«Sākumā par šitaki sēņu audzēšanu interesējāmies pie lielajiem Latvijas audzētājiem, bet viņi katrs dara pa savam. Ja divi, trīs gadi jāgaida laba sēņu raža, tad tas nav bizness. Sarakstījāmies ar japāņiem, un viņi mums atklāja ļoti daudzas interesantas lietas,» biznesa portālam db.lv stāsta zemnieku saimniecības Trubenieki īpašnieks Jānis Volksons.

Iepriekš saimniecībā aptuveni 15 hektāros zemes saimniekojis J.Volksona tēvs. «Laiks iet un paaudzes mainās, jādomā kaut kas cits un efektīvāks, ar ko nopelnīt. Domājām vairākus variantus, ko iestādīt. Piecpadsmit hektāros graudus audzēt nav vērts, tur vajag simtiem hektāru. Izdomājām, ka varētu pamēģināt audzēt sēnes. No sākuma domājām, ka iestādīsim sev desmit kociņus ar sēnēm pārbaudei. Meklējām micēliju, Latvijā to nekur nevarēja atrast. Vietējiem audzētājiem bija, bet cena bija pārāk augsta. Atradām micēliju ārzemēs, kas maksāja samērā maz, bet transporta izmaksas bija ievērojami augstas. Sēņu micēlijs jāatgādā noteiktos apstākļos, ja būs par siltu, tad tas iet bojā. Izdomājām - kāpēc jāņem viena kastīte, ja var pasūtīt paleti, jo cena par transportu ir tāda pati. Pasūtījām paleti ar sēņu micēliju un divas lielas kravas ar svaigu koksni. Viena daļa koksnes aizgāja malkā, otra daļa - sēnēs. Domājām vienkārši tāpat sastādīt - nometīsim kaut kur, jo man ir arī cits bizness. Pirmo gadu trīs mēnešus seši cilvēki strādāja un viņiem bija jāsamaksā algas. Tad saproti, ka nevar vienkārši nomest stūrī un jāturpina tālāk,» biznesa pirmsākumus atceras šitaki sēņu audzētājs.

Ļoti ienesīgu krāpšanas biznesu internetā var nodibināt, ieguldot aptuveni 6000 ASV dolārus (3120 latus) profesionāli izstrādātā ļaundabīgā programmatūrā, neatejot no internetam pieslēgta datora, seminārā medijiem stāstīja datu drošības kompānijas Kaspersky Lab globālās pētniecības un analīzes vadītājs Latīņamerikā Dmitrijs Bestuževs.

Rādot attēlus no internetā viegli sameklējamām melnās tirdzniecības vietnēm, Beluževs teica, ka ļoti veiksmīgas datoru zombēšanas sistēmas, kā Zeus vai konkurentu no kibernoziedzības aprindām Spyeye, var nopirkt par aptuveni 750 eiro (525 latiem). Tās vajadzīgas, lai radītu zombētu datoru robottīklu jeb botnetu.

Ja pats nevēlas ierīkot zombēšanas sistēmu, ir iespējams nopirkt zombēšanas pakalpojumu, maksājot noteiktu cenu, atkarībā no valsts, kur vēlas pulcēt robottīkla upurus. ASV par 1000 datoru iekļaušanu robottīklā, datoru patiesiem samniekiem to nemanot, maksā 150 ASV dolārus (ap 75 latus).

Tā kā spēcīgam robottīklam vajadzīgi desmitiem tūkstoši datoru, tā veidošana pēc pasūtījuma var izmaksāt vairākus tūkstošus ASV dolāru, taču arī šādu ieguldījumu var strauji atgūt, stāstīja Bestuževs.

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

SIA Bauskas alus sācis ražot karkade tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. Šogad uzņēmums plāno tējas sēnes dzērienu ražošanas apjomu palielināt par 45%.

Pērn SIA Bauskas alus sāka ražot tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha. 2016. gadā uzņēmums kopumā pārdeva 44,7 tūkstoši dekalitru bezalkoholisko dzērienu, no tiem 1330 dekalitrus tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha. Ņemot vērā patērētāju pieprasījumu, Bauskas alus tējas sēnes dzērienu Dr. Kombucha sācis pildīt 0,5 l PET pudelēs. Drīzumā tas būs nopērkams arī Maxima veikalu tīklā. DB jau rakstīja, ka SIA Bauskas alus ražotās tējas sēnes dzēriena tehnoloģija ir pārņemta no Vladivostokas, taču receptūra izstrādāta Latvijā, izvērtējot patērētāju garšas īpatnības. Pati tējas sēne uz Latviju ir atceļojuši no tālās Vladivostokas. Tehnoloģijās un ražošanas iekārtās uzņēmums investējis 300 tūkstousi eiro. «Tējas sēnes dzēriens, ko padomju gadus raudzēja trīslitru burkās, ir īsts dzīvības eliksīrs. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas un zarnu trakta darbības uzlabošanā, tas ir bagāts ar B grupas vitamīniem. Tā ražošanā netiek izmantoti konservanti. Plānojam tējas sēnes dzērienus realizēt arī citās lielajās tirdzniecības ķēdēs un apsveram iespēju šo dzērienu eksportēt, » saka SIA Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs. Tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ieguvis Latvijas Alus Gada balvas 2016 apbalvojumu par jauna produkta tehnoloģijas ieviešanu ražošanā.

«Es nepārdodu austersēnes, bet gan iespēju tās audzēt – kopā ar emocijām un jūtot līdzi,» tā saka Gints Lūkins, mājās audzējama austersēņu komplekta Sēņotava idejas autors.

Sēņotava ir neliels komplekts, no kura mājās var izaudzēt austersēnes. Šis komplekts ir sagatavots tā, lai ar vieglu apstrādi pēc desmit dienām cilvēks varētu likt sēnes uz pannas. «Nekā tamlīdzīga šaipus Baltijas jūras no Vācijas uz augšu nav,» apgalvo Gints. Viņš ko līdzīgu ir manījis Amerikā, Lielbritānijā un Nīderlandē. No idejiskiem līdziniekiem Sēņotava atšķiroties ar to, ka tai ir kompakts izmērs. Citiem sēņu audzēšanas komplekts bijis liels un neparocīgs. «Šis ir optimāls izmērs, nav smags, vizuāli pievilcīgs, neuzkrītošs,» spriež Gints.

Apmāna dabu

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Šobrīd nelegālā alkohola tirdzniecības vietas jeb tā saucamās točkas aug kā sēnes pēc lietus un tiesībsargājošās institūcijas ierobežota finansējuma apstākļos nevar ar tām atbilstoši cīnīties.

Šāda informācija izskanēja no jaundibinātās Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) dalībniekiem. Kā norādīja alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, nelegālais alkohols ir tēma, par ko normālā biznesa vidē vispār nevajadzētu runāt, taču šobrīd situācija ir pretēja.

Uz jautājumu, kas liecina par strauji augošiem nelegālā alkohola apjomiem, Jaunalko valdes priekšsēdētājs atzina, ka tie ir VID dati, kas liecina par nodokļu ieņēmumu samazināšanos. Šā gada pirmo divu mēnešu rādītāji liecina, ka legālo alkoholisko dzērienu ražotāju apjomi sarukuši par aptuveni 15 – 20 %. Gadījumā, ja akcīzes nodoklis vēl tiks palielināts, ražotāji var neizturēt šo nodokļu slogu un var pārtraukt ražošanu.

Sēnes pērk ne tikai rīdzinieki savām maltītēm, tirgus galdus regulāri pārbauda Rīgas krogu un restorānu iepircēji, jo produkts ir specifisks un citādi, kā vien sēnes lasot mežā, to nevar iegūt

Ziemā cieņā ir marinētas sēnes, kuras restorāna pavāri «ieziemo» paši. «Ziema ir gara, un tai ir jāgatavojas. Gailenes marinējam paši, bet sālītās sēnes iepērkam, jo to ir nepieciešams ļoti daudz,» Dienas Biznesam atklāja Restorāna 3 pavārs Žanis Raivo Behmanis. Piemēram, Restorānā 3, Rīgā, no gailenēm un baravikām gatavo visdažādākos ēdienus, bet Latvijas sieru platē sierus pasniedz ar sālītām sēnēm.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sēņošana un ogošana ir viens no nedaudzajiem darbiem, par kuriem nav jāmaksā ieņēmumu nodoklis, un tas kļūst aizvien populārāks. Konkurence pieaug, un sēņotāju no gada uz gadu kļūst vairāk. Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām nav jāizmanto kases aparāts, skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

SIA Bauskas alus šogad uzsācis inovatīva produkta - tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha rūpniecisku ražošanu Baltijā, papildinot bezalkoholisko dzērienu segmentu, informē uzņēmumā.

SIA Bauskas alus rūpnieciski izgatavotais tējas sēnes dzēriens D. Kombucha ir 100 % raudzēts, bezalkoholisks un dabīgs dzēriens.Jaunā produkta izstrādē ir investēti 300 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Inga Zālīte

«Līdz šim tējas sēnes dzērienu gatavoja galvenokārt mājas apstākļos un tas ir pazīstams daudzām tautām no seniem laikiem. To uzskata par patiesu dzīvības eliksīru. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas, zarnu trakta darbības uzlabošanai un kā detoksikācijas līdzekli. Rūpnieciski SIA Bauskas alus izgatavotais tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ir 100 % raudzēts, dabīgs dzēriens ar viegli dzirkstošām, veldzējošām un tonizējošām īpašībām. Satur B grupas vitamīnus: B1, B3, B6 un B12 un nesatur konservantus,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore D. Kārkliņa.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

http://www.youtube.com/embed/YHEr1XIRQZc

Mēs dzīvojam zemē, kur pelēko un lietaino dienu ir vairāk nekā saulaino dienu. Kas notiek ar cilvēkiem, kad no rīta, atverot logu, ierauga peļķes un milzīgas, krītošas lietus lāses? Garastāvoklis nokrīt zem nulles, lūpu kaktiņi neplāno celties uz augšu, un vienkārši – nekur negribas iet un neko negribas darīt. Riteņbraucēji drūmi paņem savus noputējušos E-talonus un dodas uz sabiedrisko transportu. Kas notiek ar Rīgu? Ar pilsētām? Tās paliek pelēkas, lai neteiktu – melnas... Kāpēc tā? Pa visam vienkārši – cilvēki paņem savus melnos lietussargus, uzliek tumšas kapuces, nodur galvas un iet savu iemīto taku. Dienas produktivitāte zūd... Pazūd!

Kādai Latvijas ministrijai uzbrukuši hakeri, apstiprināja informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT.LV.

Netiek atklāts, kurai ministrijai uzbrukts, bet publiskota informācija par hakeru izmantotajiem rīkiem un iespējamiem mērķiem. Uzbrukuma laiks netiek konkretizēts - var nojaust, ka tas noticis pirmajā pusgadā.

Izmantots īpaši viltīgs mērķēts uzbrukums ar nolūku zagt informāciju vēl nezināma uzbrukuma autora vajadzībām. Uzbrukuma rīks veidots, lai informācijas nopludināšana notiktu ministriju datoru lietotāju parastās interneta lietošanas laikā, šifrētā veidā, lietotājam nezinot, kas notiek. Datorus, kurus inficēja uzbrukumā lietotā ļaundabīgā programmatūra, bija iespējams vadīt no kāda servera Lielbritānijā, taču tas nenozīmē, ka uzbrukuma veicējiem bija kāds sakars ar šo valsti, skaidroja CERT.LV.

Rīgas lietus ūdens sistēma ir pietiekoši veca un sliktā tehniskā stāvoklī, šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē paziņoja Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters.

Valpēters sniedza informatīvu ziņojumu, kurā minēja, ka Rīgas lietus ūdens sistēma ir novecojusi. To apliecina fakts, ka atsevišķi sistēmas posmi ir būvēti 20.gadsimta 30.gados, līdz ar to dažādos laika posmos būvētā sistēma ir savu nokalpojusi.

Valpēters atgādināja, ka Satiksmes departamenta rīcībā ir pirms pāris gadiem veikts pētījums, kurā analizēta Rīgas lietus un notekūdeņu sistēma. Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai uzlabotu esošo Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas darbību, ir nepieciešami vismaz 69 miljoni eiro. Savukārt, lai sakārtotu vietas pilsētā, kurās nav lietus ūdens kanalizācijas, piemēram, Čiekurkalna 1.līnija un 2.līnija, Flotes iela, un citas vietas, kurās stiprāku lietusgāžu laikā ūdeni atsūknē tam speciāli paredzētas iekārtas, vajadzīgi vēl aptuveni 11 miljoni eiro. Problemātiska situācija ir arī ar kanalizāciju Vecrīgā, piebilda Valpēters.

Ņemot vērā meteorologu šodien prognozētās spēcīgās lietavas galvaspilsētā, Rīgas domes Satiksmes departaments izplatījis aicinājumu transportlīdzekļu vadītājiem izvairīties no tiem ceļu posmiem, kas stipra lietus ietekmē applūst.

Par applūstošiem ceļu posmiem Rīgā tiek uzskatīts Vienības gatves posms no Telts ielas līdz Satiksmes ielai, Krasta iela zem Salu tilta, Kārļa Ulmaņa gatve zem Bauskas ielas pārvada, Čiekurkalna 1.garā līnija zem Vairoga tilta, Varoņu iela pie Rīgas kremācijas centra, Viestura prospekts posmā no Meža prospekta, Traleru ielā 2 Mangaļsalā, kā arī Gaigalas, Silikātu un Stūrmaņu iela Bolderājā.

Šajā būvsezonā, lai uzlabotu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, plānots sākt remontdarbus vairākās vietās pilsētā. Būtiskus uzlabojumus izjutīs autovadītāji, kuri ikdienā pārvietojas pa Krasta ielu, kur tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, informē Rīgas dome. Savukārt Bolderājā labos Dandāles ielas un Mazās Bolderājas ielas lietus kolektorus. Arī Kārļa Ulmaņa gatvē tiks veikti uzlabojumi un izbūvēts pieslēgums Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas lietus kanalizācijas kolektoram.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Jābankrotē vēl ļoti daudzām zemas kvalifikācijas būvfirmām, kuras «treknajos gados» saradās kā sēnes pēc lietus, tikai tad būvniecības nozare sāks atkopties no krīzes, sacīja būvfirmas SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis.

Viņš to pamato ar statistiku un likumsakarībām starp tirgus pieprasījumu un dalībnieku skaitu - pagājušajā gadā kopējie būvniecības apjomi valstī bija 757 miljoni latu, un tas ir pat zem 2005.gada līmeņa, kad kopējie būvniecības apjomi bija 818 miljoni latu. 2005.gadā šo apjomu paveica 1253 būvfirmas, bet 2010.gadā mazāku apjomu paveica 4348 aktīvās būvfirmas.

«Te arī ir atbilde uz jautājumu, vai būvniecībai klāsies labi un kad nozarei klāsies labi. Tik drīz labi nebūs. Labā ziņa ir tā, ka pagājušā gada otrajā pusē kritums būvniecībā ir apstājies un sākusies neliela augšupeja. Tiesa, šī augšupeja pagaidām ir izsniegtajās būvatļaujās, un tā nav un arī nebūs strauja. Reālajā dzīvē šo kāpumu varbūt izdosies pamanīt šī gada otrajā pusē, labākajā gadījumā,» skaidroja Purmalis.

Ņemot vērā spēcīgās lietavas Rīgā, Rīgas domes Satiksmes departaments aicina transportlīdzekļu vadītājus izvairīties no tiem ceļu posmiem, kas stipra lietus ietekmē applūst.

Šobrīd uzsākta lietus ūdens peļķu atsūknēšana vietās, kur tās ievērojami apgrūtina satiksmi. Specializētās tehnikas vienības strādā Silikātu un Gaigalas ielās, Viestura prospektā, Flotes ielā, Lēdurgas ielā. Tāpat departamenta speciālisti veic Rīgas ielu un tiltu apsekošanu, lai pēc nepieciešamības norīkotu specializētās tehnikas vienības uz vietām, kur vajadzētu atsūknēt brauktuves no lietus ūdens.

Par applūstošiem ceļu posmiem tiek uzskatīti: Vienības gatve - posmā no Telts ielas līdz Satiksmes ielai; Krasta iela zem Salu tilta; Kārļa Ulmaņa gatve zem Bauskas ielas pārvada; Čiekurkalna 1. garā līnija zem Vairoga tilta; Varoņu iela pie Rīgas kremācijas centra; Viestura prospekts posmā no Meža prospekta; Mangaļsala - Traleru ielā 2; Bolderāja - Gaigalas, Silikātu un Stūrmaņu ielas.

Otrdienas rītā pēc stiprajām lietusgāzēm, kuru laikā nolijusi viena mēneša norma, galvaspilsētā bija applūdušas vairākas nozīmīgas ielas. Patlaban situācija ir novērsta.

Lai atsūknētu lietus ūdens peļķes, specializētās tehnikas vienības darbojās Strēlnieku laukumā, Pētersalas ielā, Miera un Senču ielas krustojumā, Klijānu ielā, kā arī Bolderājā, Čiekurkalnā un Imantā. Lielākais apgrūtinājums lietus ūdens atsūknēšanā bija tas, ka specializētās tehnikas vienības laikus nevarēja nokļūt vietās, kas bija applūdušas - lietus lija laikā no pulksten astoņiem līdz pulksten desmitiem rītā, kad, cilvēkiem dodoties uz darbu, ir ļoti intensīva satiksme. Lietus ūdens no ielām tika atsūknēts, kā arī notecēja caurulēs aptuveni līdz plkst. 11.30, Db.lv pauda Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Ilze Dišlere.

Spēcīgās lietus gāzes pirmdien Rīgā radījusi apgrūtinājumus transportlīdzekļu satiksmei, appludinot vairākus krustojumus un ielās, kā arī noskalojot kanalizācijas aku lūkas, brīdina Rīgas domes Satiksmes departaments.

Lietus noskalojis kanalizācijas aku vākus Juglas ielā pie Latvijas Neredzīgo pansionāta, Miera un Tallinas ielu krustojumā un Ilūkstes ielā pie ēkas nr. 14.

Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes vadības centra informāciju, pirmdien plkst. 16 satiksme bija kavēta Aizsaules un Gaujas ielu krustojumā, Katlakalna un Lubānas ielu krustojumā, Gunāra Astras ielā pie Mēbeļu nama, Stokholmas ielā 12, 15. trolejbusa pieturvietā Salaspils iela. Tāpat applūdis ir Dzelzavas un Nīcgales ielu krustojums, jo šajā posmā vēl nav pabeigti lietus ūdens kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas darbi.

Savukārt lielas peļķes izveidojušās – Katlakalna un Lubānas ielu krustojumā, kā arī Maskavas un Lubānas ielu krustojumā. Šajā posmā kavēta sabiedriskā transporta kustība.

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kordiceps (Cordyceps sinensis) ir reta, ļoti dārga sēne, kas aug Ķīnas, Tibetas un Nepālas kalnienēs sūros klimatiskajos apstākļos. Tās ieguve nodrošina iztiku vietējiem iedzīvotājiem, taču klimata pārmaiņas ir jūtamas arī viņu maciņos.

Tā, piemēram, fermeris Ma Junksiao no Rietumķīnas katru pavasari dodas uz vairāk nekā 600 kilometru tālo kalnu Cjinhai provincē, kur pievienojas aptuveni 80 citiem cilvēkiem, ko nolīgusi vietējā kompānija, un meklē Ķīnas kordicepu – sēni, kam it kā piemīt dziedinošs spēks. 2010.gadā kordicepu iepirkuma cena sasniedza augstāko līmeni – vairāk nekā 100 tūkstošus dolāru par kilogramu, liekot neskaitāmiem Ķīnas iedzīvotājiem doties kalnos un lasīt šīs sēnes. Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, augstākās kvalitātes kordicepi aizvien maksā dārgi – aptuveni 72 dolārus par gramu jeb 2016 dolārus par unci, pārspējot zelta cenu, kas patlaban ir aptuveni 1340 dolāri par unci.

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" ieguvis pirmo vietu starptautiskā kombučas konkursā "World Kombucha Awards 2023", kā arī plāno iekarot Āzijas tirgu.

Tējas sēnes dzērienu, kas pazīstams arī kā kombuča, gatavo jau izsenis visā pasaulē.

"Rudy"s Kombucha" ir ģimenes uzņēmums, kuru dibināja Darja un Egors Grabari, kā arī ģimenes mīlulis, suns - Rudys, kam par godu ir arī nosaukts uzņēmums. Uzņēmums darbība aizsākās 2019. gadā no tējas sēnes trīs litru burkā Ādažos uz palodzes, bet ar laiku Darja ar Egoru saprata, ka vēlas radīt unikālas garšas un piedāvāt kombučas cienītājiem garšas, kuras tirgū nemaz nav pieejamas. Tajā pašā laikā uzņēmums līdz pat šai dienai ir saglabājis savas pamatvērtības, izmantojot dabīgas izcelsmes produktus bez krāsvielām un citām pārtikas piedevām. Darjas pieredze mārketingā un sociālajā komunikācijā un Egora alus brūvēšanas zināšanas, ļāva uzņēmumam attīstīties diezgan ātri, kā arī atrast atbilstošu mērķauditoriju un produkta nišu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?