Karjera

Līdzšinējais Deloitte partneris Roberts Stuģis pievienojas Callidus Capital

Zane Atlāce - Bistere, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Līdzšinējais Deloitte partneris Roberts Stuģis ir pievienojies korporatīvo finanšu un investīciju uzņēmumam Callidus Capital, kļūstot par tā partneri un valdes locekli.

«Pēc kapitāla piesaistes un konsultāciju atbalsta tādiem Latvijā strauji augošiem uzņēmumiem kā INDEXO un KOOL, kā arī virknes būtisku darījumu noslēgšanas, Callidus šobrīd raugās uz jauniem, ambicioziem biznesa projektiem un tāpēc augstu novērtējam Roberta pievienošanos mūsu vadības komandai. Šī ir mērķtiecīga izaugsme, kurai sekos mūsu aktīvas rīcības pieteikums jaunos tirgos un jaunos darījumos,» saka Valdis Siksnis, Callidus Capital partneris un dibinātājs.

Laikā no 2011. gada R. Stuģis ir bijis Deloitte Centrāleiropas revīzijas un konsultāciju partneris un viens no Deloitte Baltijas reģiona vadītājiem. Pirms tam R. Stuģis bija Parex bankas valdes loceklis un finanšu vadītājs, bet savas profesionālās gaitas uzsāka Arthur Andersen Rīgas un Londonas birojos.

R. Stuģis izglītību ir ieguvis Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), un vēlāk to papildinājis ar Executive MBA grādu šajā pat augstskolā.

Callidus Capital ir neatkarīgs korporatīvo finanšu un investīciju uzņēmums, kas kopš 2013. gada ir piedalījies virknē nozīmīgu uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu, īstenojis kapitāla un finansējuma piesaistes projektus kopsummā vairāk kā 300 miljonu eiro apmērā un līdzdarbojies vairāku jaunu uzņēmumu izveidē. Callidus Capital zināmākie projekti ir konsultāciju atbalsts un kapitāla piesaiste inovatīvu degvielas uzpildes staciju uzņēmuma KOOL un jauna veida pensiju pārvaldītāja INDEXO izveidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT produktu un sadzīves tehnikas vairumtirgotājs AS Elko Grupa emitējis obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Ilgtermiņa finansējuma ar fiksētu procentu likmi piesaistīšana ļauj Elko vēl vairāk diversificēt finansējuma struktūru. Šī ir lielākā līdz šim veiktā emisija Elko vēsturē.

12. februārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu pēc 5 gadiem un kupona likmi 6%. Obligācijas tiks kotētas alternatīvā vērtspapīru tirgus Nasdaq Riga First North sarakstā.

Obligācijas iegādājās vairāk kā 80 investori no Baltijas valstīm, Vācijas un Maltas - tostarp bankas, pensiju plāni, investīciju fondi, apdrošināšanas kompānijas, kā arī privātie investori. Darījumā kā investors piedalījās arī AIF Altum Kapitāla Fonds, kuram šis bija pirmais ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par konsultāciju un audita kompānijas Deloitte Baltijas vadošo partneri no 2021. gada 1. jūnija iecelta Kristīne Jarve, informē uzņēmumā.

K.Jarve pievienojās Deloitte Baltijas komandai 2015. gadā kā nodokļu partnere, 2017. gadā viņa tika iecelta par vadošo partneri nodokļu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā, savukārt 2018. gadā kļuva par Deloitte Igaunijas un 2020. gadā par Deloitte Lietuvas valsts vadītāju. Līdz ar vadošās partneres lomu, K.Jarve kļūst arī par Deloitte Latvijas valsts vadītāju.

"Es esmu pagodināta, ka esmu izvēlēta šai lomai. Tā ir liela privilēģija būt daļai no organizācijas, kas sniedz nozīmīgu ietekmi, nodrošinot augstas kvalitātes pakalpojumus, piedāvājot inovatīvus risinājumus klientiem un attīstot mūsu organizācijas talantus par nākotnes līderiem. Kā jaunā Deloitte Baltijas vadītāja es koncentrēšos uz sadarbības veicināšanu un vadības komandas darbu, lai nodrošinātu, ka mūsu zīmols joprojām tiek atpazīts un saistīts ar inovatīviem pakalpojumiem, tehnoloģiski progresīviem piedāvājumiem un kvalitāti. Iespējas Baltijā ir lielas, un, lai tās izmantotu, ir jāuzlabo mūsu spēja ātrāk integrēt inovācijas klientu vajadzību īstenošanā, jāturpina pārveidoties un attīstīties līdzi laikam," piebilst K.Jarve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir palielinājusi pamatkapitālu līdz 3 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas, jo "Indexo" pārvaldīto aktīvu vērtība tuvojas 200 miljoniem eiro, kas ir likumā noteikta robeža augstākām kapitāla prasībām.

"Indexo" kopš dibināšanas ir bijis visstraujāk augošais Latvijas pensiju tirgus dalībnieks, un jaunais kapitāla apjoms ļaus turpināt uzņēmuma veiksmes stāstu.

"Šī ir pirmā pamatkapitāla palielināšana kopš "Indexo" licences saņemšanas. "Indexo" divarpus gadu laikā ir izveidojis spilgtu zīmolu, veiksmīgu biznesa modeli, uzticīgu klientu loku un biznesa kultūru, kas balstīta cīņā par labāku finanšu vidi Latvijā. Investori "Indexo" akcijas iegādājās par cenu, kas novērtē uzņēmumu 10 miljonu eiro vērtībā pirms kapitāla piesaistes - tas apliecina ticību gan "Indexo" sasniegtajam, gan spēcīgam izaugsmes potenciālam," saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KOOL Latvija sāk piesaistīt jaunu kapitālu 10 miljonu eiro apjomā

Lelde Petrāne, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums «KOOL Latvija», kas pieteicis sevi Latvijas mazumtirdzniecības tirgū, divu gadu laikā atverot pirmās 10 «KOOL» zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS) un veikalus, ir uzsācis darbu pie jauna finansējuma piesaistes.

Uzņēmuma mērķis ir līdz 2021. gada beigām paplašināt «KOOL» tīklu līdz 20 DUS, palielinot tirgus daļu un nodrošinot daudz plašāku pārklājumu Latvijas teritorijā.

Kapitāla piesaistes procesa vadība uzticēta Latvijas finanšu un investīciju kompānijai «Callidus Capital», ar kuru uzņēmumam «KOOL Latvija» izveidojusies ilgstoša sadarbība. Pirmām kārtām tiek uzrunāti vietējie investori, lai uzņēmuma īpašnieku struktūrā saglabātu nozīmīgu vietējā kapitāla īpatsvaru, kā arī Austrumeiropas reģionā strādājošie investīciju fondi.

«KOOL» ir pilnībā Latvijā izstrādāts DUS un veikala koncepts.

Kopš 2017. gada «KOOL» DUS tīkla attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro, atvērta pirmā «KOOL» franšīze un notiek aktīvs darbs pie franšīzes modeļa paplašināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas topa klubiem divu miljardu eiro zaudējumi koronavīrusa dēļ

LETA/AFP, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar finanšu eksperta "Deloitte" prognozēm 20 Eiropas visvairāk pelnošajiem futbola klubiem koronavīrusa pandēmija varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljardus eiro.

"Deloitte" jaunākais ziņojums liecina, ka 20 analizēto klubu ieņēmumi slēgto stadionu un iztrūkstošo televīzijas naudu dēļ 2019./2020.gada sezonā samazinājušies par 1,1 miljardu eiro.

Daļa no šiem ieņēmumiem tiks atgūti 2020./21.gada sezonā. Finanšu gads lielākajā daļā klubu beidzas 30.jūnijā, un tas nozīmē, ka kādi naudas ienākumi un ienākumi no televīzijas apraides vietējās līgās un Eiropas sacensībās vēl nav iekļauti šīs sezonas skaitļos.

Tomēr pašreizējā vīrusa ietekme 2020/2021.gada sezonā radīs vēl lielāku iespaidu uz klubu finansēm ar līdz šim visā kontinentā slēgtiem stadioniem un bez pazīmēm, ka Covid-19 ierobežojumi tiktu mazināti.

Pat spēlēm ritot aiz slēgtām durvīm, raidorganizācijām ir kompensētas sākotnējā spēļu grafika izmaiņas un tukšo stadionu radītās atmosfēras trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā uzņēmumu valdēs teju divreiz vairāk sieviešu nekā vidēji pasaulē

Anda Asere, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" ierindots "Deloitte Technology Fast 500" uzņēmumu topa 254.vietā.

"Deloitte" uzņēmumu tops apkopo 500 visstraujāk augošos privātos un valsts uzņēmumus Ziemeļamerikā, kuri darbojas tehnoloģiju, mediju, telekomunikāciju, dabaszinātņu un energotehnoloģiju jomās.

"Technology Fast 500" balvas saņēmēji tiek izvēlēti, balstoties uz uzņēmuma apgrozījuma procentuālo pieaugumu no 2016. gada līdz 2019. gadam. Šajā periodā "Printful Inc." apgrozījums pieauga par 441%.

"Printful" izpilddirektors Dāvis Siksnāns uzskata, ka uzņēmuma panākumu atslēga meklējama tehniskajos risinājumos, ko "Printful" sniedz e-komercijas veikalu īpašniekiem. Pateicoties "Printful" modelim - apdruka pēc pieprasījuma - klienti var izveidot interneta veikalu bez vai ar ļoti mazām sākotnējām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāka neskaidrība par ekonomikas virzienu savu nospiedumu atstājusi arī uz mākslas tirgu.

Šā gada pirmajā pusē ar populārāko izsoļu namu Christie’s, Sotheby’s un Phillips starpniecību pārdoti mākslas darbi 5,55 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 20,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Deloitte apkopotie dati. Sevišķi krasi bremzējis pieprasījums Ķīnas un pārējās Āzijas mākslas tirgū – par 53%. Secināts, ka arī mākslas tirgus nav pasargāts ne no tirdzniecības kariem, ne, piemēram, Brexit sāgas pavērsieniem. Šī tirgus dalībnieki vēl norādījuši, ka tos dažkārt satrauc arī caurspīdības trūkums un spekulantu klātbūtne.

Kopumā aptuveni četras piektdaļas no Deloitte aptaujātajiem kolekcionāriem pauduši, ka gribētu, lai līdzekļu pārvaldnieki savu pakalpojumu klāstu papildinātu ar kādu produktu, kas ļautu gūt labumu no mākslas tirgus un kolekcionējamo priekšmetu tirgus izaugsmes. Šajā pašā laikā – šobrīd vien 29% – mākslas tirgus eksperti sagaida, ka nākamo sešu mēnešu laikā tas atradīsies uz izaugsmes taciņas. Vēl šā gada maijā tas esot bijis 51%. Kopumā ArtTactic Risk Barometer apkopotie dati norāda, ka kolekcionāri risku šajā tirgū 10 ballu skalā novērtējuši ar 7, kas ir virs 10 gadu vidējā rādītāja, kurš atrodas pie 6,4.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par jaunu mājokli jāšķiras no summas gandrīz deviņu gadu algas apmērā

Lelde Petrāne, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Deloitte grupas finanšu gadam, notikušas izmaiņas «Deloitte Latvia» vadībā – par audita partneri kļuvusi zvērināta revidente Inguna Staša, informē uzņēmumā.

I. Staša ir zvērināta revidente ar vairāk nekā 15 gadu ilgu pieredzi sniedzot pakalpojumus privātā un publiskā sektora uzņēmumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Darba gaitā īpaša specializācija ir lielu un komplicētu revīzijas projektu vadīšanā, nodrošinot finanšu pārskatu atbilstību Latvijas Republikas likumdošanas prasībām un Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem.

Plānots, ka vadības izmaiņas veicinās straujāku uzņēmuma izaugsmi un veiksmīgāku vairāk nekā 50 profesionāļu lielas revīzijas komandas attīstību. «Saprotot ikviena klienta komercdarbības specifiku un izmantojot individuālu pieeju un mūsdienu tehnoloģijas, turpināsim piedāvāt klientiem inovatīvus risinājumus sekmīgai finanšu kontrolei un pārvaldībai» par arvien augošu pakalpojumu kvalitāti komentē I. Staša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīga auditorkompānija «Deloitte Latvia» ir sākusi auditu par SIA «Rīgas satiksme» sadarbību ar SIA Rīgas karte, pastāstīja abu uzņēmumu valdes loceklis Jānis Meirāns.

Pēc Meirāna teiktā, audita uzdevums būs izvērtēt, kur paliek nauda, proti, būs jāizvērtē abu pušu līdzšinējā sadarbība, tās pamatotība, lietderīgums un citi aspekti. Auditu iecerēts pabeigt jūnija laikā.

Meirāns atzina, ka auditoriem ar nepieciešamās informācijas iegūšanu patlaban neveicoties tik raiti kā gribētos, jo «Rīgas kartes» vadība neesot gatava sniegt visus nepieciešamos datus. «Informācija nāk pa daļām, taču esam procesā, un domāju, ka izdosies viņus pārliecināt,» pauda Meirāns.

«Rīgas karte» ir 2007.gadā dibināts uzņēmums, kas izveidoja un uztur Rīgas sabiedriskā transporta un autostāvvietu elektronisko norēķinu sistēmu. Uzņēmuma akcionāri ir «Rīgas satiksme» un ASV tehnoloģiju kompānija Conduent. 51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei", bet 49% - Francijas uzņēmumam Conduent Business Solutions.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personāla vadības tendences 2021. gadam

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.

Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.

Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.

Darbinieku pieredze un labbūtība

Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Future Retail konference fokusēsies uz tehnoloģiju inovācijām tirdzniecībā

DB, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumā Rīgas karte nesen ieceltais valdes loceklis Jānis Meirāns ir arī mātes uzņēmuma Rīgas satiksme valdē un ir oficiāli paziņojis, ka nesaskata interešu konfliktu šajā situācijā un paliks abos amatos

J. Meirāns par Rīgas kartes valdes locekli kļuva pēc Aleksandra Brandava atcelšanas no valdes – pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēdējo, turot aizdomās kukuļošanā, aizturēja. Dienas Biznesa sākotnējo pārdomu pamatā ir fakts, ka jau pieminētais A. Brandavs bija vien Rīgas satiksmes darbinieks un Rīgas kartes valdes loceklis, kurpretī J. Meirāns abos uzņēmos ir valdē, proti, apveltīts ar lielāku varu un ietekmi nekā atceltais. Vien šis apstāklis pēc jau notikušā prasa palūkoties uz amatpersonas darbību kopsakarā ar un ap notiekošo uzņēmumā Rīgas karte, jo vairāk tādēļ, ka 16. jūnijā LTV raidījumam De Facto J. Meirāns strikti norādīja, ka grasās abus amatus saglabāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa pakalpojumu nozarē strauji kāpj procesu automatizācijas tempi

Db.lv, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauns mājoklis Latvijā izmaksā vairāk nekā desmit gadu vidējā darba alga

Valters Tučs, Deloitte Latvijā konsultāciju nodaļas vadītājs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegādātos jaunu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza atalgojums vidējās darba algas apmērā 10 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais Deloitte veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums.

Vēl ilgāks laika periods nepieciešams vien Čehijas iedzīvotājiem (11 gadi). Savukārt, piemēram, Portugāles iedzīvotājiem šādus iekrājumus nāktos veidot vien 3,8 gadus, bet Beļģijas iedzīvotājiem – četrus gadus. Turklāt jaunu mājokļu vidējās cenas Latvijā (1739 EUR/m2) ievērojami pārsniedz cenas Portugālē (1088 EUR/m2), kā arī ir augstākas nekā Ungārijā (1323 EUR/m2), Polijā (1370 EUR/m2) un Horvātijā (1547 EUR/m2).

Vidēji Eiropas Savienībā nekustamā īpašuma cenas pēdējo trīs gadu laika pieaugušas par 5%, savukārt Latvijā cenas kāpušas divreiz straujāk. Turklāt mājokļu attīstība ir krietni lēnāka nekā citviet Eiropā – tāpat kā pērn Latvijā joprojām ir zemākais pabeigto mājokļu skaits absolūtā izteiksmē (3000 mājokļu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija veicinājusi moderno tehnoloģiju attīstību mazumtirdzniecības nozarē, tiek prognozēts, ka nākamo septiņu gadu laikā pašapkalpošanās bizness piedzīvos divkāršu izaugsmi.

To DB organizētajā konferencē Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā norāda SIA StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors Darius Lapienis (Darius Lapienis). Viņš uzsver, ka e-komercija pandēmijas laikā pasaulē piedzīvojusi aptuveni 50% lielu pieaugumu, Baltijā – pat vēl vairāk, ievērojami palielinājies arī to cilvēku skaits, kuri labprātāk tirdzniecības vietās izmanto pašapkalpošanās iespējas. Būtisks tehnoloģiskais lēciens vērojams arī tirdzniecības analītikas jomā.

Ieguvums visiem

Liela daļa pircēju jau šobrīd labprāt veikalos izvēlas pašapkalpošanās kases, tiek prognozēts, ka šādu cilvēku skaits katru gadu palielināsies par aptuveni 10 līdz 13%, teic D. Lapienis. “Arī StrongPoint veiktais pētījums Latvijā apliecina – šis pirkumu apmaksas veids kļuvis par daļu no mūsu sabiedrības ikdienas. Aptaujājot 1000 respondentu, noskaidrots, ka jau pašlaik 60% cilvēku pašapkalpošanās iespējas izmanto bieži vai vienmēr. Pieprasījuma pieauguma ietekmē attīstās arī tehnoloģijas. Datora redzes funkcija pašapkalpošanās kases kā norēķinu veidu padara drošāku no tirgotāju un ērtāku no pircēju skatupunkta. Tā ir viena no novitātēm, kas pašlaik pieejama gan pasaulē, gan tepat kaimiņos, Lietuvā, un drīzumā varētu tikt ieviesta arī Latvijas tirgū. Ar datora redzes palīdzību iespējams preci atpazīt bez svītru koda, tas nozīmē, ka pircējam vairs nebūs nepieciešams iedziļināties sarežģītās izvēlnēs, mēģinot saprast, tieši kuru preci viņš ir izvēlējies. Savukārt no pārdevēju aspekta tas nozīmē, ka vizuāli līdzīgas preces vairs nevarēs tikt sajauktas un dārgākas preces nebūs iespējams iegādāties par zemāku cenu. Šis risinājums palīdzēs izvairīties arī no apzinātas krāpšanas. Reāls piemērs – kāds pircējs veikalā uz svariem bija uzlicis dārgu alkohola pudeli, bet atzīmējis, ka tie ir kartupeļi. Ar datora redzes funkciju šāda krāpniecība nebūs iespējama,” pauž D. Lapienis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas ir izdevīgāk? Apmācīt esošo darbinieku vai pieņemt darbā pieredzējušu IT speciālistu?

Riga Coding School, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmumi norāda, ka darbinieku deficīts joprojām ir būtiska problēma, kuras risināšanai virkne uzņēmumu nolēmuši paši doties pie potenciālajiem darbiniekiem, piedaloties "Ātrajā randiņā ar uzņēmēju".

Tas notiks 26. februārī plkst. 14 Turības Biznesa inkubatorā un uz to aicināts ikviens darba meklētājs, jo tā ir iespēja atrast darbu dažu minūšu laikā.

Pasākums tiek rīkots, lai izvairītos no ilgstošā darba meklēšanas procesa, kurā potenciālajam darbiniekam ir jāizpēta vakances, jāsagatavo un jāizsūta CV, jāsagaida atbilde no darba devēja un tikai tad, pozitīva rezultāta gadījumā, jādodas uz interviju. "Ātrais randiņš ar uzņēmēju" ir iespēja atrast darbu ātrāk un vienkāršāk.

"Šobrīd izteikti vērojams darbaspēka trūkums ikvienā jomā un dažādos līmeņos, tāpēc šādi pasākumi ir ļoti noderīgi ikvienam. Uzņēmumam tā ir izdevība sastapt potenciālo darbinieku, savukārt darba meklētājam - tikties ar vairākiem darba devējiem vienuviet īsā laika periodā," norāda pasākuma idejas autore, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru