Citas ziņas

LTRK: Algu norādīšana sludinājumos darba tirgu nevis stimulēs, bet kropļos

Zane Atlāce - Bistere, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Darba algas koridora norādīšana darba sludinājumos apdraudētu uzņēmumu konkurētspēju darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā gan Baltijas reģionā, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTKR), norādot, ka neatbalsta šo ierosinājumu.

DB jau vēstīja, ka darba sludinājumos vēlas iekļaut algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūdu - tā lēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā. Par to gan vēl jābalso parlamentam.

LTRK apkopojot biedru sniegto informāciju uzskata, ka gadījumā, ja jau publicējot darba sludinājumus obligāti būs jānorāda alga, tiks apdraudēta uzņēmumu konkurētspēja gan Latvijas, gan Baltijas reģiona mērogā, jo brīvi pieejama informācija par atalgojumu veicinās darbinieku, jo īpaši augsti kvalificēta, pārpirkšanu.

Publiskojot algas koridoru var rasties situācija, ka šī informācija tiek izmantota negodīgos nolūkos un dažos gadījumos uzņēmumi šādu informāciju definējuši kā komercnoslēpumu. «Darbaspēks savā starpā konkurē līdzīgi kā uzņēmēji, kur konkurenti nezina ne preces, ne pakalpojumu pašizmaksu, mainot uzcenojumus, lai spētu piedāvāt kvalitātes un cenas labāko versiju. Gadījumā, ja obligāti būs jānorāda alga, ko saņems konkrētā darba veicējs, šāda veselīga konkurence tiks izslēgta, jo arī piedāvātās kompetences, pieredze un izglītība atšķiras, tādēļ šāda deputātu iniciatīva vērtējama negatīvi,» saka LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.

Uzņēmēju biedrība norāda, ka šobrīd, kad ir darbaspēka nepietiekamība un pastāv samērā liels algu pieaugums gandrīz visās uzņēmējdarbības jomās kam nereti neseko produktivitātes pieaugums, šāda prasība var radīt papildus riskus darbaspēka piesaistē. «Publiskajā telpā jau izskanējusi informācija, ka citu valstu kompānijas meklē konkrētu profesiju pārstāvjus Latvijā, tāpat vērojams kvalificētu darbinieku trūkumus vairākās nozarēs, piemēram, medicīnas, IKT un būvniecības jomās, tādēļ šāda algu norādīšana vietējiem uzņēmējiem var būt ļoti negatīva prasība, darba tirgu nevis stimulējot, bet gan kropļojot,» saka K.Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vidējās algas šķērsgriezums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle ar atklātām kārtīm, kur likme – darbinieks

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Algu pieaugums satraucoši augsts vēl pirms ekonomikas atveseļošanās

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem

Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar 2018. gadu šogad jaunā budžeta pieņemšanas laiks no darbaspēka nodokļu perspektīvas bijis salīdzinoši rāms – pretstatā vērienīgai reformai pērn, kad mainīts tika teju katrs ienākuma nodokļa aprēķināšanas mainīgais, šoreiz ieviesti vien pāris jauninājumi.

Pamatā tie saistīti ar jau ieplānotām izmaiņām un ir atskaņas no iepriekšējās nodokļu reformas, kuras ietvaros tika nolemts īstenot pakāpenisku atvieglojumu pieaugumu arī turpmākajos gados. Vienlaikus, lai cik nelielas, tomēr izmaiņas līdzšinējā kārtībā jaunais – 2020. gads nodarbinātajiem nesīs un no tām vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem.

Vērtējot jaunā budžeta pieņemšanas procesu, pozitīvi vērtējams fakts, ka iepriekš nospraustie plāni tiek koriģēti atbilstoši situācijai un valsts budžeta iespējām. Ja iepriekšējo gadu lēmumos tika paredzēts palielināt maksimālo ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 250 eiro, tad šobrīd apstiprinātais ir 300 eiro. Palielināta arī tā algas robeža, pie kuras pienākas maksimālais neapliekamais minimums – no plānotajiem 440 eiro tā palielināta līdz 500 eiro, kas kopumā ir laba ziņa iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un bez reģistrētiem apgādājamiem. Vienlaikus nemainīga palikusi tā atalgojuma robeža, no kuras neapliekamais minimums vairs netiek piemērots – 2020. gadā tie būs 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lai izvairītos no soda, IIN parāds jāsamaksā līdz 17.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Jākoncentrējas nevis uz vidējo algu, bet darba samaksas kāpumu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par to, ka Latvijā 3. ceturksnī vidējā alga bruto ir sasniegusi 1006 eiro, tradicionāli izraisīja skeptiskas un indīgas piezīmes. Piemēram, ja Jānītis vakariņās apēd divas vistas, bet Anniņa – nevienu, tad vidēji katrs ir apēduši pa vienai vistai. CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste skaidro, ka vidējā alga patiešām ir aritmētisks jēdziens un neraksturo iedzīvotāju labklājību, jo tas neko nepasaka par ienākumu sadalījumu.

Daudz precīzāks rādītājs ir tā sauktā algas mediāna, kas aprēķināta, izslēdzot galējās vērtības. Pašlaik algas mediāna ir 760 eiro. Kā redzams, atšķirība starp vidējo algu un algas mediānu ir gana būtiska. Ja algas mediāna ir būtiski zemāka par vidējo algu, tad tas nozīmē, ka vairāk ir zemo algu saņēmēju.

Labā ziņa ir tā, ka algu kāpumā procentuāli vislielākais īpatsvars ir mazāk pelnošajām nozarēm un reģioniem.

Lai saprastu, kas notiek ar darba samaksu, līdztekus algas mediānai ir vērts pievērst uzmanību algu kāpumam un sadalījumam pa nozarēm. Šā gada 3. ceturksnī algu kāpums salīdzinājumā ar 2017. gada 3. ceturksni ir bijis 8%. Indīgajiem skeptiķiem jāteic, ka, aplūkojot darba samaksas pieauguma struktūru, redzams, ka tas nav uz «biezā gala» rēķina, jo vislielākais pieaugums bijis veselības un sociālajā aprūpē (15,9%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (11,6%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (10,6%). Vismazākais algu kāpums bijis finanšu un apdrošināšanas nozarē (0,4%), kurā ir vislielākās algas. Tas liecina, ka lielo algu saņēmēji lielā mērā savus griestus ir sasnieguši, tāpat kā reģionālā griezienā rīdzinieki ir tie, kuriem algu kāpums ir viszemākais – 7,1%. Ja raugāmies absolūtos skaitļos, tad, protams, bažas rada situācija ēdināšanas un izmitināšanas nozarē, kur vidējā alga ir viszemākā valstī – 720 eiro, un izglītībā, kur tā sasniedz vien 822 eiro. Salīdzinājumam vislabāk apmaksātajā nozarē – finansēs un apdrošināšanā – vidējā alga ir 1932 eiro, kam seko informācijas un komunikāciju pakalpojumi ar 1584 eiro. Reģionālā griezumā viszemākās algas tradicionāli ir Latgalē – 708 eiro. Salīdzinājumam, Rīgā vidējā alga ir 1124 eiro. Tomēr, lai saprastu attīstību un darba samaksas dinamiku, visefektīvāk ir koncentrēties uz algu kāpumu, kur nozaru griezumā kā jau minēts, vislielākais tas ir zemāk apmaksātajās nozarēs, bet reģionu griezumā dominē Kurzeme ar 11% kāpumu, kam seko Pierīga un Latgale. Protams, arī Rīgā ir vērojams algu pieaugums, kas liek domāt, ka darba samaksas ziņā plaisa starp galvaspilsētu un pārējo Latviju tik drīz nesašaurināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl arī Latvijā plāno nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem

Elīna Pankovska, 04.03.2019

Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Minimālās algas pacelšana izdevīga politiķiem

Māris Ķirsons, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro un gada laikā tā pieauga par 8,6 % jeb 76 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā, bet Rīgā tā pārsniedz 1000 eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas straujāk nekā sabiedriskajā. Vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 957 eiro, gada pieaugums – 8,9 %, sabiedriskajā sektorā – 969 eiro (8,1 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pieauga līdz 923 eiro jeb par 9,0 %.

2018. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par skaistām acīm un labu sirdi nemaksā

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā galvenā problēma ir nevis bezdarbs, bet kvalificētu darbinieku trūkums. Šie vārdi pieder labklājības ministram Jānim Reiram, kurš tos teica, atklājot nodarbinātības konferenci. Šķiet, šī ir tā retā reize, kad uzņēmēji kāda ministra vārdiem var no sirds piekrist. Tikai vieglāk jau no tā nekļūst. Atslēgas vārds ir «kvalificēti», un tas izskaidro to, kādēļ it kā neiet kopā oficiālā statistika.

Proti, reģistrēto bezdarbnieku vēl joprojām ir vairāk, nekā brīvo darba vietu, taču šie skaitļi nav nekāds mierinājums. Jo liela daļa bezdarbnieku ir ar neatbilstošu izglītību un prasmēm, līdz ar to par nopietniem pretendentiem uz brīvajām darba vietām nav uzskatāmi. Tajā pašā laikā ministra teiktajam dusmīgi komentētāji oponē, teikdami, ka trūkst labi atalgotu darba vietu, tādēļ kvalificēti speciālisti aizbrauc. Bet vai tiešām tā ir? Pērn darba alga ir augusi teju par 8%, un decembrī tā bija 1013 eiro bruto, Rīgā sasniedzot 1152 eiro. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aplūkojot darba samaksu pa darbības veidiem (pēc NACE kodiem), no 19 darbības veidiem trešajā daļā vidējā alga pārsniedz 1000 eiro. Zemākā vidējā alga Latvijā pēc darbības veidiem ir 667 eiro bruto, un tā ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur ir liels mazkvalificēta roku darba īpatsvars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Strādājoši nabagi – Latvijas realitāte

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais budžets būs nopietns tests valdībai. Dienvidu kaimiņi plāno celt ne tikai minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro. Tā tvīto ekonomists Dainis Gašpuitis, ar dienvidu kaimiņiem domājot, protams, Lietuvu.

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau pašlaik minimālā alga ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro kombinācijā ar ļoti sarežģīto diferencēto neapliekamo minimumu, no kura visvairāk iegūst strādājošie bez apgādājamiem. Tiesa, ir arī neliels prieciņš – alkohols mums ir lētāks nekā igauņiem. Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību. Jāteic, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām, kuru ir samērā grūti atrisināt, ir strādājošo cilvēku nabadzība. Ja, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 20% nodarbināto jeb piektā daļa saņem minimālo algu, kas uz rokas ir tikai nedaudz virs 300 eiro, tad secināms ir tikai viens: Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas strādā algotu darbu, taču pēc būtības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nenoliedzami, daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%. Šiem cilvēkiem nevar arī palīdzēt ar neapliekamā minimuma celšanu, jo, nosakot to, piemēram, 500 eiro apmērā kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo ir pārāk mazi ienākumi. Vispār jāteic, ka strādājošiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav iespējams palīdzēt ar fiskāliem instrumentiem. Tiklīdz neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem pārsniedz darba algu, tā strādājošais tos nevar izmantot pilnā apmērā. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par veselību un izglītību un uzkrājumiem trešajā pensiju līmenī. Proti, ja divu bērnu māmiņas neapliekamais minimums kopā ar atvieglojumiem par diviem bērniem ir algas apmērā vai to pārsniedz, attaisnotos izdevumus izmantot nav iespējams. Tātad ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem celšanu vien strādājošiem ar zemiem ienākumiem palīdzēt nevar. Ir jāceļ minimālā alga, pret ko gan iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt. Vislabākais variants, protams, ir gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma vienlaicīga palielināšana. Tas gan atkarīgs no budžeta iespējām. Taču jāuzsver - minimālās algas celšana ir jārisina nekavējoties. Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāapzinās arī uzņēmējiem un jāsaprot, ka nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Virsstundu apmaksas sastrēgums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vien izskatās, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būvniecības nozarē ir iestrēgusi uz nezināmu laiku. To «iestrēdzinājis» grozījums Darba likumā, kas ietver punktu, ka ģenerālvienošanos noslēgušie uzņēmumi varēs iekšienē vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% apmērā no darba algas.

Faktiski tas nozīmē to, ka daļa uzņēmumu – tie, kas noslēguši ģenerālvienošanos – varēs maksāt uz pusi mazākas piemaksas par virsstundām nekā citi uzņēmumi. Pret to protestē gana dažādi interešu grupējumi, tikai katrs savu motīvu dēļ. Piemēram, tiesībsarga iebildumi pamatojas visai populistiskos argumentos, ka tas pasliktinās šo uzņēmumu darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem. Tas nekas, ka ģenerālvienošanās dēļ darbinieku minimālā alga nozarē ievērojami pārsniegs minimālo algu valstī.

Tiesībsargs savā retorikā lieto pat tik prastus argumentus kā to, ka nevar izsvērt, kāda minimālā alga nozarē ir ievērojami vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Par to tiešām var diskutēt bezgalīgi, ja ir vēlme, bet var arī ieslēgt veselo saprātu. Skaidrs, ka ģenerālvienošanos, nosakot minimālo algu nozarē, slēdz tur, kur ir liela ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kas apgrūtina godīgu konkurenci publiskajos iepirkumos. Un, vēloties pietuvināt oficiālo minimālo algu nozarē tai, kas tiek maksāta reāli, tostarp aploksnē, skaidrs, ka nav runa par desmit vai divdesmit eiro pielikumu. Tas ir labs nozares pašregulācijas mehānisms godīgas un legālas algas virzienā, un sākt spekulēt, vai ģenerālvienošanās ietvertā minimālā alga nozarē ir pietiekami liela salīdzinājumā ar valstī noteikto, nezin vai ir prāta darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto algas 1000 eiro saņēmējam Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 0 eiro, savukārt Igaunijā – 500 eiro, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī lielo algu saņēmēji maksā mazāku ienākuma nodokli nekā Latvijā

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Kaut arī Latvijā no 2018. gada ir veiktas būtiskas pārmaiņas gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra noteikšanā, gan arī IIN likmēs, tomēr, iegūtos rezultātus salīdzinot ar analogu Igaunijas sistēmu, rodas pārsteidzoši secinājumi – Latvijā par turīgu cilvēku, kuram nepienākas ar IIN neapliekamais minimums, tiek uzskatīts tas, kam bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) ir 1000 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā ar šādu pašu ienākuma līmeni neapliekamais minimums ir 500 eiro.

Fundamentāla reforma

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietās nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tika palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Mikrouzņēmumi 2017.gadā nav deklarējuši 35,6% no nodarbināto algām

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā strādājošie komersanti nav deklarējuši vidēji 35,6% no savu nodarbināto darba algām, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedeklarēto darba algas ienākumu īpatsvars ir palielinājies par 7,4 procentpunktiem - no 28,2% līdz 35,6%.

VID skaidro, ka 2017.gadā stājās spēkā izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas palielināja nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Lai kompensētu radušos papildu nodokļu izdevumus, MUN maksātāji «optimizēja» darba samaksas maksājumus, samazinot deklarētos ienākumus un palielinot nedeklarētos ienākumus.

2017.gadā nedeklarētās MUN saistības veidoja 35,6 miljonus eiro, savukārt 9,2 miljoni eiro bija nodokļu maksātāju deklarētās, bet nesamaksātās MUN saistības. Iemaksai deklarētais MUN 2017.gadā bija 92,83 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru