Jaunākais izdevums

AS "Latvijas gāze" akcionāru ārkārtas sapulcē šodien plānots lemt par uzņēmuma padomes sastāvu, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Ārkārtas akcionāru sapulces darba kārtībā iekļauts jautājums par "Latvijas gāzes" statūtiem jaunā redakcijā un par centrālā vērtspapīru depozitārija, kurā iegrāmatot uzņēmuma akcijas, izvēli.

Tāpat darba kārtībā iekļautas padomes vēlēšanas un atlīdzības noteikšana padomei, kā arī revīzijas komitejas vēlēšanas un atlīdzības noteikšana revīzijas komitejai.

Padomes vēlēšanas nepieciešamas, ņemot vērā iepriekšējo padomes locekļu Nikolasa Merigo Kuka, Ērika Atvara un Hansa Pētera Florena paziņojumus par padomes locekļa amata atstāšanu līdz ar uzņēmumam "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju pārdošanu trīs "Latvijas gāzes" valdes locekļiem - Aigaram Kalvītim, Elitai Dreimanei un Egīlam Lapsalim piederošai speciāla mērķa kompānijai SIA "Energy Investments".

Akcionāru sapulcē plānots uzņēmuma padomē apstiprināt Valentīnu Bļugeru, Nikolaju Dorofejevu, Guntaru Reidzānu, Edgaru Bunci, Matiasu Kolenbahu, Oliveru Gīzi, Kristianu Janzenu, Jeļenu Mihailovu, Juriju Ivanovu, Kirilu Seļezņovu, Vitāliju Hatjkovu, kā arī Kirilu Neujminu.

Padomes locekļiem plānots noteikt ikmēneša atlīdzību 2845 eiro apmērā, savukārt padomes priekšsēdētājam - 4268 eiro apmērā, bet padomes priekšsēdētāja vietniekiem atalgojums plānots 3557 eiro apmērā.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē paredzētas revīzijas komitejas vēlēšanas un atlīdzības noteikšana revīzijas komitejai.

No "Latvijas gāzes" revīzijas locekļa amatā plānots ievēlēt Antonu Beļevitinu, Jāni Mežielu un Marku Maizenbergu. Katram revīzijas komitejas loceklim atalgojumu plānots noteikt 10 000 eiro apmērā gadā pēc nodokļu nomaksas.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valde sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci šā gada 22.februārī plkst.10 Vagonu ielā 20, Rīgā. "Latvijas gāzes" valde nodrošinās iespēju akcionāriem balsot pirms sapulces un sapulcei pieslēgties attālināti, fiziski neierodoties uz sapulci.

Ieraksta datums akcionāru dalībai "Latvijas gāzes" ārkārtas akcionāru sapulcē ir 2024.gada 14.februāris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties sapulcē 2024.gada 22.februārī, kā arī balsot rakstveidā pirms akcionāru sapulces.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, kas ir par 32,5% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 40,824 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija sankciju sarakstā iekļāvusi AS "Latvijas gāzes" padomes locekļus, kas pārstāv "Gazprom", bet Krievijas iekļaušana ārzonu teritoriju sarakstā faktiski liegusi "Latvijas gāzei" piedalīties Latvijas publiskajos iepirkumos, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sankciju sarakstā iekļauts "Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētājs Kirils Seļezņovs un Jeļena Mihailova.

Raidījums gan norāda - kamēr ministrijas "kārtoja papīrus", lai Krieviju ārzonu sarakstā iekļautu, "Latvijas gāze" vēl paspēja uzvarēt iepirkumos par līgumiem vairāk nekā pusotra miljona eiro vērtībā. To, cik ienesīgs "Latvijas gāzes" bizness varētu būt Krievijai, gan krietni iegrožot varētu iniciatīva maksājumus uz ārzonām aplikt ar 90% nodokli.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot, ka pastāv izņēmums, raidījumam skaidro, ka kurināmo no "Latvijas gāzes" nedrīkst pirkt iestādes, kas to izmantos savu telpu apkurei, taču gāzi izņēmuma kārtā var pirkt siltumapgādes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Panākta vienošanās par turpmākajiem Latvijas gāzes vadības izpirkuma soļiem

LETA,18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāzes valdes locekļi kopā ar Rietumu banku plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas

LETA,05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Akciju iegāde notikusi uzsāktā vadības izpirkuma procesā.

Pirkuma darījums noticis starp Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II" un SIA "Energy Investments" par visu "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju atpirkumu.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka vadības izpirkuma process dos iespēju noturēt "Latvijas gāzes" pozīcijas kā vienam no Baltijas enerģētikas līderiem, kā arī būt inovatīvu produktu un pakalpojumu līderim atbilstoši vadošo starptautisko tirgu tendencēm.

Uzņēmuma paziņojumā biržai teikts, ka jaunajās enerģētikas tirgus realitātēs pastāv nepieciešamība nodrošināt sabalansētu dažādu energoresursu produktu pieejamību, vienlaikus piedāvājot arī adekvātas un konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas Latvijas ražošanas uzņēmumiem. Tāpat uz ilgtermiņu vērsta politika paredz iespējas nodrošināt Latvijas mājsaimniecību pieprasījumu bez dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons,12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža "Nasdaq Riga" apstiprinājusi AS "Latvijas gāze" pieteikumu par akciju izslēgšanu no Baltijas Otrā saraksta, liecina biržas paziņojums.

Par pēdējo akciju kotācijas dienu teikts piektdien, 23.augusts.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" akcionāri 19.jūnija kārtējā akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus.

Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums, pēc kura uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014% jeb 5553 akcijas, lai gan piedāvājums attiecās uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena tika noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājums bija izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" akcionāri sapulcē 19.jūnijā lems par uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" pārstāve Anastasija Petere aģentūrai LETA sacīja, ka akciju izslēgšana no regulētā tirgus ir akcionāru, nevis "Latvijas gāzes" lēmums, un līdz akcionāru sapulcei plašāku skaidrojumu par to ir grūti sniegt.

Vienlaikus tiks lemts par "Latvijas gāzes" akciju konversiju, statūtiem jaunā redakcijā un izvēlēties centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatot akcijas.

Tāpat plānots lemt par 2023.gada pārskata apstiprināšanu un zaudējumu segšanu. Jau ziņots, ka uzņēmums pērn cietis 56,911 miljonu eiro zaudējumus.

Darba kārtībā ir arī zvērināta revidenta ievēlēšana un atlīdzības noteikšana, kā arī atlīdzības noteikšana iepriekšējam "Latvijas gāzes" padomes loceklim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šā gada 16.augustu, AS "Latvijas gāze" valdē atkārtoti ievēlēts Aigars Kalvītis, Elita Dreimane, Deniss Jemeļjanovs un Egīls Lapsalis, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Valdes pilnvaru termiņš noteikts viens gads.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Kalvītis, bet valdes priekšsēdētāja vietnieka - Jemeļjanovs.

LETA jau rakstīja, ka "Latvijas gāzes" koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš. "Latvijas gāzes" apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, bet peļņa - 40,8 miljoni eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai graudu tranzīta iespējamais aizliegums ir šāviens savā kājā?

Jānis Kasalis, Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis,18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nemierīgos starptautiskajos apstākļos Baltijā reģistrēts apjomīgs darījumu skaits

Db.lv,19.02.2024

Zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgū reģistrēti kopumā 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja “Ellex” veidotais uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu pārskats “Baltic M&A Monitor”, kas tapis sadarbībā ar “Mergermarket”.

Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. g. notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. g.), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642 darījumi), bet kopējā darījumu vērtība ir par 26% mazāka (741,5 miljardi eiro).

“Jāņem vērā, ka 2021. un 2022. gadā tika noslēgts rekordliels darījumu skaits, un arī to vērtība bija iespaidīga. Tas, ka pērn ir bijis trešais lielākais darījumu skaits kopš 2008. gada, liecina, ka investoru interese ir saglabājusies augsta par spīti procentu likmju kāpumam, inflācijai un ģeopolitisko risku straujam pieaugumam. Darījumu skaita kritums Baltijā ir līdzīgs Eiropas tendencēm, jo daudzi investori pērn nogaidīja pirms spert izšķirošus soļus un veikt savus ieguldījumus. Raugoties uz priekšu, var teikt, ka esam piesardzīgi optimistiski, jo investori meklē labas ieguldīšanas iespējas, un virkne uzņēmumu Baltijā ir gana konkurētspējīgi un apveltīti ar lielu izaugsmes potenciālu. Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latvijā, jāpiemin enerģētika, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe. Iespējams, valsts apņemšanās attīstīt ražotnes aizsardzības sektorā ar laiku radīs investoru interesi par ieguldījumiem šajā sektorā,” norāda zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" ir pilnībā gatava jaunajai apkures sezonai, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas valdes loceklis Egīls Lapsalis.

Uzņēmums ar klientiem ir noslēdzis līgumus par nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, un tas šobrīd tiek iesūknēts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Komentējot tirgus tendences, Lapsalis sacīja, ka prognozes norāda uz zemākām dabasgāzes izmaksām, nekā tās bija iepriekšējā apkures sezonā.

Daļa no "Latvijas gāzes" klientiem ir noslēguši fiksētas dabasgāzes cenas līgumus, tādēļ šie klienti jau šobrīd var paredzēt savas izmaksas par dabasgāzi apkures sezonā. Savukārt klientu, kuriem ir noslēgti mainīgas cenas līgumi, izmaksas par dabasgāzi būs atkarīgas no tirgus situācijas dabasgāzes piegādes brīdī.

Mainīgie faktori ir vairāki - gaisa temperatūra ārā, pārvades gāzes vadu remontdarbi, streiki dabasgāzes piegādātāju dabasgāzes ieguves vietās, sastrēgumi dabasgāzes ieejas/izejas punktos dabasgāzes pieprasījuma palielinājuma dēļ, Eiropas Savienības dabasgāzes krātuvēs iesūknētās dabasgāzes daudzums, alternatīvo energoresursu un atjaunojamo energoresursu pieejamība un cenu svārstības, dabas stihijas un ģeopolitiskie faktori, sacīja Lapsalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cenas Latvijā 2024. gadā- kam pieaugs, kam kritīsies?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists,26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē.

Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem, inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.

Vai inflācija un cenas augs?

Dzīves dārdzības perspektīvas šogad tiešām ir nedaudz pasliktinājušās, taču lielam satraukumam nav pamata. Īss pārskats par galvenajiem notikumiem izejvielu tirgos, to iespējamo ietekmi uz Latviju un cenām:

Runājot par notikumiem, kas nav tieši saistīti ar izejvielu cenām, ilglietošanas preču cenas turpinās pakāpeniski samazināties. To cenas vēsturiski bija stabilas vai drīzāk lejupejošas, ko nosaka tehnoloģiju attīstība. Pandēmijas laikā tās krasi pieauga ražošanas un transporta jaudu ierobežojumu dēļ. Tagad tās atgriežas pie ilglaicīgās tendences. Savukārt lielākā daļa pakalpojumu cenu turpinās augt diezgan strauji, to nosaka darba algu kāpums Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija gadiem ilgi ir pārāk maz investējusi pētniecībā un izglītībā, kas tagad ir viens no iemesliem atpalicībai no kaimiņvalstīm, intervijā atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pēc viņas teiktā, finanšu krīzes laikā Latvija piedzīvoja smago "piezemēšanos", kas ietekmēja turpmākās atšķirības Baltijas valstu ekonomiskās attīstības trajektorijās.

"Nereti izskan pārmetumi valdībai, ka 2008.gada krīzes laikā jostas savilkšana bija pārāk smaga, ka valdība nav pareizi rīkojusies, tādēļ mēs tagad atpaliekam no kaimiņvalstīm. Bet es uzskatu, ka cīņa ar krīzes sekām bija profesionāli korekta. Cēloņi šai krīzei jāmeklē "gāze grīdā" politikā, kura tika īstenota uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kas kombinācijā ar globālo finanšu krīzi smagi ietekmēja Latviju un tās iedzīvotājus," sacīja Šteinbuka.

Pēc finanšu krīzes, periodā no 2013. līdz 2019.gadam, izaugsme bija mērena, norādīja FDP vadītāja, piebilstot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji par 2,6% gadā, tādēļ kopš 2016.gada kaimiņvalstu IKP rādītāji apsteidza Latviju, turklāt šīs atšķirības turpina pieaugt joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas investīciju kompānija "Infortar" dividendēs par pagājušo gadu izmaksās rekordlielu summu - 61 miljonu eiro jeb trīs eiro par akciju, liecina kompānijas sniegtā informācija Tallinas biržai.

"Infortar" aktīvu vērtība pērn pieauga līdz 1,46 miljardiem eiro, ieņēmumi sasniedza 1,085 miljardus eiro un peļņa bija 294 miljoni eiro, tādējādi biznesa apmēra dubultošanās un tīrās peļņas trīskāršošanās ļauj uzņēmuma valdei ierosināt izmaksāt rekordlielas dividendes.

Investīciju kompānijas valdes priekšsēdētājs Ains Hanšmits uzsvēra, ka galvenais veiksmīgā snieguma dzinējspēks ir pārrobežu izaugsme, arvien jaunas investīcijas paplašināšanā un grupas uzņēmumu spēja pielāgoties.

Hanšmits teica, ka valde ierosina vairāk nekā 5200 "Infortar" akcionāru izmaksāt vienas no Tallinas biržas vēsturē lielākajām dividendēm. Dividendes par 2023.gadu plānots izmaksāt divās daļās - vienu līdz jūnijam un otru daļu - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metsatek uzstāda robotizētu metināšanas iekārtu kokvedēju virsbūvju ražošanai

Db.lv,17.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokvedēju virsbūvju ražošanas uzņēmuma Metsatek ražotnē tika atklāta Latvijā pirmā robotizētā metināšanas iekārta kokvedēju virsbūvju ražošanai.

Ar tās palīdzību Metsatek varēs palielināt ražošanas apjomu un uzlabot darba vidi darbiniekiem.

“Ar robotizēto metināšanas iekārtu tagad varam veikt vismaz divas reizes vairāk metināšanas darba stundu. Primāri ar to šobrīd tiek veikta kravas balstu metināšana. Mūsu klientiem šī ražošanas modernizācija nozīmē iespēju jau šobrīd pasūtīt jaunu kokvedēja virsbūvi ar augstākās kvalitātes kravas balstiem vai veikt esošo nomaiņu saskaņā ar jaunākajiem kravas pārvadājumu regulējumiem, kas Latvijā stāsies spēkā no 1.janvāra – kravas balstu platums drīkstēs būt 2.60m, “ atklāj Guntis Bukalders, Metsatek vadītājs.

Robotizētās metināšanas iekārtas uzstādīšana ir pirmais no četriem plānotajiem Metsatek ražotnes modernizācijas etapiem. Jau tuvākajos mēnešos plānots uzstādīt lielgabarīta krāsošanas un skrotēšanas kameras un CNC metāla lokāmo presi. Kopējās investīcijas ir teju 600 000 eiro apmērā. Šīs modernizācijas stratēģija stiprinās uzņēmuma uzņemto kursu – pārliecinoša līdera pozīcija kokvedēju virsbūvju ražošanā Baltijā un klientu loka paplašināšana Skandināvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv,15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru