Ar obligāto prasību pēc energosertifikāta apgrūtināta tikšot salīdzinoši neliela nekustamā īpašuma tirgus daļa. Darījumu skaits ar īpašumiem, kuriem normatīvi no jaunā gada prasīs obligātu energosertificēšanu pirms atsavināšanas (pārdodot vai izīrējot), nekustamā īpašuma tirgū gadā varētu būt apmēram trešdaļa, lielākoties vienoti namīpašumi - tostarp savrupmājas. Sertifikāta saņemšanai nepieciešamais energoaudits var izmaksāt līdz 300 latu.
Paredzēts, ka no 2013. gada janvāra stāsies spēkā jaunais Ēku energoefektivitātes likums, šobrīd vēl likumprojekts, kas paredz vairākas jaunas normas, tostarp papildinot gadījumus, kad ēkām veicama energosertifikācija.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša kā vienu no būtiskām likumprojektā ietvertajām pārmaiņām atzīmē normu, kas nosaka ēkas daļas energoefektivitātes novērtēšanu pirms pārdošanas vai izīrēšanas, ja šī ēkas daļa ir lielāka par 50 m2 un tai ir autonoma energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite, kas ļauj izmērīt mājokļa energopatēriņu.
«Energosertifikācija ir attiecināma uz ēku tikai gadījumā, ja tā tiek pārdota vai izīrēta kā vienots objekts. Tas nozīmē, ka, pārdodot dzīvokli daudzdzīvokļu mājās, kas ir sadalītas īpašumos un kas veido lielāko daļu no mūsu dzīvojamā fonda, energosertifikāts standartsituācijā nebūs nepieciešams,» skaidro I. Oša . «Esam pagaidām piemērojuši šīs normas saudzīgā režīmā.» Pamatojoties uz 2010. un 2011. gada nekustamā īpašuma darījumu skaita statistiku, I. Oša atzīmē, ka kopumā Latvijā gadā notiek apmēram 12-14 tūkstoši darījumu ar dzīvokļiem, 6-7 tūkst. darījumu ar zemi ar ēkām un apmēram 1000 darījumu, kad pārdotas tiek ēkas vienas pašas. «Aptuveni rēķinot, šie 8 tūkstoši objektu ir tie, kas gada laikā būtu jāsertificē. Turklāt jārēķinās, ka daļai to ir energoefektivitātes aprēķini, jo jau iepriekšējos gados normatīvi prasīja jaunbūvējamām ēkām projektējot veikt energoefektivitātes aprēķinu, un šādiem objektiem teorētiskais aprēķins tikai jāpapildina ar faktiskā patēriņa datiem,» skaidro I. Oša.
Kā informē Latvijas Energoauditoru asociācijas priekšsēdētājs Gatis Žogla, energoaudita izmaksas, piemēram, tipveida daudzdzīvokļu ēkai var būt 100-150 latu, lielākoties esot jārēķinās ar summu līdz 300 latiem. Cena lielas un mazākas mājas energoauditam būtiski neatšķiroties, jo veicamo darbu apjoms kā mazai, tā lielai ēkai ir praktiski vienāds.
Likumprojektā noteikta arī jauna prasība ēkas īpašniekam sludinājumā par ēkas vai ēkas daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norādīt īpašuma energoefektivitātes rādītājus. Kā atzīmē I. Oša, energosertifikāta mērķis ir uzrādīt jaunajam īpašuma ieguvējam ēkas faktisko patēriņu, nevis apliecināt, ka ēka atbilst noteiktām siltumenerģijas patēriņa prasībām. «Sertifikāts norāda esošo patēriņu, lai nākamais īpašnieks ir informēts par ēkas stāvokli un var rēķināties, kas ēkā ir uzlabojams,» skaidro I. Oša.