Quantcast
Mežsaimniecība

Latvijas valsts mežu ieguldījumi meža infrastruktūrā šogad sasniedz 37,4 miljonus eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts meži" šogad deviņos mēnešos meža infrastruktūrā - meža autoceļu būvniecībā, meliorācijas sistēmu atjaunošanā un tiltu būvniecībā - ieguldījis 37,4 miljonus eiro, pastāstīja kompānijas komunikācijas speciālists Ainārs Sedlenieks.

Viņš arī atzina, ka, pateicoties veiktajām investīcijām meža autoceļu atjaunošanā un būvniecībā, rudens lietavas nav apturējušas koksnes piegādes "Latvijas valsts mežu" klientiem. Pēc Sedlenieka skaidrotā, meža autoceļi būvēti tā, lai primāri nodrošinātu koksnes transportēšanas funkciju. "Smagajiem kravas transportlīdzekļiem maksimālais braukšanas ātrums meža autoceļos nedrīkst pārsniegt 30 kilometrus stundā. Braukšanas laikā ikvienam to lietotājam jāņem vērā ceļa parametrus, pārredzamību, ceļa stāvokli, transportlīdzekļa kravas īpatnības, kokmateriālu krautuvju izvietojumu un meteoroloģiskos apstākļus," viņš uzsvēra.

Vienlaikus kompānijā atzina, ka šogad novembra sākums bija otrs mitrākais mēnesis klimatisko novērojumu vēsturē, tādējādi atsevišķi mežu ceļa posmi salīdzinoši siltajos un mitrajos laika apstākļos var būt applūduši, kā arī var veidoties izskalojumi. "Latvijas valsts mežu" pārstāvji norādīja, ka ilgstoša lietus laikā grants ceļi pārmitrinās, zaudē nestspēju un uz tiem intensīvāk veidojas bedres, ceļi kļūst grūti izbraucami. Tieši lietus un mitrums apgrūtina autoceļu uzturēšanu.

Tāpēc kompānija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, pārvietojoties pa meža ceļiem. "Latvijas valsts meži" saimniecisko darbību veic, kopjot un atjaunojot mežus, gādājot par vides aizsardzību, rekreāciju un koksnes pieaugumu. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi brīdina par neatgriezenisku kaitējumu nozarei

Db.lv, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar valstī noteikto ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem ierobežojumiem SIA Rīgas meži diemžēl slēdz apmeklētājiem vairākus populārus rekreācijas objektus.

Sākot ar 2020.gada 1.aprīli slēgti:

1) Cenu tīreļa purva laipu un skatu torņi;

2) Bumbukalniņa skatu tornis.

Tāpat Rīgas meži lūdz neizmantot Dabas parka Piejūra teritorijā izveidotos aktīvās atpūtas elementus, jo tie netiek dezinficēti.

Minētajos dabas un kultūrvēsturiskajos objektos ārkārtas stāvokļa laikā novērots būtisks apmeklētāju skaita pieaugums, kas, pirmkārt, rada apstākļus, kuros apmeklētājiem nav iespējams ievērot valstī noteiktos ierobežojumus COVID-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, otrkārt, radījis vairākkārtēju slodzes pieaugumu dabas taku infrastruktūrai, kurai tagad nepieciešama atjaunošana.

Atpūtai dabā aicinām izmantot citas Rīgas mežu vai Latvijas valsts mežu atpūtas vietas, izvēloties pēc iespējas mazāk noslogotās. SIA Rīgas meži teritorijā esošo atpūtas vietu atrašanās vietas redzamas šajā kartē mdps.rigasmezi.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Draudi investīcijām un Latvijas eksportam

Gunārs Mitris, SIA “Dižmežs” valdes priekšsēdētājs, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" ieņēmumi 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 89,8 milj. eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā pērn, peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 29,4 milj. eiro un veiktas investīcijas 8,3 milj. eiro apmērā.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija.

Šogad a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) pirmajos trijos mēnešos realizējusi 1,89 milj. m3 koksnes, tai skaitā 1,81 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,08 milj. m3 augošu koku.

No kopējiem ieņēmumiem — 89,8 milj. eiro - 86,2 milj. eiro iegūti no apļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas pārdošanas. Interesanti, ka par 9,2 milj. eiro lielāki ir bijuši LVM ienākumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas, ko ietekmējis gan lielāks sortimentu realizācijas apjoms, gan arī augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena par plānoto. Bez tam 2.7 milj. eiro gūti no augošu koku realizācijas, tādējādi par 2 milj. eiro pārsniedzot sākotnēji plānoto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Digital Freedom Festival startup konkursos uzvar Exonicus un Amplicam no Latvijas

Lelde Petrāne, 16.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digital Freedom Festival ietvaros notikušā pasaules vadošā akceleratora 500 Startups konkursa galvenie uzvarētāji ir Latvijas jaunuzņēmums Exonicus, Nīderlandes akceleratora Rockstart konkursā uzvarēja iLof no Portugāles, bet Latvijas valsts meži GEO konkursā - Latvijas Amplicam.

Digital Freedom Festival līdzdibinātājs un jaunuzņēmumu konkursu žūrijas pārstāvis Uldis Leiterts norāda: «Pēdējā laikā arvien vairāk investoru un fondu Baltiju iekļauj savā interešu zonā, jo te ir daudz nobriedušu startup uzņēmumu, kuri atraduši unikālus un inovatīvus risinājumus nopietnām problēmām. Tajā pašā laikā prieks, ka Digital Freedom Festival jaunuzņēmumu konkursos piesakās arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu.»

Exonicus izstrādājis virtuālās realitātes ārkārtas medicīnas apmācības simulatoru, kas palīdz medicīnas studentiem, iedzīvotājiem, veselības aprūpes speciālistiem. Uzņēmums iegūs ceļazīmi uz fināla atlases kārtas interviju Silīcija ielejā iekļūšanai nākamajā akceleratora «iesaukumā», lai cīnītos par iespēju iegūt pasaules klases mentoringu, 150 000 ASV dolāru finansējumu un dalību 4 mēnešu akcelerācijas programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izmaiņas koku ciršanas noteikumos var radīt risku arī kokmateriālu eksportspējai

LETA, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" var radīt risku bioloģiskai daudzveidībai un kokmateriālu eksportspējai, teica Latvijas Universitātes (LU) profesors, biologs Viesturs Melecis.

Profesors uzsver, ka jaunos mežos samazinās bioloģiskā daudzveidība. Ja platības būs viendabīgas un vienlaidus, tas var radīt arī kaitēkļu masveida pavairošanās riskus. Vecajās meža audzēs kokiem ir dobumi, kur putniem ligzdot, savukārt jaunās meža audzēs tas nav iespējams.

Melecis pieļauj, ka gadījumā, ja valdība pieņem grozījumus esošajā redakcijā, no Eiropas Komisijas (EK) Latvija saņems ne tikai aizrādījumus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet pastāv arī risks, ka valstij nāksies maksāt naudas sodu.

"EK jau tagad Latvijai pārmet, ka mēs neesam pietiekami rūpējušies par bioloģisko daudzveidību un daudzas teritorijas ir nepietiekami aizsargātas un kontrolētas," brīdina Melecis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taisnīgākie atalgojuma maksātāji Latvijā 2020.gadā organizāciju grupā virs 500 darbiniekiem ir informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" Latvijas filiāle, bet organizāciju grupā līdz 500 darbiniekiem - gaisa filtru ražotājs "Dinair Filton", liecina personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pētījums.

Organizāciju grupā virs 500 darbiniekiem otro vietu ieņem iepriekšējo divu gadu taisnīgākā atalgojuma maksātāja titula ieguvēja starptautiskā lidosta "Rīga". Tai seko VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", "Swedbank" un VAS "Latvijas valsts meži".

Organizāciju grupa zem 500 darbiniekiem šajā pētījumā atsevišķi tiek aplūkota pirmo gadu. Otro un trešo vietu tajā dala Autotransporta direkcija un "DPD Latvia", kurām seko "Linedata Services" Latvijas filiāle un "MSC Shared Service Center Riga".

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī -, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uģim Zaļkalnam mežs ir dzimtā, saknēs, asinīs. Abi vecāki ir mežsargi, no bērna kājas gājis viņiem līdzi darbos un jau mazotnē zinājis, ko nozīmē dastošana, stigošana, mežu stādīšana, priežu ravēšana ar kapli.

Tāpēc grūti man sevi iedomāties Rīgā, birojā sēžot,» viņš atzīst. Tagad Uģis ir uzņēmuma Meža vērtētājs īpašnieks.

Dodot bērniem brīvību

Tūkstošgades sākumā, uzreiz pēc studijām, Uģis sāka strādāt meža inventarizācijas jomā. Darbu atrada Gundara Skudriņa uzņēmumā, kas taksēja gan VAS Latvijas valsts meži, gan privātos mežus. Taču pēc laika Valsts meži sāka to darīt paši saviem spēkiem. Pakalpojums vairs nebija tik pieprasīts, taksēt privātos mežus vien nebija izdevīgi. Daudzi taksatori sāka veidot savus uzņēmumus, apvienojoties mazās grupiņās vai sākot strādāt patstāvīgi. Tas bija 2006. gadā. Uģis izveidoja SIA Meža vērtētājs. Sākumā uzņēmumā bija vairāki darbinieki, bet tagad viņš strādā viens. Neatkarība ir noteicošais faktors, kāpēc izvēle krita par labu savas firmas dibināšanai. Šādi var plānot pats savu laiku – gan darbalaiku, gan brīvos brīžus, uzsver Uģis. Ir bijušas iespējas strādāt Valsts mežos, darīt to pašu darbu, ko tagad, taču negribas būt «piesietam». Dibināt uzņēmumu tieši Pāvilostā izvēlējās ne tāpēc, ka šeit apkārt daudz mežu. Vietai, kur reģistrēta šāda profila firma, patiesībā nav lielas nozīmes, īpašnieks apgalvo. Darbs pārsvarā ir izbraukumā. Kādreiz dzīvoja Liepājā, braukāja taksēt mežus gan uz Pāvilostu, gan Rucavu un citām tuvējām vietām. Tā kā pats dzimis, audzis pāvilostnieks, izvēlējās šeit dzīvot. No pilsētas pārcelties atpakaļ uz dzimto vietu nolēma, jo vecākais dēls izauga līdz bērnudārza vecumam, piedzima otrs puika. «Pats esmu no lauku vides, gribējās arī viņiem to pašu dot – lai var skriet visu dienu apkārt, lai man kā vecākam nav daudz jāuztraucas, kur un ar ko pavada savu laiku. Šeit ir drošības sajūta, kādu Liepājā nevaru iedomāties,» saka Uģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pelnīs arī ar smiltīm

Māris Ķirsons, 09.08.2019

A/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot savu atbilstības novērtēšanas laboratoriju, a/s Latvijas valsts meži sākusi minerālo materiālu un to maisījumu ražošanu un piegādes to izmantotājiem būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem.

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš pastāstīja, ka uzņēmums izveidojis savu minerālo maisījumu atbilstības novērtēšanas laboratoriju, jo nevarēja paļauties uz tām, kuras jau tirgū piedāvāja attiecīgos pakalpojumus.

«Lai nodrošinātu produktu (minerālo materiālu un to maisījumu) kvalitāti atbilstoši ES standartiem, ir nepieciešams veikt materiālu testēšanu vairākiem simtiem paraugu. Diemžēl nepieciešamos testēšanas rezultātus no laboratorijām, kas ir nesaistītas ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, nereti nācās gaidīt četrus līdz sešus mēnešus, un tas nav savietojams ar kontrolējamas kvalitātes nodrošināšanu pārdodamajiem produktiem,» uzsvēra R. Strīpnieks. Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena pauda bažas, vai šādas laboratorijas izveide nav uzskatāma par sava veida konkurences kropļošanu un arī problēmām tieši atbilstības novērtēšanas segmentā. R. Strīpnieks vērsa uzmanību uz uzņēmuma laboratorijas otro pielietojuma jomu – LVM būvējamajos un rekonstruējamos ceļos iestrādāto materiālu kvalitātes kontroli. «Tikai «paspēlējoties» ar minerālo materiālu (kas tiek iebūvēti ceļa neredzamajā daļā) kvalitāti, ieguvums uz vienu vai otru pusi var būt ar piecām un pat vairāk nullēm,» uzsvēra R. Strīpnieks. Viņš norādīja uz vēl kādu problēmu, proti, lielākā daļa laboratoriju pieder vai ir saistītas ar citiem būvniecības un būvmateriālu tirgus dalībniekiem, un tādējādi var rasties šaubas par laboratoriju ietekmējamību un testēšanas rezultātu ticamību, kā rezultātā LVM nevar paļauties uz to sniegtajiem datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas valsts meži ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusgadā bija 192,3 milj. eiro, kas ir par 35,7 milj. eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, peļņa – teju 82 milj. eiro

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. Šogad a/s Latvijas valsts meži (LVM) pirmajos sešos mēnešos realizējusi 3,1 milj. m3 koksnes, tai skaitā 3 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,1 milj. m3 augošu koku. Salīdzinot ar analogu laiku pagājušajā gadā, apaļkoksnes sortimentu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3 milj. m3. Ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija 176,5 milj. eiro (tā ir lauvas tiesa no visiem 192,3 milj. eiro), kas ir par 35,7 milj. eiro lielāki nekā 2018. gada anolgā laikā. Šo ienākumu pieauguma pamats ir augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena attiecīgajā periodā. Savukārt realizētās šķeldas apjoms šogad sasniedzis 240 000 MWh, kas ir par 25 000 MWh vairāk nekā analogā laikā 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts

LETA, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Paziņoti Latvijas sporta izcilnieki

Monta Glumane, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.

Likumprojekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā. Nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā - par 744 miljoniem eiro vairāk nekā šī gada budžetā.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.

Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru