Pārtika

Latvijas pārtikas uzņēmēju priekšrocība ir veiklība un manevrētspēja

LETA, 21.10.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Latvijas pārtikas uzņēmēju konkurētspējas priekšrocība salīdzinājumā ar ražotājiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir veiklība un manevrētspēja, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Viena no mūsu priekšrocībām noteikti ir tā, ka mūsu uzņēmumi ir salīdzinoši mazāki, līdz ar to veiklāki un manevrētspējīgāki. Mēs varam ātrāk reaģēt uz normatīvu izmaiņām, ātrāk reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām, radot kādus jaunus un inovatīvos produktus,» viņa sacīja.

Pēc Šures teiktā, tāpat Latvijas pārtikas uzņēmēju priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem citās ES valstīs ir augstā aktivitāte ES fondu izmantošanā, tādējādi gūstot papildus līdzekļus dažādu projektu realizācijai. Šure gan uzsvēra, ka to nevar attiecināt uz visiem uzņēmumiem, bet tikai aktīvākajiem, kuri prot izmantot dotās iespējas.

Pēc LPUF padomes priekšsēdētājas teiktā, lielajiem ražotājiem, kas ir galvenie Latvijas eksportētāji, svarīgs būtu valsts atbalsts, līdzīgi kā tas ir citās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur no budžeta līdzekļiem tiek sniegts atbalsts lielajiem eksportētājiem.

«Valstij būtu jāsaprot, ka piešķirtie atbalsta līdzekļi ir nevis izdevumi, bet investīcijas nākotnē, kuras nāks atpakaļ ar nodokļu, eksporta pienesumu valsts budžetam,» uzsvēra Šure.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas nozaru asociācijas un dažāda lieluma uzņēmumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

ZM plāno pārbaudīt ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā

LETA, 20.09.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Zemkopības ministrijai (ZM) plāno ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā, informēja ZM, komentējot rīcību saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ZM, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai, ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu par plānotajām un veicamajām ārpuskārtas pirmsskolas iestāžu inspekcijām.

Ziņojumā norādīta arī informācija par pārbaužu īstenošanai nepieciešamo finansējumu - 51 989 eiro, lai īsos termiņos teju vienlaikus veiktu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs. ZM par pārbaužu rezultātiem ziņos valdībai līdz 20.novembrim. Jau ziņots, ka Kariņš ir uzdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas uzņēmumiem nosaka jaunu pienākumu

LETA, 24.09.2019

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Pārtikas uzņēmumam turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem nekavējoties būs jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Iepriekš likumā bija noteikts, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

Arī turpmāk likumā saglabāts pienākums pārtikas uzņēmumam veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, taču turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem pārtikas uzņēmumiem būs nekavējoties jāinformē attiecīgo PVD teritoriālo struktūrvienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

1. attēls. Naftas cena (Brent; ASV dolāri par barelu)

Avots: Bloomberg dati.

Jaunākais izdevums

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Inovācijas ir iespēja paplašināt biznesu

Anda Asere, 16.10.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tehniskām lietām pieiet radoši

Ilze Žaime, 31.10.2019

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomikas nenoteiktība nav iemesls pasīvai nogaidīšanai

Guntars Krols, EY partneris Baltijā, 20.11.2019

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) šogad paredz 3% globālo IKP izaugsmi, kas būtu zemākā kopš 2008. – 2009. gada. Arī mūsu jaunākais kapitāla konfidences pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kas ir veikts, šā gada augustā un septembrī aptaujājot 2900 dažādas kapitāla struktūras uzņēmumu vadības līmeņa pārstāvjus 45 pasaules valstīs, parāda neviennozīmīgas izaugsmes gaidas – lai arī 54% respondentu īstermiņā vai vidējā termiņā ekonomisko recesiju neprognozē, 46% tomēr kopumā atzīst to par iespējamu.

Vairākums skeptiski noskaņoto uzņēmēju būtisku ekonomikas pasliktināšanos gan nesagaida tuvāko 12 mēnešu laikā, bet 2021. vai 2022. gadā.

Skaidrs, ka uzņēmējiem globālie ekonomikas laikapstākļi ir pasliktinājušies. Galvenais ārējais izaugsmes risks ir ģeopolitiska nenoteiktība, tostarp tirdzniecības tarifu konflikti. Situāciju sabiezina arī diskusijas un lēmumi par jaunu klimata politiku, kas ir nepieciešama, bet vēl nesniedz skaidru attīstības ceļa karti. Tāpat arī uzņēmēji faktiski visā pasaulē sastopas ar labu darbinieku trūkumu.

Tomēr mūsu jaunākā kapitāla konfidences pētījuma dati parāda, ka biznesa kopiena sarežģītos ekonomikas apstākļos negrasās nogaidīt, bet gan reaģēs ar elastīgu rīcību. Proti, neskatoties uz ekonomikas izaugsmes pretvēju, vairāk nekā puse uzņēmēju pasaulē (52%) plāno, ka viņu uzņēmums īstenos kādu citu uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu (M&A), kas ir mazāk kā šā gada aprīlī (59%), bet joprojām virs pēdējās desmitgades vidējā 45% līmeņa un stipri virs zemākā 25% rādītāja, kas tika reģistrēts 2012. gada rudenī, kad tika novērota plaša ekonomikas apstākļu pasliktināšanās, it sevišķi eirozonā. Darījumu vidē šobrīd esam ļoti tālu no izteikta recesijas noskaņojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

10% Latvijas uzņēmumu saskārušies ar produkcijas ļaunprātīgu kopēšanu

Lelde Petrāne, 18.12.2019

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas, liecina Patentu valdes un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" pētījums.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka 65% aptaujāto uzņēmēju ir izpratne par priekšrocībām, ko sniedz rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, taču ne visi to izmanto. 71% uzņēmumu norādīja, ka ļaunprātīgi viltojumi kropļo godīgu konkurenci un rada negatīvu ietekmi uz to. 10% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka ir saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis, skaidrojot pētījuma rezultātus, uzsver: "Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija zefīru ražotne saņēmusi augstāko novērtējumu BRC auditā

Lelde Petrāne, 23.12.2019

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

2019. gada nogalē noslēdzies Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (British Retail Consortium – BRC) pārtikas drošības un kvalitātes audits "Orkla Latvija" zefīru ražotnē, kurā saņemts augstākais novērtējums – AA līmenis.

"Pērnā gada nogalē saņēmām sertifikātu ar A līmeņa novērtējumu, bet šogad esam spējuši augt un pierādīt sevi vēl labāk. Sertifikācija atbilstoši BRC standarta prasībām sniedz iespēju demonstrēt uzticama partnera reputāciju, lai sekmētu uzņēmuma tālāku attīstību eksporta tirgos un arī jaunu tirgu apgūšanu," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Pēdējo gadu laikā zefīru un cepumu ražotnēs īstenoti vairāki investīciju projekti, kuru ietvaros ir pilnveidotas ražošanas līnijas, gatavās produkcijas un izejvielu plūsmas process, kā arī veikti uzlabojumi sanitārajos punktos.

BRC pārtikas drošības un kvalitātes standarta sertifikāts ir pasaulē vadošais pārtikas kvalitātes sertifikāts. Šī sertifikāta esamība ir ļoti daudzu Eiropas un pasaules vadošo mazumtirdzniecības veikalu ķēžu prasība sadarbības uzsākšanai un tās turpināšanai, jo tā sniedz pārliecību par pārtikas ražošanas uzņēmuma procesu norises kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru