Ministrijām liela apetīte - trūkst miljardu 

2020. gada valsts budžeta projektu iecerēts saņemt parlamentā jau 14. oktobrī.

Māris Ķirsons, 2019. gada 05. septembris plkst. 6:28

Foto: pixabay.com

Budžetu akceptēt plānots līdz 18. novembrim, bet diskusijas par tā apmēru un tēriņiem vēl tik ātri nebeigsies, jo vēlmes pārsniedz budžeta prognožu iespējas par veselu miljardu. Šādu scenāriju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē iezīmēja tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. To, ka būs diskusijas par to, kur papildus rast naudu budžetā un kā labāk – efektīvāk sadalīt naudu, kuru iekasēs nodokļos, norādīja parlamentāriešu jautājumi un arī idejas.

Piemēram, Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvāja atcelt visus nodokļu atvieglojumus, kas kopumā no valsts «maka» izņem apmēram 2,5 miljardus eiro, vienlaikus katram cilvēkam, kuram vajadzīgs valsts atbalsts, piešķirt 200 eiro mēnesī, tādējādi «notērējot» apmēram 700 milj. eiro gadā, taču «pāri» vēl paliktu savi 1,5–1,8 miljardi eiro, kurus tad varētu novirzīt akūtu problēmu risināšanai. Proti, turīgi cilvēki pašlaik izmantojot tos atvieglojumus (piemēram, iegādājoties medikamentus ar samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi utt.), kas būtībā pienāktos tieši tiem, kuriem ir mazākie ienākumi.

DB jau vēstīja, ka, pēc Finanšu ministrijas datiem, 2020. gadā valsts budžetā paredzēti 8,4455 miljardu eiro lieli ieņēmumi, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 7,997 miljardiem eiro ir par 448 milj. eiro vairāk, savukārt pašvaldību budžetos plānoti 1,7532 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 1,6918 miljardiem eiro ir par 61 milj. eiro vairāk. Tajā pašā laikā 2020. gada budžetā tā dēvēto brīvo pieejamo līdzekļu nav, jo tie ir rezervēti ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, un tādējādi fiskālā telpa ir negatīva (mīnus 25 milj. eiro, ko rada Rīgas satiksmes iekļaušana valsts kopbudžeta deficītā.).

Proti, pēc Finanšu ministrijas datiem, ministrijas un neatkarīgās iestādes jau uz 2020. gada budžetu papildus vēlas teju vai vienu miljardu (977 miljonus) eiro, savukārt 2021. gada budžetā – 1,84 miljardus eiro un 2022. gadā – jau 2,16 miljardus eiro. Pieprasījums pēc papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem saņemts no Veselības ministrijas, kura vēlas nākamgad papildu 279,4 milj. eiro, 2021. gadā – jau 445 milj. eiro un 2022. gadā – 606,8 milj. eiro. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija vēlas papildu 128,7 milj. eiro 2019. gadā un attiecīgi 185,4 milj. eiro 2021. un 218,8 milj. eiro 2022. gadā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir norādījis, ka valdība nekad nevarēs rast līdzekļus visu ministriju prioritāšu finansēšanai. Kā iespējamie risinājumi būtu strauja nodokļu sistēmas maiņa, pret ko K. Kariņš ir bijis ļoti noraidošs, vai arī straujš ekonomikas uzplaukums. Vienlaikus pēc izdevumu pārskatīšanas ministrijās 2020. gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro, no kuriem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.

Visu rakstu lasiet 5. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2019. gada 02. septembris plkst. 16:55

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam...

2019. gada 29. augusts plkst. 15:19

2019. gada 2. ceturksnī darba samaksa pieauga par 7,8 % un sasniedza...

2019. gada 29. augusts plkst. 6:39

Lai veiksmīgi īstenotu administratīvi teritoriāli reformu, trīs gadu laikā pašvaldību autoceļu...

2019. gada 28. augusts plkst. 6:15

2020. gada valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi varētu pieaugt par 510 miljoniem eiro,...

2019. gada 26. augusts plkst. 12:05

Aizsardzības ministrija (AM) cilvēku meklēšanas organizācijai «Bezvests.lv» plāno piešķirt...

2019. gada 20. augusts plkst. 17:48

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iekļaušana deficītā 2020.gada budžeta fiskālo telpu...

2019. gada 20. augusts plkst. 16:39

2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro, otrdien Ministru kabinetu informēja...

2019. gada 20. augusts plkst. 9:07

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem ir iekļaujami...

2019. gada 19. augusts plkst. 15:14

Pēc Eiropas Savienības (ES) kritērijiem Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» ir iekļaujama...

2019. gada 19. augusts plkst. 8:40

Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupa noslēgusi darbu pie izdevumu...