Latvijas ražotājiem jāspēj maksāt nozares vidējās ES algas 

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kuri jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.

Uldis Iltners, MADARA Cosmetics valdes loceklis, 2019. gada 25. februāris plkst. 6:50

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darbaroku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mēs zinām, ka vidusskolās jaunieši nepietiekami apgūst fiziku, par maz iet mācīties uz inženieriem, līdz ar to trūkst kvalificētu speciālistu apstrādes rūpniecībā.

Daļu no profesijām, kuru darbinieki ir mums nepieciešami, Latvijas izglītības sistēma nesagatavo vai arī šādu speciālistu ar noteiktām kvalitātēm un zināšanām kosmētikas nozarē Latvijā ir par maz. Kosmētikas tehnoloģiju studiju Latvijā nav. Mēs to esam pieņēmuši – paši skolojam savus speciālistus un piesaistām darbarokas no saistītām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas tehnoloģijas.

Mūsu ilgtermiņa mērķis, uz ko pakāpeniski ejam un ko ne reizi vien jau ir izdevies realizēt, – būt tik labiem, interesantiem un konkurētspējīgiem, lai mēs varētu piesaistīt speciālistus no ārvalstīm. Lai uzņēmuma biznesa modelis būtu tāds, ka nepieciešamības gadījumā mēs attiecīgās profesijas darbiniekam varētu atļauties maksāt algu, ko viņš varētu saņemt savā valstī.

Mūsu uzņēmumā ir labi piemēri, ka darbinieki pēc ilgas prombūtnes ārpus Latvijas ir atgriezušies un nu jau vairākus gadus strādā Mārupē, ir apmierināti ar dzīvi un neplāno doties prom no Latvijas. Atalgojums ir bijis svarīgs faktors lēmuma pieņemšanā, taču būtiski ir paskatīties arī plašāk uz kopējo izdevumu grozu, citiem labklājības faktoriem, draugiem, ģimeni.

Piemēram, arvien biežāk redzam, ka jauni cilvēki, kas aizbrauca uz ārzemēm studēt un kuriem ārzemēs ir piedzimuši bērni, tagad nolemj atgriezties, lai bērnus audzinātu Latvijā. Un viņi ir priecīgi, jo izrādās, ka dzīve tur nav bijusi daudz vieglāka. Iespējams, ka Latvijā pat pie šobrīd zemākā atlagojuma līmeņa dzīves līmenis ir faktiski tāds pats vai labāks nekā ārvalstīs, ja to skata kopsakarā ne vien ar algu, bet ar citiem izdevumiem, ar dzīvojamo platību uz vienu cilvēku.

Izsludinot jaunas darbavietas, mēs redzam, ka regulāri saņemam pieteikumus no latviešiem, kuri ilgstoši dzīvo kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, bet tagad plāno atgriezties. Un tieši pēdējā laikā šī tendence kļūst aizvien izteiktāka. Ik pa laikam mums ir nepieciešami dažādi speciālisti gan ar ķīmijas un bioloģijas zināšanām darbam laboratorijā, gan ar IT un mārketinga prasmēm, lai veicinātu e-komercijas virziena attīstību.

Latvijā kosmētikas ražošanas saknes ir senas, nozare ir augoša, bet tirgus ir mazs, un darbinieku piesaistē tas ir izaicinājums. Savukārt Francijā kosmētikas tehnoloģijās ir speciālistu pārprodukcija. Pirms kāda laika pie mums strādāja divi speciālisti no Francijas, un uz šo ceļu skatāmies arī nākotnē. MADARA Cosmetics attīstībai ir jābūt tādai, lai varam maksāt nozares vidējās Eiropas Savienības algas, un tas motivēs atgriezties arī kvalificētus latviešus.

Uzskatu, ka ekonomikas neredzamā roka strādā un pieprasījums un piedāvājums vienmēr noregulē tirgu. Manuprāt, vismaz daļai uzņēmumu, kas runā par darbaspēka problēmu, patiesā problēma ir cita – neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu. Jo tuvāk mēs savā ražīgumā būsim līdzīgam dabīgās kosmētikas ražotājam Vācijā, jo lielākas būs mūsu iespējas piesaistīt no Vācijas speciālistu – vācieti vai tikpat labi latvieti. Tā ir Eiropas Savienības burvība, ka nav robežu brīvai darbaspēka kustībai.

Man ir liels prieks un lepnums, ka ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar Latvijas Universitāti. Jaunā zinātnieku paaudze Rīgā, ar kuru intensīvi sadarbojamies zinātniskos pētījumos jaunu produktu attīstībā, ir ļoti atvērta sadarbībai ar dažādām nozarēm, uzņēmumiem. Zinātnieki ir labi aprīkoti, nereti guvuši pieredzi ārvalstīs, un mēs varam saņemt ļoti augstu kompetenci, kas mums nepieciešama produktu izstrādei par atbilstošu cenu.

Elektronikas nozare daudz runā par inženieriem, kuru trūkst, bet elektronika nav vienīgais, kas pasaulē attīstās. Pastāv arī viedoklis, ka nākamais vilnis, kas pasauli pacels jaunā līmenī, būs biotehnoloģijas – nevis jaunāks, gudrāks iPhone, bet spēja radīt biotehnoloģiskos produktus. Cilvēkiem ir jāmācās tas, kas viņiem patīk, interesē un īpaši padodas. Ja sakrīt tā, ka tā ir ķīmija un bioloģija, tad attīstības iespējas ir ļoti plašas – šādi speciālisti mums MADARA Cosmetics vienmēr noderēs. Šobrīd uzņēmumā strādā 125 darbinieki.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 10. decembris plkst. 10:24

Latvijas biržā pēdējo gadu laikā bijis ierobežots skaits jaunu uzņēmumu, kas piedāvātu investīciju...

2018. gada 23. novembris plkst. 14:19

Pēdējā gada laikā AS Madara Cosmetics akciju cena ir bijusi stabila, kas ir daļēji pateicoties...

2018. gada 14. novembris plkst. 9:25

AS Madara Cosmetics konsolidētais apgrozījums trešajā ceturksnī veido 2,298 miljonus eiro, kas...

2018. gada 28. augusts plkst. 11:27

AS Madara Cosmetics konsolidētais apgrozījums 2018. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar šo...

2018. gada 07. maijs plkst. 8:59

Kosmētikas ražotājs AS Madara Cosmetics produktu portfeli papildina ar dabīgi sertificētiem saules...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

No šīs sadaļas
2019. gada 21. februāris plkst. 9:22

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti...

2019. gada 21. februāris plkst. 7:44

Latvijā viena no aktuālām problēmām, kas laika gaitā ir tikai saasinājusies un...

2019. gada 20. februāris plkst. 7:35

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais...

2019. gada 18. februāris plkst. 9:12

Kā zināms, gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identificējamam darbiniekam...

2019. gada 18. februāris plkst. 7:47

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā...

2019. gada 15. februāris plkst. 16:54

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora...

2019. gada 15. februāris plkst. 16:19

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un...

2019. gada 11. februāris plkst. 9:53

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

2019. gada 07. februāris plkst. 16:11

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un...

2019. gada 07. februāris plkst. 7:39

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu...