Jaunākais izdevums

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

PB uzsver, ka daudziem eiropiešiem proporcionāli lielāko izdevumu īpatsvaru (pat 40%) veido tieši maksājumi par mājokli, ko smagāk izjūt nabadzīgie iedzīvotāji. Vidēji ES iedzīvotāji tērē 22,5% ieņēmumu mājoklim. Te gan jāņem vērā – jo nabadzīgāka mājsaimniecība, jo vairāk tā tērē mājoklim. Par lielajām atšķirībām starp laukiem un pilsētām liecina tas, ka, piemēram, Dānijā mājsaimniecību īpatsvars, kuras tērē vairāk par 40% savu ienākumu mājoklim, ir par 11% augstāks pilsētās nekā laukos. ES uzskata, ka par mājokļa pieejamību var runāt tad, ja mājsaimniecība tam tērē ne vairāk kā 30% no ienākumiem. Pašlaik vairumā dalībvalstu mājokļu cenas aug straujāk nekā ienākumi. «Uzpūstā cena un augstā īres maksa lielākajās pilsētās izposta nākotnes izredzes miljoniem jaunu strādnieku. Tā kā lielākā daļa mājokļu pieder vecākajai paaudzei, tas izslēdz no tirgus jauno paaudzi, kas nevar atļauties dzīvot vietās ar augstākām nodarbinātības iespējam, piemēram, galvaspilsētās,» teikts ziņojumā. Ekspertus īpaši satrauc tas, ka mājokļu nepieejamība pilsētās, kur koncentrējušās darba vietas, kavē reģionālo mobilitāti un neļauj jauniem cilvēkiem no vietām ar augstu bezdarbu pārcelties. Līdz ar to veidojas reģionālā nevienlīdzība, kad jaunu cilvēku iespējas atrast darbu nosaka tas, kurā valsts daļā viņi ir dzimuši, kur atrodas viņu mājas.

Neseko cenu kāpumam

PB ziņojumā secināts, ka būtisks elements, kas ietekmē mājokļu pieejamību, ir tas, vai līdz ar cenu kāpumu pieaug arī jaunu ēku būvniecība. Ja apjomi pieaug, cena līdzsvarojas, taču sliktāka situācija ir tad, ja celtniecība stipri atpaliek no cenu kāpuma. Piemēram, Lielbritānijā, Dānijā un Rumānijā mājokļu cenu kāpumam par 1% sekojošās investīcijas mājokļu būvniecībā ir mazāk par pusprocentu, kamēr Somijā, Īrijā Itālijā un Slovēnijā 1% kāpums mājokļu cenā rezultējas investīciju pieaugumā par 1,4%.

Visu rakstu lasiet 9. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze līdz šim nav būtiski ietekmējusi iedzīvotāju vēlmi pirkt mājokļus, "Luminor Latvija" organizētajā vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" atzina eksperti.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags novērojis, ka pirms 2-3 nedēļām bija intereses kritums par dzīvokļu iegādi, bet pēdējās nedēļas laikā atkal interese ir atjaunojusies, jo arī bankas devušas signālu, ka kreditēšana turpinās.

Līdzīgi novērojumi ir arī "Luminor" ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš uzsver, ka jaunākie dati liecina, ka pagaidām vīruss nav krasi ietekmējis vēlmi pirkt mājokļus. Šogad vērojams kritums, bet tas ir neliels.

Nereti izskan prognozes, ka krīzes rezultātā mājokļu cenas varētu samazināties, bet ļoti daudz kas atkarīgs no tā, cik ilgi krīze ilgs, un šobrīd izskatās, ka veidojas relatīvi īsas, nevis garas krīzes scenāriji, sacīja "Luminor" ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju.

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pandēmija nav ne pirmā, ne pēdējā, tāpēc vajadzība pēc mājokļiem saglabāsies, tie kļūs arvien svarīgāki, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā vebinārā pauda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Būtisku nekustamā īpašuma cenu kritumu, kāds bija novērots iepriekšējā krīzē, attīstītāju un banku pārstāvji nesagaida.

"Visi četri projekti, kas mums bija ražošanā, – Krasta kvartāls, Dreilinga mājas, Pagalms 0.2 Turaidas ielā, Fjordi Ganību dambī – tiek turpināti. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas bija kritums, intereses zudums, bet aprīļa beigās novērojām strauju kāpumu, jo visi gaidīja zīmīgo 12. maiju ar cerību, ka viss varētu beigties. Pēc tam interese nedaudz noplaka. Protams, ir piesardzība. Vajadzība, "sāpe" pēc jaunā mājokļa šobrīd ir daudz spilgtāka šobrīd, droši vien tāpēc interese maija sākumā iezīmējās," viņš stāstīja.

"Bonavai" ir pārdošanas darījumi arī tagad, skaits gan nav tik liels, kāds tas bija, tomēr M. Kļaviņš ir pārliecināts, ka ritms atgriezīsies, jautājums ir – cik liela būs sabremzēšanās inerce. Viņš gan piebilst, ka vairāk nekā puse dzīvokļu projektos, kas tiek īstenoti, ir pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads, ņemot vērā krīzes ietekmi, Latvijas ekonomikai būs īpašs, taču turpmākajos gados gaidāma strauja Latvijas ekonomikas atgūšanās, taču paredzams, ka tautsaimniecība iepriekšējā līmenī visdrīzāk atgriezīsies 2022.gadā, vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" prognozēja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pasaules ekonomikas prognozes iepriekšējā līmenī turējās līdz marta sākumam, un šķita, ka 2020.gads būs mierīgs un garlaicīgs, bet martā notika straujas izmaiņas, tādēļ aprīlī lielās starptautiskās institūcijas un bankas šīs prognozes pārskatīja, sagaidot, ka eirozonā ekonomikas kritums varētu būt 7-8%.

Šķiet, ka Latvijā kritums varētu būt mazāks, ņemot vērā, ka vīrusa gadījumu skaits ir salīdzinoši zems un rūpniecības eksporta struktūra ir tāda, kurai vīruss draud mazāk, taču skaidrs, ka šis gads nebūs labākais, kāds bijis, atzīst eksperts.

Akciju tirgi, kas savā ziņā ir ekonomikas noskaņojuma mērītāji, pēc lielā šoka sāk atgūties, taču nav zināms, cik ilgi šī atgūšanās turēsies, un ir daļa analītiķu, kuri prognozē vēl vienu kritumu. Tiesa gan, eksperts uzsver, ka šāds kritums tiek prognozēts jau mēnesi un nekas slikts nenotiek, tādēļ patlaban grūti prognozēt turpmāko virzību. Finanšu tirgu stabilitāte ir bijusi nopietni satricināta, taču notiek situācijas stabilizācija un tirgos atgriezies relatīvs miers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē nav pamata cerēt, ka cenas īpašumiem kritīsies, stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā Covid-19 krīzes iespaidā ir ievērojami samazinājies darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū, notikušo darījumu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju ir samazinājies par apmēram 30-40%.

"Šobrīd gan mēs uzskatām, ka ir pagājis pārāk maz laika kopš Covid-19 krīzes sākuma, lai varētu novērtēt ietekmi un sekas, ko tā radījusi nekustamo īpašumu tirgum. Īpašumu cenas līdz Covid-19 sākumam nebija nekādos griestos, lai būtu iemesls domāt, ka tagad cenas pēkšņi strauji samazināsies. Nav jau īsti kur tām cenām gāzties. Ir drīzāk samazinājies piedāvājums, jo cilvēki nogaida un notiek tā teikt "vispārējās ekonomikas vides atelpa"," sacīja Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit gadi pēc lielās ekonomiskās krīzes – Latvijas makroekonomisko stabilitāti šobrīd novērtē arī pasaulē

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir reformu plāns un tā ir unikāla iespēja ātrākai Latvijas ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tā ir mūsu iespēja īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz klimata neitrālu ekonomiku, gan uzņēmējdarbības digitalizāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tādēļ, komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas, īstenojot aptuveni 500 projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads mājokļu tirgū būs ar plusa zīmi, nav pamata gaidīt cenas samazinājumu; ja būvniecības izmaksas kāps strauji, liels jauno dzīvokļu skaita pieplūdums diez vai gaidāms.

Tas savukārt varētu nozīmēt, ka attiecība starp sērijveida dzīvokļiem un jaunajiem projektiem varētu mainīties, proti, akcents no jaunajiem projektiem pārvirzīsies uz Rīgas centra neremontētajiem un sērijveida dzīvokļiem mikrorajonos, pieļauj SIA Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Banku faktors

Tikmēr 2018. gadā mājokļu tirgus attīstījies divos dažādos virzienos. No vienas puses, cena lielākajā daļā mājokļu segmentu ir palielinājusies, savukārt darījumu aktivitāte pērn bijusi mazāka nekā 2017. gadā.

«Aktivitāte visos segmentos ir bijusi zemāka. Jautājums – kāpēc tā, jo dzirdam, ka vidējā darba samaksa ir palielinājusies diezgan strauji, IKP ir augstāko pieauguma rādītāji pēdējos septiņos gados,» viņš akcentē. Viens no iemesliem saistīts ar banku kreditēšanas politiku. Ir daudz gadījumu, ka cilvēki pasūta īpašuma vērtējumu, bet kredīti netiek doti, it sevišķi – ārpus Rīgas, viņš stāsta. Piemēram, Olainē ir mazģimeņu ēkas, kas, banku ieskatā, neskan labi, taču tur ir dažas ēkas, kas tiek lieliski apsaimniekotas, daudz labāk nekā vairums dzīvojamo māju Rīgā, taču banku nostāja – dzīvokļu iegādi šādās mājās nekreditē nekādā veidā. Tas pats ir attiecībā uz koka ēkām, savukārt Jūrmalai ir raksturīgas apartamentu ēkas – tās arī ne. Ārpus Rīgas tiek prasīts, lai ēkas atrastos noteiktu kilometru attālumā līdz pilsētai. «Tas bieži ir absurdi. Protams, bankas šobrīd izjūt spiedienu. Tomēr sevišķi laukos ir skumji redzēt, ka cilvēki izvēlas nebanku kreditētājus – kāpēc jāpārmaksā? Tas ir viens no tirgus attīstību kavējošiem apstākļiem,» spriež M. Laukalējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pieteikumu apmērs mājokļu finansējumam atgriežas pirms-pandēmijas līmenī

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pandēmija un to pavadošā neskaidrība ir likusi daudziem atlikt ieceri par īpašuma iegādi, tomēr darījumi arvien notiek. "Swedbank" dati rāda, ka aizvadītajās divās nedēļās būtiski sarucis pieteikumu skaits kredītbrīvdienām, turpretī pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas apzināt savas iespējas aizņemties mājokļa iegādei, sasniedzot pieteikumu apjomu, kāds bija šā gada sākumā, pirms pandēmijas izsludināšanas.

Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji steidz iegādāties jaunu mājokli, taču piesardzīgs optimisms ir vērojams, norāda kredītiestāde.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis informē, ka "Swedbank" šobrīd turpina kreditēt kā iedzīvotājus, tā uzņēmumus. "Šobrīd pēc finansējuma vēršas cilvēki, kuri jūtas stabili par savu darba vietu un ienākumiem, un vēlas noslēgt vēl pirms krīzes uzsākto īpašuma iegādes procesu vai saņemt konsultāciju par savām aizņemšanās iespējām. Tie pārsvarā ir IT, finanšu jomā, valsts sektorā strādājošie," viņš stāsta.

Nekustamā īpašuma attīstītāji jaunus projektus sākt neriskē 

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ...

"Savukārt iedzīvotājiem, kurus COVID-19 izraisītā krīze skārusi daudz tiešāk, mēs iesakām šobrīd daudz kritiskāk izvērtēt savu ienākumu stabilitāti un nepieciešamību uzņemties papildu finanšu saistības. Tie ir cilvēki, kuri strādā tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, izklaides, skaistumkopšanas un kultūras nozarēs. Pat, ja cilvēkiem ir iepriekš izveidots uzkrājums pirmajai iemaksai, kā arī ir zināms drošības spilvens, kas ļautu segt kredītmaksājumu pirmajos mēnešos, tomēr jāatceras, ka hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa saistības, un gan cilvēku, gan finanšu iestādes interesēs ir, lai uzņemtās saistības tiktu sekmīgi atmaksātas. Tāpēc šobrīd nereti, izvērtējot klienta situāciju, iesakām nogaidīt līdz būs lielāka skaidrība, kādas sekas šī pandēmija atstās uz ekonomiku un konkrētās ģimenes budžetu ilgtermiņā. Šobrīd labāk iesakām vadīties pēc principa – septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt," pauž N. Dūcis.

Izvērtējot cilvēku iespējas aizņemties, primāri tiek vērtēti ģimenes regulārie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Tas ļauj saprast, kā kredīts ietekmēs ģimenes finanšu balansu jeb to, vai vēl viens regulārs maksājums ģimenei drīzāk nekļūs par slogu. "Protams, vienmēr ir svarīgs arī kopējās ekonomikas konteksts – kurām tautsaimniecības nozarēm paredzama izaugsme, tātad darba spēka nepieciešamība un otrādi. Tieši šim aspektam šobrīd pievēršam īpašu vērību, jo pandēmijas radītā krīze ir skārusi daudzus uzņēmumus visdažādākajās nozarēs. Kopumā kredīta izsniegšana vai neizsniegšana tiek vērtēta individuāli, analizējot vairākus faktorus, tāpēc arī lēmums par kredīta piešķiršanu pat pie vienādiem potenciālo kredītņēmēju ienākumiem var atšķirties," uzsver bankas pārstāvis.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijā jūtamu nekustamā īpašuma cenu kritumu kredītiestādes speciālisti neesot novērojuši.

"Šobrīd pieprasījums pēc mājokļiem ir krities, tomēr jāņem vērā, ka arī piedāvājumu skaits tirgū ir ievērojami sarucis. Gan pircēji, gan pārdevēji pašreiz ir nogaidoši, kas īpašumu cenas notur stabilā līmenī. Atsevišķos gadījumos no pārdevēja ir iespējams saņemt cenas atlaidi, tomēr šāda tirgus prakse pastāvēja arī pirms ārkārtas situācijas. Pašreizējai situācijai ieilgstot, ir sagaidāmas nelielas cenu svārstības, ko sekmēs pārdevēji, kuri sava īpašuma pārdošanu atlikt vairs nevarēs," uzskata N. Dūcis.

Runājot par to, vai gaidāma ietekme uz privātmāju būvniecības izmaksām, viņš spriež: "Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu korekti runāt par būvniecības apjoma un izmaksu izmaiņām. Šobrīd klienti pēc inerces turpina sarunas ar bankas būvekspertu, koriģējot esošās būvniecības izmaksu tāmes vai gatavojot nekustamā īpašuma vērtējumu. Tas, ko esam novērojuši, kontrolējot izmaksu izlietojumu būvniecības procesā – klienti daudz vieglāk iekļaujas sākotnēji plānotajā budžetā. Tas izskaidrojams ar to, ka tirgū ir brīvāk pieejams darba spēks un klientam ir vairāk laika veikt cenu monitoringu materiāliem, mehānismiem un darba spēkam, kā arī paši labprāt veic darbus, kas ir pa spēkam.

Dažkārt problēmas sagādā specifisku materiālu piegādes, kas saistīts ar sarežģīto loģistiku starp valstīm daļēji slēgto robežu dēļ un pārvadājumu pārplānošanu šajā laikā. Kopumā klientu vidū ir jūtama piesardzība un nogaidoša rīcība. Brīvāk un drošāk jūtas tie, kuri šo pandēmiju pēc būtības uztver vieglāk un kuriem ir lielāki uzkrājumi vai jau ir uzsākts būvniecības vai projektēšanas process."

N. Dūcis arī atgādina, ka kredīta procentu likmes veido nemainīgā un mainīgā daļa.

Ja nemainīgā daļa tiek noteikta līguma slēgšanas brīdī un ir spēkā visu līguma darbības laiku, tad mainīgo daļu veido īstermiņa procentu likmes jeb EURIBOR. Paaugstinoties EURIBOR likmei, palielināsies arī ikmēneša maksājums un otrādi.

"Pašlaik EURIBOR likmes ir negatīvas, un, lai arī nesenais likmju kāpums ir ievērojams, tomēr likme joprojām saglabājas negatīva, kas kredītmaksājumu patreiz neietekmē. Kredītņēmējiem ir jāņem vērā, ka EURIBOR likmei kļūstot pozitīvai, ikmēneša maksājumi pieaugs, taču ar šādu situāciju neesam saskārušies jau vairākus gadus. Jāatceras, ka EURIBOR likme tiek pārskatīta periodiski – visbiežāk reizi sešos mēnešos, bet šis termiņš var atšķirties, atkarībā no kredītlīguma noteikumiem," skaidro N. Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru, nozīmē, ka atkal tuvojas krīze?

Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis; Swedbank ekonomiste Linda Vildava, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru nozīmē, ka atkal tuvojas krīze? Šādi un līdzīgi jautājumi tiek nereti dzirdēti izskanam publiskajā telpā un saviesīgās sarunās. Īsā atbilde uz tiem ir: «nē», jo šodien ir kardināli atšķirīga situācija, nekā pirms desmit gadiem, – Latvijas ekonomikas struktūra ir citādāka, tā ir krietni stabilāka, kā arī cilvēki šodien ir daudz piesardzīgāki.

Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsmei, kuru piedzīvojam tagad un piedzīvosim nākamajos gados, ir zināmas asociācijas ar izaugsmei sekojošo 2008. gada krīzi, apskatīsim šīs atšķirības detalizētāk.

Stabilāka ekonomikas struktūra

Ja salīdzinām Latvijas ekonomiku šogad un pirms desmit gadiem, var sacīt, ka šobrīd tā balstās uz daudz noturīgākām «kājām». Lai arī kopumā pēdējos divos gados būvniecībā notikusi ļoti strauja izaugsme, tās devums ekonomikā ir sarucis no aptuveni 9% pirms desmit gadiem līdz 5% pērn. Piemēram, 2007. gadā investīcijas visa veida ēkās veidoja ap 3,5 miljardus eiro, bet pērn tie bija tikai 2,3 miljardi jeb aptuveni par trešdaļu mazāk. Arī darba tirgus ir mazāk atkarīgs no norisēm būvniecībā. Ja 2008. gadā 12% no visiem strādājošajiem jeb 124 tūkstoši bija nodarbināti būvniecībā, tad šogad būvniecības nozare nodarbina aptuveni 73 tūkstošus cilvēku jeb aptuveni 8% no strādājošajiem. Līdz ar to šī brīža ekonomiskajā situācijā par vēstures atkārtošanos runāt būtu pārspīlējums. Būvniecības loma Latvijas ekonomikā ir mazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī-jūnijā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā iegādāti 215 premium dzīvokļi par kopējo darījumu summu 47,9 milj. eiro, informē "Baltic Sotheby’s International Realty".

Dzīvokļu darījumu summa no kopējās visu premium klases īpašumu darījumu kopsummas veido 74 %, bet darījumu skaita ziņā dzīvokļu iegādes darījumi veido pat 90% no visiem premium klases īpašumu iegādes darījumiem.

2020. gada sešos mēnešos Latvijas premium tirgū kopumā iegādāti īpašumi 64,4 milj. eiro vērtībā jeb fiksēti 238 darījumi.

Par to liecina "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gribot kā labāk, var sanākt kā vienmēr

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes pilsēta nule kā ir pieņēmusi likumu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra iesaldēt īres cenas uz pieciem gadiem. Lai izīrētāji pirms tam tās nepaceltu, īres maksu paaugstināšana aizliegta jau kopš šā gada 18. jūnija, un tā skar apmēram 1,5 miljonus dzīvokļu.

Jāatgādina, ka šāds likums nav radies pēkšņi vai nejauši. Berlīnē, tāpat kā citās Vācijas lielākajās pilsētās, ir akūts īres dzīvokļu trūkums un kopš 2008. gada īres cenas ir dubultojušās.

Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta ekonomists Klauss Mihelsens norāda, ka vidēji Vācijas iedzīvotāji dzīvoklim un komunālajiem maksājumiem tērē trešdaļu no saviem ienākumiem. Vācijas īpatnība un atšķirība, piemēram, no Latvijas ir tā, ka vairāk nekā puse cilvēku, bet Berlīnē pat 85%, dzīvokļus īrē. Berlīnē pēdējā gada laikā ir notikuši vairāki vērienīgi iedzīvotāju protesti pret mājokļu nepieejamību un augstajām īres cenām. Protestētāji pat pieprasa valstij nacionalizēt lielāko privāto īres dzīvokļu īpašnieku – Deutsche Wohnung, kam pieder vairāk nekā 100 000 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Laiks, kad līzingā frāze "vēlos maksimāli zemu pirmo iemaksu" izskan reti

SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intervija: Saskata potenciālu īpašumu attīstītāju finansēšanā

Žanete Hāka, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban aizvien 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu namos, kas pakāpeniski ir jāaizstāj ar jaunu dzīvojamo fondu, tādēļ BigBank pievērsusies nekustamo īpašumu projektu attīstītāju finansēšanai, lai veicinātu straujāku jaunu mājokļu pieejamību, intervijā stāsta Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Banka jauno pakalpojumu - nekustamo īpašumu projektu finansēšanu - sākusi piedāvāt nesen. Kas vēl paveikts šā gada sākumā?

Šogad pirmajā ceturksnī bankas izsniegto patēriņa kredītu apjoms palielinājies par 21%, salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni. Esam aktīvi strādājuši un veikuši izmaiņas produktos, kā rezultātā šobrīd mūsu piedāvātās procentu likmes esam pilnībā pielīdzinājuši universālo banku patēriņu kredītu likmēm, un tas atspoguļojas arī izaugsmē. Šajā pusgadā esam sākuši darbu arī pie jaunas bankas IT sistēmas ieviešanas, kas prasa daudz resursu, taču labā ziņa, ka 1.jūlijā tā sāks darbu, un varam solīt, ka tā uzlabos klientu apkalpošanas ātrumu, ērtības un pakalpojumu klāstu, kā arī virzīs mūs pretī mūsu vīzijas sasniegšanai - kļūt par ieteiktāko digitālo finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien jauniem Covid-19 viļņiem parādoties, visu prātus nodarbina doma - kā pandēmija ietekmēs biznesa attīstību? Kā atkopsies mans bizness? Kas ir tās iespējas, kuras šobrīd jāizmanto? Jau šobrīd sabiedrībā novērojamas dažādu paradumu maiņas, kas visticamāk saglabāsies arī pēc ierobežojumu atcelšanu.

Globalizācija ietur pauzi

Līdz šim globalizācija vērās tikai plašumā, taču līdz ar krīzes parādīšanos, tā sastinga. Tā vietā parādījās bailes no svešā un nezināmā – labāk un drošāk savējo, nekā ievestu svešo mantu, vēlme palīdzēt „savējiem” un citu valstu robežu slēgšana. Tas viss lika patērētājiem vērsties pie vietējiem ražotājiem.

Situācijas, kas mainās ik pa nedēļām, uzņēmējos nerada pārliecību, ka sagādātās preces vai sastāvdaļas tiks saražotas, piegādātas un galu galā būs kādam nepieciešamas. Arī Ursus Forwarding pandēmijas laikā saskarās ar klientiem, kuru kravu pārvadājumi transportēšanas laikā strauji zaudēja savu aktualitāti un klients bija spiests turēt tās noliktavā bez realizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties. Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšanas dati apliecina - ticība rītdienai atgriežas

Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesardzība, neziņa un bažas šķiet būs galvenie raksturlielumi, atceroties 2020.gadu, kad COVID-19 dēļ cilvēki visā pasaulē mainīja ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī mazākus un lielākus plānus.

Tomēr, lai kāds arī nebūtu vīrusa stāsta turpinājums, šī vasara iezīmē sava veida robežu, kad cilvēkos ir atgriezusies ticība rītdienai. Vieni no šiem noskaņojuma indikatoriem ir mazumtirdzniecības rādītāji un pieprasījums pēc aizņēmuma mājokļa iegādei vai remontam. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš.

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms COVID-19 radītās krīzes.

Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 28.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ceļu un dzelzceļu infrastruktūras projektos visā Latvijā šogad un turpmākajos divos gados būs viens no būtiskiem ekonomikas "sildīšanas" instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas periodā.

Ķekavas apvedceļa būve būs pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts Latvijā, kas tiks realizēts atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei.

"Rail Baltica" projekts Latvijas tautsaimniecībā nesīs aptuveni divu miljardu eiro investīcijas, no kurām 85% finansē Eiropas Savienība.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. aprīļa numurā:

  • viedokļi - Covid-19 un ierobežojumu atcelšana
  • aktuāli - nozaru nodokļi valsts kopbudžetā
  • tēma - ieguldījumi ceļu infrastruktūrā; kā virzīsies "Latvijas Valsts ceļi", "Rail Baltica", "Latvijas Dzelzceļš" projekti
  • investors - nafta ārpus rāmjiem
  • atkritumu apsaimniekošana - pēc pandēmijas var pamosties plastmasas krīzē
  • izglītība Latvijā skaitļos un faktos
  • izglītība - saruks izglītības eksportspēja
  • izglītība - kā radīt jaunu televīzijas kanālu trijās nedēļās
  • kreditēšana - mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt
  • nekustamais īpašums - idejas aktīva dzīvesveida ciematam
  • e-komercija - kā no ziediem radīt "Deliv" pārtikas piegādi
  • bizness reģionos - ģimenes saimniecība z/s "Kliģeni"
  • tehnoloģijas - mājās palicējus piesaista TV
  • brīvdienu ceļvedis - Armands Muižnieks, dzīvesstila ekskursiju vadītājs un lektors

Komentāri

Pievienot komentāru