Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Tradicionālo pasta sūtījumu apjoms samazinās, vienlaikus strauji attīstās interneta komercija, tāpēc Latvijas Pasts aktīvi meklē veidus, kā kompensēt vienus pakalpojumus ar citiem un rast papildu ieņēmumus.

VAS Latvijas Pasts 2017. gada otrajā pusē iesaistījās e-komercijas sūtījumu piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm partnerībā ar vienu no lielākajām pasaules loģistikas kompānijām – Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, ar kuru pilnībā veikta datu integrācija un virkne citu pasākumu projekta veiksmīgai īstenošanai. Cainiao šo sadarbību novērtējis ar īpašu Latvijas Pastam piešķirtu balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns teic, ka tranzīta sūtījumu projekts tika iniciēts no uzņēmuma puses ar proaktīvu rīcību, saredzot tajā līdz šim nebijušas biznesa perspektīvas iespējas. Viņš norāda, ka uzņēmuma šā brīža darbību varētu nosacīti dalīt divās daļās. Tradicionālā pakalpojumu daļa, kuru raksturo universālais pasta pakalpojums, piemēram, vēstuļu un abonēto preses izdevumu piegāde, šobrīd uzskatāmi par visai izaicinošiem pakalpojumiem, jo pēdējos gados līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību šajā segmentā vērojamas būtiskas apjoma izmaiņas. Savukārt otra pakalpojumu daļa izriet no mūsdienu dinamikas un iziešanas ārpus ierastajiem biznesa rāmjiem. Viņaprāt, šīs daļas attīstība atkarīga no uzņēmuma proaktīvas rīcības, ātruma un spējas pielāgoties, lai rastu kompromisus gan kopējai sadarbībai, gan arī daudzos tehniskos jautājumos. «Risināt dažādas ne- standarta situācijas, kuras nav bijušas ierastas pirmajā – tradicionālajā segmentā. Tur vairāk jāvadās pēc sen zināmiem rāmjiem, atkāpes no normas vai izaicinājumi netiek prasīti un sagaidīti,» skaidro M. Vilcāns.

Omniva deviņu mēnešu ieņēmumi 2017. gadā ir 74,2 miljoni eiro, kas nozīmē 16% pieaugumu salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, kad ieņēmumi bija 63,7 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

«Pasta sūtījumu biznesa sezonālo raksturu dēļ, mūsu trešā ceturkšņa apjomi parasti ir salīdzinoši nelieli gan starptautisko sūtījumu, gan Baltijas sūtījumu apjomu ziņā, bet šogad sūtījumu apjomi ir turpinājuši palielināties», secina Omniva valdes priekšsēdētājs Jona Saluvērs (Joona Saluveer).

Pēc viņa teiktā, trešā ceturkšņa beigas visizteiktāk raksturo e -komercijas sūtījumu apjoma pieaugums, jo šogad sūtījumu pieaugumu Omniva piedzīvoja salīdzinoši ātrāk nekā citus gadus. «Parasti pirmie sezonālie apjomi mūs sasniedz oktobra vidū, bet šogad sūtījumu skaits sāka pieaugt jau septembra otrajā pusē, kad sūtījumu daudzumu jau varēja pielīdzināt pērnā gada Ziemassvētku perioda apjomam,» stāsta Saluvērs.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

2017.gadā par 20,6% jeb 12,9 miljoniem eiro palielinājies Latvijas Pasta neto apgrozījums, liecina uzņēmuma 2017.gada pārskats, ko revidējusi auditorkompānija KPMG Baltics.

Tas ir vēsturiski lielākais uzņēmuma apgrozījums - 75,6 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši Latvijas Pasta īstenotie pasākumi uzņēmuma ilgtermiņa attīstības veicināšanā, aktīvi darbojoties pakalpojumu digitalizācijā, e-komercijas sūtījumu piesaistē, kā arī radot jaunus produktus un papildu servisus, piemēram, iesaistoties tranzīta pakalpojumu sniegšanā Āzijas sūtījumu piegādēs uz trešajām valstīm.

