Finanses

Latvijas iedzīvotāji par labāko ieguldījumu uzskata nekustamā īpašuma iegādi

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotāji par labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi uzskata nekustamā īpašuma iegādi (47%), kam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%), liecina Swedbank veiktais pētījums.

Tiesa, ja runā par reālo rīcību, cilvēki ievērojami biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīst pensiju 3.līmeni (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumus (17%).

Kopumā cilvēku naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos Latvijā turpina augt, lielāko apjomu sasniedzot tieši depozītu uzkrājumiem un naudai kontā (59%) un pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem (28%). Pēdējo 10 gadu laikā būtisku pieaugumu piedzīvojuši arī citi finanšu ieguldījumu veidi, piemēram, ieguldījumu apjoms uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā pieaudzis 9 reizes, pensiju 3. līmeņa uzkrājumi pieauguši gandrīz 4 reizes un tiešie ieguldījumi vērtspapīros – 2 reizes.

Taujāti – ja šobrīd apsvērtu iespēju ieguldīt naudu kādā bankas uzkrājumu produktā, kādu termiņu izvēlētos – vairums (30%) norādījuši termiņu no 1 līdz 3 gadiem. Katrs piektais (19%) būtu gatavs ieguldīt līdzekļus uz 5 gadiem un ilgāk, savukārt 16% uz 4 līdz 5 gadiem. Jānorāda, ka ieguldījumu termiņš ir cieši saistīts ar iedzīvotāju vecumu un ienākumiem – jaunāki cilvēki ar augstākiem ienākumiem salīdzinoši biežāk ir gatavi veikt ilgtermiņa ieguldījumus (uz laiku, kas ilgāks par 5 gadiem).

Atbildot uz jautājumu, kādiem finanšu ieguldījumiem dotu priekšroku, katrs trešais (28%) norādījis – ieguldījumiem ar pamatsummas garantijām un lielākām peļņas iespējām. 25% izvēlētos ieguldījumus ar nelieliem, bet garantētiem peļņas procentiem, savukārt 20% - ieguldījumus ar lielākām peļņas iespējām un jau gatavus, profesionāļu pārvaldītus risinājumus. Katrs desmitais aptaujātais (9%) gatavs ieguldījumiem ar lielākām peļņas iespējām un paša iesaisti, ietekmējot, kur ieguldījumi veicami. Lai gan ieguldījumus ar garantijām izvēlētos vairāk kā puse aptaujāto, aug to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas pelnīt vairāk un izmantot gatavus, profesionāļu pārvaldītus risinājumus.

«Šis ir laiks, kad vērojama ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju kopējais uzkrāto līdzekļu apjoms turpina palielināties. Tai pat laikā depozītu procentu likmes saglabājas zemas un aug inflācijas rādītāji. Tāpēc aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to – kā veikt gudrus ieguldījumus, lai tie ne tikai spētu saglabāt savu vērtību, bet arī pelnītu. Pēdējos gados finanšu tirgos ir piedzīvots vērā ņemams pieaugums, kas deva iespēju ieguldītājiem, tai skaitā arī pensiju 3. līmeņa un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas klientiem, nopelnīt. Turpmākās tendences un pieauguma iespējas finanšu tirgos ietekmēs gan prognozes par ekonomikas izaugsmi, gan uzņēmumu peļņas rādītāji. Papildus svārstīgumu var radīt politiskie riski. Šādos finanšu tirgus nenoteiktības apstākļos, trīs lietas, ko ņemt vērā, veicot ieguldījumus, būtu – diversifikācija (lai nepalaistu garām kopējo tirgus kāpumu un samazinātu risku ieguldīt neveiksmīgi), atbilstošas stratēģijas izvēle (Īstermiņā tie būtu mierīgāki ieguldījumi, ilgtermiņā - var raudzīties aktīvāku ieguldījumu virzienā) un ieguldījumu veikšanas regularitāte (samazinās risku, ka ieguldījumi veikti nelaikā un dod iespēju iegādāties aktīvus par zemākām cenām tirgus kritumu brīžos),» uzsver Swedbank Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls.

«Ja skatāmies uz Latvijas mājokļu tirgu kā uz iespējamo investīciju objektu, tad salīdzinot ar kaimiņvalstīm, aktivitāte tajā ir salīdzinoša zema un mēs redzam potenciālu iespēju izaugsmei. Lai arī tirgū lielākā daļa darījumu joprojām notiek sērijveida dzīvokļu segmentā, aizvien pieaug jauno, sevišķi ekonomiskā segmenta (līdz 1500 eiro/m2), projektu attīstība un pārdošanas apjomi tajos. Tomēr izvērtējot nekustamo īpašumu kā investīciju objektu, jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, daļas iedzīvotāju pārcelšanās no Rīgas uz netālu esošajām apdzīvotām vietām, tirgus piesātinājums katrā no īpašumu segmentiem, īres tirgus specifika un citas,» norāda Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

Kopumā aizvadītais gads finanšu tirgos bijis izteikti svārstīgs. To ietekmēja gan bažas par Ķīnas izaugsmes tempu samazināšanos gada sākumā, gan jūnijā notikušais referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, gan arī novembrī notikušās ASV prezidenta vēlēšanas ar Donalda Trampa nākšanu pie varas. Neskatoties uz to, akciju tirgi piedzīvoja būtisku pieaugumu, ASV akciju indeksiem sasniedzot pat jaunas virsotnes. Prognozes rāda, ka šī tendence varētu turpināties, gadījumā, ja jaunā ASV prezidenta fiskālā politika tiks veiksmīgi īstenota. Vērts norādīt, ka vēsturiski ASV akciju tirgus labākus rezultātus uzrādījis, esot ievēlētam demokrātu prezidentam. Savukārt pēc republikāņu prezidenta ievēlēšanas rezultāti vēsturiski bijuši vājāki.

Savukārt Eiropas akciju tirgus izaugsmi varētu balstīt joprojām spēcīgie ECB monetārie stimuli, kā arī, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, pievilcīgie uzņēmumu novērtējumi. Lielākie riski šogad saistāmi ar politiku – gaidāmajām vēlēšanām Francijā, Vācijā un Nīderlandē, kā arī Brexit reāla uzsākšana. Izejvielu cenu līmenis vai tā svārstības varētu būt pamatā attīstības tirgus izaugsmei. Akciju tirgus novērtējumi, salīdzinot ar attīstītajiem tirgiem, šobrīd ir daudz pievilcīgāki. Tomēr jāņem vērā, ka nenoteiktības apstākļos attīstības tirgi ir daudz jūtīgāki un investori mēdz no tiem izņemt ieguldījumus daudz straujāk. Visbeidzot – lai gan iedzīvotāji bieži min zeltu kā pievilcīgu ieguldījumu veidu - tas joprojām ir diezgan riskants ieguldījuma veids, kura cena no 2012. gadā sasniegtā maksimuma joprojām ir vairāk nekā par 30% zemāka. Zelta cenas svārstības lielā mērā ietekmē tieši pieprasījums un piedāvājums.

Ja līdz šim zemās inflācijas dēļ naudas vērtība būtiski nesamazinājās, tad šobrīd inflācija ir atgriezusies. Procentu likmes pamazām augs, bet inflācija augs straujāk. Tādējādi, ja uzkrājums tiek turēts skaidrā naudā vai kā noguldījums, tad uzkrājuma pirktspēja saruks. Lai no tā izvairītos, ir jāmeklē citi uzkrājumu un ieguldījumu veidi, stāsta Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kad burbulis Zviedrijā sprāgs, kreditēšanas prasības kļūs stingrākas

Natālija Poriete, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rosina regulējumu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības reģistrēšanu un uzraudzību

Lelde Petrāne, 31.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības pietiekamu uzraudzību, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu.

Tā mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī sekmēt stabilu, drošu un uzticamu nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, skaidro ministrijā.

Par šāda regulējuma nepieciešamību norādot arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.

Likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt tas neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu. Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Latvijā vajadzētu ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru

LETA, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir neviennozīmīgs, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Piektdaļa uzskata, ka tirgus drīzāk stagnē, kamēr tikpat liela daļa ir pretējās domās un uzskata, ka tirgus attīstās ļoti strauji un vērojama tā pārkaršana. Savukārt nepilna piektdaļa (17%) uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās stabili un saprātīgos tempos. Kopumā, pēc iedzīvotāju domām, nekustamā īpašuma tirgu šobrīd raksturo cenu kāpums atsevišķos segmentos (29%) un kvalitatīva piedāvājuma trūkums reģionos (27%). Tai pat laikā ik gadu pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties sev mājokli un tuvāko divu gadu laikā šādu domu apsver 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Vērtējot iedzīvotāju priekšstatus par nekustamā īpašuma tirgus attīstību, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis norāda: «Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nekustamā īpašuma tirgus ir attīstījies vienmērīgi, bez pārmērībām, un par tirgus pārkaršanu šobrīd runāt būtu pāragri. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā, lai arī aug, šobrīd ir aptuveni 25% līdz 30% zem pirmskrīzes augstākā punkta jeb vidēji 1027 eiro kvadrātmetrā. Arī aktivitāte ir zemāka nekā tolaik, un cilvēki daudz piesardzīgāk izvērtē iespējas iegādāties mājokli un šim nolūkam aizņemties. Zīmīgi, ka lielākā piesardzība šobrīd ir novērojama tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinājumam – Viļņā vidējā cena par kvadrātmetru šogad sasniegusi 1488 eiro, savukārt Tallinā – 1746 eiro, taču pirms pieciem gadiem vidējā cena abās valstīs bija 1100 eiro kvadrātmetrā. Cenu pieaugumu kaimiņvalstīs sekmējis salīdzinoši lielais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem. Tai pat laikā Latvijā nekustamais īpašums ir vispieejamākais visā Baltijā, jo algu kāpums pie mums pārsniedz nekustamā īpašuma cenu kāpumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz 18.aprīlim jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma

Žanete Hāka, 13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 18. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma gan tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada martā pārsniedza 711,44 eiro, gan tām personām, kurām kopējie ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas kādā no šī gada 1. ceturkšņa mēnešiem (janvāris – marts) bija no 142,30 līdz 711,44 eiro.

Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 3.maijam.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti[1].

Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FM: Piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs NĪN aprēķināšanas kārtību nākamajā gadā

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību 2021.gadā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atgādināja, ka Ministru kabinets 2019.gada oktobrī uzdeva TM un FM izstrādāt priekšlikumu, lai jaunās kadastrālās vērtības un izmaiņas NĪN politikā varētu stāties spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

"Ministru kabineta uzdevumi ir doti atbilstoši ministriju kompetencei un paredz to secīgu izpildi tikai pēc TM uzdevuma - jauno kadastrālo vērtību sagatavošanas - izpildes, FM paredzot pienākumu sākt NĪN politikas izstrādi un saskaņošanu, nodrošinot, ka Ministru kabinetā jauns NĪN regulējums tiktu iesniegts 12 mēnešu laikā no prognozēto kadastrālo vērtību publiskošanas dienas," norādīja FM.

Ministrijā norādīja, ka tādējādi Ministru kabinets jau ir paredzējis loģisku pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām un jauno NĪN politiku tikai no 2022.gada, ļaujot savlaicīgi un secīgi visiem nodokļu maksātājiem un nodokļa administrācijām iepazīties ar jaunajām kadastrālajām vērtībām un paredzamo nodokļa politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt

Lelde Petrāne, 20.07.2020

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Igauņi saskata Rīgas nekustamā īpašuma tirgus potenciālu

Monta Glumane, 26.02.2019

(No kreisās) Igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja). Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izveidots fonds New Hanza Capital Fund 2017 komerciālā īpašuma iegādei Vācijā

Žanete Hāka, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar vienu no vadošajiem Vācijas alternatīvo ieguldījumu fondu administrācijas pakalpojumu sniedzējiem IntReal, 2017. gada septembrī Vācijā tika nodibināts nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu fonds New Hanza Capital Fund 2017, informē ABLV Bank.

Fonda darbība būs saistīta ar komerciālā nekustamā īpašuma iegādi Vācijā — naudas plūsmu radošiem biroju aktīviem. Uzsākot savu darbību, fonds ir piesaistījis sākotnējo kapitālu 60 miljonu eiro apmērā.

Nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu fonda New Hanza Capital Fund 2017 pārvaldnieks ir IntReal, kas koncentrējas vienīgi uz īpašumu fondu veidošanu un nodošanu pārvaldīšanā trešām personām. Savukārt šī fonda aktīvu iegādi un pārvaldīšanu, saskaņā ar sadarbības līgumu, nodrošinās New Hanza Capital, AS.

«Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar IntReal, esam uzsākuši darbību starptautiskā mērogā. Vācijas nekustamā īpašuma tirgus ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus Eiropā un tas strauji attīstās. Fonda ieguldījumu mērķa pilsētas ir Minhene, Hamburga un galvaspilsēta Berlīne, straujāk augošās lielās pilsētas Vācijā. Ieguldījumi šo pilsētu komercīpašumos nodrošina prognozējamu ilgtermiņa ienesīgumu» atzīmēja New Hanza Capital, AS izpilddirektors Andris Kovaļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas, paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma.

Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Twino dibinātājs nekustamajā īpašumā plāno ieguldīt līdz 26 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks investējis vairākos vērienīgos nekustamā īpašuma objektos Rīgā, ar mērķi attīstīt augstas kvalitātes mūsdienīgus nekustamā īpašuma projektus mājokļu segmentā.

Kopumā pirmo trīs nekustamā īpašuma objektu attīstībā Rīgā (Kuģu iela, Dainas iela un Valguma iela) plānots ieguldīt līdz pat 26 miljoniem eiro, izveidojot 270 mūsdienīgas sabiedrības prasībām atbilstošus augstas kvalitātes dzīvokļus. Šis ir pirmais investīciju posms, kam jau drīzumā sekos nākamie nekustamā īpašuma iegādes darījumi un attīstības projekti.

Tostarp augustā A.Brokam piederošais uzņēmums izsolē par 2,08 miljoniem eiro iegādājies nekustamā īpašuma objektu Rīgā, Kuģu ielā 13, kas atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā un sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Minētajā īpašumā plānots ieguldīt investīcijas 5 līdz 6 miljoni eiro apjomā, gada laikā kopš būvniecības darbu uzsākšanas, atjaunojot 48 (1-4 istabu) dzīvokļus un 7 biroja telpas. Paralēli iecerēta arī daudzdzīvokļu ēku būvniecība Rīgā, Dainas ielā, kā arī Valguma ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma attīstītāji aicina jauno valdību uzlabot investīciju vidi nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID brīdina, ka pārdodot nekustamo īpašumu, var būt jāmaksā nodoklis

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši).

Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 eiro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 eiro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 eiro (20 000x 20%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Publiskajai apspriešanai nodots palielināto kadastrālo vērtību projekts

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājuši projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Jaunās kadastrālās vērtības ir noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju.

TM un VZD 15.jūlijā ir nodevuši projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: "Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru