Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Saeima atsavinājusi nekustamo īpašumu sabiedriskajām vajadzībām − valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai.

Steidzamības kārtā izskatītais un otrajā galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka atsavināms nekustamais īpašums «Krustceles» Krapes pagastā, Ogres novadā 2,4 hektāru platībā. Savukārt Satiksmes ministrijai minēto nekustamo īpašumu jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Nekustamais īpašums tika atsavināts, jo Satiksmes ministrija (SM) nespēja vienoties ar īpašnieku par pirkuma līguma noslēgšanu. Vēl 2010. gada 13. maijā no nekustamā īpašuma «Krustceles» īpašnieces Signes Jases, kuru pārstāvēja pilnvarotā persona Iveta Jase tika saņemts 2010. gada 11. maija iesniegums ar piekrišanu atsavināt nekustamo īpašumu «Krustceles» par sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteikto summu 12 tūkstoši latu, norādīts SM sagatavotajā anotācijā.

Vētrā galvenokārt cieta Kurzemes meži, kamēr pārējā Latvijā, it īpaši Latgalē, šie postījumi bija ievērojami mazāki. «Nav brīnums, ka mežizstrādātāji no Latgales un Vidzemes devās peļņā uz Kurzemi, bet kāds varbūt pat arī uz Zviedriju,» rezumē Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Kurzemē esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem faktiski visu pagājušo gadu nācās nodarboties ar vēja gāzto/lauzto koku izstrādi un augošus kokus tie faktiski necirta. Turklāt bieži vien ar pašu spēkiem nepietika un nācās piesaistīt papildspēkus — mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus, lai spētu savlaicīgi izcirst vētrā cietušos mežus. A. Cunskis atzīst, ka vētra ne tikai izgāza un nolauza, bet arī izšūpoja daudzus kokus, kuri pirmajā piegājienā ne vienmēr tika nocirsti, tāpēc mežizstrādātāji ir un būs spiesti atgriezties daudzās agrāk it kā sakoptajās cirsmās un nocirst izšūpotos kokus — pārsvarā egles. Tāpēc vējgāžu «astes» vēl joprojām velkas līdzi, un tās pamazām tiek likvidētas, atzīst A. Cunskis.

«Visi mežizstrādātāji nav vienādā situācijā, ir tādi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo cepuri kuldami, un ir arī tādi, kur jostas jau ir savilkuši līdz maksimālai robežai,» secina Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka mežizstrādes cenu kritums notiek, pat neraugoties uz to, ka degvielas cenas ir būtiski palēkušās, turklāt, ja uzņēmējs vēlas nosargāt savus apmācītos speciālistus, piemēram, harvestera operatoru no konkurentu vēlmes to pārpirkt, tad jāmaksā lielāka alga. «Kā lai nodokļus maksājošs uzņēmējs izmaksām pieaugot, samazina pakalpojuma cenu, ja ir nelieli apjomi,» jautā I. Krūtainis. Viņaprāt, vienīgā legālā iespēja ir noēst iepriekš uzkrātos taukus, saņemt šķērssubsīdiju no citām uzņēmējdarbības jomām, ja tādas konkrētajam mežizstrādātājam ir vai arī nemaksāt strādājošajiem un preču piegādātājiem (pakalpojumu sniedzējiem), blēdīties ar nodokļiem. «Daudziem mežizstrādātājiem nevienas no iespējām — ne tauku, ne dotāciju — nav, un šmugulēties ar nodokļiem un izstiept līdz bezgalībai samaksas termiņus negribas,» skaidro I. Krūtainis. Viņš arī ir pārsteigts par to, ka, savstarpēji runājoties, mežizstrādātāji par dempinga cenām uzskata tādas, kur šis pakalpojums pie nelieliem mežizstrādes apjomiem ir 5— 6 Ls/m3, taču nezin kādēļ tādas nosola it īpaši pie nelieliem apjomiem un tad cenšas pierunāt pasūtītāju paaugstināt cenu. I. Krūtainis atzīst, ka sava veida atskaites punkts varētu būt valsts mežu apsaimniekotāja konkurss mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem, taču ja pakalpojumu cenas atkal tiks nosistas zem ekonomiski pamatotajām un būs niecīgs apjoms, tad kādiem spēlētājiem nāksies šo biznesu pamest.

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

#Te ir labi dzīvot, mēs varam būt Krievijas, Eiropas un Amerikas krustceles tehnoloģijām.

Latvijas biotehnoloģiju startup Conelum apvieno molekulāro bioķīmiju ar robotiku, fotoniku, mākslīgo intelektu

To visu uzņēmums apvieno sistēmā, kas pakāpeniski uzlabo mikroorganismu diagnostiku. Šis risinājums aizvieto cilvēka aci, palīdz ikdienas ražošanu padarīt ilgtspējīgāku, skaidro Conelum līdzdibinātājs Antons Adamovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko vajadzētu darīt, lai zinātnes jaunuzņēmumu būtu vairāk?

Mums jāatvadās no domas, ka esam pasaules centrs un katrs var veidot kaut ko savu. Vajag atbrīvoties no tā, ka katrs velk segu uz savu pusi un cenšas visu izdarīt individuāli. Tā vietā vajag konsolidēt spēkus un strādāt kopā. Esam maza valsts, bet, apvienojot spēkus, varam darīt labas un pasaules līmenī svarīgas lietas. Vajag vienotu hub (centru), nevis mazas saliņas.

Strēlnieku ielā Rīgas Klusajā centrā noteikti iegriežas vairākums ārvalstu tūristu, kas turp dodas apbrīnot jūgendstila pērles, tomēr DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka viņu pienesums biznesam ir neliels.

Krāšņo ielu vēl kolorītāku padara kafejnīcas un restorāni, turklāt līdzās jau ilggadējām ēdināšanas iestādēm, par kurām DB rakstīja pirms četriem gadiem (23.09. 2011.), piepulcējušās vairākas jaunas. Strēlnieku iela līdztekus paralēlajai Antonijas ielai ir iekļauta gardēžu Rīgas maršrutā. Uzņēmēji uzskata, ka ielai ir potenciāls kļūt par elitāru miera ostu no rosīgās pilsētas kņadas, kas jūtama tuvējā apkaimē. Tā šeit atkāpjoties. Pārsvarā visi aptaujātie kafejnīcu pārstāvji neslēpj, ka orientējas uz maksātspējīgāko pircēju kategoriju.

Gluži kā pirms četriem gadiem, joprojām Strēlnieku ielā atrodas Rīgas jūgendstila muzejs, jūgendstila paviljons Art Nouveau Rīga. Dažās ēkās iekārtojušies biroji un bankas.

OIK ir jālikvidē, un, jo ātrāk to izdarīs, jo labāk, – tādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzskata, ka gan sabiedrība, gan lauksaimnieki tika maldināti, sakot, ka šogad elektrības rēķinu pieaugums būs ievērojami mazāks, nekā tas ir realitātē. Tagad šī netaisnība jālikvidē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Runājot par vēl vienu aktuālu problēmu – OIK. Zemnieku saeimas kongresā tikai vienam dalībniekam šogad bija sarucis rēķins par elektrību, visiem citiem OIK ietekmē tas drastiski pieaudzis. Vai OIK nebūtu jālikvidē kā šķira?

Piekrītu, ka jālikvidē. Jo ātrāk to izdarīs, jo labāk. Bet es kā ministrs nevaru teikt, ka to var izdarīt rītdien. Izvērtējot elektrības cenas Eiropā, redzams, ka Latvija atrodas 18. vietā, pēc pārvades cenām esam trešie dārgākie Eiropā, bet pēc OIK esam septītajā vietā. Tas nozīmē, ka pārvade ir ļoti dārga.

Uzskatu – gan sabiedrība, gan lauksaimnieki tika maldināti, sakot, ka rēķini nebūs tik lieli un pieaugums būs ievērojami mazāks. Mūs mierināja, sakot – pagaidiet janvāri, nebūs tik traki. Mums bija saruna ar Latvenergo un piekritām, ka sagaidīsim janvāri un skatīsimies rēķinus. Tos ieraugot, viss kļuva nopietni. Tos nevaram atbalstīt nekādā veidā, un tāpēc arī Ministru kabineta noteikumi uz priekšu nevirzās. Esmu skaidri un gaiši pateicis – kamēr tos neredzēšu uz papīra, neatbalstīšu. Pagaidām ir tikai mutiski solījumi. Domāju, ka mēs ar zemnieku lielajiem pieslēgumiem tiksim galā – vismaz Ekonomikas ministrija tā ir solījusi. Bet tas jau neatrisina OIK jautājumu mazākiem pieslēgumiem. Ir daudz mazo ražotāju – kūku cepēji, zāģētavas, trauku apdedzinātāji, kam nevajag darbināt ražošanu katru dienu, bet divas reizes mēnesī. Bet ko darīt pārējā laikā? OIK maksājumu slogu nedrīkst pārcelt uz lauku cilvēku un mazo uzņēmēju pleciem.

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Pēc divām nebijušas labklājības desmitgadēm šī gada pirmajā ceturksnī Eiropas valstu ekonomikas ir nonākušas krustcelēs, kas dažas valstis var nolikt uz tālākas izaugsmes takas, bet citas «atstāt putekļos», raksta aģentūra Reuters.

Tām valstīm, kas paļāvušās uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu (Latvija, Ungārija, Rumānija u.c.), samazinoties budžeta apgrozījumam un turpinoties lejupslīdei, jāmeklē veids, kā efektīvi samazināt budžeta izdevumus.

Piemēram, Latvijas jaunā valdībā meklē iespējas ierobežot tēriņus 40% apmērā, lai spētu gadu nobeigt ar budžeta deficītu, kas nepārsniedz 7%. Tas nepieciešams SVF noteikumu izpildei.

«Lielākās briesmas, ko saskatu es, ir, ka politiķi tik ļoti nobītos no sabiedrības spiediena, ka atceltu plānotās reformas, kas varētu ierobežot šo valstu izaugsmes iespējas vidēja termiņā,» runājot par sāpīgajiem budžeta izdevumu samazinājumiem, saka Eiropas Reformu centra direktora vietniece Katinka Bariša (Katinka Barysch).

Restorānu tīkls piedāvās jaunu koncepciju vietējā tirgū un būtiski aktivizējas Ķīnā, Ukrainā, Baltkrievijā un drīzumā Turcijā. Rīgu uzņēmums jau apguvis un nozīmīga paplašināšanās kompānijai gaidāma ārvalstu tirgos.

Jau šā gada jūnijā uzņēmums atklāja savu pirmo objektu Pekinā un tuvākā mēneša laikā šajā pilsētā iecerēts vērt durvis otram Double Coffee restorānam. Double Coffee Management Beijing Co. Ltd. valdes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns plāno ik gadu atvērt četrus piecus restorānus, izveidojot lielu restorānu tīklu Pekinā un citās Ķīnas lielpilsētās, iepriekš ziņoja Ārlietu ministrija. Arī Db vairākkārt rakstīja par Ē. Teilāna vērienīgajiem plāniem Ķīnā.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

«Šī valdība stiepa gumiju veselu gadu ar mežsaimniekiem tik būtisko akcīzes nodokļa atlaižu jautājumu un arī šobrīd nav gatava tādas ieviest,» tā Ministru kabineta komitejas sēdē nolemto akcīzes nodokļa atlaides ieviešanu mežsaimniecisko darbu veicējiem skatīt kopā ar 2007. gada valsts budžeta projektu un prioritātēm komentē mežizstrādes a/s Tukuma MRS izpilddirektors Nikolajs Iškovs. Viņaprāt, valdības attieksmes rezultāti jau esot skaidri redzami — visaugstākā inflācija, Latvijas ekonomisko bēgļu pūļi Īrijā, augstākās izmaksas utt. Vēl daļa aptaujāto uzņēmēju tikai spēja atzīt, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās nebalsošot par pašreizējo valdību veidojošajām partijām, jo esot bijuši klusāki un skaļāki solījumi izveidot akcīzes nodokļa atlaižu sistēmu mežsaimniecisko darbu veicējiem. N. Iškovs uzskata, ka šobrīd valdība piekopj taktiku, nenoraidot atlaides, lēmumu par to piešķiršanu atliekot uz vēlāku laiku, cenšoties saglabāt mežizstrādātājos iluzoru cerību par saulainu nākotni. Mežizstrādātāji atzina, ka, atmaksājot akcīzes nodokli par patērēto degvielu mežā, vairs nebūtu izdevīgi šo darbu veikšanā izmantot kreiso degvielu, par kuru nav maksāti visi nodokļi, taču valdība to kā ieguvumu nezin kādēļ neuzskatot.

Ponsse meža tehnikas tirgotājam daudzi pircēji, nespējot nomaksāt līzingu, ne tikai lūdz pagarināt maksājumu termiņus, bet pat atdod nopirkto tehniku.

"Līdz maija vidum agrāk fiksētos līzinga maksājumu termiņus pagarināt jau lūguši 12 meža tehnikas mašīnu pircēji, bet 8 mašīnas pircēji, neredzot perspektīvu, ir atdevuši atpakaļ, taču 2 tomēr mainījuši lēmumu un izpirkuši tehniku," atzīst Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Kesko Agro meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pašreiz situācija ir nedaudz uzlabojusies.

Gan E. Šķēls, gan arī vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka būtisku triecienu radījis straujais izmaksu pieaugums, īpaši dīzeļdegvielai, smērvielām, rezerves daļām, darbaspēkam utt., kamēr ienākumi no mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas valsts mežu apsaimniekotājam pat nenosedzot to pašizmaksu. Kā vēl viens iemesls ir būvniecības tirgus apsīkums lielākajos Latvijas kokzāģētāju izstrādājumu noieta tirgos, kā rezultātā sarucis pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas, atzīst E. Šķēls.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

«Lai Dievs dod, ka tādas vētras, kāda bija pērnajā janvārī, nebūtu,» saka viens no Latvijas lielākajiem mežizstrādes uzņēmumiem SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Savu teikto viņš pamato ar to, ka šai vētrai nebija gatavi ne mežu īpašnieki, ne mežizstrādātāji, ne arī kokrūpnieki. Tā kā vētra gar zemi nolika ap 7.4 milj. m3, skaidrs, ka uzreiz radās milzīgs pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem un loģisks bija šo pakalpojumu cenu kāpums, norāda V. Sīpols. Lai arī mežizstrādes pakalpojumu cenas pieauga no apmēram no 5- 6 Ls/m3 līdz 8 — 12 Ls/m3, tomēr SIA Latsin valdes loceklis atgādina, ka mežizstrādes ātrums vēja gāzto, lauzto cirsmu izstrādē ir vismaz divas reizes mazāks nekā augošu koku cirsmās, tāpēc faktiski peļņas līmenis palicis iepriekšējā līmenī un nebūt nav pieaudzis. Uzņēmuma valdes loceklis arī norāda, ka daļu vētrā lauzto koku pirms ciršanas nācies atrakt no sniega līdz ar to vēl vairāk krities izstrādes ātrums. «Ja peļņa uz katru vējā gāztā/lauztā m3 izstrādi bija ap 0.5 Ls/m3, tad to var uzskatīt jau par labu rādītāju,» secina V. Sīpols. Turklāt skujkoku apaļkoksnes sortimentu cenas arī vētras dēļ nokritās, koksnes pircējiem trūka apgrozāmo līdzekļu resursu, bet mežu īpašniekiem vienkārši nebija ko uzreiz samaksāt mežizstrādātājiem, tāpēc bijuši maksājumu termiņu kavējumi, kas nebūt nav tas labākais situācijā, kad aug izmaksas, it īpaši degvielas cenas, atcerās V. Sīpols.

«2005. gads tieši vētras dēļ ir unikāls mežizstrādātājiem, jo tāds nav ilgi bijis un ar iepriekšējo — 1967. un 1969. gada vētras seku savākšanas pieredzi var lepoties tikai neliels skaits cilvēku,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Viņš arī atgādina, ka tirgus ekonomikas apstākļos tik liela — ap 7.4 milj. m3 — vētras seku likvidācija līdz šim nebija bijusi. Pagājušā gada janvārī — maijā pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem ievērojami pārsniedza esošās mežizstrādes jaudas Latvijā, bet vēlāk, kad mežu īpašnieki (apsaimniekotāji), lai panāktu koksnes cenu pieaugumu, pieturēja koksni, to necērtot, tad atkal daudziem mežizstrādātājiem nācās iztikt ar uzkrātiem «taukiem», ja vien tādi bija. «Mašinizētā (izmantojot harvesterus) mežizstrādē Latvijā tiek izcirsta apmēram trešdaļa no visa apjoma, tāpēc vēl joprojām nevarētu teikt, ka šāda veida mežizstrādes jaudu Latvijā būtu pārāk daudz un tās «sausuma laikā» stāvētu pie sētas,» atzīst A. Cunskis. Viņš norāda, ka mežizstrādātāju vidū turpinās zināma noslāņošanās, kad ir daži Latvijas mērogiem ļoti lieli mežizstrādātāji, bet lielākā masa tomēr joprojām ir nelielie — ar vienu vai diviem hārvesteriem vai vispār bez tiem, skaidro A. Cunskis. Viņaprāt, ir savas priekšrocības un trūkumi gan lielajiem, gan arī mazajiem mežizstrādātājiem. Proti, ja mazais neuzvar, piemēram, a/s Latvijas valsts meži mežizstrādes pakalpojumu konkursa kādā sadaļā, tad viņam jau rodas problēmas un ir jādomā, kam un par kādu cenu sniegt šos pakalpojumus, lai izvairītos no dīkstāves, kamēr lielajiem ir lielākas variācijas iespējas un atsevišķa mehānisma ierobežotais noslogojums varbūt nerada tik paliekošas sekas. Savukārt mazie bieži ir daudz fleksiblāki nekā lielie.

Vairāk kokgāzēju un mežtehnikas pakalpojumu, nekā Latvenergo spēj izmantot dabas stihijas seku novēršanai.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzīst gan paši mežiztrādātāji, gan Latvijas Mežizstrādātāju savienības, gan arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas vadītāji. Savukārt a/s Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs A. Siksnis apgalvojis, ka uzņēmuma struktūras nodarbina tik, cik piedāvājuši mežizstrādes pakalpojumu sniedzēji.

«Pagājušajā nedēļā uzreiz pēc ārkārtas situācijas sanāksmes ceturtdien zvanīju uz norādīto tālruni un piedāvāju sešu harvesteru pakalpojumus, bet saņēmu atbildi, ka vairs jau nevajag,» stāsta mežizstrādes pakalpojumu SIA Vikkers direktors Viktors Jonins. Turklāt, lai arī viņš atstājis savu tālruņa numuru, tomēr vismaz līdz 13. janvāra vakaram nav saņēmis zvanu, ka vajadzīgi mežizstrādes tehnikas pakalpojumi. Līdzīgu viedokli pauda vēl vairāki mežizstrādātāji.

Lielākajiem mežizstrādātājiem pērn bijis sarežģīts gads, un daļa nozares uzņēmēju spējuši palielināt savus apjomus, daļai tie sarukuši.

To liecina DB pētījums par lielākajiem mežizstrādātājiem Latvijā 2011. gadā. Tiesa gan, lielāko mežizstrādātāju virsotnē pērn būtiskas pārmaiņas nav notikušas, jo lielākā Latvijas mežizstrādātāja statusu, tāpat kā pēdējos sešus gadus, saglabāja SIA Latsin, liecina DB apkopotā informācija. Nav izslēgts, ka DB sastādītajā lielāko mežizstrādātāju topā kāds uzņēmums nav iekļuvis, tomēr līderi ir redzami. Galvenie iemesli, kuri ietekmē mežizstrādi, ir klimatiskie apstākļi (īpaši sala iztrūkums - gada nogalē), apaļkoksnes (īpaši papīrmalkas pieprasījuma kritums) cenas tirgū.

Šobrīd lielākie mežizstrādātāji lielākoties ir tie, kuri gan cērt apsaimniekošanā esošajos mežos, pērk augošu koku cirsmas un arī sniedz pakalpojumus citiem mežu īpašniekiem - apsaimniekotājiem -, it īpaši lielākajam mežu apsaimniekotājam valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM). Savukārt otra daļa mežizstrādātāju ir pakalpojuma sniedzēji. Lai arī katrai no šīm uzņēmēju grupām ir nedaudz atšķirīga pozīcija, tomēr abas vienlīdz stipri ietekmē mežu apsaimniekotāju (īpašnieku) vēlmi savos mežos kaut ko darīt. «Katram biznesa modelim ir savas stiprās un vājās pozīcijas,» situāciju vērtē ilggadējais Latvijas Mežizstrādātāju savienības valdes loceklis Andrejs Cunskis. Viņš nenoliedz, ka mežizstrāde pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas.

Vētrā cietušas koksnes pārstrādei, pēc Latvijas lielākā mežistrādes uzņēmuma SIA Latsin valdes locekļa Vara Sīpola teiktā, neesot bijuši gatavi arī kokrūpnieki, un valsts arī neuzņemās palielināt šīs koksnes pievienoto vērtību. «Valstij vajadzēja palīdzēt veidot baļķu krājumus (iesaldēt koksni vēlākai pārstrādei kā to darīja, piemēram, SIA BSW un vēl vairāki kokrūpnieki), un tad vismaz daļa skujkoku baļķu, kuri tika pārstrādāti taras dēlīšos — ar zemu pievienoto vērtību un mazu gala realizācijas cenu, pērn būtu pārstrādāti dārgākos koksnes izstrādājumos,» uzsver V. Sīpols. Viņš un arī vairāki citi mežizstrādātāji arī nesaprot, kāpēc jau janvārī vai, vēlākais, februārī Ministru kabinets nerisināja jautājumu par akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā pa iepriekš saskaņotiem ceļu maršrutiem. «Nezin kādēļ jautājumu par 60 t smago kokmateriālu kravu pārvadāšanu valdības līmenī sāka skatīt tad, kad sals jau faktiski bija beidzies — marta nogalē,» neizpratnē ir V. Sīpols. Pēc vairāku aptaujāto mežizstrādātāju domām — tieši gumijas stiepšana no atbildīgo ministriju puses ir galvenais iemesls, kāpēc šobrīd nav ne akcīzes nodokļa atlaides mežsaimniecisko darbu veicējiem pretstatā kaimiņvalstu uzņēmējiem, ne arī atļaujas sala apstākļos pārvadāt līdz 60 t smagas kokmateriālu kravas pa noteiktiem maršrutiem. «Nākamajās Saeimas vēlēšanās nebalsošu par pašreizējo valdību veidojošajām partijām, kuras nespēja meža nozarei grūtā brīdī pieņemt tik būtisko ar akcīzes nodokļa atlaidi mežsaimniecisko darbu veicējiem, kā arī par 60 t smagu kokmateriālu kravu pārvadāšanu sala laikā,» uzsver V. Sīpols.

Mežistrādes tehnikas tirgū pēdējā laikā vērojama satraucoša negatīva tendence – pieaug uzņēmumu skaits, kas nespēj maksāt par iegādāto tehniku un finansētājam tā ir jāatsavina. Tehnikas turētājs paliek valstij parādā PVN, savukārt valsts šā brīža kritiskajā finansu situācijā ir spiesta finansētājam atmaksāt PVN.

Kāds tad ir skatījums uz vienas no Latvijas pelnošākās nozares –mežizstrādes - turpmāko attīstību un kas mani šā brīža situācijā dara īpaši bažīgu?

15. janvārī pēc Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas lūguma AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors Andris Balodis iepazīstināja ar savu redzējumu par 2009.gada LVM darbību un nozares attīstību kopumā.

Līdzās visnotaļ interesantajam apskatam par situāciju pasaules tirgos neizpratni raisīja Baloža kunga prezentācijā minētais fakts, ka visi aprēķini par LVM struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes darbību 2009.gadam balstīti, pieņemot, ka kokmateriālu bāzes cena ir nulle. Tas liekas dīvaini un manā skatījumā nepareizi.

Lai arī vissāpīgāk no cirsmā izcirstās lietkoksnes iztrūkuma cieš tieši mežizstrādātāji — 5 - 7 Ls/m3, tomēr zaudē arī kokmateriālu pārvadātāji, skaidro mežizstrādes SIA «Aktīvs» direktors Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad cirsmā harvesters ir izcirtis un pievedējtraktors krautuvē nogādājis, piemēram, 900 m3, bet, aizvedot pircējiem, izrādījās, ka ir tikai 800 m3. «Tā kā harvesteros «Latvijas valsts meži» pieprasa noteiktu datorprogrammu un atskaiti par ik dienu paveikto, piedevām vēl jāveic nemitīgi kontrolmērījumi, tad harvestera mērījumi ir patiesi, tātad koksne izkūp citā vietā,» norāda I. Krūtainis. Savukārt, ja kokmateriālu pārvadātājs ved, piemēram, 45 m3, saņem 0.55 Ls/km, tad, ja netiek uzmērīti 2 — 3 m3, tad saņem vairs tikai 0.5 Ls/km, norāda I. Krūtainis. Viņš arī atzīst, ka cirsmu iztrūkumi sāk sarukt, tomēr vēl arvien nezinot, kāpēc par tiem ir jācieš mežizstrādātājiem un kokmateriālu pārvadātājiem. «Nesaprotu, kāpēc baļķi teju vai pusgadu stāv krautuvēs un netiek dots uzdevums tos piegādāt patērētājiem,» neizpratnē ir I. Krūtainis.

Slavenā Ivara Godmaņa valdības makroekonomikas politikai nu ir radies jauns pavērsiens. No vienas puses, to var saukt par demokrātijas izpausmi, kā panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu, no otras - par zināmu šantāžu.

Proti... Saprotot, ka valsts atvēlētais finansējums ir par mazu, Latvijas Radio uz laiku pārtrauca translāciju, savukārt lauksaimnieki līdz Rīgai aizgādāja ne tikai savu smago tehniku, bet arī zārku un nodīrātas govju galvas, un problēmas vismaz kaut kādā mērā sāka risināties.

Tagad sava veida ultimātu ir izvirzījuši arī auto pārvadātāji - ja bankas un valdība nenākšot viņiem pretī, būšot līdzīgas akcijas tām, kas bija lauksaimnieku gadījumā. Šajā kontekstā jāmin vairāki būtiski aspekti.

Pirmkārt, jāpiekrīt, ka valdības realizētajai makroekonomikas politikai ne vienmēr var piekrist - tajā ir ne viens vien būtisks klupšanas akmens. Otrkārt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmēji tiešām ir visai neapskaužamā situācijā. Taču, lai kāda būtu vai nebūtu valdība, tā nekad nespēs rast finansējumu visu Latvijā pārstāvēto nozaru atbalstam. Tas vienkārši nav iespējams! Pat situācija ar lauksaimniekiem ir duāla. No vienas puses, protams, tieši mūsu amatpersonu neprofesionalitātes dēļ Latvijas lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus visā Eiropā. Bet, no otras puses, būsim jel godīgi - daļa izmisušo zemnieku, kas pagājušajā otrdienā bija saradušies protestēt pie Ministru kabineta ēkas, turp bija sabraukuši ar Volvo un Chrysler džipiem, ko diez vai var uzskatīt par vienu no galvenajām nabadzības pazīmēm.