Latvijas Pasta neto peļņa pārskata periodā veido 1,7 miljonus eiro. Būtiskākie pakalpojumu segmenti, kuros vērojams lielākais ieņēmumu kāpums, 2017.gadā bija pasta paku sūtījumi – pieaugums par 398% jeb 11,3 miljoniem eiro, norēķinu sistēmas pakalpojumi – par 38,1% jeb vairāk nekā miljonu eiro, vēstuļu korespondence – par 2,1% jeb 0,6 miljoniem eiro.

2018. gadā ātro sūtījumu uzņēmums Venipak grupas mērogā fiksējis divciparu izaugsmi – sūtījumu skaits pieaudzis par 21 %, salīdzinot ar 2017. gadu. 2018. gadā visas grupas apgrozījums ir sasniedzis 28,5 milj. eiro un pieaudzis par 31 %, salīdzinot ar 2017. gadu.

Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks norāda, ka pagājušajā gadā sabiedrība ir ieviesusi daudz jauninājumu, kas saistīti ar kvalitātes uzlabošanu un procesu optimizēšanu. “Iepriekšējais gads mūsu uzņēmumam bija tiešām veiksmīgs un ne tikai tādēļ, ka pārvadājām daudz vairāk sūtījumu, nekā aizpērn. Uz izaugsmi bez papildu investīcijām cerēt būtu grūti. Investējām kurjeru un visu darbinieku darba piederumos, kvalifikācijas celšanā, veiksmīgi turpinām autoparka atjaunināšanu un jaunu terminālu atvēršanu. Tas viss ļauj pakalpojumu sniegt kvalitatīvāk, bet vienlaikus ir liels prieks, ka klienti mums uzticas aizvien vairāk,” saka J. Šablinsks.

J. Šablinsks saka, ka 2019. gadā sabiedrības apgrozījums sasniegs gandrīz 40 miljonus eiro: “Jauni projekti un attīstība citās valstīs ļaus sabiedrības ieņēmumiem arī turpmāk palielināties”.

VAS "Latvijas pasts" īstenojis pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu un ekspluatācijā nodevis pirmo pilnībā automatizēto sūtījumu svēršanas, skenēšanas, mērīšanas un šķirošanas iekārtu.

Jaunā iekārta nodrošinās daudz kvalitatīvāku sūtījumu apstrādi, ātrāku apriti šķirošanas kompleksā un precīzākus datus norēķiniem.

Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā būtiski samazinās tradicionālo pasta sūtījumu apjomi, bet, pateicoties e-komercijas straujajai attīstībai un augošajām attālinātās iepirkšanās iespējām, palielinās sīkpaku un paku sūtījumu īpatsvars. Jaunā līnija ar mākslīgā intelekta palīdzību ļaus efektīvi apstrādāt visa veida pasta sūtījumus, stundas laikā spējot sašķirot līdz pat 6000 sūtījumu vienību un kopumā ar esošajiem darbaspēka resursiem nodrošinot divreiz ātrāku divreiz lielāka sūtījumu skaita apstrādi

Digitalizācija un e-komercija ir atslēgas jēdzieni, kas transformējuši pasta nozari un izvirzījuši jaunos izaicinājumus. “Revolucionārās pārmaiņas tehnoloģiju jomā ir būtiski mainījušas globālo pasta nozari. Pirms desmit gadiem mūsu pakalpojumu apjomā lielākais īpatsvars bija tradicionālajiem pasta sūtījumiem, piemēram, vēstulēm, bet līdz ar e-komercijas straujo izaugsmi un iepirkšanos visdažādākajās interneta tirdzniecības platformās pēdējos gados strauji mainās arī pasta uzņēmumu funkcionalitāte un piedāvāto pakalpojumu klāsts. Datu apmaiņa, apstrādes un piegādes ātrums, izsniegšanas vietu daudzveidība ir mūsdienu patērētājam elementāras prasības. Lai tās nodrošinātu, vairs nepietiek tikai ar cilvēkresursiem, ir nepieciešama ievērojama mākslīgā intelekta klātbūtne,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Latvijas Pasta Eksprespasts konkurē par iekārojamāko kumosu – e-komercijas sūtījumiem

Viens no augošākajiem Latvijas Pasta (LP) pakalpojumu segmentiem ir e-komercijas sūtījumi. Uzņēmuma kurjera pakalpojumu sniedzējs Eksprespasts sūtījumus piegādā uz 58 pasaules valstīm un no tikpat daudzām valstīm tos arī saņem piegādei Latvijas klientiem – tie ir daudzu un dažādu interneta veikalu un interneta tirdzniecības platformu sūtījumi. Patlaban LP klienti ir faktiski visi lielākie Latvijas internetveikali. Vienlaikus uzņēmumam ir daudz klientu, kas nav uzskatāmi par klasiskiem internetveikaliem, jo tirgo preces arī veikalā.

LP Eksprespasts piedāvā trīs dažādu kategoriju piegādes iespējas – sūtījumus pa Latviju, Baltiju vai visu pasauli. Atšķirībā no parastajiem pasta sūtījumiem eksprespasta sūtījumi interneta sistēmās ir izsekojami visā to piegādes ceļā, tiek piegādāti noteiktā termiņā arī uz ārvalstīm un tiek nodoti klientam rokās, ko apliecina paraksts. Eksprespasta sūtījumu segments ir viens no augošākajiem LP, liecinot par e-komercijas pieauguma tendencēm. Vidēji gadā eksprespasta sūtījumu skaits LP aug par aptuveni 15%. Savukārt kopš 2016.gada eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējušies saņemt LP sadarbības partnera Circle-K degvielas uzpildes stacijās, ir palielinājies par aptuveni 1000%.

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS Latvijas Pasts, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA Mailmaster konkurentus.

VAS Latvijas Pasts piemērots naudas sods 12 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS Latvijas Pasts par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA Mailmaster.

Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par 22 tūkstošu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA Mailmaster – tai VAS Latvijas Pasts nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA Drukātava.

Pieaugot e-komercijas popularitātei iedzīvotāju vidū un būtiski palielinoties ar pakomātu starpniecību nosūtīto sūtījumu apjomam, Latvijas Pasts vienā no noslogotākajiem pakomātu tīkla punktiem Rīgā, Pļavniekos, izvietojis Latvijā pirmo automatizēto pakomātu jeb paku torni.

Tajā vienlaikus var uzglabāt ievērojami lielāku sūtījumu skaitu, un tas nozīmē, ka klienti sūtījumus varēs saņemt ātrāk nekā līdz šim. Turklāt tas ir videi draudzīgāks, jo ar ievērojami lielāku kapacitāti aizņem pavisam nelielu teritoriju.

Piecus metrus augstais tornis ir ne tikai ietilpīgs, bet arī ļoti kompakts, saudzējot vides resursus. Paku torņa izvietošanai nepieciešami vien 5,4 m2, bet tajā var uzglabāt līdz pat 500 sūtījumu vienlaikus. Klientiem lietojot paku torni, neradīsies izaicinājumi, lai saprastu kuras pakomāta durtiņas ir atvērušās, – visu sūtījumu saņemšana notiek turpat pie skārienekrāna. Klientiem paku tornis būs pieejams visu diennakti septiņas dienas nedēļā, un sākotnēji tas tiks izmantots tikai sūtījumu izsniegšanai, ar laiku aktivizējot arī nosūtīšanas funkciju.

Latvijas Pasts uzsācis motorolleru testus, lai noskaidrotu, vai šis transportlīdzeklis atsevišķās teritorijās paātrina pasta sūtījumu piegādi un uzlabo pastnieku ērtības, informē uzņēmumā.

Sākotnējiem testiem iegādāti divi motorolleri, kurus līdz augusta beigām testēs pastnieki dažādās Latvijas vietās, un pirmie testi sākušies Piņķos un Ventspilī. Pēc testa rezultātu izvērtēšanas tiks pieņemts lēmums to, vai un kur motorolleri tiks izmantoti jau pastāvīgām sūtījumu piegādēm.

Motorolleri ir ekonomiski, videi draudzīgi, droši, kompakti un ērti pārvietošanās līdzekļi, ar kuriem iespējams ātrāk pārvarēt pastnieku kājāmgājēju un velosipēdistu ikdienas maršrutus un manevrēt teritorijās, kur tas nav iespējams pastniekam, kas piegādei izmanto automobili. Turklāt ātru un motorizētu transportlīdzekļu ieviešana sūtījumu piegādē var nodrošināt ne tikai sūtījumu efektīvāku saņemšanu, bet arī būtiski samazināt pastnieku fizisko noslodzi.

Tā kā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanas pasākumu dēļ starptautisko pasažieru pārvadājumi joprojām ir atļauti tikai minimālā līmenī un ar dažādiem papildu nosacījumiem, arī pasta sūtījumu apmaiņa ar ārvalstīm kavējas, informē Latvijas Pasts.

Jebkādi piegādes termiņi un kvalitātes standarti patlaban starptautiskā līmenī esot atcelti un nav spēkā. Piegādes kavē arī sūtījumu sastrēgumi un rindas starptautiskajās tranzīta lidostās. Latvijas Pasts pieņem sūtījumus nosūtīšanai adresātiem ārvalstīs un izsūta tos no Latvijas, tiklīdz tiek atrasts piemērots transportēšanas veids un maršruts uz konkrēto valsti.

Latvijas Pasts aicina klientus šajos ārkārtas apstākļos būt saprotošiem un rēķināties ar ilgāku pasta sūtījumu piegādes laiku, kuru precīzi noteikt visos gadījumos nav iespējams.

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Lielākā daļa starptautisko pasta sūtījumu tiek piegādāti ar pasažieru lidmašīnām, kurās patlaban ietilpināmais pasta sūtījumu apjoms ir nepietiekams, tāpēc tiek meklēti visi cita veida piegādes ceļi, tostarp izmantojot arī sauszemes, ūdens un sliežu ceļus.

Piegāžu nosacījumi, kas kavē sūtījumu savlaicīgu nonākšanu pie adresātiem, iespējami arī katrā individuālajā valstī.

"Latvijas Pasta loģistikas procesi patlaban ir ļoti sarežģīti, un mūsu darbinieki strādā pastiprinātas slodzes apstākļos, plānojot, kā sūtījumus no Latvijas nogādāt uz citām valstīm. Ierobežoto un atcelto pasažieru aviosastiksmes reisu dēļ faktiski visu valstu pasta uzņēmumi vienlaikus meklē alternatīvus veidus sūtījumu piegādēm un pārplāno transportēšanas ceļus.

Izmaiņas ir ļoti straujas, un bieži iespēja nosūtīt pasta sūtījumus uz kādu valsti parādās vai pazūd pat dažu stundu ietvaros, tāpēc esmu ļoti pateicīgs mūsu kolēģu nerimtīgajam darbam, gandrīz diennakts režīmā sekojot katrai iespējai ātrāk, ērtāk un izdevīgāk piegādāt sūtījumus," skaidro Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Latvijas Pasts patlaban nodrošina sūtījumu piegādes faktiski uz visām pasaules valstīm, tāpēc sūtījumus nosūtīšanai uz ārvalstīm pasta nodaļās pieņem, taču jārēķinās, ka maršrutu plānošana prasa ilgāku laiku: sūtījumi, kurus nav iespēju nekavējoši izsūtīt uz ārvalstīm, tiek uzglabāti Latvijas Pasta šķirošanas kompleksā un nosūtīti, tiklīdz tas ir iespējams.

Sūtījumu kavēšanās attiecas uz visiem pasta sūtījumu veidiem. Prioritāri tiek piegādāti eksprespasta sūtījumi, taču arī šajā segmentā iespējama piegāžu aizkavēšanās.

Pirms desmit gadiem Baltijas valstīs ienākušais starptautiskais ekspressūtījumu dienests «Venipak» 2014. gadā jūnijā atvēra jaunu sūtījumu terminālu otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī.

Pēc «Venipak Latvija» vadītājas Innas Semjonovas domām, jaunais termināls nodrošinās ātrāku sūtījumu piegādi gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs.

«Jaunais termināls apkalpos daļu starptautisko, kā arī daļu Latvijas teritorijā transportējamo sūtījumu. Šis termināls ir nozīmīgs ieguldījums visa Baltijas tīkla optimizēšanā, tas samazinās sūtījumu transportēšanas laiku. Tas ir ļoti svarīgi, jo «Venipak» grupa jau tuvākā nākotnē plāno paplašināt savu darbību Skandināvijā, tādēļ ātra sūtījumu transportēšana starp trim Baltijas valstīm ir tik būtiska», - teica «Venipak Latvija» vadītāja.

I. Semjonova apgalvo, ka Daugavpils – tas ir stratēģiski svarīgs punkts Latvijā.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja DHL Express datiem, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, šogad par 17% pieaudzis Latvijas uzņēmēju starptautisko sūtījumu skaits, bet sūtījumu svars - par 67%, kas ir augstākais sūtījumu svara pieauguma rādītājs Baltijas valstu starpā.

DHL Express dati liecina, ka kopš 2012. gada nemainīga tendence ir sūtījumu svara straujš pieaugums. No 2012. gada janvāra līdz 2014. gada jūnijam vidējais DHL Express starptautisko sūtījumu svars ir palielinājies par 85%.

DHL Express pārstāve Ilze Vītiņa norāda, ka kurjerpasta pakalpojumus visvairāk izmanto finanšu sektors – tas veido aptuveni 12% no kopējā apgrozījuma, tāpat arī izdevniecības un poligrāfijas kompānijas, būvniecības nozares un vairumtirdzniecības uzņēmumi. Šogad starptautisko sūtījumu skaita un svara ziņā visstraujākais kāpums ir tieši vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri savu sūtījumu apjomus ir gandrīz divkāršojuši kopš 2013. gada pirmās puses. Sūtījumu svara pieaugumu var skaidrot ar vairumtirgotāju aktivitāti un restrukturizāciju – tiek paātrināta preču plūsma un samazināts noliktavās uzglabāto preču apjoms. Šo sūtījumu piegādēm sauszemes transporta vietā tiek izmantots DHL Express aviotransports.

VAS Latvijas Pasts ir uzsācis sadarbību ar Ukrainas loģistikas uzņēmumu Nova Poshta Global par sūtījumu piegādes pakalpojumiem Baltijā.

Sadarbība paredz, ka Latvijas Pasts piegādās Nova Poshta sūtījumus klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Patlaban abu uzņēmumu sadarbība galvenokārt ir saistīta ar e-komercijas sūtījumu plūsmām.

Tas nozīmē, ka Ukrainas uzņēmumam ir pieejams Latvijas Pasta piegādes tīkls un loģistikas pakalpojumi. Proti, Latvijas Pasts pakas un cita veida e-komercijas sūtījumus nogādā gan pakomātos, gan ar kurjera starpniecību līdz adresātiem – privātpersonām un biznesa klientiem Baltijā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens akcentē, ka Ukraina ir nozīmīgs partneris: “Latvijai un Ukrainai ir ciešas savstarpējās attiecībās. Uzņēmēju dialogs ir īpaši būtisks laikā, kad varam palīdzēt savienot cilvēkus un robežas, ko ir šķīris karš. Tāpēc esam atvērti plašai sadarbībai, meklējot efektīvus risinājumus loģistikas procesu organizēšanai.”

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

Jaunā muitošanas regulējuma, kas spēkā stāsies 1.jūlijā, ietekme būs jūtama lielam sūtījumu apmēram, intervijā pauda AS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumam tie varētu būt pat 25 000 līdz 30 000 sūtījumu dienā, kas papildu varētu tikt pakļauti jaunajam muitošanas regulējumam.

"Zviedrijas piemērs, kur šo normu ieviesa agrāk, liecina, ka sūtījumu apmērs samazinājās ļoti strauji, bet vēlāk atkal pakāpeniski atjaunojās. Domāju, ka arī mūs sagaida sūtījumu skaita kritums. Īpaši mazvērtīgākiem sūtījumiem cilvēki negribēs papildu sarežģījumus un veltīt laiku sūtījumu atmuitošanai," sacīja Vilcāns.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka "Latvijas pasts" no savas puses arī cilvēkiem piedāvās risinājumu, kā šo procedūru izdarīt un veikt to ar kompānijas palīdzību.

Vienlaikus viņš pauda, ka klientiem, kuri sūtījumus saņem bieži un ir pazīstami ar atmuitošanas procedūrām, visticamāk, nekādas grūtības neradīsies, prognozējot, ka "Latvijas pastam" un muitai darba apjoms būtiski palielināsies. "Es gan arī vēl gribētu uzsvērt, ka šī atmuitošanas ideja nav ne mūsu, ne Valsts ieņēmumu dienesta, ne Latvijas valsts prasība, bet gan Eiropas Savienības (ES) regula, kas attieksies uz visām dalībvalstīm. Tas būs liels "kūlenis" visā e-komercijas sūtījumu pasaulē," prasību no 1.jūlija atmuitot visus sūtījumus no trešajām valstīm skaidroja Vilcāns.

Latvijas Pasts sāk piedāvāt elektronisko aicinājumu pakalpojumu mobilo īsziņu veidā arī par reģistrētu – ierakstītu un/vai apdrošinātu – sūtījumu saņemšanu.

Tā kā atbilstoši normatīvajam regulējumam attiecībā uz reģistrētajiem sūtījumiem adresātam ir jāsniedz sava piekrišana elektroniskai saziņai, šā pakalpojuma saņemšanai klientam būs jāpiesakās, norādot precīzu un funkcionējošu sava mobilā tālruņa numuru. Kopš 2017.gada novembra Latvijas Pasts ar īsziņām jau informē vienkāršo sīkpaku saņēmējus no ārvalstu interneta veikaliem.

Izmantojot jauno pakalpojumu, klienti – gan fiziskas, gan juridiskas personas – varēs saņemt elektroniskos aicinājumus mobilās īsziņas formātā par tiem pasta nodaļā saņemtajiem reģistrētajiem sūtījumiem, uz kuriem būs norādīts adresāta pareizs mobilā tālruņa numurs. Šādu sūtījumu lielāko daļu veido sīkpakas, pakas un eksprespasta sūtījumi no interneta veikaliem, jo, iepērkoties tajos, viena no aizpildāmajām pasūtījuma sadaļām tradicionāli ir mobilā tālruņa numurs, kuru izsūtītājs parasti norāda arī uz sūtījuma.

Salīdzinot ar gada sākumu, pašlaik būtiski samazinājies to klientu skaits, kas atsakās no pasūtītajām precēm muitošanas procesa dēļ, turklāt jaunā papildu muitošana nav samazinājusi pasūtījumu skaitu no trešajām valstīm, norād kurjerpasta kompāniju pārstāvji.

DHL pārdošanas daļas vadītāja eksprespārvadājumu grupā Ilze Vītiņa aģentūrai BNS skaidro, ka kopumā situācija muitojamo sūtījumu ziņā ir normalizējusies. «Saņēmēji ir samierinājušies ar jaunajiem noteikumiem un veic atmuitošanu vai arī pilnvaro kurjerpasta kompāniju veikt deklarāciju,» viņa sacīja.

I. Vītiņa arī informē, ka patlaban no visiem muitojamiem sūtījumiem muitošanas procedūras dēļ tiek atteikti 1,84% sūtījumu, kas ir daudz mazāk nekā gada pirmajās nedēļās, kad tika atteikti 30–40% sūtījumu. «Acīmredzot cena par pirkumu ir tik saistoša, ka, arī maksājot nodokļus un ievedmuitu, kas stājušies spēkā no 2011.gada, tie joprojām ir izdevīgi,» lēš DHL pārstāve.

2023.gada augustā Latvijas Pasts savā pakomātu tīklā izvietos jau 200.pakomātu, kurš atradīsies Rīgā, Sporta ielā, informē uzņēmums.

Līdz septembra beigām plānots izvietot vēl 20 šādu modernu pakomātu Rīgā un reģionos. Pakomātu tīkla paplašināšanas projekts turpināsies arī nākamgad – līdz 2024.gada beigām Latvijas Pasts klientiem uzstādīs vēl 200 pakomātu.

Latvijas Pastam šis ir nozīmīgs atskaites punkts kopš pakomātu tīkla iegādes 2019.gadā. Latvijas Pasta klientu pieprasījums pēc pakomātu pakalpojumiem šajos gados četrkāršojies, kā arī turpina pieaugt ne tikai pilsētās, bet arī reģionos, kur iedzīvotāji arvien biežāk izvēlās sūtījumus saņemt, izmantojot tieši pakomātu pakalpojumus.

“200.pakomāta izvietošana un turpmākie plāni pakomātu tīkla paplašināšanai akcentē uzņēmuma nemainīgo apņemšanos progresēt un dinamiski virzīties uz priekšu, lai Latvijas Pasta pakalpojumi kļūtu klientiem vēl pieejamāki un ērtāki. Neskatoties uz šajos gados piedzīvotajām krīzēm un pandēmiju, Latvijas Pasts ir nostiprinājis ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma pakomātu tīkla attīstībai, lai kļūtu par arvien konkurētspējīgāku dalībnieku šī pakalpojuma nodrošināšanā. Tāpat turpinās darbs pie dažādu procesu un pakalpojumu modernizēšanas, ieviešot jaunus tehnoloģiskus risinājumus ātrākai sūtījumu šķirošanai un piegādei,“ pauž Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Sūtījumu apjoms "Omniva" pakomātos Latvijā šā gada aprīlī audzis par 44 %, salīdzinot ar šā gada martu, pārsniedzot 500 tūkstošus sūtījumu.

Tas ir par 139 % vairāk nekā pērnā gada aprīlī, tādējādi pārspējot arī līdzšinējo sūtījumu rekorda periodu - 2019. gada Ziemassvētkus. Tas saistīts ar cilvēku paradumu maiņu un e-komercijas apjomu pieaugumu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas periodā.

Būtiskākais sūtījumu skaita pieaugums novērojams Latvijas mazpilsētās vai apdzīvotās vietās, kas atrodas netālu no kādas lielpilsētas. Tas norāda uz tendenci iedzīvotājiem šajā laika periodā retāk doties uz lielpilsētām, tā vietā izvēloties attālinātus sūtījumus un izvairoties no lieka kontakta ar citiem. Aprīlī salīdzinājumā ar martu sūtījumu skaits ir pat dubultojies, piemēram, Dundagā, Pļaviņās un Straupē. Arī citās mazajās pilsētās sūtījumu skaits ir ievērojami pieaudzis.

Lai saņemtu sūtījumu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), tomēr nebūs jāgaida uz Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), kamēr tas pārliecināsies, ka muitas maksājumi par šo sūtījumu ir ieskaitījušies valsts budžetā, līdz ar ko sūtījumu saņemšanas laiks nepaildzināsies.

To paredz ceturtdien, 26.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts «Grozījumi Ministru Kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.972 «Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu»».

Grozījumi attiecas uz pārrobežu pasta sūtījumiem no valstīm, kuras nav ES, ko saņēmējam izsniedz pasta komersants, sniedzot universālā pasta pakalpojumu.

Līdz ar to VAS Latvijas Pasts saglabās esošo pārrobežu sūtījumu saņemšanas kārtību no valstīm, kuras neatrodas Eiropas Savienībā (ES), tādējādi novēršot pasta sūtījumu saņemšanas laika paildzināšanu un procedūras apgrūtināšanu.