īstenošana tā dzīves ciklā no 2024. līdz 2047.gadam noteikti dos virkni pozitīvu rezultātu. Piemēram, ievērojamās investīcijas celtniecībā var atstāt pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazināt arī CO2 emisiju un uzlabot Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, kā arī samazināt transporta izmaksas.

Projektu pozitīvi vērtē arī Latgales lielāko pašvaldību vadītāji. Pēc viņu domām, mazināsies vides piesārņojums un troksnis, Rīgā no Latgales varēs nokļūt ātrāk, braucot komfortablākos vilcienos. Turklāt Latgales reģionā strādā aptuveni 38% no visiem Latvijas dzelzceļa koncerna darbiniekiem. Bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis ir norādījis, ka projekta īstenošanas gaitā ļoti ievērojama summa – vairāk nekā 300 miljoni EUR – tiks investēti tieši Latgales reģionā. Tas nozīmē, ka būs gan pasūtījumi uzņēmējiem, gan darbs un lielākas algas daudziem reģiona iedzīvotājiem. Neraugoties uz to, projekta iecere ir izraisījusi diskusiju par tā lietderību gan ekspertu, gan politiķu vidū. Pret tā īstenošanu jau priekšvēlēšanu diskusijās iestājās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Jaunās Vienotības politiķi.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kuras izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī importē produkciju no ES. Vienlaikus kravu apjomi no galvenā partnera – Krievijas – samazinās, jo tā veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Iespējas palielināt dzelzceļa pārvadājumu apjomus un uzlabot konkurētspēju būtiski arī ietekmē augstie kravu pārvadājumu tarifi, kas pašreiz ir vieni no augstākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Infrastruktūras maksa Lietuvā ir divreiz zemāka nekā Latvijā. Latvijas dzelzceļa (LDZ) tarifs 2007. gadā bija 7,8 eiro/km, bet pašlaik tas ir izaudzis līdz 11,08 eiro/km. Augstā infrastruktūras maksa samazina partneru motivāciju izvēlēties Latviju kā sadarbības partneri kravu pārvadājumos. Tāpēc nozares eksperti ceļ trauksmi par to, vai projekta izmaksas nepaaugstinās kravu pārvadājumu tarifus vēl vairāk.

Jaunievēlētais Saeimas deputāts no JKP un transporta nozares eksperts, tagad jau arī Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka projekts jāīsteno mazākā apjomā, izbūvējot tikai Rīgas – Daugavpils virzienu līdz robežai vai arī to pilnīgi atceļot. Projekts ir iesniegts jaunai izvērtēšanai, lai noskaidrotu tā lietderību un ietekmi uz valsts budžetu, kā arī tautsaimniecību kopumā.

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka ES fondu nauda projektam tika iedalīta galvenokārt CO2 izmešu samazināšanai. Atsakoties no projekta īstenošanas, pastāv bažas, ka piešķirto ES finansējumu varētu zaudēt vispār, jo grūti būs sameklēt alternatīvus projektus, kuru īstenošana palīdzētu panākt galveno mērķi – CO2 emisijas samazināšanu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 04. septembris plkst. 17:09

Pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu lietā Nr.: «AT.39813 Baltic rail» VAS «Latvijas dzelzceļš»...

2018. gada 16. augusts plkst. 9:46

SIA «LDz Infrastruktūra» dalībnieku sapulce ir veikusi izmaiņas uzņēmuma valdē, līdzās valdes...

2018. gada 17. jūlijs plkst. 9:05

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) ir parakstījusi līgumu ar «OP Corporate Bank plc.»...

2018. gada 25. jūnijs plkst. 8:02

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts...

2018. gada 29. maijs plkst. 15:35

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji 29.maijā Tallinā parakstīja vienošanos...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2019. gada 15. februāris plkst. 16:54

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora...

2019. gada 15. februāris plkst. 16:19

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un...

2019. gada 11. februāris plkst. 9:53

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

2019. gada 07. februāris plkst. 16:11

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un...

2019. gada 07. februāris plkst. 7:39

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu...

2019. gada 06. februāris plkst. 17:16

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un...

2019. gada 06. februāris plkst. 13:07

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās...

2019. gada 06. februāris plkst. 10:51

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja...

2019. gada 05. februāris plkst. 14:28

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika...

2019. gada 05. februāris plkst. 11:16

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi....