Jaunākais izdevums

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Darījuma vērtības ziņā lielākie ar Latviju saistītie izziņotie darījumi šī gada pirmajā ceturksnī bija Fortum un AS Ceļu pārvaldes noslēgtā vienošanās par Ostas Celtnieks SIA iegādi.

"Taču, ja runājam par jaunām tendencēm Latvijas M&A tirgū, tad tās vislabāk atspoguļo nesen izziņotais darījums, kurā AE Industrial Partners LP, ASV bāzēts privātā kapitāla fonds, iegādājas UAV Factory. Gan pagājušajā gadā, gan šī gada sākumā redzam daudz lielāku ASV investoru interesi par Latvijas uzņēmumiem, īpaši inovāciju /IT sektorā. Pie tam, ja iepriekš redzējām, ka attiecībā uz jaunuzņēmumiem ASV investoru interese drīzāk ir pārcelt uzņēmumu uz ASV un turpināt attīstīt to Amerikas tirgum, tad tagad redzam, ka ASV investori ir ieinteresēti investēt arī uzņēmumu attīstībā šeit – Eiropas tirgum. Līdz ar to, šobrīd Latvijas IT uzņēmumiem ir radušās papildus iespējas kvalitatīvu investoru piesaistei, kuras noteikti vajadzētu izmantot," komentē zvērināta advokāte un Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Viņa piebilst, ka ir patīkami redzēt, ka M&A tirgus Baltijas valstīs ir ļoti aktīvs, kā to pierāda ne tikai darījumu rekordskaits, bet arī atklātās vērtības rekords, kas sasniedza 952 miljonus EUR (bez Aviva, Baltic Mill un citiem lieliem darījumiem, kuru vērtība netika publiskota) Jāņem vērā, ka 2018. gads bija rekordu gads pēc izziņoto darījumu skaita Baltijā un, ja šāda aktīva tirgošanās turpināsies, visticamāk, 2021. gads mums nesīs jaunu rekordu.

Baltijas juridisko biroju (Sorainen, Ellex un Cobalt), kā arī finanšu konsultantu (Porta Finance un Superia Corporate Finance) augstās vietas Mergermarket Centrālās un Austrumeiropas darījumu konsultantu tabulās apstiprina, ka Baltijas valstis ir uzmanības centrā.

Vēl viena pamanāma tendence ir ieguldījumu aktivitāte enerģētikas un komunālo pakalpojumu sektorā (Fortum Baltic uzņēmumu, Tallinna Vesi, Imatra Elekter iegāde) un tehnoloģiju un e-tirdzniecības sabiedrībās, kuru pievilcība šajā “pandēmijas ekonomikas” laikā ir būtiski paaugstinājusies.

Vairāk par to, kā darījumu tirgus tendencēm un prognozēm iespējams uzzināt ikgadējā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, kas dalībniekus pulcinās tiešsaistes formātā jau pēc mēneša – 26.maijā. Pasākuma uzmanības centrā būs:

  • Baltijas darījumu tirgus: M&A pandēmijas laikā
  • Uzņēmumu iegāde un apvienošana kā stratēģisks biznesa attīstības līdzeklis
  • Globālā un vietējā ekonomika: ko sagaidīt no 2021. un 2022. gadiem
  • Plaša nesen notikušo Baltijas darījumu pieredze – kā no pandēmijas laikā, tā līdz tam
  • Kādas ir ilgtspējības izmaksas vai ieguvumi?
  • Diskusijas par vides, sociālām un uzņēmumu pārvaldības tēmām
  • Ilgtspējīgas pieejas ietekme uz finanšu sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VZD: Valstī nav vērojama pandēmijas izraisīta darījumu cenu samazināšanās nekustamā īpašumu tirgū

LETA, 13.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līzinga tirgus ir viens no rādītājiem, kas parāda vispārējo ekonomisko noskaņojumu, un pandēmijas izraisītā krīze nav bijis izņēmums. Luminor dati liecina, ka 2020.gadā jaunu līzinga darījumu skaits ir krities par trešdaļu, salīdzinot ar 2019.gadu, taču būtiski audzis lietotu auto darījumu īpatsvars attiecībā pret jaunu auto iegādi.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020.gadā lielāko daļu no līzingā noformēto darījumu kopsummas veidoja vieglās automašīnas un vieglais komerctransports, bet aptuveni 20% veidoja lauksaimniecības tehnika, piemēram, traktori un kombaini.

Pērn jaunu auto reģistrācija samazinājusies par 26%, bet vieglā komerctransporta iegāde sarukusi par 22%. Neskatoties uz lietoto automašīnu darījumus skaita kritumu par 14%, kopumā 2020.gada laikā lietotu auto darījumu skaita īpatsvars ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar jaunu auto iegādi.

"Pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem atspoguļo arī iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu - līzingā noformēto darījumu skaits samazinājies par 28%, taču lielākais līzinga darījumu kritums novērojams uzņēmēju vidū, samazinoties par 31%. Pandēmijas laikā arī iedzīvotāji rūpīgāk izvērtējuši savas iespējas uzņemties papildu finansiālas saistības un nepieciešamību pēc jaunas automašīnas, tādējādi privātpersonu līzingā veikto darījumu skaits krities par 23%. Arī 2021.gads sācies ar kritumu, janvārī darījumu skaits samazinājies par 30%, bet februārī tikai par 15%. Tas vieš cerību, ka piepildīsies Eiropas un Baltijas auto nozares ekspertu prognozes, ka šogad auto tirgus varētu augt par 15%, tomēr vēl joprojām tirgus attīstību diktē pandēmija un ar to noteiktie drošības pasākumi," stāsta Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads iezīmē “atgūšanās laiku” virknē ekonomikas nozaru un uzņēmumu, ko apliecina salīdzinoši augstais M&A (iegādes un apvienošanās) darījumu skaits Baltijas valstīs, liecina Oaklins Baltics dati.

Pērn paziņoti kopumā 155 darījumi (2020. gadā – 147) un līdzīgi kā Eiropā, arī Baltijas valstīs darījumu aktivitāte ir atgriezusies 2019. gada līmenī. Kopējā darījumu vērtība pērn sasniegusi 2,7 miljardus eiro.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka visliekākā interese bijusi par Lietuvas (66 darījumi) un Igaunijas (60 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau tradicionāli ierindojas pēdējā vietā (29 darījumi). Igaunijā ir visizteiktākā IT nozares dominance M&A darījumu kopskaitā – trešdaļa no visiem darījumos iesaistītajiem uzņēmumiem pārstāv programmēšanas, kā arī interneta un e-komercijas sektorus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos reģistrēti 15 733 nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumi, kuru kopējā summa sasniedza jaunu rekordu - 1,64 miljardus eiro, liecina Igaunijas Zemes departamenta publiskotie dati.

Salīdzinājumā ar 2020.gada oktobri-decembri nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits pērn ceturtajā ceturksnī pieaudzis par 6%, bet tādu darījumu summa palielinājusies par 35%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu darījumu skaits audzis par 8%, bet darījumu summa - par 27%.

Jau pēdējos piecus ceturkšņus nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumu summa Igaunijā ir pārsniegusi vienu miljardu eiro, pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi.

Darījumu ar neapbūvētiem zemesgabaliem kopējā summa oktobrī-decembrī gada izteiksmē sarukusi par 4%, bet apbūvētu zemesgabalu darījumu kopējā vērtība bijusi par 68% lielāka nekā 2020.gada ceturtajā ceturksnī un dzīvokļu pirkšanas un pārdošanas darījumu summa aplūkotajā periodā pieaugusi par 32%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu darījumu ar neapbūvētiem zemesgabaliem summa augusi par 7%, ar apbūvētiem zemesgabaliem - par 26% un ar dzīvokļiem - par 35%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

M&A darījumu TOP 10 Baltijā

Jānis Goldbergs, 05.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus 2020. gadā bijis stabils, saglabājot pērnā gada apgrozījumu. Latvijā stabilitāti nodrošina valsts ieguldījums airBaltic Corporation. Gadu kopumā raksturo attālinātas darījumu sarunas un elektroniski noslēgti darījumi.

Neraugoties uz diviem Covid-19 pandēmijas viļņiem un ar tiem saistītajiem ierobežojumiem visa 2020. gada garumā, kā arī ietekmi uz dažādiem biznesa procesiem, gads uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgū vērtējams labi, savā tirgus pētījumā secina zvērināta advokāte un Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus un biroja zvērināta advokāte Renāte Purvinska.

Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus par spīti 2020. gada sākuma prognozēm spēja saglabāt gan darījumu skaitu, gan atklāto darījumu vērtību 2019. gada līmenī, secina Sorainen.

Paziņoto darījumu skaita ziņā Latvija joprojām nav sasniegusi 2018. gada līmeni, tomēr kopējā darījumu vērtība pērn ir sasniegusi 453 miljonus eiro, kas ir pēdējo desmit gadu augstākā atklātā darījumu vērtība Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumi steidz izmantot labvēlīgus apstākļus IPO darījumu tirgos

Guntars Krols, EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 22.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPO jeb sākotnējo publisko piedāvājumu tirgū pasaulē šī gada otrajā ceturksnī turpinājās gada sākumā uzsāktais temps – gada pirmajā pusgadā kopumā pagājušā gada rezultātus pārspējot pat trīs reizes pēc IPO darījumu piesaistītā finansējuma apjoma (222 miljardi ASV dolāru šī gada pirmajos sešos mēnešos pret 70,5 miljardiem pagājušā gada pirmajā pusē) un vairāk kā divkārt pēc darījumu skaita.

Proti, šī gada pirmajā pusgadā pasaulē bija 1070 IPO darījumi pretēji 428 pērnā gada salīdzināmā laika posmā. Otrais ceturksnis IPO darījumu pasaulē bija aktīvākais un ienesīgākais otrais kvartāls pēdējo 20 gadu laikā. Šī gada īpaši veiksmīgie rezultāti ir skaidrojami, galvenokārt, ar to, ka uzņēmumi, kas bija gatavojušies sava kapitāla publiskam piedāvājumam, šobrīd centās izmantot labvēlīgus tirgus apstākļus – investoru optimistisku sentimentu, kas bija novērojams jau šī gada sākumā un augsto tirgus likviditāti, ko raksturo liels apjoms salīdzinoši lēta finansējuma, kas meklē potenciāli ienesīgus darījumus. Iespējams, tieši šobrīd IPO gatavie uzņēmumi centās nenokavēt savu izdevības brīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzas pārejas periods, kura laikā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki varēja reģistrēt savu darbību un sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, atgādina Ekonomikas ministrija (EM).

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz, ka visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem jābūt reģistrētiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā nepieciešams EM iesniegt iesniegumu.

Ņemot vērā to, ka starpnieka atbilstības izvērtēšana var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim, ministrija aicina starpniekus neatstāt reģistrēšanos uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu jau savlaicīgi.

Vienlaikus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir fiziska persona, juridiska persona vai personālsabiedrība, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koplietošanas ekonomika ir gaismas ātrumā izmainījusi vairākas nozares un ar katru dienu kļūst arvien populārāka. Lai tā būtu dzīvokļa īslaicīga izīrēšana pilsētas viesiem vai labāks pilsētas pārvietošanās modelis, kas iekļauj automašīnu koplietošanu, šie jaunie sadarbības modeļi ar resursu koplietošanu piedzīvo uzplaukumu visā pasaulē.

Koplietošanas ekonomika ir īpaši labi redzama transporta nozarē. Automašīnu koplietošana ātri kļūst par svarīgu spēlētāju mobilitātes nākotnē, un tirgus cenšas piedāvāt vairāk personīgas ērtības un sociālus uzlabojumus.

Automašīnu koplietošana ir sasniegusi pat korporatīvo līmeni, un daudzi uzņēmumi ir ieviesuši savu iekšējo automašīnu koplietošanas pakalpojumu, lai piedāvātu ērtu mobilitātes risinājumu visiem darbiniekiem – pat tiem, kuriem nav piešķirta uzņēmuma automašīna.

Ir vairāki iemesli, kādēļ uzņēmumi un valdības organizācijas vēlas ieviest iekšēju korporatīvo automašīnu koplietošanu. Lielākā motivācija parasti ir spēja optimizēt apritē esošo transportlīdzekļu skaitu līdz nepieciešamajam. Tas palīdz palielināt transportlīdzekļu lietojumu un samazināt izmaksas, kas saistītas ar autoparka pārvaldību, piemēram, auto nomas maksu, maksu par autostāvvietām, degvielas, apkopes un uzturēšanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle

Db.lv, 01.09.2021

Latvia Sotheby’s International Realty vecākais pārdošanas konsultants Aigars Strods.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnā vakcinācijas tempa dēļ Latvijai pašlaik ir grūti cerēt uz jaunām būtiskām ārvalstu investīcijām, jo investoru skatījumā Latvija tādējādi būs arī viena no pēdējām Eiropas valstīm, kurā atcels dažādos pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus.

Tā intervijā atzina uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu konsultāciju kompānijas "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.

"Ja pandēmijas sākumā Baltijas valstis uz pārējās Eiropas fona izskatījās ļoti labi, tad tagad vakcinācijas kavēšanās dēļ mēs savukārt izskatāmies daudz sliktāk par citiem. Tā ir slikta zīme, jo tas nozīmē, ka mēs būsim vieni no pēdējiem, kuri izies ārā no ierobežojumiem. Arī investoru skatījumā šobrīd daudz labāk ir investēt Polijā nekā Latvijā. Tādēļ tas, ka mēs nespējam tikt galā ar vakcinācijas programmu un esam nokavējuši visu, ko varējām nokavēt, mums ir liels mīnuss," sacīja Lieģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā strauji palielinājās brīvo īres telpu vakance, kas veicināja pakāpenisku īres cenu samazināšanos, bet sākot no 2021. gada pirmā pusgada, mazinoties ierobežojumiem, sāka atdzīvoties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres tirgus.

Tā liecina SIA Latio tirgus analīze par darījumiem ar namīpašumiem un īres dzīvokļu piedāvājumiem.

“Viszemākais īres cenas līmenis tika sasniegts 2020. gadā aprīlī, kad tikko bija pasludināta ārkārtas situācija valstī un ieviesti ierobežojoši pasākumi. Līdz ar nepieciešamību strādāt un mācīties no mājām, pieprasījums pēc īres dzīvokļiem centrā būtiski samazinājās, bet jau 2021. gada vasarā, mazinoties ierobežojumiem, Rīgas pilsētā atgriezās studenti no reģioniem un ārzemēm, kā arī Latvija tika atvērta tūristu apmeklējumiem. Daļa biroju darbinieku atgriezās savās darbavietās un izvēlējās atkal dzīvot tuvāk savai darba vietai. Tādēļ no 2021. gada jūnija līdz augustam pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Rīgas centrā ir atgriezies teju 2019. gada līmenī,“ secina SIA Latio vērtētāja Jeļena Boiko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas jauno projektu dzīvokļu tirgus pagājušajā gadā attīstījies dinamiski – 2021. gadā dzīvokļu īpašumu segmentā reģistrēti 166 darījumi, kas ir par 11 % vairāk nekā 2020. gadā.

Arī apartamentu īpašumu segments bijis aktīvs – tur pērn reģistrēti 208 darījumi, tādējādi kopumā Jūrmalā notikuši 374 jauno mājokļu darījumi. Pēc kritiskā 2015. gada, kad pilsētā tikuši reģistrēti vien 74 darījumi, šī segmenta attīstība bijusi stabili augoša, norāda “ARCO REAL ESTATE” valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Analizējot cenu attīstību, eksperts atzīst, ka tā bijusi mainīga: “Pēdējos gados ir samazinājusies darījumu cena. Faktiski ir sašaurinājušās cenu šķēres, proti, pieaugot darījumu zemākai cenai, lielākais darījumu skaits tika reģistrēts vidējā cenu segmentā, tajā pat laikā samazinājās cenu augstākā sliekšņa darījumu skaits. 2021. gadā jauno projektu segmenta vidējā cena bija 2081 eiro par kvadrātmetru un reģistrēti darījumi cenu robežās no 651 līdz pat 5 656 eiro par mājokļa kvadrātmetru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla piektdien no valsts valūtas bolivāra svītrojusi sešas nulles, lai nodrošinātu naudas vieglāku lietošanu.

Šī ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītrojusi nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venecuēla no valsts valūtas bolivāra svītros sešas nulles, lai naudu varētu vieglāk lietot, ceturtdien paziņoja centrālā banka.

Izmaiņas stāsies spēkā 1.oktobrī ar jaunu banknošu izlaišanu, kuras tiks dēvētas par digitālo bolivāru.

Tā ir trešā reize 13 gados, kad Venecuēla svītro nulles no savas naudas. 2018.gada augustā no bolivāra tika svītrotas piecas nulles, bet 2008.gadā - trīs.

Venecuēlas ekonomika piedzīvo pagrimumu kopš naftas cenu krišanās 2013.gadā, kas novedusi līdz hroniskam pārtikas un medikamentu trūkumam.

Kādreiz bagātā naftas ražotājvalsts piedzīvo ceturto hiperinflācijas gadu un astoto recesijas gadu.

No janvāra līdz maijam cenas pieaugušas par 265%. 2020.gadā inflācija bija teju 3000% un vairāk nekā 9500% gadu pirms tam.

Inflācijas dēļ ikdienas ekonomika tagad strādā galvenokārt ar ASV dolāriem un daudzi veikali cenas norāda ASV valūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi dati pasaulē turpina apstiprināt to, ka atrodamies ļoti strauja mājokļu cenu pieauguma stadijā.

Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ziņojusi, ka tikai trijās valstīs no 40, par kurām apkopoti šādi dati, šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cena sarukusi. Tas ir vismazāk kopš 2000. gada jeb brīža, kad vispār šādi dati sākti apkopot.

Kopā pasaules turīgo valstu OECD grupā šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā fiksēts mājokļu cenu pieaugums par 9,4%, kas ir visvairāk 30 gados. Financial Times turklāt piebilst, ka daudzu valstu nacionālie mērījumi liecina, ka straujš mājokļu cenu pieaugums būs turpinājies arī otrajā ceturksnī. Piemēram, ASV mājokļu cenas aprīlī esot augušas straujākajos tempos 30 gados.

Tāpat straujš to pieaugums fiksēts Apvienotajā Karalistē, Dienvidkorejā, Jaunzēlandē, Kanādā, Turcijā utt. DB arī agrāk ziņojis, ka pandēmija radījusi gluži vai perfektus apstākļus cenu pieaugumam. Bezprecedenta apmēros savas ekonomikas un finanšu tirgus stimulējušas valdības un centrālās bankas, kas nozīmējis, ka Rietumvalstīs cilvēku uzkrājumi, tēriņu iespējām esot ierobežotām, šajos izaicinošajos laikos pat pieaug. Tāpat labu fonu šādam cenu pieaugumam uztur zemās procentlikmes un tas, ka pandēmijā aktuālā strādāšana no mājām daudziem likusi padomāt par plašākām dzīvojamām telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Tasker noslēdz “Seed” investīciju posmu ar 1,3 miljoniem un maina nosaukumu uz Frontu

Sadarbības materiāls, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā 7 gadiem sākām strādāt ar ideju, kas galu galā pārtapa par Tasker. Mūsu ceļš kā jaunam uzņēmumam sākās 2018. gadā, kad nodrošinājām pirmo ieguldījumu 300 000 eiro apmērā. Divus gadus vēlāk, 2020. gadā, atkal pierādījām sava risinājuma potenciālu un ieguvām vēl vienu ieguldījumu 450 000 eiro apmērā.

Tagad priecājamies paziņot par vēl lielāku lēcienu uz priekšu! Nesen noslēdzām “Seed” posmu ar ievērojamām 550 000 EUR investīcijām, kas tika noslēgts 1,3 miljonu apmērā. Ieguldījumus veica četri investori: Open Circle Capital*, LT Capital Poland, Kair Käsper, bijušais Pipedrive produktu mārketinga direktors un iTo Group.

Jaunie ieguldījumi palīdzēs mūsu komandām attīstīt risinājumu, paplašināt to ārvalstu tirgos, piesaistīt klientus un palīdzēt viņiem pārveidot savu biznesu par servitizācijas modeli.

*Open Circle Capital pārvalda aktīvus vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā un iegulda Lietuvas uzņēmumos, kas nodarbojas ar augsto tehnoloģiju produktu izstrādi. Tā jau ir veikusi investīcijas 16 uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redzēt plašāk – arī to, kas aiz Covid-19 priekškara

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fokusēšanās uz visu, kas saistās ar Covid-19, protams, ir saprotama un svarīga, taču šajā situācijā nedrīkst ignorēt citus procesus, kas ietekmē mūsu dzīvi gan tagad, gan arī ietekmēs ilgtermiņā, tostarp atlabšanas no šīs krīzes periodā.

Viens no šādiem tematiem ir ekonomiskā aktivitāte. Te jaušams problēmu komplekss. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks šajās dienās intervijā TVNET pauda, ka ir visai augsts risks, ka pēc krīzes cilvēki dažādu iemeslu dēļ varētu aizbraukt no Latvijas. Tam iemesls varētu būt Latvijā pašreiz valdošais noskaņojums, kā arī pastāvošā nenoteiktība. Kad tiks atvērtas robežas, Latvijai būs ļoti grūti šos cilvēkus noturēt. Saprotams, ka runa ir ne jau par pensionāriem, bet par cilvēkiem darbaspējīgā vecumā. Tātad brīdī, kad arī mūsu ekonomiku būs atļauts darbināt pilnā apmērā, mums pietrūks paša galvenā – strādāt gribošu, savās jomās profesionālu vai ar izaugsmes potenciālu apveltītu cilvēku. Jo citur viņi jutīsies gaidītāki, vairāk novērtēti.

Komentāri

Pievienot komentāru