Ceturtdien Saeimas Juridiskajā komisijā tika izskatīts Laimas un Staburadzes iespējamā reiderisma gadījums un uzņēmumu kontu apķīlāšana, kā arī uzklausīta informācija par citiem iespējamiem reiderisma gadījumiem.

Kā stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa – Egnere, uz šodienas Juridiskās komisijas sēdi bija uzaicinātas un uzklausītas gan personas, kas Saeimai iesniegušas iesniegumus ar lūgumu pilnveidot prasības nodrošināšanas tiesisko regulējumu, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, tiesu varas pārstāvji, Ārvalstu investoru padomes pārstāvji, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji, tiesību zinātņu eksperti un citi.

Komisijas sēdē vairākkārt izskanēja viedoklis, ka Civilprocesa likumā ietvertais prasības nodrošināšanas tiesiskais regulējums nebūtu jāgroza, ja visas Latvijas tiesas spētu šo regulējumu atbilstoši interpretēt un samērīgi piemērot. Taču konkrēti piemēri rāda, ka pastāv sistemātiska iespēja šo regulējumu izmantot ļaunprātīgi, pat aizskarot Satversmē nostiprinātās cilvēka pamattiesības, līdz ar to likumdevējam ir jāreaģē.

Komisijas sēdē tika arī norādīts, ka prasības nodrošināšanas tiesiskā regulējuma piemērošanas problēmas ir aisberga redzamā daļā un ir jārunā kopumā par efektīvu tiesību aizsardzību Latvijas tiesās, norāda komisijas pārstāve.

Taču komisijā valdīja vienprātība, ka ir nepieciešams steidzams risinājums konstatējām problēmām. Komisija nolēma divu nedēļu laikā sagatavot iespējamās Civilprocesa likuma grozījumu redakcijas, par pamatu ņemot Saeimai adresētajos iesniegumos un Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas viedoklī izteiktos priekšlikumus.

Priekšlikumi varētu būt saistīti ar prasības nodrošinājuma piemērošanu goda un cieņas aizsardzības lietās, iespējams, izslēdzot konkrētu prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanas iespēju šajās lietās (piemēram, kontu apķīlāšanu). Tāpat tiks apsvērts jautājums stiprināt tiesneša pienākumu, vērtējot atbildētāja pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, atkārtoti izvērtēt prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, jo tiesu prakse šajā jautājumā šobrīd nav vienveidīga.

Apsvērta tiks arī iespēja paredzēt lielāku balansu starp prasības nodrošinājumu un iespējamajiem zaudējumiem, kas varētu rasties atbildētājam.

Vienlaikus Juridiskā komisija aicina Tieslietu padomi reaģēt uz sistemātisku, ļaunprātīgu tiesiskā regulējuma izmantošanu tiesu sistēmā konkrētās tiesās, norāda I. Lībiņa-Egnere.

Komisijas sēde tika sasaukta, ņemot vērā vairāku uzņēmēju, tostarp AS Cits medijs, kā arī SIA NP Foods un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas paustās bažas saistībā ar prettiesiskiem kapitāldaļu pārņemšanas jeb tā sauktā reiderisma gadījumiem Latvijā un ar nepilnībām prasības nodrošināšanas atcelšanas institūta piemērošanā.