Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprinājusi 9.Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu.

Saskaņā ar 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem 9.Saeimā ir ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai Jaunais laiks 18 deputāti, Saskaņas Centram 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 6 deputāti.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti:

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Dažu ministriju pārdomāta pārcelšana uz reģioniem būtu atbalstāma; pašvaldība atbalstītu jau agrāk diskutētu ideju par Zemkopības ministrijas pārcelšanu uz Jelgavu, sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš minēja, ka šāda iecere nav jauna un Jelgava ne vienu reizi vien ir minēta kā iespējamā vieta, kur varētu atrasties Zemkopības ministrija. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, pašvaldība būtu gatava to atbalstīt.

«Pasaules valstu praksē ir piemēri, kad valsts pārvaldes struktūrvienības tiek pārceltas uz kādu no reģioniem, kam viens no iemesliem ir bezdarba līmeņa izlīdzināšana,» pauda Jelgavas mērs.

Pašvaldībās Zemgalē ir atšķirīgi viedokļi par pēdējā laikā izskanējušām idejām pārcelt vairākas ministrijas uz reģioniem. Dažos novados to atbalsta, dažos - ne, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Piedāvājam lasīt rakstu no Izdevniecības Dienas bizness jaunā žurnāla Numurs, kuru varat iegādāties preses irdzniecības vietās kopā ar laikrakstu Dienas Bizness ierobežotā daudzumā.

No mācītāja amata atstādinātais Valters Korālis grēksūdzes vietā turpmāk izvēlēsies psihoterapeitu. Baznīcā finansiāla interešu konflikta dēļ grēkus sūdzēt neesot droši.

Jā, viņam esot dažas personības problēmas, bet tās taču nevajagot jaukt ar uzņēmējdarbību! To pagājušajā nedēļā atstādinātais luterāņu mācītājs Valters Korālis atzīst uzreiz, piebilzdams, ka uz intervijām tagad dosies tikai kopā ar sievu. Šāda apņēmība gan ir saprotama, jo starp atstādināšanas iemesliem tiek minēts piektā baušļa – tā, par svešas sievas iekārošanu – regulārs pārkāpums. Bet, kā nosaka pats mācītājs: «Es jau neesmu vienīgais, kam ir, piedošanu, intīmā dzīve.» Tomēr viņš kategoriski noliedz, ka būtu atstādināts grēkošanas dēļ. Ne nu viņš vienīgais luterāņu garīdznieks, kam gadījies paslīdēt. «Domājat, ka pie manis nenāk sievietes stāstīt par citiem mācītājiem?» šķelmīgi smaidot, bilst Valters Korālis, kura simpātiskie sejas vaibsti un mācītājam neierastie garie, kuplie mati sprediķa laikā noteikti spētu novirzīt kādas ticībā mazāk stingras draudzes dāmas uzmanību uz ne gluži teoloģiska satura pārdomām. Tā tas arī reizēm gadoties, jo Valters Korālis ir atvērtā tipa mācītājs, kurš apskauj savus draudzes locekļus un iesvētes mācību laikā baznīcēniem vienmēr uzsmaida – ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. «Tas, ka es smaidot skatos uz jauniešiem – arī uz puišiem, tas taču nenozīmē, ka es viņus iekāroju. Bet tas, kas nu kuram liekas, tas jau ir pavisam cits jautājums,» atklāti atzīst garīdznieks, kurš iesvētes mācībās vienmēr uzsverot – ir jārēķinās, ka baznīcai piemīt ne tikai svētā, bet arī gluži cilvēciskā seja.

EQUAL projekta Invalīdu nodarbinātības veicināšana ietvaros izveidota runas sintēzes programma latviešu valodā, kas ļaus vājredzīgiem un pilnībā neredzīgiem cilvēkiem ar datoru gan mācīties, gan strādāt, Db.lv informēja Valsts aģentūra Sociālās integrācijas centrs.

"Latvija līdz šim bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā vēl nebija izstrādāta runas sintēzes programma. Tagad, pateicoties mūsu iniciatīvai un EQUAL programmas finansējumam, vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem Latvijā būs daudz lielākas iespējas iegūt konkurētspējīgu izglītību un atrast darbu arī tādās profesijās, kurās ikdiena bez datora vairs nav iedomājama," ir pārliecināta valsts aģentūras Sociālās integrācijas centrs (SIC) direktore un EQUAL projekta Invalīdu nodarbinātības veicināšana vadītāja Regīna Simsone. "Jau šobrīd SIC cilvēki ar redzes traucējumiem apgūst rūpniecības komercdarbinieka un cilvēkresursu vadības specialitātes. Izmantojot jauno programmu, drīzumā pie mums cilvēki ar daļēju vai pilnīgu redzes zudumu varēs apgūt daudz vairāk profesiju."

Medicīnas sabiedrība ARS 7.februārī prezentēja savu pirmo ārstniecības iestādes filiāli. Tā atrodas Rīgā, R.Blaumaņa ielā 11/13.

Lai izveidotu un attīstītu jauno filiāli, medicīnas sabiedrība ARS investējusi vairāk nekā 50 000 latu.

Jaunajā filiālē tiek piedāvātas speciālistu konsultācijas, profilakses un rehabilitācijas iespējas pieaugušajiem, kā arī bērniem domātas programmas ar logopēdijas un fizioterapijas elementiem. Filiālē pieaugušajiem pieejamas algologa jeb sāpju speciālista, psihiatra, dermatologa, neirologa, terapeita, uztura speciālista, fizioterapeita konsultācijas, saišu jeb slinga terapija un masāžas, kā arī ārstnieciskā pēdu aprūpe.

Bērniem pieejamas mikrologopēdu, neirologu, pediatru un fizioterapijas speciālistu konsultācijas, ārstnieciskās vingrošanas nodarbības un bēbīšu skoliņa.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) pavasarī nekustamo īpašumu tirgū piedāvās īpašumus 20 milj. Ls vērtībā.

80 % no iegūtajiem līdzekļiem nonāks ASV Misūri Sinodes apsaimniekošanā, bet 20 % - Latvijas finanšu uzņēmumos. Tas tiek darīts, lai izveidotu tā saucamo mācītāju atalgojuma fondu 30 milj. Ls apmērā. LELB Virsvaldes rokās tiks koncentrēti 30 % luterāņu draudžu īpašumu Latvijā. Tādējādi plānots, ka 20 milj. Ls tiks iegūti, īpašumus pakāpeniski pārdodot, bet īpašumi 10 milj. Ls vērtībā tiks apsaimniekoti, tos iznomājot vai izīrējot. Šīs aktivitātes notiek pēc 2007. gada vasarā notikušās LELB Sinodes lēmuma. Latvijas baznīcas ieguldīto naudu apsaimniekos partnerbaznīca ASV - Misūri Sinodes Luterāņu baznīca.

Nesaimnieko efektīvi

Kopumā Latvijas luterāņu draudzēm pieder īpašumi aptuveni 100 milj. Ls vērtībā, bet liela daļa no tiem netiek efektīvi apsaimniekoti, atzīst LELB sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Ivars Kupcis. Tajā pašā laikā garīdzniekiem algas tiek maksātas atkarībā no draudžu iespējām, un lielākā daļa mācītāju saņem 100 - 150 Ls mēnesī. Tikai apkalpojot vairākas draudzes un strādājot papildu darbus, mācītāji var nodrošināt savu eksistenci. Ļoti maz studentu ir Lutera akadēmijā, kas gatavo jaunos mācītājus, un viens no iemesliem ir pieticīgais atalgojums. Katra draudze ir juridiska persona, bet tikai dažas nodarbojas ar īpašumu apsaimniekošanu efektīvi. LELB ir arī rīkojusi kursus draudžu pārstāvjiem, bet situācija joprojām ir neapmierinoša. Pērn pieņemtais lēmums paredz, ka katra draudze nodod 30 % savu nekustamo īpašumu kopsummā aptuveni 30 milj. Ls vērtībā LELB Virsvaldes rīcībā. Daļa draudžu labprāt atdotu pat vairāk, lai nebūtu jānodarbojas ar saimniecisko darbību. «Informācija tiek apkopota, un pavasarī baznīca piedāvās tirgū konkrētus nekustamos īpašumus 20 milj. Ls vērtībā. Aptuveni 10 milj. Ls vērtus īpašumus neizpārdos, bet iznomās vai izīrēs. Daļai īpašumu jau šobrīd ir noteikta tirgus vērtība, bet visus īpašumus vērtēs LELB speciālisti. Tiks meklēti investori, bet iespējams, ka daži īpašumi tiks izsolīti,» tā I. Kupcis.

Liela daļa Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) garīdznieku atalgojuma fonda līdzekļu var tikt noguldīti Eiropas fondos.

Db jau vēstīja (12.02.2008.), ka LELB plāno izveidot 30 milj. Ls atalgojumu fondu, tai skaitā pārdodot nekustamos īpašumus aptuveni 20 milj. Ls vērtībā. Līdz 80 % no summas uzticēs pārvaldīt Misūri Sinodes luterāņu baznīcas fondam LCMS Foundation. No gūtajiem ienākumiem maksās algas Latvijas luterāņu mācītājiem.

Misūri Sinodes Baznīca pārvalda divus fondus – LCMS Foundation, kura kopējie aktīvi 2007. gadā bija 829,9 miljoni USD, un krājaizdevu sabiedrību LCEF, kuras kopējie aktīvi 2007. gada 30. jūnijā bija 1,62 miljardi USD.

Kā liecina Db pieejamā informācija, ASV Misūri Sinodes luterāņu baznīcas fonds LCMS Foundation līdz šim veicis noguldījumus fondos, no kuriem daudzi reģistrēti Eiropā. Līdz jūnijam netiek atklātas LELB un LCMS Foundation sadarbības līguma detaļas, tādēļ iespējams tikai aptuveni prognozēt, kur Latvijas luterāņu līdzekļi tiks noguldīti.

Ar svētku dievkalpojumu sestdien, 2. jūlijā svinīgi tiks atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, kas pēc rekonstrukcijas ir atguvusi savu sākotnējo vēsturisko spožumu, informē Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa.

Katlakalna baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir celta pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Tā ir unikāla ar savu Latvijas baznīcām neraksturīgo, apaļo – Romas panteonam līdzīgu formu. Izprotot baznīcas vērtību Latvijas dievnamu kontekstā, tika veikta ēkas vēsturiskā restaurācija, pirms tam veicot nopietnu un ilgu ēkas izpētes darbus, apzinot vēsturiskos sienu krāsojumus, pārbaudot pamatu un sienu mūrējumu stāvokli.

Restaurācija ilga divus gadus, un tās laikā baznīca tika atjaunota no pamatiem līdz jumtam. Restaurēta altāra glezna un vēsturiskais tornītis virs baznīcas kupola, virs kura tagad atrodas apzeltīts arhibīskapa Jāņa Vanaga iesvētīts krusts.

Pirms diviem gadiem klajā nāca filma Noslēpums (The Secret), kas nu jau ir kļuvusi par īstu sensāciju visā pasaulē. Pazīstami rakstnieki, TV šovu zvaigznes, žurnālisti, filozofi un pat zinātnieki apgalvo, ka tā palīdzējusi viņiem īstenot visas savas ieceres. Šī filma iemācot senu patiesību, kā izmantot cilvēka domu spēka potenciālu.

Ja izlasīsiet šo rakstu līdz galam, jūs uzzināsiet senu noslēpumu. Šis noslēpums pārvērtīs jūsu dzīvi un ļaus to veidot tieši tādu, kādu jūs to vēlaties. Vairāk naudas? Nekādu problēmu, atliks tikai nosaukt ciparu. Karjeras izaugsme? Vienīgā robeža ir debesis.

Vairāk romantikas vai pat pastāvīgs, uzticams un mīlošs dzīvesdraugs, pēc kā tik ļoti ilgojāties? Lūk, viņš jau rezervējis galdiņu restorānā pie rozēm un norasojuša 1995.gada Clos du Mesnil šampanieša pudeles.

Turklāt tas nav nekāds joks, lēts mārketinga triks vai Esmeraldas laimes amuleta piedāvājums. Tas ir noslēpums – zināšanas par spēcīgo dabas likums visā universā –, kuru jau kopš seniem laikiem glabāja pasaules izcilākie prāti un ietekmīgākās personības. Šo noslēpumu savā dzīvē pielietoja Platons, to zināja Ņūtons un pat Einšteins. Ar šī noslēpuma palīdzību pie varas tika un turējās lielākā daļa leģendāro pasaules valdnieku. Nav nekāds brīnums, ka viņi to glabāja visdziļākajā slepenībā – tieši tādēļ to arī sauc par Noslēpumu.

Pētījums: Lielākā daļa vecāku vēlas, lai nākotnē viņu bērni būtu uzņēmēji62 % esošo un topošo vecāku vēlētos, lai viņu bērni dienās būtu privātuzņēmēji, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Kā nākamās populārākās profesijas bērniem, ko minējuši 47 % un 46 % no aptaujātajiem vecākiem, attiecīgi ir arhitekti un juristi.

Populāra vecāku izvēle, norādot profesiju, ko gribētu kā savas atvases nodarbošanos, ir arī banku un finanšu speciālists – atbildi norādījuši 35 % respondentu. 32 % vecāku vēlētos, lai viņu bērns kļūtu par žurnālistu vai reklāmas, PR speciālistu. Līdzīgi novērtētas tādas nodarbošanās kā zinātnieki – 25 % un modeļi – 26 %. Tāpat gandrīz vienlīdz liels skaits vecāku norādījuši, ka vēlētos, lai viņu atvases dienās kļūtu par prezidentu – 20 % vai skolotāju – 19 %.

Vīrieši divas reizes biežāk nekā sievietes norādījuši, ka gribētu, lai viņu bērns kļūst par ārstu, prezidentu vai sportistu. Savukārt sievietes ievērojami biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka vēlētos, lai viņu bērni ir dizaineri, modeļi, ierēdņi vai privātuzņēmēji. 52 % jauniešu vecumā no 15 – 19 gadiem vēlētos, lai viņu bērns dienās ir mākslinieks. Savukārt tāds pats skaits 40-49 gadus vecu respondentu minējuši, ka gribētu, lai viņu bērni kļūst par pavāriem.

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Lietuvas politiķiem laiks apzināties, ka ekonomikas pieauguma periods beidzies un jāsāk gatavoties ekonomiskajai krīzei, kas var sākties jau rudenī, tādēļ būtu jāvairās dalīt "helikoptera naudu", ceturtdien brīdinājusi bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Runājot ar žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas ikgadējā ziņojuma Seimam, viņa sacījusi, ka nekomentēs sava pēcteča runu, bet, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēlētos politiķu retorikā un rīcībā redzēt gatavošanos šai iespējamajai krīzei.

"Ne šai runā, ne valdības runās vai politiskajos plānos es nedzirdu, ka būtu jārēķinās ar ģeopolitiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pastāv liela varbūtība, ka globālā ekonomika no stagflācijas teorijām pāries uz recesiju, un to mēs varēsim ieraudzīt jau šajā rudenī un ziemā, kas nozīmē, ka arī Lietuvā pēc diviem trim mēnešiem var pieteikties ekonomiskā krīze," norādījusi Grībauskaite.

"Jebkuros plānos par papildu finansējumu, par pretinflācijas paketēm jāņem vērā globālās ekonomikas palēnināšanās, un jārēķinās (..), ka tāds finansējums var nebūt pieejams. Bet to es nesaklausu, es dzirdu tās pašas runas, kas bija arī miera, izaugsmes un labklājības laikā. Diemžēl šis laiks tuvojas beigām," viņa izteikusies.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Par jauno Zīda ceļa iniciatīvu un to, kādēļ DHL vēlas sadarboties ar Latviju, intervijā DB stāsta DHL Global Forwarding Greater China pievienotās vērtības pakalpojumu vadītājs Zafers Engins

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā jaunā Zīda ceļa un jostas (road and belt) iniciatīva ir izmainījusi starptautisko pārvadājumu ainavu? Kādas pārmaiņas tā sola kravu pārvadātājiem un klientiem?

Jaunā iniciatīva ir nozīmīga starptautiskās ekonomikas veicinātāja, tā palīdz valstīm attīstīt savstarpējos transporta savienojumus, padarot ātrāku un efektīvāku preču plūsmu starp tām. Kopsavelkot, jaunais modernais Zīda ceļš savieno Āziju un Eiropu, izmantojot dzelzceļu. Senos laikos tirdzniecība starp Āziju un Eiropu notika, izmantojot kamieļus, tagad mēs to darām pa dzelzceļu. Zīda ceļš ir veicinājis nozīmīgas pārmaiņas, jo tas sniedz papildus alternatīvas iespējas klientiem. Pašlaik no Ķīnas uz Eiropu jūras pārvadājumi no durvīm līdz durvīm ilgst piecas līdz septiņas nedēļas, gaisa pārvadājumi – vienu nedēļu, savukārt dzelzceļa pārvadājumi – divas līdz trīs nedēļas. Klienti nevēlas gaidīt teju septiņas nedēļas, preci vedot pa jūru, bet nevēlas maksāt arī augsto cenu par gaisa pārvadājumiem, tādēļ izvēlas dzelzceļu, kas ir ātrāks par kuģi, bet lētāks par lidmašīnu. Zīda ceļa dzelzceļa pārvadājumu mērķis ir pārvadāt kravas viena miljona TEU apmērā 2020. gadā, kas, manuprāt, ir viegli sasniedzams.

2011.gadā kopumā Latvijas eksports uz Krieviju būs pārsniedzis vienu miljardu ASV dolāru (528 miljonus latu), prognozēja Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja.

«Galvenā nozare, kas ieņem pirmo vietu Latvijas eksportā uz Krieviju, ir pārtikas rūpniecība. Pārtikas produktu eksports 2011.gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 27–30%. Ir arī pieaudzis eksporta apmērs otrai nozīmīgākajai pozīcijai – mašīnbūvei. 2011.gadā kopumā eksports uz Krieviju būs pārsniedzis vienu miljardu ASV dolāru. Manuprāt, tas ir līdz šim nepieredzēts cipars pēdējo divdesmit gadu laikā. Savukārt kopējais tirdzniecības apgrozījums būs pāri par diviem miljardiem ASV dolāru, jo arī Krievija uz Latviju eksportē preces aptuveni viena miljarda ASV dolāru vērtībā,» teica Skuja.

Viņš pieļāva, ka arī nākamgad eksports uz Krieviju saglabāsies līdzšinējā apmērā un pat pieaugs. «Es pieļauju, ka šāds temps varētu noteikti saglabāties, jo tā pamatā ir vairākas reālas iestrādes ražotājiem, tur ir arī politiķu un vēstniecības darbs, lai tie līgumi būtu stabili, kas veidojas ar tirdzniecības ķēdēm vai citiem sadarbības partneriem. Tā kā vismaz pašreizējie eksporta apmēri varētu saglabāties. Vai būs pieaugums – tas varētu būt tad, ja mēs būsim spējīgi ražot vairāk un vēl intensīvāk strādāt ar Krieviju eksporta ziņā. Taču es vēlētos teikt, ka arī šis radītājs ļoti daudz ko nozīmē,» sacīja vēstnieks.