AS SEB banka vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS Rīgas kinostudija amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un Rīgas kinostudijas mantas nobēdzināšana.

Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp SEB banku un Rīgas kinostudiju noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Nesen noskatījos Krievijas dokumentālo filmu, kurā, visa cita starpā, tika apgalvots, ka t.s. lidojošie šķīvīši jebšu NLO patiesībā ir ASV / britu slepenais ierocis, ko izmanto spiegošanā un ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Pietiekami nopietni ļaudis ar ekonomisko, finansiālo un politisko ietekmi stāstīja, ka valstis NLO izmanto arī, lai novērstu uzmanību no pašreizējām ekonomiskajām problēmām, un to parādīšanās biežums un raksti par tiem tādos respektablos izdevumos, kā The Guardian, norāda uz iespējamo finanšu tirgus krīzi un lielām pārmaiņām eksistējošajās finanšu paradigmās.

Domājams gan, ka nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka pašreiz dzīvojam pārmaiņu laikā, kad mainās ne tikai finanšu, bet kopējais skatījumus uz ekonomikas un politikas procesiem kopumā. Diez vai kāds tagad var prognozēt, kāda būs pasaule pēc 5 –10 gadiem, bet var diezgan droši apgalvot, ka tā būs savādāka.

Pasaule vienmēr ir mainījusies, nekad nav stāvējusi uz vietas, un tieši tas tai ir palīdzējis izdzīvot. Pārmaiņas ir skārušas arī vienu no fundamentālākajiem pasaules aktīviem – zeltu, kas gadsimtu griežos ir bijis viens no centrālajiem valstu monetārās politikas instrumentiem, piedzīvojot kritumus un kāpumus, tomēr allaž saglabājot savu unikālu spīdumu un iekāres objekta statusu.

Kultūras ministrija pauž izbrīnu par partijas Jaunais laiks izplatīto informāciju par to, ka valsts š.g. 27. martā it kā esot zaudējusi AS Rīgas kinostudija akciju kontrolpaketi.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Kultūras ministrija dara zināmu, ka izšķirošā valsts ietekme (balsstiesību vairākums) Rīgas kinostudijā tika pazaudēta jau 1998. gadā, ko noteica Ministru kabineta 1998. gada 14. oktobra rīkojums Nr. 499 Par valsts kapitāla daļu privatizējamajā valsts akciju sabiedrībā Rīgas kinostudija, saskaņā ar kuru tika nolemts saglabāt valsts īpašumā tikai 31,31% Rīgas kinostudijas akciju. Rīkojumu parakstījusi tā laika kultūras ministre Ramona Umblija un Ministru prezidents Guntars Krasts.

Jāatzīmē, ka partija Jaunais Laiks, darbodamies Kultūras ministrijā jau pēc augstāk minētā MK rīkojuma izdošanas, neizrādīja nekādas rūpes par Kinostudijas kontrolpaketes zaudēšanu un neveica nekādas darbības, lai panāktu akciju atpakaļ nonākšanu valsts īpašumā. Vēl vairāk, tika radīti nopietni draudi kino nozares pastāvēšanai, ko simbolizēja Einara Repšes vēlme vispār likvidēt nacionālo kino.

Maija vidū paredzēts pārdot izsolē AS Rīgas kinostudija piederošas telpas, kuru novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jura Gehtmana paziņojums.

Izsolē paredzēts pārdot nekustamo īpašumu (vēsturisko kinostudijas ēku) Šmerļa ielā 3, Rīgā, kas sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168,60 kvadrātmetri. Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Izsole notiks 2015.gada 19.maijā plkst.11 Tērbatas ielā 53-8. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Iepriekš Rīgas kinostudijas valdes priekšsēdētājs Armands Liberts sacīja, ka parāds radies par 2004.gadā ēkas rekonstrukcijai ņemtu kredītu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Tas ticis ierosināts janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, taču tas tika izbeigts.

Plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām.

Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu.

Strīdi par zemes īpašumu, uz kura uzcelta RK, sākās 2005. gadā, kad toreizējie zemes īpašnieki Velta Lazda un Dzintars Abuls sniedza prasību tiesā par 10 gadus nemaksāto nomas maksu. Četrus gadus vēlāk tika panākts izlīgums, taču V. Lazda un Dz. Abuls zemes īpašumu ar visu parādu pārdeva uzņēmumiem VK Estate un Šmerļa terases, kas sāka aktīvu parāda piedziņu. RK valdes priekšsēdētājs Armands Liberts atzīst, ka nespēja vienoties par īpašumu ir viena no galvenajām problēmām, kas steidzami jārisina.

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Klausoties ziņas par eirozonas krīzi, rietumvalstu parādu ilgtermiņa problēmām un agresīvajiem centrālo banku monetārajiem stimulēšanas pasākumiem, ir saprotama investoru vēlme atrast tiešām drošus ieguldījumus saviem uzkrājumiem visapkārt valdošās nenoteiktības laikā.

Zelts tiek uzskatīts par vienu no šādām alternatīvām. Par zelta priekšrocībām šobrīd runā ļoti daudz finanšu tirgus speciālistu un tā iespējamās pozitīvās īpašības, kā aizsardzība pret nenoteiktību finanšu tirgos un nākotnes inflācijas draudiem, ir plaši aprakstītas. Vairums analītiķu ir arī optimistiski par zelta cena izaugsmes perspektīvām. Piemēram, SEB savā 2011. gada decembra Commodity Monthly apskatā prognozē zelta cenu vidēji USD 2050 par Trojas unci 2012. gada laikā. Ja piepildīsies šī prognoze, tad zelta cena būs pieaugusi par aptuveni 25% kopš šā gada sākuma. Tomēr, pirms doties pirkt zelta stieni vai iesniegt savam brokerim uzdevumu pirkt kādu populāru zeltam piesaistītu finanšu instrumentu, ir vērts atcerēties, ka zelts nav bezriska ieguldījums. Zeltu noteikti nevar uzskatīt par «drošu» tikpat lielā mērā, kā augsta kredītreitinga valdības parādzīmes. Proti, ieguldījumi zeltā pieprasa, lai investoram būtu ļoti augsta riska noturība.

Pēdējā gada laikā zelta cena starptautiskajos tirgos pieaugusi par 45%, sasniedzot 1 000 ASV dolāru par vienu Trojas unci. Var prognozēt, ka arī turpmāk šī dārgmetāla cenas pieaugs, par ko liecina virkne nozīmīgu faktoru, uzskata NORVIK BANKAS Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Iļja Kuzņecovs.

Stabilā ekonomiskā situācijā ieguldījumi zeltā nes salīdzinoši nelielu peļņu, kas līdzinās inflācijas līmenim. Taču, ja finanšu tirgos ir vērojama nestabilitāte, investīcijas šai dārgmetālā kļūst aktuālas. Ģeopolitiskais sasprindzinājums pasaulē, prognozētā inflācija, ASV dolāra pozīciju vājināšanās un nestabilitāte fondu tirgos, kā arī pasaules lielāko valstu centrālo banku diskonta likmju samazināšanas cikls ir nozīmīgākie faktori, kas izraisījuši strauju dabas resursu, t.sk. arī zelta, cenas kāpumu.

Lai gan aizvadīto 5 gadu laikā zelta cena ir pieaugusi par 160%, salīdzinot ar citu izejvielu cenām, piemēram – naftu, šis pieaugums ir neliels. Jāpiezīmē, ka visdārgāk dzeltenais dārgmetāls maksāja 1980. gadā. Lai pārspētu šo rekordu, mūsdienās, ņemot vērā inflāciju, tam būtu jāmaksā aptuveni 2 500 ASV dolāru par unci.

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Rīgas Kinostudijā uzsākta dokumentālās filmas par leģendārā Titānika bojāeju filmēšana, informēja Rīgas Kinostudijas pārstāve Ieva Kustova. Tā ilgs visu šo nedēļu, un filmēšanas vajadzībām kinostudijā speciāli izbūvēts baseins, kurā tiks filmētas Atlantijas okeānā notiekošā ainas.

Filma ir Lielbritānijas, Kanādas un Latvijas kopražojums, un tās darba nosaukums – Inside the Titanic / Titānikā. Tajā tiek inscenēti 1912. gada notikumi, kad pasaulē lielākais pasažieru tvaikonis, kurš bija devies savā pirmajā reisā, sadūrās ar aisbergu un nogrima.

Lai arī par leģendārā kuģa bojāeju jau radītas vairākas filmas, Inside the Titanic autori cer atveidot dokumentāli iespējami precīzu notikumu gaitu, bez liekiem izskaistinājumiem un nesaistītām sižeta līnijām ļaujot skatītājiem izsekot traģiskajam notikumam, norādīja I.Kustova. 90 minūšu garās filmas producenti ir Dangerous Films Ltd. (Lielbritānija), Handel Productions (Kanāda) un Baltic Film Services (Latvija), un to paredzēts demonstrēt The Discovery Channel, Pro Sieben, BBC Worldwide un Francijas TV kanālā F2.

Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai.

Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns.

Latvijā investīcijas dārglietās noteikti nav populārākais ieguldījumu veids, tomēr klienti, kuri vēlas vēl vairāk dažādot savu investīciju portfeli, salīdzinoši bieži izvēlas zeltu. Parasti interese par to palielinās krīzes vai satricinājumu laikā, jo pieaug uztraukums, ka “virtuālā” nauda var pazust, bet fiziskā – zaudēt vērtību, kamēr zelts vai citi dārgmetāli vērtību noturēs.

Dažādība vienmēr ir laba, ja kādā brīdī akciju vai obligāciju tirgus sāk svārstīties, aktīviem zeltā vērtība var attīstīties citā virzienā. Ieguldīt zeltā var dažādi Zelts ir pateicīgs materiāls, jo tas ir ļoti izturīgs – nerūsē, ir viegli veidojams, vada siltumu un elektrību. Pateicoties šīm īpašībām, zelta pielietošanas veidi ir ļoti dažādi – tas tiek izmantots ne tikai kā valūta vai juvelierizstrādājumu nozarē, bet, piemērām, arī ražošanā.

Rīgas Kinostudija sadarbībā ar Dūru brāļu ordeni vasaras otrajā pusē organizē cīņas šovu Drosmes rings. Tās ir dūru cīņas džentlmeņiem bez profesionālas pieredzes boksā, kas norisināsies neilgi pirms Rīgas Kinostudijas jaunās dokumentālās filmas Padoties aizliegts pirmizrādes.

Dūru brāļu ordeņa dibinātājs un idejas autors Arnis Ritenieks - viens no filmas Padoties aizliegts stāsta varoņiem - ideju par šādu organizāciju attīstīja ar mērķi popularizēt boksu, iesaistot neprofesionāļus: dažādu profesiju pārstāvjiem, kam pamatnodarbošanās nav saistīta ar cīņu sportu, bet kuri to dara savam priekam. 2009. gada martā boksa un svarcelšanas klubā Brāļi Ragaciemā A. Ritenieks organizēja pirmās Dūru brāļu ordeņa cīņas, lai ar Dūru brāļu ordeņa darbību iepazīstinātu plašāku publiku, kā arī lai piesaistītu finanšu līdzekļus kluba Brāļi darbībai.

A. Ritenieks norāda: «Mūsdienu pasaulē duelēties vairs nav pieņemts, taču dusmas, aizvainojums un stress ikdienā cilvēkus caurstrāvo tik un tā. Ja cilvēks neprot no tā atbrīvoties, viņš var pastrādāt noziegumus, kaitēt savai veselībai, nodoties azartspēļu valdzinājumam vai darīt citas visneiedomājamākās muļķības. Rings ir iespēja atbrīvoties no šī saspringuma.»

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

AS Rīgas kinostudija piederošo telpu atkārtotā elektroniskā izsole noslēgusies bez rezultāta, aģentūra LETA uzzināja zvērinātā tiesu izpildītāja Jura Gehtmana birojā.

Šodien plkst.13 noslēdzās AS Rīgas kinostudija piederošo telpu, Šmerļa ielā 3, atkārtotā elektroniskā izsole. Par ēku, kuras novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, izsolē netika saņemts neviens piedāvājums.

Jau ziņots, ka izsole sākās 29.augustā un tās sākumcena bija 1 585 500 eiro. Nekustamais īpašums Šmerļa ielā 3, Rīgā, sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168 kvadrātmetri.

Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Pirmā ēku elektroniskā izsole notika pērn septembrī-oktobrī.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu. Tas tika ierosināts 2015.gada janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un arī tas tika izbeigts.

«Strīdā starp Rīgas kinostudijas un tās zemes īpašniekiem vairs nevar saprast, kuri ir labie un kuri sliktie. Skaidrs vien tas, ka vecā kindžene vēl ilgi nevarēs kalpot par Latvijas kinoindustrijas mugurkaulu un varbūt arī nekad vairs par tādu nekļūs. Aizvakar kinostudijas ēkas izsolē iegādājās ar zemes īpašniekiem – firmu Šmerļa terases – saistīts uzņēmums, taču gaidāms, ka izsoles akta apstiprināšana tiesā iestrēgs un piepulcēsies pārējām tiesvedībām, kas rosinātas šai stāstā,» vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kinostudijas īpašumi – šķūņi, ēkas, filmēšanas paviljoni, dekorāciju cehi – esot pārdoti par 1 287 000 latu uzņēmumam SIA Leasing & Factoring AB.

Lai jaunais īpašnieks varētu ieiet savā pirkumā, izsoles akts jāapstiprina tiesā. Tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš gan prognozējis, ka šī procedūra varētu ieilgt uz gadiem diviem: «Noteikti vēl nekas nav beidzies. Te katrs pavērsiens pāraug jaunā strīdā.»

Konflikta būtība ir it kā pastāvošais zemes nomas parāds. R. Mežiņš vēstījis: «Viņi nevienam neko nemaksā gadiem ilgi.» Arī zemes nodokli palikuši ilgu laiku parādā. Kinostudija savukārt apstrīd gan savu parādu lielumu, gan apgalvo, ka ir norēķinājusies. Kam taisnība, juristi pūlas pierādīt tiesā.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam.

Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma.

Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.

Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.

Zelta cena pēc pārdzīvotā šoka pagājuša mēneša otrajā pusē nedaudz pieaugusi un šīs otrdienas izskaņā atradās pie 1252 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes. Pagaidām tirgū tiek spriests par to, vai zelta cenas straujais kritums līdz 31 mēneša zemākajai atzīmei (1180 ASV dolāriem par Trojas unci) nav bijis pārspīlēts. Daļa investoru šādu neredzēti zemu zelta cenu uzskata par pievilcīgu un tādējādi lemj ieguldīt dzeltenajā dārgmetālā, ziņo Reuters.

Pagaidām gan arvien vairāk pasaulslavenu investīciju banku turpina samazināt savas zelta cenas nākotnes prognozes. Piemēram, Goldman Sachs paredz, ka zelta cena nākamā gada beigās atradīsies pie 1050 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze šim termiņam bija 1270 ASV dolāri par Trojas unci). Goldman paredz, ka zelta cenas kritums turpināsies, jo ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) apcirps savas dolāru drukāšanas programmas apjomus (mājienus pār šādu rīcību devis arī ASV FRS vadītājs Bens Bernanke).

Savukārt Societe Generale analītiķi izteikušies, ka pašreizējais zelta cenas atlēciens var neturpināties ilgi un galu galā dārgmetāla vērtība var sarukt līdz par 1000 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Minētās bankas eksperti vērš uzmanību arī uz to, ka esot gaidāma ASV dolāra kursa stiprināšanās, kas zelta cenas kritumu šajā valūtā vien paātrināšot. Savu zelta cenas nākotnes prognozi samazinājušas arī tādas bankas kā Credit Suisse, UBS un Morgan Stanley.

Papīrnaudas likmju samazināšana visā pasaulē nozīmē, ka investēt zeltā ir daudz izdevīgāk nekā jebkurā no valūtām, jo papīrnaudas pirktspēja turpinās samazināties arī turpmāk. Tā telekanālam CNBC norādījis Swiss Asia Capital prezidents Jurgs Kiners.

"Es uzskatu, ka mēs esam ļoti tuvu situācijai, kad noslēgtie līgumi dārgmetāliem netiks izpildīti un tas izsauks ievērojamu cenu pieaugumu," uzskata J. Kiners.

Uz jautājumu, kā izmainīsies zelta cena papīrnaudas tirgus sabrukuma gadījumā, Swiss Asia Capital prezidents atbild, ka, pēc viņa domām, zelta cena dubultosies.

"Ja naftas cena deviņu mēnešu laikā palielinājās no 65 līdz 140 ASV dolāriem [par barelu], tad zelta cena var dubultoties daudz ātrāk, jo zelta tirgus ir daudz mazāks," norāda J. Kiners.

ASV monētu kaltuve augustā izpārdeva visu savu 1 zelta monētu American Eagle rezervi, un septembra beigās bija izpārdotas arī American Buffalo 1 zelta monētas.

Ķīna jau šogad var kļūt par lielāko zelta patērētājvalsti, jo, kamēr zelta patēriņš daudzviet pasaulē samazinās, Ķīnā tas turpina strauji pieaugt, ziņo Bloomberg.

Kopumā Ķīnas zelta patēriņš šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaudzis par 54% līdz 706,36 tonnām, liecina Ķīnas Zelta asociācijas dati. Zelta stieņu iegāde pieaugusi par 87% un kopumā pirmajā pusgadā zelta stieņu pirkumi pieauguši bijuši 278,81 tonnu apmērā. Savukārt dārglietu zelta iegāžu apjomi palielinājušies par 44% līdz 383,86 tonnām. Auguši arī investīciju zelta iegāžu apjomi.

Jāpiebilst, ka ilgstoši pasaulē lielākā zelta patērētājvalsts ir bijusi Indija, kur milzīgs pieprasījums pēc zelta ir saistīts ar valsts kāzu svinēšanas tradīcijām. Šobrīd Indija cīnās ar savu rekordlielo tekošā konta deficītu un, piemēram, dubultojusi nodokli zelta importam, kas negatīvi ietekmējis pieprasījumu pēc šī dārgmetāla.

Pēc pēdējā laika satricinājumiem ASV finanšu tirgū ir strauji pieaugusi pasaules zelta cena.

Pagājušajā nedēļā 17. septembrī dienas laikā tā pieauga par USD 84.67 jeb 11% un saniedza 864.42 USD par 1oz. Tas bija lielākais dienas kāpums dolāros pedējās divās desmitgadēs, Db.lv informē Evita Grundberga, SIA Tavex finanšu direktore.

„Valstīs, kurās strādā Tavid – Tavex koncerns, ir ievērojami palielinājusies interese pēc investīciju zelta. Visaktīvākie ir somu klienti, kuri iegādājās vairāk kā 5 kg dažu stundu laikā. Šīs situācijas cēlonis ir pašreizējā situācija Somijas vērtspapīru tirgū, kurā salīdzinot ar pērno gadu, akciju cena nav pieaugusi. Latvijā SIA Tavex pārdošanas apjomi 18.09. sasniedza 1/6 no iepriekšējā mēnesī pārdotā kopapjoma.” Tā pašreizējās situācijas ietekmi uz zelta pārdošanas apjomiem komentē Tavid - Tavex koncerna padomes loceklis, bijušais Igaunijas ekonomikas ministrs, Meelis Atonens.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Pagājušajā gadā zelta pienesums pasaules ekonomikā bija 210 miljardi ASV dolāru, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pasaulē pērn kopējais saražotā zelta apjoms sasniedza 4477 tonnas, no kurām aptuveni divas trešdaļas veidoja atradnēs iegūtais zelts, savukārt viena trešdaļa tika radīta no zelta pārstrādes (aptuveni 23,4-27,6 miljardi ASV dolāru).

Kā liecina padomes apskats, 15 lielākās zelta ražotājvalstis pērn nodarbināja aptuveni 529 tūkstošus cilvēku, savukārt to radītie ieguvumi ekonomikai bija 78,4 miljardi ASV dolāru.

Dati rāda, ka 13 lielāko zelta patērētājvalstu pieprasījums veidoja 75% no rūpniecībā izmantojamā zelta un 81% no galapatēriņam saražotā zelta.

Kopumā 43% no zelta pieprasījuma pērn veidoja juvelierizstrādājumi, 35% - zelta stieņi, monētas un zelta biržās tirgotie fondi, 12% veidoja centrālo banku iepirkumi, bet 10% - ražošanai nepieciešamais zelts.