Latvijas iedzīvotāji par labāko ieguldījumu uzskata nekustamā īpašuma iegādi 

Latvijas iedzīvotāji par labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi uzskata nekustamā īpašuma iegādi (47%), kam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%), liecina Swedbank veiktais pētījums.

Žanete Hāka, 2017. gada 26. janvāris plkst. 16:40

Foto: Edijs Pālens/LETA

Tiesa, ja runā par reālo rīcību, cilvēki ievērojami biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīst pensiju 3.līmeni (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumus (17%).

Kopumā cilvēku naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos Latvijā turpina augt, lielāko apjomu sasniedzot tieši depozītu uzkrājumiem un naudai kontā (59%) un pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem (28%). Pēdējo 10 gadu laikā būtisku pieaugumu piedzīvojuši arī citi finanšu ieguldījumu veidi, piemēram, ieguldījumu apjoms uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā pieaudzis 9 reizes, pensiju 3. līmeņa uzkrājumi pieauguši gandrīz 4 reizes un tiešie ieguldījumi vērtspapīros – 2 reizes.

Taujāti – ja šobrīd apsvērtu iespēju ieguldīt naudu kādā bankas uzkrājumu produktā, kādu termiņu izvēlētos – vairums (30%) norādījuši termiņu no 1 līdz 3 gadiem. Katrs piektais (19%) būtu gatavs ieguldīt līdzekļus uz 5 gadiem un ilgāk, savukārt 16% uz 4 līdz 5 gadiem. Jānorāda, ka ieguldījumu termiņš ir cieši saistīts ar iedzīvotāju vecumu un ienākumiem – jaunāki cilvēki ar augstākiem ienākumiem salīdzinoši biežāk ir gatavi veikt ilgtermiņa ieguldījumus (uz laiku, kas ilgāks par 5 gadiem).

Atbildot uz jautājumu, kādiem finanšu ieguldījumiem dotu priekšroku, katrs trešais (28%) norādījis – ieguldījumiem ar pamatsummas garantijām un lielākām peļņas iespējām. 25% izvēlētos ieguldījumus ar nelieliem, bet garantētiem peļņas procentiem, savukārt 20% - ieguldījumus ar lielākām peļņas iespējām un jau gatavus, profesionāļu pārvaldītus risinājumus. Katrs desmitais aptaujātais (9%) gatavs ieguldījumiem ar lielākām peļņas iespējām un paša iesaisti, ietekmējot, kur ieguldījumi veicami. Lai gan ieguldījumus ar garantijām izvēlētos vairāk kā puse aptaujāto, aug to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas pelnīt vairāk un izmantot gatavus, profesionāļu pārvaldītus risinājumus.

«Šis ir laiks, kad vērojama ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju kopējais uzkrāto līdzekļu apjoms turpina palielināties. Tai pat laikā depozītu procentu likmes saglabājas zemas un aug inflācijas rādītāji. Tāpēc aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to – kā veikt gudrus ieguldījumus, lai tie ne tikai spētu saglabāt savu vērtību, bet arī pelnītu. Pēdējos gados finanšu tirgos ir piedzīvots vērā ņemams pieaugums, kas deva iespēju ieguldītājiem, tai skaitā arī pensiju 3. līmeņa un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas klientiem, nopelnīt. Turpmākās tendences un pieauguma iespējas finanšu tirgos ietekmēs gan prognozes par ekonomikas izaugsmi, gan uzņēmumu peļņas rādītāji. Papildus svārstīgumu var radīt politiskie riski. Šādos finanšu tirgus nenoteiktības apstākļos, trīs lietas, ko ņemt vērā, veicot ieguldījumus, būtu – diversifikācija (lai nepalaistu garām kopējo tirgus kāpumu un samazinātu risku ieguldīt neveiksmīgi), atbilstošas stratēģijas izvēle (Īstermiņā tie būtu mierīgāki ieguldījumi, ilgtermiņā - var raudzīties aktīvāku ieguldījumu virzienā) un ieguldījumu veikšanas regularitāte (samazinās risku, ka ieguldījumi veikti nelaikā un dod iespēju iegādāties aktīvus par zemākām cenām tirgus kritumu brīžos),» uzsver Swedbank Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls.

«Ja skatāmies uz Latvijas mājokļu tirgu kā uz iespējamo investīciju objektu, tad salīdzinot ar kaimiņvalstīm, aktivitāte tajā ir salīdzinoša zema un mēs redzam potenciālu iespēju izaugsmei. Lai arī tirgū lielākā daļa darījumu joprojām notiek sērijveida dzīvokļu segmentā, aizvien pieaug jauno, sevišķi ekonomiskā segmenta (līdz 1500 eiro/m2), projektu attīstība un pārdošanas apjomi tajos. Tomēr izvērtējot nekustamo īpašumu kā investīciju objektu, jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, daļas iedzīvotāju pārcelšanās no Rīgas uz netālu esošajām apdzīvotām vietām, tirgus piesātinājums katrā no īpašumu segmentiem, īres tirgus specifika un citas,» norāda Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere.

Kopumā aizvadītais gads finanšu tirgos bijis izteikti svārstīgs. To ietekmēja gan bažas par Ķīnas izaugsmes tempu samazināšanos gada sākumā, gan jūnijā notikušais referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, gan arī novembrī notikušās ASV prezidenta vēlēšanas ar Donalda Trampa nākšanu pie varas. Neskatoties uz to, akciju tirgi piedzīvoja būtisku pieaugumu, ASV akciju indeksiem sasniedzot pat jaunas virsotnes. Prognozes rāda, ka šī tendence varētu turpināties, gadījumā, ja jaunā ASV prezidenta fiskālā politika tiks veiksmīgi īstenota. Vērts norādīt, ka vēsturiski ASV akciju tirgus labākus rezultātus uzrādījis, esot ievēlētam demokrātu prezidentam. Savukārt pēc republikāņu prezidenta ievēlēšanas rezultāti vēsturiski bijuši vājāki.

Savukārt Eiropas akciju tirgus izaugsmi varētu balstīt joprojām spēcīgie ECB monetārie stimuli, kā arī, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, pievilcīgie uzņēmumu novērtējumi. Lielākie riski šogad saistāmi ar politiku – gaidāmajām vēlēšanām Francijā, Vācijā un Nīderlandē, kā arī Brexit reāla uzsākšana. Izejvielu cenu līmenis vai tā svārstības varētu būt pamatā attīstības tirgus izaugsmei. Akciju tirgus novērtējumi, salīdzinot ar attīstītajiem tirgiem, šobrīd ir daudz pievilcīgāki. Tomēr jāņem vērā, ka nenoteiktības apstākļos attīstības tirgi ir daudz jūtīgāki un investori mēdz no tiem izņemt ieguldījumus daudz straujāk. Visbeidzot – lai gan iedzīvotāji bieži min zeltu kā pievilcīgu ieguldījumu veidu - tas joprojām ir diezgan riskants ieguldījuma veids, kura cena no 2012. gadā sasniegtā maksimuma joprojām ir vairāk nekā par 30% zemāka. Zelta cenas svārstības lielā mērā ietekmē tieši pieprasījums un piedāvājums.

Ja līdz šim zemās inflācijas dēļ naudas vērtība būtiski nesamazinājās, tad šobrīd inflācija ir atgriezusies. Procentu likmes pamazām augs, bet inflācija augs straujāk. Tādējādi, ja uzkrājums tiek turēts skaidrā naudā vai kā noguldījums, tad uzkrājuma pirktspēja saruks. Lai no tā izvairītos, ir jāmeklē citi uzkrājumu un ieguldījumu veidi, stāsta Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

No šīs sadaļas
2017. gada 27. janvāris plkst. 11:42

Video tiešraides ceremonijā, ko vienlaicīgi vadīja Nasdaq Baltijas biržas Tallinā, Rīgā...

2017. gada 26. janvāris plkst. 15:44

Jaunajam nodokļu režīmam jāveicina Latvijas virzība uz  modernu, inovatīvu ekonomiku, tā...

2017. gada 26. janvāris plkst. 15:40

Ceturtdien, 26.janvārī, Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē kredītiestādēm par tiesībām...

2017. gada 26. janvāris plkst. 15:19

No šā gada 1.februāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klienti ārpus Rīgas klātienē...

2017. gada 26. janvāris plkst. 14:11

Attīstības finanšu institūcija Altum līdz 3 miljoniem eiro palielinājusi finansējumu, kas...

2017. gada 26. janvāris plkst. 14:03

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem...

2017. gada 26. janvāris plkst. 10:48

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 18 miljonu eiro apmērā industriālo teritoriju...

2017. gada 26. janvāris plkst. 10:28

Nordea peļņa Baltijas valstīs 2016. gadā sasniedza 98 miljonus eiro, kas ir...

2017. gada 26. janvāris plkst. 10:07

AS PrivatBank 2016. gadā investējusi vairāk nekā 2 miljonus eiro iekšējās kontroles...

2017. gada 25. janvāris plkst. 18:30

Eiropas Centrālā banka (ECB) drīzumā varētu sākt samazināt tās monetārās stimulēšanas...