Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Saeima atsavinājusi nekustamo īpašumu sabiedriskajām vajadzībām − valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai.

Steidzamības kārtā izskatītais un otrajā galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka atsavināms nekustamais īpašums «Krustceles» Krapes pagastā, Ogres novadā 2,4 hektāru platībā. Savukārt Satiksmes ministrijai minēto nekustamo īpašumu jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Nekustamais īpašums tika atsavināts, jo Satiksmes ministrija (SM) nespēja vienoties ar īpašnieku par pirkuma līguma noslēgšanu. Vēl 2010. gada 13. maijā no nekustamā īpašuma «Krustceles» īpašnieces Signes Jases, kuru pārstāvēja pilnvarotā persona Iveta Jase tika saņemts 2010. gada 11. maija iesniegums ar piekrišanu atsavināt nekustamo īpašumu «Krustceles» par sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteikto summu 12 tūkstoši latu, norādīts SM sagatavotajā anotācijā.

Vētrā galvenokārt cieta Kurzemes meži, kamēr pārējā Latvijā, it īpaši Latgalē, šie postījumi bija ievērojami mazāki. «Nav brīnums, ka mežizstrādātāji no Latgales un Vidzemes devās peļņā uz Kurzemi, bet kāds varbūt pat arī uz Zviedriju,» rezumē Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Kurzemē esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem faktiski visu pagājušo gadu nācās nodarboties ar vēja gāzto/lauzto koku izstrādi un augošus kokus tie faktiski necirta. Turklāt bieži vien ar pašu spēkiem nepietika un nācās piesaistīt papildspēkus — mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus, lai spētu savlaicīgi izcirst vētrā cietušos mežus. A. Cunskis atzīst, ka vētra ne tikai izgāza un nolauza, bet arī izšūpoja daudzus kokus, kuri pirmajā piegājienā ne vienmēr tika nocirsti, tāpēc mežizstrādātāji ir un būs spiesti atgriezties daudzās agrāk it kā sakoptajās cirsmās un nocirst izšūpotos kokus — pārsvarā egles. Tāpēc vējgāžu «astes» vēl joprojām velkas līdzi, un tās pamazām tiek likvidētas, atzīst A. Cunskis.

«Visi mežizstrādātāji nav vienādā situācijā, ir tādi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo cepuri kuldami, un ir arī tādi, kur jostas jau ir savilkuši līdz maksimālai robežai,» secina Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka mežizstrādes cenu kritums notiek, pat neraugoties uz to, ka degvielas cenas ir būtiski palēkušās, turklāt, ja uzņēmējs vēlas nosargāt savus apmācītos speciālistus, piemēram, harvestera operatoru no konkurentu vēlmes to pārpirkt, tad jāmaksā lielāka alga. «Kā lai nodokļus maksājošs uzņēmējs izmaksām pieaugot, samazina pakalpojuma cenu, ja ir nelieli apjomi,» jautā I. Krūtainis. Viņaprāt, vienīgā legālā iespēja ir noēst iepriekš uzkrātos taukus, saņemt šķērssubsīdiju no citām uzņēmējdarbības jomām, ja tādas konkrētajam mežizstrādātājam ir vai arī nemaksāt strādājošajiem un preču piegādātājiem (pakalpojumu sniedzējiem), blēdīties ar nodokļiem. «Daudziem mežizstrādātājiem nevienas no iespējām — ne tauku, ne dotāciju — nav, un šmugulēties ar nodokļiem un izstiept līdz bezgalībai samaksas termiņus negribas,» skaidro I. Krūtainis. Viņš arī ir pārsteigts par to, ka, savstarpēji runājoties, mežizstrādātāji par dempinga cenām uzskata tādas, kur šis pakalpojums pie nelieliem mežizstrādes apjomiem ir 5— 6 Ls/m3, taču nezin kādēļ tādas nosola it īpaši pie nelieliem apjomiem un tad cenšas pierunāt pasūtītāju paaugstināt cenu. I. Krūtainis atzīst, ka sava veida atskaites punkts varētu būt valsts mežu apsaimniekotāja konkurss mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem, taču ja pakalpojumu cenas atkal tiks nosistas zem ekonomiski pamatotajām un būs niecīgs apjoms, tad kādiem spēlētājiem nāksies šo biznesu pamest.

#Te ir labi dzīvot, mēs varam būt Krievijas, Eiropas un Amerikas krustceles tehnoloģijām.

Latvijas biotehnoloģiju startup Conelum apvieno molekulāro bioķīmiju ar robotiku, fotoniku, mākslīgo intelektu

To visu uzņēmums apvieno sistēmā, kas pakāpeniski uzlabo mikroorganismu diagnostiku. Šis risinājums aizvieto cilvēka aci, palīdz ikdienas ražošanu padarīt ilgtspējīgāku, skaidro Conelum līdzdibinātājs Antons Adamovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko vajadzētu darīt, lai zinātnes jaunuzņēmumu būtu vairāk?

Mums jāatvadās no domas, ka esam pasaules centrs un katrs var veidot kaut ko savu. Vajag atbrīvoties no tā, ka katrs velk segu uz savu pusi un cenšas visu izdarīt individuāli. Tā vietā vajag konsolidēt spēkus un strādāt kopā. Esam maza valsts, bet, apvienojot spēkus, varam darīt labas un pasaules līmenī svarīgas lietas. Vajag vienotu hub (centru), nevis mazas saliņas.

Strēlnieku ielā Rīgas Klusajā centrā noteikti iegriežas vairākums ārvalstu tūristu, kas turp dodas apbrīnot jūgendstila pērles, tomēr DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka viņu pienesums biznesam ir neliels.

Krāšņo ielu vēl kolorītāku padara kafejnīcas un restorāni, turklāt līdzās jau ilggadējām ēdināšanas iestādēm, par kurām DB rakstīja pirms četriem gadiem (23.09. 2011.), piepulcējušās vairākas jaunas. Strēlnieku iela līdztekus paralēlajai Antonijas ielai ir iekļauta gardēžu Rīgas maršrutā. Uzņēmēji uzskata, ka ielai ir potenciāls kļūt par elitāru miera ostu no rosīgās pilsētas kņadas, kas jūtama tuvējā apkaimē. Tā šeit atkāpjoties. Pārsvarā visi aptaujātie kafejnīcu pārstāvji neslēpj, ka orientējas uz maksātspējīgāko pircēju kategoriju.

Gluži kā pirms četriem gadiem, joprojām Strēlnieku ielā atrodas Rīgas jūgendstila muzejs, jūgendstila paviljons Art Nouveau Rīga. Dažās ēkās iekārtojušies biroji un bankas.

OIK ir jālikvidē, un, jo ātrāk to izdarīs, jo labāk, – tādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzskata, ka gan sabiedrība, gan lauksaimnieki tika maldināti, sakot, ka šogad elektrības rēķinu pieaugums būs ievērojami mazāks, nekā tas ir realitātē. Tagad šī netaisnība jālikvidē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Runājot par vēl vienu aktuālu problēmu – OIK. Zemnieku saeimas kongresā tikai vienam dalībniekam šogad bija sarucis rēķins par elektrību, visiem citiem OIK ietekmē tas drastiski pieaudzis. Vai OIK nebūtu jālikvidē kā šķira?

Piekrītu, ka jālikvidē. Jo ātrāk to izdarīs, jo labāk. Bet es kā ministrs nevaru teikt, ka to var izdarīt rītdien. Izvērtējot elektrības cenas Eiropā, redzams, ka Latvija atrodas 18. vietā, pēc pārvades cenām esam trešie dārgākie Eiropā, bet pēc OIK esam septītajā vietā. Tas nozīmē, ka pārvade ir ļoti dārga.

Uzskatu – gan sabiedrība, gan lauksaimnieki tika maldināti, sakot, ka rēķini nebūs tik lieli un pieaugums būs ievērojami mazāks. Mūs mierināja, sakot – pagaidiet janvāri, nebūs tik traki. Mums bija saruna ar Latvenergo un piekritām, ka sagaidīsim janvāri un skatīsimies rēķinus. Tos ieraugot, viss kļuva nopietni. Tos nevaram atbalstīt nekādā veidā, un tāpēc arī Ministru kabineta noteikumi uz priekšu nevirzās. Esmu skaidri un gaiši pateicis – kamēr tos neredzēšu uz papīra, neatbalstīšu. Pagaidām ir tikai mutiski solījumi. Domāju, ka mēs ar zemnieku lielajiem pieslēgumiem tiksim galā – vismaz Ekonomikas ministrija tā ir solījusi. Bet tas jau neatrisina OIK jautājumu mazākiem pieslēgumiem. Ir daudz mazo ražotāju – kūku cepēji, zāģētavas, trauku apdedzinātāji, kam nevajag darbināt ražošanu katru dienu, bet divas reizes mēnesī. Bet ko darīt pārējā laikā? OIK maksājumu slogu nedrīkst pārcelt uz lauku cilvēku un mazo uzņēmēju pleciem.

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Pēc divām nebijušas labklājības desmitgadēm šī gada pirmajā ceturksnī Eiropas valstu ekonomikas ir nonākušas krustcelēs, kas dažas valstis var nolikt uz tālākas izaugsmes takas, bet citas «atstāt putekļos», raksta aģentūra Reuters.

Tām valstīm, kas paļāvušās uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu (Latvija, Ungārija, Rumānija u.c.), samazinoties budžeta apgrozījumam un turpinoties lejupslīdei, jāmeklē veids, kā efektīvi samazināt budžeta izdevumus.

Piemēram, Latvijas jaunā valdībā meklē iespējas ierobežot tēriņus 40% apmērā, lai spētu gadu nobeigt ar budžeta deficītu, kas nepārsniedz 7%. Tas nepieciešams SVF noteikumu izpildei.

«Lielākās briesmas, ko saskatu es, ir, ka politiķi tik ļoti nobītos no sabiedrības spiediena, ka atceltu plānotās reformas, kas varētu ierobežot šo valstu izaugsmes iespējas vidēja termiņā,» runājot par sāpīgajiem budžeta izdevumu samazinājumiem, saka Eiropas Reformu centra direktora vietniece Katinka Bariša (Katinka Barysch).

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

«2005. gads tieši vētras dēļ ir unikāls mežizstrādātājiem, jo tāds nav ilgi bijis un ar iepriekšējo — 1967. un 1969. gada vētras seku savākšanas pieredzi var lepoties tikai neliels skaits cilvēku,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Viņš arī atgādina, ka tirgus ekonomikas apstākļos tik liela — ap 7.4 milj. m3 — vētras seku likvidācija līdz šim nebija bijusi. Pagājušā gada janvārī — maijā pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem ievērojami pārsniedza esošās mežizstrādes jaudas Latvijā, bet vēlāk, kad mežu īpašnieki (apsaimniekotāji), lai panāktu koksnes cenu pieaugumu, pieturēja koksni, to necērtot, tad atkal daudziem mežizstrādātājiem nācās iztikt ar uzkrātiem «taukiem», ja vien tādi bija. «Mašinizētā (izmantojot harvesterus) mežizstrādē Latvijā tiek izcirsta apmēram trešdaļa no visa apjoma, tāpēc vēl joprojām nevarētu teikt, ka šāda veida mežizstrādes jaudu Latvijā būtu pārāk daudz un tās «sausuma laikā» stāvētu pie sētas,» atzīst A. Cunskis. Viņš norāda, ka mežizstrādātāju vidū turpinās zināma noslāņošanās, kad ir daži Latvijas mērogiem ļoti lieli mežizstrādātāji, bet lielākā masa tomēr joprojām ir nelielie — ar vienu vai diviem hārvesteriem vai vispār bez tiem, skaidro A. Cunskis. Viņaprāt, ir savas priekšrocības un trūkumi gan lielajiem, gan arī mazajiem mežizstrādātājiem. Proti, ja mazais neuzvar, piemēram, a/s Latvijas valsts meži mežizstrādes pakalpojumu konkursa kādā sadaļā, tad viņam jau rodas problēmas un ir jādomā, kam un par kādu cenu sniegt šos pakalpojumus, lai izvairītos no dīkstāves, kamēr lielajiem ir lielākas variācijas iespējas un atsevišķa mehānisma ierobežotais noslogojums varbūt nerada tik paliekošas sekas. Savukārt mazie bieži ir daudz fleksiblāki nekā lielie.

Lielākajiem mežizstrādātājiem pērn bijis sarežģīts gads, un daļa nozares uzņēmēju spējuši palielināt savus apjomus, daļai tie sarukuši.

To liecina DB pētījums par lielākajiem mežizstrādātājiem Latvijā 2011. gadā. Tiesa gan, lielāko mežizstrādātāju virsotnē pērn būtiskas pārmaiņas nav notikušas, jo lielākā Latvijas mežizstrādātāja statusu, tāpat kā pēdējos sešus gadus, saglabāja SIA Latsin, liecina DB apkopotā informācija. Nav izslēgts, ka DB sastādītajā lielāko mežizstrādātāju topā kāds uzņēmums nav iekļuvis, tomēr līderi ir redzami. Galvenie iemesli, kuri ietekmē mežizstrādi, ir klimatiskie apstākļi (īpaši sala iztrūkums - gada nogalē), apaļkoksnes (īpaši papīrmalkas pieprasījuma kritums) cenas tirgū.

Šobrīd lielākie mežizstrādātāji lielākoties ir tie, kuri gan cērt apsaimniekošanā esošajos mežos, pērk augošu koku cirsmas un arī sniedz pakalpojumus citiem mežu īpašniekiem - apsaimniekotājiem -, it īpaši lielākajam mežu apsaimniekotājam valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM). Savukārt otra daļa mežizstrādātāju ir pakalpojuma sniedzēji. Lai arī katrai no šīm uzņēmēju grupām ir nedaudz atšķirīga pozīcija, tomēr abas vienlīdz stipri ietekmē mežu apsaimniekotāju (īpašnieku) vēlmi savos mežos kaut ko darīt. «Katram biznesa modelim ir savas stiprās un vājās pozīcijas,» situāciju vērtē ilggadējais Latvijas Mežizstrādātāju savienības valdes loceklis Andrejs Cunskis. Viņš nenoliedz, ka mežizstrāde pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas.

Vairāk kokgāzēju un mežtehnikas pakalpojumu, nekā Latvenergo spēj izmantot dabas stihijas seku novēršanai.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzīst gan paši mežiztrādātāji, gan Latvijas Mežizstrādātāju savienības, gan arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas vadītāji. Savukārt a/s Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs A. Siksnis apgalvojis, ka uzņēmuma struktūras nodarbina tik, cik piedāvājuši mežizstrādes pakalpojumu sniedzēji.

«Pagājušajā nedēļā uzreiz pēc ārkārtas situācijas sanāksmes ceturtdien zvanīju uz norādīto tālruni un piedāvāju sešu harvesteru pakalpojumus, bet saņēmu atbildi, ka vairs jau nevajag,» stāsta mežizstrādes pakalpojumu SIA Vikkers direktors Viktors Jonins. Turklāt, lai arī viņš atstājis savu tālruņa numuru, tomēr vismaz līdz 13. janvāra vakaram nav saņēmis zvanu, ka vajadzīgi mežizstrādes tehnikas pakalpojumi. Līdzīgu viedokli pauda vēl vairāki mežizstrādātāji.

Vētrā cietušas koksnes pārstrādei, pēc Latvijas lielākā mežistrādes uzņēmuma SIA Latsin valdes locekļa Vara Sīpola teiktā, neesot bijuši gatavi arī kokrūpnieki, un valsts arī neuzņemās palielināt šīs koksnes pievienoto vērtību. «Valstij vajadzēja palīdzēt veidot baļķu krājumus (iesaldēt koksni vēlākai pārstrādei kā to darīja, piemēram, SIA BSW un vēl vairāki kokrūpnieki), un tad vismaz daļa skujkoku baļķu, kuri tika pārstrādāti taras dēlīšos — ar zemu pievienoto vērtību un mazu gala realizācijas cenu, pērn būtu pārstrādāti dārgākos koksnes izstrādājumos,» uzsver V. Sīpols. Viņš un arī vairāki citi mežizstrādātāji arī nesaprot, kāpēc jau janvārī vai, vēlākais, februārī Ministru kabinets nerisināja jautājumu par akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā pa iepriekš saskaņotiem ceļu maršrutiem. «Nezin kādēļ jautājumu par 60 t smago kokmateriālu kravu pārvadāšanu valdības līmenī sāka skatīt tad, kad sals jau faktiski bija beidzies — marta nogalē,» neizpratnē ir V. Sīpols. Pēc vairāku aptaujāto mežizstrādātāju domām — tieši gumijas stiepšana no atbildīgo ministriju puses ir galvenais iemesls, kāpēc šobrīd nav ne akcīzes nodokļa atlaides mežsaimniecisko darbu veicējiem pretstatā kaimiņvalstu uzņēmējiem, ne arī atļaujas sala apstākļos pārvadāt līdz 60 t smagas kokmateriālu kravas pa noteiktiem maršrutiem. «Nākamajās Saeimas vēlēšanās nebalsošu par pašreizējo valdību veidojošajām partijām, kuras nespēja meža nozarei grūtā brīdī pieņemt tik būtisko ar akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā,» uzsver V. Sīpols.

Mežistrādes tehnikas tirgū pēdējā laikā vērojama satraucoša negatīva tendence – pieaug uzņēmumu skaits, kas nespēj maksāt par iegādāto tehniku un finansētājam tā ir jāatsavina. Tehnikas turētājs paliek valstij parādā PVN, savukārt valsts šā brīža kritiskajā finansu situācijā ir spiesta finansētājam atmaksāt PVN.

Kāds tad ir skatījums uz vienas no Latvijas pelnošākās nozares –mežizstrādes - turpmāko attīstību un kas mani šā brīža situācijā dara īpaši bažīgu?

15. janvārī pēc Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas lūguma AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors Andris Balodis iepazīstināja ar savu redzējumu par 2009.gada LVM darbību un nozares attīstību kopumā.

Līdzās visnotaļ interesantajam apskatam par situāciju pasaules tirgos neizpratni raisīja Baloža kunga prezentācijā minētais fakts, ka visi aprēķini par LVM struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes darbību 2009.gadam balstīti, pieņemot, ka kokmateriālu bāzes cena ir nulle. Tas liekas dīvaini un manā skatījumā nepareizi.

Lai arī vissāpīgāk no cirsmā izcirstās lietkoksnes iztrūkuma cieš tieši mežizstrādātāji — 5 - 7 Ls/m3, tomēr zaudē arī kokmateriālu pārvadātāji, skaidro mežizstrādes SIA «Aktīvs» direktors Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad cirsmā harvesters ir izcirtis un pievedējtraktors krautuvē nogādājis, piemēram, 900 m3, bet, aizvedot pircējiem, izrādījās, ka ir tikai 800 m3. «Tā kā harvesteros «Latvijas valsts meži» pieprasa noteiktu datorprogrammu un atskaiti par ik dienu paveikto, piedevām vēl jāveic nemitīgi kontrolmērījumi, tad harvestera mērījumi ir patiesi, tātad koksne izkūp citā vietā,» norāda I. Krūtainis. Savukārt, ja kokmateriālu pārvadātājs ved, piemēram, 45 m3, saņem 0.55 Ls/km, tad, ja netiek uzmērīti 2 — 3 m3, tad saņem vairs tikai 0.5 Ls/km, norāda I. Krūtainis. Viņš arī atzīst, ka cirsmu iztrūkumi sāk sarukt, tomēr vēl arvien nezinot, kāpēc par tiem ir jācieš mežizstrādātājiem un kokmateriālu pārvadātājiem. «Nesaprotu, kāpēc baļķi teju vai pusgadu stāv krautuvēs un netiek dots uzdevums tos piegādāt patērētājiem,» neizpratnē ir I. Krūtainis.

Slavenā Ivara Godmaņa valdības makroekonomikas politikai nu ir radies jauns pavērsiens. No vienas puses, to var saukt par demokrātijas izpausmi, kā panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu, no otras - par zināmu šantāžu.

Proti... Saprotot, ka valsts atvēlētais finansējums ir par mazu, Latvijas Radio uz laiku pārtrauca translāciju, savukārt lauksaimnieki līdz Rīgai aizgādāja ne tikai savu smago tehniku, bet arī zārku un nodīrātas govju galvas, un problēmas vismaz kaut kādā mērā sāka risināties.

Tagad sava veida ultimātu ir izvirzījuši arī auto pārvadātāji - ja bankas un valdība nenākšot viņiem pretī, būšot līdzīgas akcijas tām, kas bija lauksaimnieku gadījumā. Šajā kontekstā jāmin vairāki būtiski aspekti.

Pirmkārt, jāpiekrīt, ka valdības realizētajai makroekonomikas politikai ne vienmēr var piekrist - tajā ir ne viens vien būtisks klupšanas akmens. Otrkārt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmēji tiešām ir visai neapskaužamā situācijā. Taču, lai kāda būtu vai nebūtu valdība, tā nekad nespēs rast finansējumu visu Latvijā pārstāvēto nozaru atbalstam. Tas vienkārši nav iespējams! Pat situācija ar lauksaimniekiem ir duāla. No vienas puses, protams, tieši mūsu amatpersonu neprofesionalitātes dēļ Latvijas lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus visā Eiropā. Bet, no otras puses, būsim jel godīgi - daļa izmisušo zemnieku, kas pagājušajā otrdienā bija saradušies protestēt pie Ministru kabineta ēkas, turp bija sabraukuši ar Volvo un Chrysler džipiem, ko diez vai var uzskatīt par vienu no galvenajām nabadzības pazīmēm.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

«Ieguvēji no akcīzes nodokļa atmaksas ieviešanas mežsaimniecisko darbu veicējiem būtu gan šo darbu darītāji, kuriem palielinātos konkurētspēja, samazinātos izmaksu pieaugums un risks saistībā ar degvielas cenu strauju pieaugumu, mežu īpašniekiem (valdītājiem), slēdzot līgumus ar mežizstrādes pakalpjumu sniedzējiem nebūtu jāizdomā sarežģītas shēmas pakalojuma cenu koriģēšanai, bet valstū samazinātos kreisās degvielas aprite,» secina mežistrādes a/s Tukuma MRS izpilddirektors Nikolajs Iškovs. Viņš norāda, ka jau šobrīd Igaunijas (arī Skandināvijas) mežistrādātāji ir konkurētspējīgāki nekā Latvijas tikai tādēļ, ka tiem Igaunijas valdība ir noteikusi atbrīvojumu no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa. Turklāt pēc vairāku mežizstrādātāju domām nevar izslēgt iespēju, ka Igaunijas mežizstrādātāji sniegs pakalpojumus Latvijā, bet Igaunijā arī par šo darbu veikšanu vēl saņems akcīzes nodokļa atmaksu. M. Jurušs uzskata, ka aprakstītā shēma būtu nelikumīga. N. Īškovs uzsver, ka pēdējā laikā strauji pieauguši visu izmaksu — degvielas, rezerves daļu utt.— posteņi, tāpēc solītā akcīzes nodokļa atmaksa mežsaimniecisko darbu veicējiem ļautu nepaaugstināt savu pakalpojumu cenas. Ja akcīzes nodoklis netiks atmaksāts, tad, ņemot vērā, ka akcīzes nodokļa likme degvielai vēl augs, arī attiecīgo darbu pašizmaksa pieaugs un tas sāpīgi skars visu meža nozari, — meža īpašniekiem vai koksnes valdītājiem mežsaimnieciskie darbi būs jāpērk par dārgāku cenu, kas gan tiešā, gan netiešā veidā var ietekmēt visus piegāžu ķēdes dalībniekus, arī kokrūpniekus.

Lai arī vētras seku likvidācijas laikā mežizstrādātāji rāvušies melnās miesās un par darba trūkumu neesot sūdzējušies, tomēr, ja tehnikas pircējam neesot skaidrs, ko darīt pēc tam, tad varot gaidīt problēmas. Tiesa, pēc Ponsse mežtehnikas pārdošanas un servisa a/s Baltijas meža mašīnas tirdzniecības vadītāja Jāņa Brikuļa teiktā, bankas un līzinga kompānijas, izsniedzot aizdevumus, vērtējušas uzņēmēja iespējas sniegt mežizstrādes pakalpojumus ne tikai vētras seku likvidācijas laikā, bet gan ilgtermiņā — līgumi (nodomu protokoli) ar mežu apsaimniekotājiem, īpašniekiem, cirsmu pircējiem utt. Turklāt naudas aizdevēji izvērtējuši konkrētās tehnikas piesātinājumu Latvijas tirgū, jo vismaz pagaidām Latvijā nav pārsātināts tirgus ar mežtehniku, kā tas bijis Igaunijā, skaidro J. Brikulis. Viņš atzina, ka Igaunija no situācijas izgāja, sūtot sapirkto mežtehniku peļņā uz Krieviju. Turklāt vētras seku likvidācijas laikā Igaunijas mežtehnika strādājusi ne tikai Zviedrijā, bet arī Latvijā, stāsta J. Brikulis. Pēc J. Brikuļa teiktā, Ponsse ar savām ražošanas jaudām joprojām netiekot līdzi tirgus pieprasījumam, kas ir lielāks par saražoto vienību skaitu, tāpēc tiekot meklēti visdažādie ceļi, kā apmierināt pieprasījumu. «Ja rūpnīca spētu piegādāt, tad arī šogad Ponsse pārdotās jaunās mežtehnikas vienību skaits Latvijā būtu krietni lielāks,» uzsver J. Brikulis. Viņš savu teikto pamatoja ar to, ka pēc janvāra vētras — februārī un martā nākuši potenciālie klienti ar vēlmi nopirkt jaunu mežizstrādes tehniku, taču uzņēmums varējis piedāvāt tikai ierobežotu skaitu lietotas tehnikas. Faktiski minimālās izvēles iespējas radīja situāciju, kad klients vai nu pērk tas, ko piedāvā Ponsse, vai jādodas pie šī ražotāja konkurentiem, secina J. Brikulis.

Rīgas lidostas attīstību, šķiet, turpinās TAV/ Skonto ar airBaltic. Par to liecina Db rīcībā esošā informācija.

Šobrīd Satiksmes ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas tiks skatīti nākamnedēļ valdībā. Konkurss par lidostas Rīga attīstību un privātā partnera piesaisti jāatceļ, jo airBaltic, kas ir lidostas lielākā «kliente», šobrīd nav nepieciešamības pēc tik vērienīga lidostas projekta - aviokompānijai vien ir nepieciešams jauns moderns terminālis tranzīta pasažieriem, jo esošais ir pārāk šaurs, Db apstiprina airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Tomēr Satiksmes ministrija nevar «uz brīvu roku» mainīt lidostas attīstības nosacījumus, kas bija noteikti konkursā, jo tādā gadījumā protestēt varētu konkursā zaudējušās kompānijas, kuru vidū bija arī tādas pasaules līmeņa lidostu operatores kā Vācijas Hochtief, un Indijas GMR. Tāpēc tiks meklēti juridiski korekti veidi, kā lidostas attīstību varētu turpināt konkursa uzvarētāji TAV un Skonto būve kopā ar airBaltic, bet mazākos apjomos.

Mežizstrādātāji cer, ka «Kesko Agro Latvija» jau ar 1. janvāri spēs piedāvāt kvalificētu mehāniķu pakalpojumus, kā arī nodrošināt ar nepieciešamajām rezerves daļām «Ponsse» tehniku. «Būsim spējīgi nodrošināt visu nepieciešamo servisu un rezerves daļas «Ponsse» mežtehnikai,» mežizstrādātāju bažas noraida SIA «Kesko Agro Latvija» departamenta «Kesko Machinery» direktors Gints Vanags. Viņš norāda, ka serviss «Ponsse» klientiem tiks nodrošināts uzņēmuma servisa centros — Rīgā, Jelgavā, Jēkabpilī un Valmierā. G. Vanags norāda, ka tiks apmācīti mehāniķi, lai tie varētu remontēt arī «Ponsse» tehniku, turklāt masu medijos ir ievietoti sludinājumi par attiecīgu pārdošanas, servisa speciālistu meklēšanu. Viņš arī neizslēdz, ka kāds no tiem speciālistiem, kuri strādā līdzšinējā «Ponsse» dīlera uzņēmumā, pārnāks strādāt uz «Kesko Agro Latvija».

Mežizstrādātāji un koksnes pārvadātāji darba trūkumu Latvijā var kompensēt ar strādāšanu Francijā.

SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)«Situācijā, kad Latvijā samazinājies koksnes ciršanas apjoms un nav nepieciešams tik daudz tehnikas vienību, turklāt lielākais mežizstrādes un koksnes transportēšanas pakalpojumu pasūtītājs valsts a/s Latvijas valsts meži ir «nospiedis» šo pakalpojumu cenas par 30 %, vienīgā iespēja ir doties peļņā uz ārzemēm,» skaidro koksnes pārvadāšanas SIA Kvinta - A valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis.