Jaunākais izdevums

Baltijas valstu finanšu sektors pēdējo gadu laikā izpelnījies pozitīvu viedokli, un naudas atmazgāšanas skandāli izskanējuši visās trijās valstīs. Tajā pašā laikā Lietuvas galvaspilsētas attīstība finanšu jomā tomēr turpina izaugsmi, un, Lielbritānijai pametot Eiropas Savienību, Viļņa kļuvusi par lielāko centru ES regulētai finanšu tehnoloģiju kompāniju darbībai, raksta "Financial Times".

Turklāt "Brexit" liek vēl vairāk finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem pārcelties uz Viļņu, Lietuvai pozicionējot sevi kā izeju uz Eiropu šīs jomas uzņēmumiem sākot no Izraēlas līdz par Ķīnai.

Tiesa gan, šis uzrāviens neizpaliek bez riskiem, jo nereti finanšu tehnoloģiju kompāniju darbība ir sarežģīta. Arī valsts amatpersonas atzinušas, ka tirgus uzraudzība rada izaicinājumus un potenciālus draudus sistēmai, tomēr ir gatavi ar tiem cīnīties.

Finanšu tehnoloģiju kompāniju bums Lietuvā sākās, reaģējot uz klientu neapmierinātību, ka finanšu sistēmā dominē tikai Skandināvijas bankas. Pēc 2008.gada finanšu krīzes Lietuvas amatpersonas uzsvēra, ka Zviedrijas bankas nepiedāvā pietiekami plašu digitālo pakalpojumu klāstu, tādēļ izlēma, ka valsts kļūs atvērta jaunuzņēmumiem.

"Trūka inovāciju, tādēļ teicām finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem - nāciet pie mums," piebildis Lietuvas Bankas valdes loceklis Marius Jurgilas. Papildus tam Lietuvas centrālā banka izveidoja smilškasti, kur testēt inovācijas.

Līdz pērnā gada nogalei Lietuvas Banka izsniegusi e-naudas licences 65 finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, un patlaban vēl tiek izskatīti aptuveni 40 pieteikumi. Tas gan ir mazāk nekā Lielbritānijā, kur darbojas vairāk nekā 150 regulēti finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, bet daudz vairāk nekā citās ES valstīs, jo nevienā citā valstī nav izsniegts vairāk par 20 licencēm.

Rezultātā Lietuvai izdevies piesaistīt tādus finanšu tehnoloģiju gigantus kā "Revolut", kas novērtē, ka Lietuvas Banka ir atvērta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pārmaiņu vēji banku sektorā

Māris Ķirsons, 06.11.2019

Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs Ringolds Balodis (no kreisās) un Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts.

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva vēlas būt reģiona finanšu tehnoloģiju centrs

Anda Asere, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas infrastruktūra tiek novērtēta gan jaunuzņēmumu, gan pasaules klases kompāniju vidū.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē “Fintech Inn” pavēstīja Lietuvas Republikas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).

Šī konference tiek dēvēta par lielāko reģiona nozares pasākumu, kas notiek ceturto reizi. Tas, ka konference ir bijusi pievilcīga vairāk nekā 500 kompānijām un pārstāvjiem no vairāk nekā 60 valstīm, viņa skatījumā ir pierādījums, ka Lietuva ir lieliska vieta, kur tikties globālajai finanšu tehnoloģiju kopienai. “Šī konference virzās uz mērķi nodrošināt visiem labāku digitālo nākotni. Ir jāmeklē jaunas idejas, jāsadarbojas,” teic G. Nausēda. Tam vajadzīgs izmantot visas digitalizācijas sniegtās iespējas, vienlaikus neaizmirstot sagatavot sabiedrību jauniem izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" turpina attīstīt un ieviest veikalos mūsdienīgas tehnoloģijas, kopumā šogad plānojot investīcijas vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Daudzveidīgie risinājumi palīdzēs turpināt uzņēmuma digitalizāciju, automatizējot procesus, ieviešot jaunus un lietotājiem ērtus risinājumus, kas ir svarīgi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Arī šogad "Maxima" veikalos tiks attīstīti Mākslīgā intelekta risinājumi, kas veikalu darbiniekiem sniedz iespēju attālināti pārvaldīt preču plauktu piepildījumu un kasu noslodzi.

Tāpat tiks paplašināts pašapkalpošanās kasu tīkls gan Rīgā, gan reģionos, darbinieku un klientu ērtībām uzstādīti elektroniskie cenrāži. Savukārt efektīvai pārvaldībai, savstarpējās sadarbības stiprināšanai un ērtākam iepirkšanās procesam Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā, uzņēmumā šogad tiek plānoti digitalizācijas projekti, tostarp darba laika plānošanai un pārvaldībai, digitālai informācijas apritei uzņēmumā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā notiks finanšu tehnoloģijām un inovācijām veltīta konference PaymentConf 2020

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad tradicionālās maksājumu kartes un skaidru naudu lielā mērā ir aizstājuši bezkontakta maksājumi un digitālie maciņi, finanšu nozares uzņēmumiem jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, radot jaunus maksājumu produktus un pielāgojot tos digitālajām tehnoloģijām.

Turklāt jāspēj izpildīt arī daudzās Eiropas Savienības prasības, kas sevišķi aktuālas saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas un vispārīgo datu aizsardzības regulām.

Lai piedāvātu maksājumu produktu attīstītājiem un fintech uzņēmumiem iespēju uzzināt par tehnoloģiju aktualitātēm, regulējumiem un inovācijām, kā arī citu kompāniju pieredzes stāstiem, Rīgā no 4. līdz 5. februārim notiks jauna finanšu tehnoloģijām veltīta konference "PaymentConf 2020".

"PaymentConf 2020" idejas autors, ilggadējs starptautisku IT konferenču rīkotājs Rīgā - uzņēmuma "A-Heads Consulting" vadītājs Dmitrijs Buzdins uzsver šādas finanšu tehnoloģiju konferences nepieciešamību Baltijas mērogā: "Finanšu tehnoloģiju nozare pašlaik saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, bet tajā paša laikā tas dod iespējas fintech uzņēmumiem attīstīt jaunus piedāvājumus. Šī konference ir nozīmīga ar to, ka tās saturs ir pielāgots aktuālu praktisko jautājumu risināšanai un ir vērtīgs gan kā iedvesmas avots, gan kā ricības plāns. Šī konference nodrošinās platformu tiem, kas vēlas satikties ar kompānijām, kas jau šodien ievieš maksājumu inovācijas Baltijas un Eiropas tirgū."

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Igaunis par vairākiem miljoniem eiro pārdevis savus uzņēmumus Norvēģijas kompānijai Opera

LETA--ERR, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kompānija "Opera", kam pieder interneta pārlūkprogramma "Opera", no Igaunijas uzņēmēja Indreka Neivelta iegādājusies finanšu pakalpojumu firmas "Pocosys" un "Pocopay".

Abas puses neatklāj darījuma summu, taču Neivelts pirmdien sacīja Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR, ka tā mērāma vairākos miljonos eiro.

"Opera" skaidro, ka saskata lielu potenciālu finanšu pakalpojumu tirgū.

Pārlūkprogrammai "Opera" Eiropā ir 50 miljoni lietotāju, bet uzņēmuma kopējais klientu skaits ir 350 miljoni. "Pocosys" un "Pocopay" iegāde ļaus "Opera" izmantot pārlūkprogrammu un finanšu tehnoloģijas kā savstarpēji papildinošus biznesa virzienus, norāda kompānija.

"Opera" arī plāno atklāt Tallinā finanšu tehnoloģiju pakalpojumu centru. Šāds centrs "Opera" jau ir Gēteborgā.

"Pocosys" jau ir pārgājusi "Opera" īpašumā, savukārt "Pocopay" iegādei tiek gaidīta Igaunijas finanšu pakalpojumu uzrauga Finanšu inspekcijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija SIA "Inbank Latvia" 2019. gadā sasniegusi augstākos finanšu rādītājus kopš uzņēmuma dibināšanas – pārdošanas apjomi pērn sasniedza 53 miljonus eiro, salīdzinot ar 42,3 miljoniem eiro 2018. gadā.

"Pērn "Inbank" divkāršoja savu tehnoloģiju un biznesa attīstības komandu, bet jau tagad redzam, ka ir vēl vairāk iespēju augt. Jaunajiem talantiem un asajiem prātiem, kuri vēlētos piedalīties inovatīvas bankas veidošanā, būtu jāmeklē darbs "Inbank"," aicina "Inbank Latvia" valdes priekšsēdētājs Ģirts Lediņš.

Gada laikā fintech uzņēmums ir sācis sadarbību ar "1a.lv", "K-Senukai", "Studio Moderna (Top Shop)", "Bite" un "OC Vision" ("Vision Express", "Optio", "Pasaules optika", "Vizionette") palīdzot sadarbības partneriem palielināt pārdošanas apjomus un nodrošinot vienkāršu un ātru preču nomaksas pakalpojumu to klientiem.

"Mūsu mērķis šogad ir turpināt pēdējos divos gados sasniegto izaugsmi, ar finanšu risinājumu izstrādi piesaistot arvien jaunus partnerus. Arī Latvijā jaunatvērtie Sotka un Asko mēbeļu interneta veikali ir mūsu partneri," norāda Ģ. Lediņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā pašapkalpošanās risinājumu izstrādātāja "Tapbox" skatījumā pašapkalpošanās risinājumi pēckrīzes laikā palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju.

"Šobrīd uzņēmējdarbībā ļoti svarīgi neapstādināt biznesu, bet pārorientēties savus klientus apkalpot attālināti, kā arī sagatavoties pēckrīzes periodam. Jau šobrīd skaidrs, ka ārkārtas stāvoklis gan Latvijā, gan ārvalstīs mainīs tirgus situāciju. Būtiski, kurš būs vislabāk sagatavojies laikam pēc ierobežojumu atcelšanas.

Pašapkalpošanās risinājumi ir viens no variantiem, kas palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju. Pārdošanas procesa digitālās inovācijas palīdzēs piesaistīt jaunus klientus un ātrāk apkalpot esošos," spriež Toms Piliksers, "Tapbox" (SIA "Self Service Terminals") valdes loceklis.

Viņš uzskata, ka pašapkalpošanās risinājumi ļauj uzņēmumiem un valsts iestādēm ieviest modernu un mūsdienīgu apkalpošanas procesu, vienlaicīgi ietaupot resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" neauditētā tīrā peļņa 2019. gadā veidojusi 31,66 miljonus eiro.

"Tele2" aizvadītā gada finanšu rezultāti liecina, ka uzņēmums uzlabojis galvenos finanšu rādītājus. Uzņēmuma apgrozījums no pamatdarbības pieaudzis par 8,1%, bet kopējais apgrozījums – par aptuveni 4%, veidojot 130,5 miljonus eiro.

Palielinājusies arī EBITDA līdz 49,77 miljoniem eiro.

"Pamats tam ir mūsu veiktās investīcijas modernizācijā, kas palielinājās par 93%, kā arī pārdomātā biznesa stratēģija un produktu portfelis. Šogad turpināsim spēcīgu attīstību un rūpēsimies par mobilo sakaru pakalpojumu kvalitāti, investējot ap 10 miljoniem eiro 4G un 5G tīkla izvēršanai – uzstādīsim aptuveni 50 jaunas bāzes stacijas, stiprināsim kapacitāti, pieslēdzot mobilās bāzes stacijas optiskajam tīklam Rīgā, kā arī uzstādīsim modernākas tehnoloģijas bāzes stacijās Latvijas reģionos," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rožkalns: Tehnoloģiju uzņēmumu attīstības veicināšanā Latvijai jāmeklē atšķirīgais

LETA, 04.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) galvenā prioritāte būs uz tehnoloģijām bāzētu uzņēmumu attīstības veicināšana, tomēr šajā jomā Latvijai ir jāmeklē atšķirīgais un jāattīsta tas, kur mums jau ir priekšrocības, sacīja jaunais LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Galvenā prioritāte ir uz tehnoloģijām bāzētu uzņēmumu attīstības veicināšana, lai Latvijā būtu labvēlīgi apstākļi uzņēmumu veidošanai ļoti dažādos tehnoloģiju sektoros. Tās ir gan informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, gan biomedicīna, gan enerģētika, gan "viedās pilsētas", mobilitātes risinājumi, 5G tehnoloģijas utt. Mēs šajā jomā esam diezgan labi pozicionējušies un šo iespēju varam izmantot," uzsvēra Rožkalns.

Viņš atzina, ka tehnoloģiju sektorā ir specializējušās daudzas valstis, tādēļ Latvijai ir jāmeklē atšķirīgais un jābalstās uz tām priekšrocībām, kuras mums jau ir.

"Piemēram, Izraēla ir aizgājusi tālu uz priekšu informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumu ziņā, Igaunijā ir labi e-pārvaldes risinājumi. Mūsu priekšrocības balstās tajā, ko mēs esam darījuši jau pirms tam. Piemēram, Latvijā vienmēr ir bijis spēcīgs farmācijas sektors, uz kura bāzes var attīstīt biomedicīnas risinājumus. Mums ir ļoti spēcīga kokrūpniecība, kurā var attīstīt viedos materiālus," klāstīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ZGI Capital" jaunākais investīciju fonds "ZGI-4 AIF" otrajā kārtā, piesaistot 7,5 miljonus eiro papildus investīcijas, palielinājis savu apjomu līdz 32,5 miljoniem eiro.

Investori, kuri apņēmušies nodrošināt papildus finansējumu, ir attīstības finanšu institūcija "Altum", "Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība" AS, privāto investoru grupa "Z4 investīcijas’ kā arī savu ieguldījumu palielināja fonda pārvaldnieks "ZGI Capital".

Fonda "ZGI-4" finansējums var palīdzēt uzņēmumiem adaptēties jaunajai situācijai, kad redzamas izaugsmes iespējas pat esošajos neskaidrības apstākļos. Kapitāla piesaistes gadījumā uzņēmums saņem ne tikai tā attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī fonda pārvaldnieka komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu.

Jaunākās paaudzes fonds kopš darbības uzsākšanas veicis pa vienai investīcijai Latvijā un Igaunijā, kā arī šobrīd notiek nākamo investīciju izvērtēšanas process. Ar veiktajiem darījumiem fonds ir paplašinājis savu ģeogrāfisko tvērumu Baltijas līmenī un kļuvis par starptautiska mēroga investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ieguldot 7 miljonus eiro, Latvijas reģionos veidos inovācijas centrus izglītībai STEM jomās

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu, Daugavpils, Liepājas un Ventspils pašvaldības sadarbībā ar Norvēģijas zinātnes centriem un Latvijas augstskolām un pētniecības organizācijām veidos inovācijas centrus, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Centru uzdevums būs veicināt skolēnu karjeras izvēli un zināšanu attīstību STEM (Science, Tehnology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) jomās, izstrādājot un īstenojot jaunas interešu izglītības programmas skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Reģionos veidotajiem centriem būs katram sava specializācija, un tie būs pieejami visiem Latvijas skolēniem, studentiem un skolotājiem.

Cēsīs inovācijas centrs koncentrēsies uz kosmosu un kosmosa tehnoloģijām, Daugavpilī centrs būs veltīts uzņēmējdarbībai, īpaši akcentējot uzņēmējspējas un karjeras veicināšanu STEM jomās.

Savukārt Liepājas inovācijas centrā skolēni apgūs vides zinātnes, bet Ventspilī – dabaszinātnes un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Veiksmīgi turpinoties sagatavošanas darbiem, projektu īstenošanu varēs uzsākt 2020. gada pirmajā ceturksnī. Inovācijas centru izglītības programmu izveide, īstenošana un izglītības programmu nodrošināšanai demonstrējamo iekārtu iegāde tiks finansēta no Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstība turpmāk mazinās darbaspēka deficītu, atzina valodas tehnoloģijas uzņēmuma "Tilde" grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas "Tildes Jumis" biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Viņš skaidroja, ka darbaspēka trūkums veicinās pieprasījumu maksimāli automatizēt uzņēmējdarbības procesus. Uzņēmumi centīsies pēc iespējas vairāk rutīnas darbu nodot robotiem, lai cilvēki varētu veltīt laiku būtiskāko jautājumu risināšanai un stratēģisku lēmumu pieņemšanai.

"Vienkāršu, ilgstošu un atkārtojamu darbību uzticēšana cilvēkiem drīzā nākotnē kļūs par "luksusu", ko lielākā daļa nemaz nevarēs atļauties. Tas, savukārt, izdarīs spiedienu uz informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem izstrādāt aizvien lētākus, viedākus un vienkārši ieviešamus automatizācijas risinājumus," sacīja Slaidiņš, piebilstot, ka darba efektivitātes paaugstināšana ar tehnoloģiju palīdzību solās kļūt par gada būtiskāko tendenci.

Komentāri

Pievienot komentāru