Finanses

Lielbritānijas ekonomika pirmo reizi 11 gados nonākusi recesijā

LETA--AP/BBC, 12.08.2020

Jaunākais izdevums

Lielbritānijas ekonomika otrajā ceturksnī oficiāli nonākusi recesijā, sarūkot par 20,4%, salīdzinot ar šā gada pirmajiem trim mēnešiem, un šī ir pirmā recesija Lielbritānijā 11 gadu laikā, liecina statistikas dati.

Lejupslīdi izraisījuši ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Tiek uzskatīts, ka ekonomika nonākusi recesijā, ja divus ceturkšņus pēc kārtas piedzīvota lejupslīde.

Pēdējo reizi šāda situācija Lielbritānijā bija vērojama 2009.gadā, kad pasaulē bija finanšu krīze.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējiem trim mēnešiem, Lielbritānijas ekonomika saruka par 2,2%, liecina Nacionālā statistikas biroja dati.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli-jūniju, iekšzemes kopprodukts samazinājies par 21,7%.

Atšķirībā no citām valstīm, Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs publisko datus ne tikai par ceturkšņiem, bet arī pa mēnešiem, un šie dati dod cerību, ka ekonomika sāk atkopties pēc dažu pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanas.

Jūnijā, kad darbu atsāka veikali, kas tirgo arī preces, kuras nav būtiski svarīgas, Lielbritānijas ekonomikas pieaugums mēneša izteiksmē bija 8,7%. Jūnijā pieauga arī ražošana rūpnīcās un atsākās būvdarbi.

Saskaņā ar Nacionālā statistikas biroja datiem pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi vissmagākās sekas atstājuši uz viesmīlības sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 2,2%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Valsts ekonomikai fiksēts otrs straujākais kritums kopš Vācijas atkalapvienošanās.

Jaunākie dati arī liecina, ka Vācijas ekonomika pirmajā ceturksnī nonākusi recesijā pēc pērn ceturtajā ceturksnī fiksētā 0,1% krituma.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,3%, kas seko 0,4% kāpumam ceturtajā ceturksnī.

Vai Latvijas ekonomiku sildīsim ar reālām investīcijām būvniecībā? 

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai...

Ekonomikas lejupslīdi pirmajā ceturksnī veicinājuši koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas iekšzemes kopproduktam (IKP) šā gada otrajā ceturksnī bijis rekordliels kritums ceturkšņa izteiksmē, un, tā kā lejupslīde bijusi jau otro ceturksni pēc kārtas, valsts ekonomika nonākusi pirmajā recesijā 29 gadu laikā, liecina Austrālijas statistikas biroja otrdien publiskotie dati.

IKP aprīlī-jūnijā, salīdzinot ar janvāri-martu, samazinājies par 7%. Tas ir lielākais ekonomikas kritums ceturkšņa izteiksmē kopš 1959. gada, kad Austrālijā tika sākta šādu datu apkopošana.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, IKP saruka par 0,3%. IKP samazināšanās ceturkšņa izteiksmē divus ceturkšņus pēc kārtas nozīmē, ka iestājusies recesija. Iepriekšējā recesija Austrālijā bija 1991. gadā.

Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni Austrālijas IKP šā gada otrajā ceturksnī samazinājies par 6,3%.

"Šī ir graujoša diena Austrālijai," komentējot otrā ceturkšņa datus par IKP, parlamentā sacīja premjerministrs Skots Morisons. "Mūsu ekonomiku izpostījusi globālā Covid-19 pandēmija," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portugāles iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, samazinājies par 16,3%, tādējādi valsts ekonomikai nonākot recesijā, ziņo valsts statistikas birojs.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Pirmajā ceturksnī Portugāles IKP gada griezumā saruka par 2,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem valsts ekonomika otrajā ceturksnī samazinājās par 13,9% pēc 3,8% lejupslīdes pirmajā ceturksnī.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes negatīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Īrijas ekonomika ar 12 gados straujāko lejupslīdi otrajā ceturksnī nonākusi recesijā

LETA--RTTNEWS, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem samazinājies par 6,1%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā un reģistrējusi straujāko lejupslīdi kopš 2008.gada, liecina valsts statistikas biroja jaunākā informācija.

Pirmajā ceturksnī valsts ekonomika ceturkšņa griezumā saruka par 2,1%.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Īrijas ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 3%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

SSE Riga rektors Anders Paalzow: Uzņēmumu vadītājiem jāuztver pandēmija kā plašu iespēju laiks

SSE Riga, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādas būs COVID-19 krīzes ekonomiskās sekas un ko šī krīze nozīmē uzņēmumu vadītājiem? Kāda loma šobrīd jāuzņemas biznesa skolām? Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) rektora un makroekonomikas eksperta Dr. Anders Paalzow viedoklis.

Kas notiks ar Baltijas valstu ekonomiku?

Tādās situācijās kā šī, kad valda tik liela nenoteiktība, ir ļoti svarīgi skaidri apzināties, ko mēs zinām un kas mums nav zināms. Mēs nezinām, cik dziļa vai cik ilga būs recesija, ne arī to, kā tieši tā izpaudīsies.

Tomēr ar noteiktu pārliecību varam apgalvot, ka turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik efektīvi veselības aprūpes sistēmas spēs apkarot pandēmiju un cik iedarbīga būs Baltijas valstu valdību un Eiropas Savienības pieņemtā ekonomiskā politika.

Mēs arī varam pateikt, ka šī recesija būs pavisam citādāka nekā iepriekšējā, ko izraisīja finanšu krīze. Šoreiz cieš ne tikai pieprasījums – izolācijas pasākumi ietekmē arī piedāvājumu, un šis aspekts ir jāņem vērā, izvēloties politikas instrumentus, ko izmantot šajā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstraujš kritums

LETA--RTTNEWS, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 10,1%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā, liecina valsts statistikas biroja sākotnējie dati.

Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP saruka par 2%, valsts ekonomikai nonākot recesijā.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 11,7%.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami samazinājies preču un pakalpojumu eksports un imports, kā arī mājsaimniecību patēriņa izdevumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministrs: Vācijas ekonomikai šogad draud visu laiku smagākā recesija

LETA--AFP, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas liekākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā, brīdinājis valsts ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

Ministrs prognozē, ka Vācijas IKP šogad samazināsies par 6,3%, ņemot vērā eksporta pieprasījuma samazināšanos un koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz iekšzemes patēriņu,

"Mēs piedzīvosim smagāko recesiju federatīvās republikas vēsturē kopš tās dibināšanas 1949.gadā," trešdien sacīja Altmaiers. "Koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme novedīs mūsu ekonomiku recesijā pēc desmit gadus ilguša izaugsmes perioda."

Šim gadam prognozētais IKP kritums ir arī straujāks par 2009.gadā fiksēto lejupslīdi, kad globālajā finanšu krīzē Vācijas ekonomika saruka par vairāk nekā 5%.

Vācijas valdība gan prognozē, ka valsts ekonomika 2021.gadā atgriezīsies pie izaugsmes un pieaugs par 5,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 9,7%, tādējādi reģistrēts mazāks kritums, nekā lēsts iepriekš, liecina valsts statistikas biroja koriģētie dati.

Sākotnēji tika lēsts, ka valsts ekonomika otrajā ceturksnī saruka par 10,1%. Taču, neskatoties uz šo datu koriģēšanu, Vācijas IKP joprojām reģistrējis straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Pirmajā ceturksnī Vācijas IKP saruka par 2%, valsts ekonomikai nonākot recesijā. Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Vācijas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 11,3%, nevis par 11,7%, kā tika ziņots iepriekš.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa pandēmija, kuras dēl ievērojami samazinājies preču un pakalpojumu eksports un imports, kā arī mājsaimniecību patēriņa izdevumi.

Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers aprīļa izskaņā jau brīdināja, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ Vācijas IKP šogad piedzīvos rekordstrauju kritumu, Eiropas lielākajai ekonomikai nonākot visu laiku smagākajā recesijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LIAA aicina Baltkrievijas uzņēmumus pārcelt darbību uz Latviju

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Baltkrievijas uzņēmumus pilnībā vai daļēji pārcelt darbību uz Latviju, sacīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ņemot vērā politisko situāciju Baltkrievijā, LIAA ir mobilizējusi resursus, lai uzrunātu un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi par sadarbību ar Latvijas valsti un vēlas šeit attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Rožkalns stāstīja, ka, iesaistot LIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekus, ir izveidota īpaša komanda, kura paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem un piedāvā iespējamos risinājumus, kuri ietver tā saukto jaunuzņēmumu vīzu vai Eiropas Savienības (ES) "zilās kartes" jeb termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandes iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 12,2%, tādējādi reģistrēta visu laiku straujākā lejupslīde un valsts ekonomika pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā nonākusi recesijā, ceturtdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Gada pirmajos trīs mēnešos Jaunzēlandes IKP ceturkšņa salīdzinājumā saruka par 1,6%.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Ekonomikas lejupslīdi veicinājusi koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvā ietekme.

Tikmēr salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn Jaunzēlandes ekonomika otrajā ceturksnī samazinājās par 12,4%, kas seko 0,2% kritumam pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Slovākijas ekonomika otrajā ceturksnī nonākusi recesijā

LETA--RTTNEWS, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovākijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, samazinājies par 12,1%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja jaunākie dati.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Pirmajā ceturksnī valsts ekonomika gada griezumā saruka par 3,8%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem Slovākijas IKP otrajā ceturksnī ceturksnī samazinājies par 8,3%, kas seko 5,2% kritumam pirmajā ceturksnī.

Ekonomikas lejupslīde otrajā ceturksnī tiek skaidrota ar koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar Teslas akcijām šogad aizvien teju 100% peļņa

Jānis Šķupelis, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotā Karaliste laika posmā no no aprīļa līdz jūnijam no Covid-19 uzliesmojuma cietusi visvairāk, paziņojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), vēsta "BBC".

Tās ekonomika trīs mēnešu laikā piedzīvojusi rekordlielu kritumu, koronavīrusa ierobežošanas pasākumiem iedzenot valsts ekonomiku recesijā.

Apvienotās Karalistes ekonomikā reģistrētais kritums par 20,4% krietni pārsniedzis kritumu par 9,8% visās OECD valstīs kopumā.

Otrajā vietā visvairāk cietušo valstu sarakstā ir Spānija, kur reģistrēts iekšzemes kopprodukta kritums par 18,5%.

Tomēr arī kopumā reģistrētais kritums par 9,8% ir rekordstrauja lejupslīde, ievērojami pārsniedzot kritumu par 2,3%, kas tika reģistrēts 2009. gada pirmajos trīs mēnešos finanšu krīzes laikā.

Tajā pašā laikā industriāli attīstītāko valstu G7 grupā reģistrēts IKP kritums par 10,9%, bet eirozonā - par 12,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī prognozē rekordstrauju kritumu

LETA--DPA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ Vācijas ekonomika šogad otrajā ceturksnī, visticamāk, uzrādīs rekordstrauju kritumu, pirmdien prognozē valsts centrālā banka "Bundesbank".

Banka lēš, ka koronavīrusa pandēmijas ietekmē Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem reģistrēs straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Vācijas biznesa pārliecībai jūlijā kāpums trešo mēnesi pēc kārtas 

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5...

Tikmēr ekonomisti prognozē, ka Vācijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādīs divciparu skaitlī mērāmu kritumu.

Taču "Bundesbank" arī norāda, ka valsts ekonomikas zemākais punkts, visticamāk, ir sasniegts jau aprīlī un otrajā pusgadā turpināsies atlabšana.

Kā ziņots, Vācijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājās par 2,2%, tādējādi reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonāca recesijā.

Jūnijā Vācijas valdošās koalīcijas partijas vienojās par jaunu ekonomikas stimulēšanas paketi 130 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu valsts ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas tirgū šīs nedēļas sākumā atsācies cenu sabrukums. Proti, šī tirgus etalona - "Brent" jēlnaftas - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo pirmdien balansē uz 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa.

Šobrīd vadošie naftas ieguvēji nobrieduši karam par tirgus daļu, un lielākās pasaules tautsaimniecības draud ieslīdēt recesijā. Rezultātā tiek izteiktas prognozes, ka šogad melnā zelta tirgū varētu būt vērojams lielākais šī resursa ieguves pārpalikums vēsturē.

Piemēram, izpētes uzņēmuma "IHS Markit" aplēses liecina, ka naftas pārpalikums pasaulē šā gada pirmajā pusgadā vien kopumā var sasniegt 800 miljonus līdz 1,3 miljardus barelu (izaicinājums varētu būt – kur to visu vispār uzglabāt)! "Iepriekšējā reize, kad bija tik liels pārpalikums, "bija nekad". Šajā gadsimtā lielākais naftas pārpalikums pusgadā bijis 360 miljoni barelu. Šoreiz tas draud būt vismaz divas reizes lielāks," spriež "IHS Markit" pārstāvji. Pirms koronavīrusa trača tika lēsts, ka pasaulē vidēji dienā šogad tika patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Inflācijai pazūdot, no ECB gaida vēl 500 miljardu dāvanu

Jānis Šķupelis, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija gandrīz noslīdējusi līdz nullei. Proti, maijā monetārajā reģionā patēriņa cenas gada skatījumā palielinājušās vien par 0,1%, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pandēmijas ekonomikas izaicinājumi var nozīmēt, ka īstermiņā, iespējams, piedzīvosim arī deflāciju. To gan visiem spēkiem, šķiet, negrasās pieļaut Eiropas Centrālā banka (ECB), kura inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā.

Grafiks: Eirozonas gada inflācija

Šā gada 4. jūnijā notiks ikmēneša Eiropas galveno baņķieru sanāksme. Ir spekulācijas, ka šā brīža inflācijas neesamība ļaus iesaistīties pat vēl apjomīgākos monetārajos eksperimentos. Piemēram, "Bloomberg" veiktajā ekonomistu aptaujā pirms šīs sapulces tiek lēsts, ka ECB savu aktīvu uzpirkšanu (jeb kvantitatīvo mīkstināšanu vai arī likviditātes drukāšanu) palielinās vēl par 500 miljardiem eiro. Ja tā būs, tad tas šā gada ECB visus izsludinātos drukāšanas plānus palielinās jau līdz 1,6 triljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieņēmumi 2020. gada pirmajā pusgadā bija 173.7 milj. eiro, kas ir par par 15,7 milj. eiro vairāk nekā plānots, bet peļņa pirms nodokļiem - 49,2 milj. eiro, kas par 25,9 milj. eiro pārsniedz iepriekš apstiprināto pusgada plānu.

To rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons atzīst, ka Covid -19 pandēmijas iespaidā pirmais pusgads arī LVM darbībā ir bijis ļoti sarežģīts, jo daudzās Rietumeiropas valstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, ekonomikas ir ieslīgušas recesijā, iekšzemes kopproduktam sarūkot 10-20% robežās.

"Tā rezultātā bija novērojams būtisks koksnes pieprasījuma un attiecīgi - arī LVM realizēto apaļo kokmateriālu vidējās cenas samazinājums, cenu kritumam pusgadā sasniedzot pat 24%. Šajos apstākļos LVM padome atzinīgi novērtē uzņēmuma darbu, pārsniedzot apstiprinātos plānus, atbalstot Latvijas uzņēmumu spējas saglabāt tirgus pozīcijas un nodrošinot būtisku peļņu," uzsver J. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vispirms stabilizācija, tad pārkārtošanās un tikai pēc tam – izaugsme

Māris Ķirsons, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad svarīgākais uzdevums bija stabilizēt situāciju, ko izraisīja Covid-19 krīze, savukārt 2021.–2022. gadā īstenot pārkārtošanos, lai 2023. gadā jau varētu augt.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Viņš atzina, ka tautsaimniecībā vairākos sektoros, piemēram, tranzīta un būvniecības, lejupslīde bija sākusies jau pirms koronavīrusa invāzijas. Jāņem vērā, ka joprojām neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela. Koronavīrusa izplatība pasaulē joprojām pieaug, līdz ar to arī saglabājas riski, ka negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt lielāka un ekonomika var atgriezties recesijā.

Ekonomikas ministrs atcerējās, ka sākotnēji bijusi ļoti īpatnēja situācija, jo koronavīrusa ierobežošanai noteikto pasākumu rezultātā ekonomika saruka, savukārt dati par krituma apmēriem un tā sekām ienāca novēloti. Tādējādi, lai ātri saprastu, kas īsti notiek, tika analizēts viens no ekonomiskās aktivitātes svarīgākajiem indikatoriem – elektroenerģijas patēriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras Republika trešdien paziņoja, ka ieviesīs nakts komandantstundu un citus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas gadījumu skaita straujo palielināšanos.

Jaunu inficēšanās gadījumu skaits Kiprā vasaras laikā lielākoties bija mazs, bet tagad ir pieaudzis līdz trīsciparu skaitļiem dienā.

Komandantstunda būs spēkā no plkst.23 līdz plkst.5. Bārus, kafejnīcas un restorānus vajadzēs slēgt ne vēlāk par plkst.22.30.

Jaunie pasākumi, kas stāsies spēkā ceturtdien, ir noteikti līdz mēneša beigām, sacīja veselības ministrs Konstantins Joanu.

Kiprā kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir oficiāli reģistrēti 5100 inficēšanās gadījumi un 26 nāves gadījumi. Trešdien tika reģistrēti 166 jauni inficēšanās gadījumi.

Divas trešdaļas no visiem Covid-19 infekcijas gadījumiem Kiprā ir reģistrētas kopš oktobra sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lieliem kritumiem arī finanšu tirgi mēdz ievilkt elpu.

Šīs nedēļas pirmdiena ASV akcijām bija sliktākā kopš 1987. gada oktobra. Tā kā – ir bijis arī sliktāk!

Togad 19. oktobra “melnās pirmdienas” ietvaros ASV Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 22,6%, kas joprojām ir lielākais vienas dienas kritums vēsturē. Savukārt šajā “melnajā pirmdienā” “Dow Jones” indeksa vērtība saruka teju par 13%. Kopš pagājušā mēneša virsotnēm ASV akciju vērtība tādējādi ir samazinājusies jau gandrīz par trešo daļu.

Otrdien finanšu tirgi mēģināja attapties un meklēt nākotnes virzienu. Rezultātā lielākajos akciju tirgos līdz šīs dienas pēcpusdienai nebija vērojama ļoti noteikta cenu kustība uz vienu vai otru pusi. Arī ASV akcijas atvērās pozitīvā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru