Jaunākais izdevums

Stark Naked Foods ir ģimenes uzņēmums, kas līdz šim saņēmis vairākas atzinības, taču tagad tā nākotne nav skaidra, jo atklājies, ka Itālijas siera vietā, ko uzņēmums norādīja savas svaigās pesto mērces sastāvā, patiesībā izmantots daudz lētākais Latvijā ražots siers, raksta dailymail.co.uk.

Lielbritānijas lielveikala piegādātājs Stark Naked Foods mānījis savus pircējus, apgalvojot, ka to sastāvdaļās atrodams pašu audzēts baziliks, Itālijas Grana Padano siers un augstākā labuma olīveļļa, taču atklājies, ka patiesībā svaigās pesto mērces sastāvā ir lēta saulespuķu eļļa, Izraēlā audzēts baziliks un daudz lētākais Latvijas siers.

Stark Naked Foods savas svaigās pesto mērces pārdevis augstas klases lielveikalos, ieskaitot, piemēram, Waitrose veikalus. Turklāt mērce nemaz neesot bijusi svaiga, kā tika apgalvots iepriekš, bet gan sasaldēta lielos apjomos.

Uzņēmuma dibinātāji Viktorija un Markuss Starki atzina savu vainu 14 apgalvojumos, bet 16 tika noraidīti. Kompānijas dibinātāji noliedz, ka būtu apzināti darījuši kaitējumu.

Saistībā ar melošanu par pesto mērce sastāvu Stark Naked Foods piešķirts 22 tūkstošu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 19,2 tūkst. Ls) sods saskaņā ar Pārtikas drošības likumu (Food Safety Act), 1,5 tūkst. Lielbritānijas mārciņu (1,3 tūkst. Ls) par patērētāju tiesību pārkāpumiem un pieci tūkst. Lielbritānijas mārciņu (4,4 tūkst. Ls) sodu piešķīra Ipsvikas tiesnseši.

Tiesa lēma, ka kompānija nav samainījusi sastāvdaļas apzināti un no tā nav gūts finansiāls labums.

«Darbinieks pieļāva kļūdu, bet direktors to nezināja,» tā aizstāvējās Stark Naked Foods dibinātāja V. Starka, solot, ka kļūda tiks novērsta 48 stundu laikā.

Stark Naked Foods mājas lapā tiek aprakstīts, ka Starku ģimene audzē garšaugus vairāk nekā simts gadus. Ik gadu Starki saražo 8000 tonnu garšvielu, un šis apjoms uzņēmumu padara par lielākajiem garšaugu audzētājiem Lielbritānijā, apgalvots uzņēmuma mājaslapā.

Ipsvikā bāzētais uzņēmums saņēmis vairākas atzinības, tostarp 2009. gadā ieguva Guild of Fine Food's Great Taste Awards (Izsmalcināta ēdiena un lieliskas garšas ģildes balva) zelta apbalvojumu.

Aplēsts, ka kompānijas vērtība ir 1,2 miljoni Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 0,87 milj. Ls).

Jau rakstīts, ka 2009. gadā Lielbritānijā bija lielāka iespēja iegādāties Latvijā ražotu čedara sieru nekā oriģinālo. Tādēļ vietējie britu siera ražotāji pieprasīja, lai uz valstī importētās produkcijas iepakojumiem skaidri un redzami tiktu parādīta tās izcelsmes valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija piena produktu ražotāja Trikātas siers ražotne tiks pārcelta no Trikātas uz Latvijas Piens rūpnīcu Jelgavā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jau aizvadītā gada nogalē, atklājot Jelgavas rūpnīcu, tika pieņemts stratēģisks lēmums Trikātas siers produktu ražošanu galvenokārt bāzēt Jelgavā. Liela daļa Trikātas siers produktu ražošanas līniju jau sākotnēji tika pārnestas uz jauno ražotni, kas ar modernajām tehnoloģijām spēj nodrošināt ievērojami lielākus ražošanas apjomus. Patlaban Trikātā tiek ražota tikai neliela daļa – četri no visiem Trikātas siers produktiem - Sniega bumbas, Sievas prieks, Vīra prieks un siers Beverīna.

Pateicoties Latvijas Piens rūpnīcas nodrošinātajai ražošanas jaudai, Trikātas siera produkcijas pārdošanas apjomi šī gada pirmajos mēnešos ir dubultojušies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada to pašu periodu. Tāpēc nolemts pārcelt uz Jelgavu arī gandrīz visu atlikušo produktu ražošanu un uzsākt Trikātas siers ražotnes reorganizāciju. Galīgais lēmums par Trikātas siers reorganizācijas gaitu tiks pieņemts jūlija beigās kooperatīva Trikāta KS biedru kopsapulcē. Līdz tam Trikātas siers ražotnē paliks kūpinātā siera Beverīna ražošana un citi atsevišķi pasūtījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šogad Jāņu sieru ražos pieci uzņēmumi

LETA, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Preiļu siera konsolidācijā iesaistītie uzņēmumi pērno gadu noslēdza ar 765,1 tūkst. Ls kopējo peļņu, kas ir par 36,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, informē Lursoft.

A/s Preiļu siers pērn nopelnīja 507,4 tūkst. Ls, SIA Zolva - 17,1 tūkst. Ls, a/s Latgales piens - 92 tūkst. Ls, Krāslavas piens - 125,6 tūkst. Ls, SIA Vietējā - 3,5 tūkst. Ls un SIA Sēļi - 29,2 tūkst. Ls.

Peļņas augšupeja 36% apmērā galvenokārt saistīta ar mātes uzņēmuma a/s Preiļu siers un meitas uzņēmuma a/s Krāslavas piens veiksmīgu finansiālo darbību aizvadītajā gadā, norādījusi uzņēmuma vadība.

Koncerna neto apgrozījums 2011. gadā veidoja 27,93 milj. Ls, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu - pērn a/s Preiļu siers un ar to saistītie uzņēmumi ir piedzīvojuši apgrozījuma kāpumu 14,4% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arī Jāņu sieru iekļauj ES nacionālo produktu reģistrā

LETA, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās nacionālajiem ēdieniem sklandrausim, salinātai rupjmaizei, Carnikavas nēģiem un Latvijas pelēkajiem zirņiem arī Jāņu siers iekļauts Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistrā, liecina Eiropas Komisijas (EK) paziņojums.

Kā norādīts EK paziņojumā, Jāņu siers ir produkts, kas ražots no piena un biezpiena, izmantojot tradicionālu, gadsimtiem ilgi nemainītu metodi. «Nosaukums Jāņu siers tika dots tādēļ, ka šis siers tiek gatavots tradicionālajiem vasaras saulgriežu svētkiem,» teikts ziņojumā.

Pieteikums par Jāņu sieru attiecīgajā reģistrā EK tika iesniegts 2014.gada 15.oktobrī.

Patlaban Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti vairāk nekā 700 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā - vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū savukārt reģistrēti arī sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: No Limbažiem līdz Itālijai

Monta Glumane, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma "Limbažu siers" galvenais eksporta tirgus ir Itālija, kur nonāk aptuveni 65–70% no kopējā apjoma, taču limbažnieku radīto sieru ēd arī ASV, Indijā, Ēģiptē un Eiropā.

Uzņēmuma galvenais produkts ir cietais siers. Tautā to mēdz saukt arī par parmezānu, taču, līdzīgi kā šampanietim un konjakam, tam jānāk no konkrētā reģiona. Hobija līmenī "Limbažu siers" ražo arī citus piena produktus, taču biznesa pamatā ir siers.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, "Limbažu siers" kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību izstrādājis vairākus kritērijus un piedāvājumus valdībai, kas ražotājam šajā laikā būtu svarīgi. “Mēs piedāvājam valdībai iepirkt noliktavas atlikumus, ja uzņēmējam ir pārcelti produktu realizācijas termiņi. Summa – par pašizmaksu," pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Preiļu siers pērn audzējis gan peļņu, gan apgrozījumu

Žanete Hāka, 30.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums AS Preiļu siers aizvadītajā gadā palielinājis savu apgrozījumu par 2,93% līdz 26,62 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu jeb 10,85 miljonus latu no kopējā apgrozījuma pērn veidojuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas Latvijas tirgū, aiz kuras seko Vācija ar 6,61 miljonu latu un Nīderlande ar 2,83 miljoniem latu.

Ievērojami straujāk nekā apgrozījums 2012.gadā pieaugusi uzņēmuma peļņa, kura pakāpusies par 17,26%, sasniedzot 595 tūkstošus latu.

Pērn AS Preiļu siers savu produkciju eksportējis arī uz tādām valstīm, kā Libāna, Taizeme, Malaizija, Polija, Alžīrija, Sīrija, Koreja, Spānija, Lietuva.

AS Preiļu siers vadība norāda, ka pašreizējais stāvoklis uzņēmumā vērtējams kā stabils, jo iepriekšējos gados veikti nopietni ieguldījumi tehnoloģiskā procesa modernizācijā, efektīvā izejvielu izlietošanā un būtiskā ražošanas izmaksu samazināšanā, kas dod iespēju jebkurā brīdī, mainoties tirgus situācijai un pieprasījumam, ražot vienu vai otru eksporta produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Preiļu siers aizvadītajā nedēļā atklājusi jauno katlu māju, projekta īstenošanai izmantots Danske Bank finansējums 2,3 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Projekta ietvaros izbūvēta tvaika katlu māja ar ražību 12,3 tonnas tvaika stundā un nominālo siltuma jaudu 8 MW, kurā kā kurināmais tiks izmantota koksnes biomasa, kā arī šķeldas noliktava, auto svari, piebraucamie ceļi un laukumi. Bez tam sakārtota infrastruktūra un labiekārtota teritorija apmēram viena hektāra platībā. Turklāt visi šie darbi ir paveikti mazāk nekā 9 mēnešu laikā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda: «Šim projektam būs pozitīva ietekme uz uzņēmuma darbību vairākos aspektos – jaunā katlu māja ne tikai ļauj samazināt risku, saistītu ar gāzes piegādēm, bet arī paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, samazinot ražošanas izmaksas un tādejādi paverot jaunas iespējas ārējos tirgos. No piena mūsu ražotnē galvenokārt iegūstam sieru un sausos piena produktus, un šo produktu ražošanas procesiem raksturīgs liels siltuma patēriņš. Līdz šim piena produktu ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmantojām divus tvaika katlus, kuros kā kurināmais tika izmantota dabasgāze. Tā kā šķelda ir vietējais dabas resurss, no tās iegūtais siltums ir ievērojami lētāks. Būtisks faktors ir arī tas, ka vairāk nekā par 60% samazināsies CO2izmešu daudzums, tādejādi strādāsim gan efektīvāk, gan dabai daudz draudzīgāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena fiasko ir rūgta mācība piensaimniecības nozarei, bet rūpnīcas elpas atgūšanai nepieciešami miljoni un inovācijas

Trauksmes zvani par to, ka rūpnīcas projekts ir vāji dzīvotspējīgs jau saknē, noklusa toreizējā eiforijas vatē, 2012. gadā sākot darbināt ar Eiropas miljoniem un valsts garantijām pastutēto jaunuzbūvēto Latvijas piena rūpnīcu Jelgavas pievārtē. Jāpiekrīt Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka sacītajam – ja vietējās piensaimniecības ziedu laikos pirms Krievijas embargo uzņēmums nevarēja stabili nostāties uz kājām, tad pašlaik runāt par pozitīviem scenārijiem nozīmētu tukši dzesēt muti. Bez daudzmiljonu investīcijām, un nozares eksperti rēķina, ka vajadzīgi būs aptuveni 5–10 miljoni, rūpnīcai no grūtībām neizkļūt. Sākotnējais lēmums ražot piena koncentrātu tagad cērt pa rūpnīcas vaigu, bet rētu aizzieķēšana ar sieru tās tomēr nedziedē. Turklāt industriālo produktu ražošanas bloks – rūpnīcas mugurkauls – ar tā modernajām iekārtām tagad palicis bez darba. Globālie piena plūdi, kvotu atcelšana, kā arī industriālo produktu un svaigpiena cenu lejupslīde novedusi pie tā, ka pārstrādātājiem visizdevīgāk ir strādāt ar pienu, nevis iepirkt koncentrātu, kurš kļuvis lēts un maz pieprasīts. Galvenā produkta godā tagad ieceltais siers diemžēl arī nav labākais plāksteris, jo siera ražošana pašlaik pārstrādātājiem nes zaudējumus. Kilograms siera prasa 8 – 14 litru piena, turklāt produkts ir darbietilpīgs un tehnoloģiski pietiekami sarežģīts. Ņemot vērā cenas, siers pašlaik nav produkts, ar ko nopelnīt un varbūt pat ne izdzīvot. Tādējādi knapā Latvijas piena produktu grozs, kas aprobežojas ar sieru, neļaus ilgi veģetēt bez papildu investīcijām. Nav tik svarīgi – pārdot iekšējā tirgū vai eksportā, bet ar pliku sieru pārstrāde neizdzīvos, izņemot mājražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem mazumtirgotājiem – lielveikalu tīkls Maxima – atteicies no Food Union grupas sastāvā esošā a/s Rīgas piena kombināts (RPK) piedāvātā Krievijas šķirnes siera. Iemesls – augstā cena un cenšanās pasniegt citā valstī ražoto produktu par Latvijas ražojumu, tā maldinot pircējus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Notikušais ar Igaunijā ražoto Krievijas sieru pievērsis ražotāju un pircēju uzmanību tāpēc, ka jaunie RPK īpašnieki, sākot darbību Latvijā, pozicionēja sevi kā vietējo ražotāju, zemnieku atbalstītājus un godīgus partnerus, norāda laikraksts. Z/s Robežnieki saimniece, Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa-Eizenberga norādījusi, ka ar šādu politiku pircējiem, zemniekiem un tirgotājiem vajadzēja rēķināties, kopš uzņēmumu nopirka Krievijas investori.

«Siers, ko mums piedāvāja Rīgas piena kombināts, bija labas kvalitātes, tomēr tā nosaukums – Krievijas siers – liek pircējam domāt, ka viņš pērk Latvijas produktu. Vispārzināms, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien ir gatavi maksāt par mūsu valstī ražoto produktu dārgāk nekā par ievesto preci. Mēs tādas pašas kvalitātes Igaunijas sieru varam Igaunijā nopirkt jūtami lētāk, nekā piedāvāja Rīgas piena kombināts. Tas ir biznesa ētikas jautājums,» aizvadītajā nedēļā izteikto atteikumu Rīgas piena kombinātam pamatojis Maxima veikalu preses sekretārs Ivars Andiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Preiļu siers: Latvijas piena tirgū gaidāmas lielas problēmas saistībā ar pārprodukciju

BNS, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena tirgū gaidāmas lielas problēmas saistībā ar pārprodukciju, aģentūrai BNS pastāstīja piena pārstrādes uzņēmuma Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

«Ja, runājam par Latvijas kopējo situāciju, tad tā, protams, ir drūma. Latvijā ir pagājuši laiki, kad varēja nodarboties ar izejvielas eksportu. Atsevišķi kooperatīvi veras ciet, atbrīvojas liekais piens un pie pārprodukcijas piena ražotāji, protams, ir samazinājuši piena iepirkuma cenas, kas nav labi, taču pie šādas lauksaimniecības politikas, ka tik maza valsts orientējas uz izejvielas eksportu, tas bija paredzams,» sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka valdībai ir jārealizē konsekventa eksporta politika, lai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi varētu eksportēt pārpalikušo pienu, kā arī jānodrošina regulāras eksporta subsīdijas uz trešajām valstīm, kam jābūt pieteikami lielām, lai stabilizētu piena iepirkuma cenu. «Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Eiropai un citām valstīm kopumā piens nav un nebūs vajadzīgs, jo pēc piena kvotu atcelšanas piena apmēri tikai pieaugs. Arī Latvijā ir vesela virkne fermu, kas nav piepildītas ar govīm, jo [piena ražošanu ierobežo] kvotas,» atzīmēja Šņepsts, piebilstot, ka piena sektors patlaban ir lielu problēmu priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Gazeles skrien rāmāk

Egons Mudulis, 25.09.2014

Latvijas straujāk augošo uzņēmumu jeb Gazeļu apbalvošanas ceremonija, kas norisinājās viesnīcas «Grand Palace Hotel» zālē «Lounge».

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujāk augošie uzņēmumi – izteikti eksportētāji; uzrāviens piebremzējis

Jau 14. gadu laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar SIA Lursoft apbalvo Latvijas visstraujāk augošos uzņēmumus jeb t. s. gazeles. Gazeļu tops parāda to, ka tās spēj mobilizēties un izrauties, ar laiku iekļūstot arī Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, norādīja Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad gan gazeļu skrējiena temps palēninājies. Vērtēti tika uzņēmumu 2011.–2013. gada finanšu rādītāji. To, vai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, komersanti spēs uzturēt tikpat strauju pieauguma tempu, varēs redzēt nākamgad, taču uzņēmējiem nevajag krist panikā, jāizvirza augsti mērķi un jāmeklē jauni izaicinājumi, novēlēja D. Kiopa. DB arvien vairāk kļūs par uzņēmēju interešu aizstāvības laikrakstu, sacīja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots, apņemoties biežāk atspoguļot problēmas, ar kurām saskaras komersanti Latvijā, jo tieši uzņēmējdarbība ir tā, kā rezultātā tiek maksāti nodokļi, no kuriem veidojas valsts budžets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas iedzīvotāju siera izvēles topa augšgalā puscietie nogatavinātie sieri

Gunta Kursiša, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 83% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju visvairāk iecienījuši puscieto nogatavināto sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, Čedaras).

Ievērojami atpaliekot no līdera, iecienītāko sieru topa otrajā vietā ir kausētais siers (47%), bet trešajā vietā (33%) - mīkstais negatavinātais siers (piemēram, krēmsieri, Riccota, Mozarella). Šādu ainu atklāj Trikātas Siera akadēmijas veiktais pētījums.

Vīrieši vairāk uzturā lieto kausēto sieru (53% vīriešu, 41% sieviešu), savukārt sievietes izteikti biežāk izvēlas mīksto nenogatavināto sieru (46% sieviešu, tikai 19% vīriešu).

Visbiežāk siers kā uzkoda kombinēts ar maizi – divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka tā ir iecienītākā piedeva sieram. Bieži sieru lieto kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, vīnu un alu (42%), savukārt nedaudz mazāk kā viena trešdaļa iedzīvotāju sieru ēd bez jebkādām piedevām, liecina aptaujas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Piena produkti un produkti no piena, kuriem pievienoti augu tauki

Daina Krastiņa, Zemkopības ministrijas veterinārā un pārtikas departamenta eksperte, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šogad Jāņu siers par 15-20% lētāks; pieprasījums - nedaudz mazāks nekā pērn

LETA, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pieprasījums pēc Jāņu siera esot nedaudz mazāks nekā pērn, savukārt pats siers kopumā kļuvis lētāks par apmēram 15%, pateicoties piena iepirkuma cenu kritumam, aģentūrai LETA atzina aptaujātie siera ražotāji.

Rīgas Centrāltirgū nopērkams plašs Jāņu jeb ķimeņu siera klāsts un tirgotāji atzina, ka interese par šo produktu sākusies tikai šajās dienās.

Tā kā priekšā piecas brīvdienas, bijām domājuši, ka cilvēki jau nedēļas vidū sāks pirkt sieru, tomēr interese sākusies praktiski tikai šorīt. Tomēr ceram, ka līdz svētkiem pircēji saradīsies un ceļš, kā arī ieguldītais darbs atmaksāsies, sacīja siera sējēja no Viļāniem.

Viņa, kā arī citi aptaujātie pārdevēji atzina, ka šogad siers ir nedaudz lētāks nekā pērn, kas skaidrojams ar lielo piena daudzumu un zemajām iepirkuma cenām.

Šorīt zemnieku sietais ķimeņu siers Centrāltirgū maksāja no septiņiem līdz 11 eiro par vienu kilogramu, savukārt uzņēmumu piedāvātā siera cena svārstās no 4,50 līdz 5,50 eiro par vienu kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts vēlas atbalstīt zaļos ražotājus, tas jādara no valsts budžeta, taču uzkraut šo slogu cilvēkiem, kas nodarbojas ar tādu pašu biznesu tikai citā nozarē, nav pareizi.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš uzskata, ka augstās elektroenerģijas cenas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas bremzē Latvijas uzņēmēju attīstību, jo kaimiņvalstīs šis resurss ir pat par 30% lētāks. J. Šņepsts atzīst, ka lielākās problēmas viņam kā uzņēmējam rada tieši valsts, tāpēc no nākamās valdības viņš gaida tikai vienu - lai viņi netraucē strādāt un attīstīties.

Preiļu siers ir viens no pazīstākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Kas ir jūsu veiksmes atslēga, kas ļāvusi nostiprināt pozīcijas tirgū?

Viss slēpjas darbā un attieksmē pret sadarbības partneriem - visu šo gadu laikā mums nav bijis neviena neizpildīta līguma vai reklamācijas. Tas nozīmē, ka mūsu produkcijas kvalitāte vienmēr ir ļoti augstā līmenī un atbilst noteiktajiem standartiem. Tieši to sadarbības partneri no mums arī sagaidā, un tas ir ļoti būtiski, gan darbojoties Latvijā, gan eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Kārdina ar pašmāju mocarellu

Anda Asere, 09.11.2016

Jeļena Lagzdiņa, AS Smiltenes piens struktūrvienības Blomes pienotava vadītāja

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa piena pārstrādes uzņēmuma AS Smiltenes piens produkcijas ir Krievijas un Holandes siers, bet šogad uzņēmums pievērsies jauna siera veida – mocarellas – ražošanai

Jaunais uzņēmuma produkts pieejams vairākās formās – mazās bumbiņas, lielās bumbas, arī siers lielajos iepakojumos un rīvētā formā. «Ražojam to, kas mums pašiem patīk un garšo. Apciemojot Eiropu, parasti atvedam lietas, kas mums iepatikušās. Ja tā ir Grieķija, tad tas ir fetas siers, ja Itālija – mocarella, buratta. Nospriedām, ka gribam ražot mocarellu, bet jāsaprot arī tas, ka Itālijā mocarella garšo atšķirīgi, tāpat kā grieķu jogurts un feta Grieķijā. Mūsu mocarella ir ražota no Latvijas piena un tepat,» saka Ilze Bogdanova, AS Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja. Pētot mocarellu un to, vai ražot šo sieru, viens arguments bija tas, ka ražotājiem pašiem tas garšo, bet cits – šī siera patēriņš pieaug. Tas notiek tāpēc, ka mainās cilvēku ēšanas paradumi – viņi izvēlas vieglāku pārtiku. Lai gan Latvijā mocarellai vairāk ir sezonāls raksturs – to labāk pērk vasarā, Eiropā šo sieru ēd visu gadu, turklāt tas der ne tikai salātiem, bet arī picām un citiem ēdieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

A/s Krāslavas piens pērn finanšu rādītāju lejupslīde

Gunta Kursiša, 23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Krāslavas piens apgrozījums pērn sarucis līdz 4,4 milj. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājums 16% apmērā. Pārskata gadu a/s Krāslavas piens noslēdza ar 164,9 tūkst. Ls zaudējumiem iepreetim 125,6 tūkst. Ls peļņai 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

A/s Krāslavas piens pagājušajā gadā saražoja 1,652 tūkst. tonnu sviesta un maisījuma pastas, kā arī 301,9 tonnu paniņu pulvera, teikts uzņēmuma iesniegtajā pārskatā.

A/s Krāslavas piens ir uzņēmuma a/s Preiļu siers meitas kompānija. Krāslavas piena vadība norāda, ka mātes uzņēmuma finansiālā stabilitāte nodrošinās arī Krāslavas piena darbības turpināšanu un kredītsaistību segšanu. Jāatgādina, ka a/s Preiļu siers peļņa 2012. gadā veidoja 595 tūkstošus latu, bet apgrozījum s bija 26,6 miljoni latu. Savukārt, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (25,8 milj. Ls), a/s Preiļu siers Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojas 160. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Limbažu siers pēc dīkstāves divos gados ir uzņēmis apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2012. un 2013. gadā a/s Limbažu piens nostāvēja dīkstāvē, bet 2013. gada oktobrī to iegādājās viens no uzņēmuma akcionāriem Ēvalds Putniņš. Piena pārstrādes ražotne Limbažos ieguva jaunu nosaukumu - Limbažu siers. Šobrīd 70% no a/s Limbažu siers saražotās produkcijas ir cietais siers, bet 30% - industriālais krējums, no kura gatavo dažādus produktus, piemēram, kuļ sviestu vai izmanto saldējuma ražošanai. «No uzņēmuma saražotā cietā siera, ko pasaulē pazīst kā Parmezānu (Parmigiano-Reggino), Latvijā paliek tik, cik melns aiz naga, aptuveni 1-2%,» stāsta a/s Limbažu siers valdes priekšsēdētājs Ē. Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas piens uzsācis siera ražošanu un prezentējis zīmolu

Gunta Kursiša, 11.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku uzņēmums Latvijas piens otrdien uzsācis siera ražošanu plašam patēriņam, vienlaikus prezentējot uzņēmuma zīmolu Latvijas piens.

Kopš jūnija beigām, kad tika pabeigti ieguldījumi uzņēmuma pirmajā kārtā, tiek ražoti eksporta produkti – vājpiena koncentrāts un saldais krējums. Pabeidzot ieguldījumus uzņēmuma otrajā kārtā, ar pilnu jaudu uzsākta dažāda veida Trikantāleru, kā arī Krievijas un Holandes tipa sieru ražošana, informē Latvijas piena pārstāvji.

Latvijas pienā ražotais siers pēc nogatavināšanas pie patērētājiem nonāks nākamā gada sākumā. Tos piedāvās gan ar pircējiem ierasto Trikātas zīmolu, gan ar vēl nebijušu zīmolu, ko uzņēmums prezentēs vienlaikus ar jaunās produkcijas nonākšanu veikalu plauktos.

Jau rakstīts, ka triju mēnešu laikā plānots ražotnē sasniegt jaudu 300 tonnas siera mēnesī. Sākotnēji 50% no saražotā tiks tirgots Latvijā, bet 50% - eksporta tirgos, bet ar laiku eksporta īpatsvaru plānots palielināt līdz 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru