Enerģētika

Ministrs dzen nozari bankrotā

Sandris Točs, speciāli DB, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Vissmagāk valdības pieņemto noteikumu grozījumi skars mazo HES nozari, kritiska situācija arī biogāzes stacijām, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens grozījumus valdības noteikumos, kuri ierobežo atbalstu atjaunojamās enerģijas (AER) nozarei, sauc par «godīgu modeli», kurā «rasts līdzsvars starp sabiedrības, tautsaimniecības un nozares interesēm». Savukārt Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jānis Irbe īpašu godīgumu kārtējos pret nozari vērstajos normatīvo aktu grozījumos nesaskata, vēl vairāk – to rezultātā paredz plašus nozares uzņēmumu bankrotus, kuri vissmagāk skars mazo HES nozari, taču tie draud arī citām, piemēram, biogāzes nozarei. Mazajiem AER uzņēmumiem ir nozīme vides uzturēšanā, piemēram, biogāzes stacijas veic arī attīrīšanas iekārtu lomu pie lopu fermām, tāpēc to darbības apturēšana var nozīmēt pat lokālu vides katastrofu, uzsver nozares pārstāvji.

«Pēc Atjaunojamās enerģijas federācijas un atsevišķu nozaru asociāciju provizoriskajiem aprēķiniem valdības lēmuma rezultātā nākamajā gadā darbību var pārtraukt daudzi desmiti AER uzņēmumu. Mazo hidroelektrostaciju nozarē darbu, iespējams, vistuvākajā laikā pēc to spēkā stāšanās būs spiesta pārtraukt trešdaļa, bet gada laikā arī pārējie,» DB teic J. Irbe. Kā zināms, Ministru kabinets 5. jūlijā akceptēja grozījumus oteikumos Nr. 221 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā» un noteikumos Nr. 262 «Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību», kas paredz izmaiņas esošajos atbalsta nosacījumos komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā.

Visu rakstu Ministrs dzen nozari bankrotā lasiet 8. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV mazumtirgotājs «Sears, Roebuck and Co.» pirmdien tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, šādu lēmumu skaidrojot ar apjomīgajām parādsaistībām un zaudējumiem.

Uzņēmums, kas 19.gadsimta 80.gados savu darbību sāka kā neliels pasta pasūtījuma katalogs, nav spējis turēties līdzi saviem konkurentiem un pēdējos gados iedzīvojies apjomīgos zaudējumos. Tādējādi «Sears» un «Kmart» veikalu pārvaldītājs pievienojas citiem mazumtirgotājiem, kas dažos pēdējos gados bijuši spiesti tiesās iesniegt bankrota pieteikumus vai pat pārtraukt savu darbību, ņemot vērā aizvien sīvākas konkurences vidi.

Ņemot vērā «Sears» izmērus, kompānijas bankrota pieteikums radīs plašu ietekmi, sākot ar uzņēmuma izmantoto īpašumu iznomātājiem un beidzot ar vairākiem desmitiem tūkstošu darbinieku.

Gadiem ilgi «Sears» vadītājs un uzņēmuma lielākais akcionārs Edijs Lamperts kompānijai aizdevis savu naudu, lai pasargātu mazumtirgotāju no bankrota pieteikuma iesniegšanas tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 2. ceturksnī Liepājā reģistrētajos uzņēmumos bija 29 077 darba vietas, kas ir par 1591 vietām vairāk nekā tādā pašā periodā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Attīstības pārvaldes apkopotā statistika.

Kopumā Liepājas uzņēmējdarbības vide veiksmīgi atkopjas no Covid-19 izraisītajām sekām – šogad darba vietu skaits gandrīz sasniedzis pirms pandēmijas līmeni – 2019. gada 2. ceturksnī Liepājā bija 29 094 vietas.

Pēdējo divu gadu periodā darba vietu skaits palielinājies četrās tautsaimniecības nozarēs: rūpniecības nozarē, būvniecības nozarē, veselības un sociālās aizsardzības nozarē, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē. Pārējās nozarēs darba vietu skaits š.g. 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, samazinājies.

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, vidējais darba vietu skaits palielinājies gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot zivsaimniecības un mežsaimniecības nozari, siltumapgādes un elektroenerģijas apgādes nozari, ūdens apgādes atkritumu apsaimniekošanas nozari, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozari, nekustamo īpašumu nozari un citu pakalpojumu nozari. Nozarēs, kurās bijis darba vietu samazinājums, galvenokārt bijis uzņēmumu darbības veida maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prognozētā lejupslīde komplektā ar PVN maksātāju atgriešanos

Māris Ķirsons, 03.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Jaunu uzņēmumu reģistrācija un arī darba ņēmēju skaits šogad turpinājis savu lejupslīdi, taču pēc vairāku mēnešu pieredzētā PVN maksātāju krituma to skaits ir pieaudzis.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 4369 jauni uzņēmumi – par piektdaļu mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā periodā, tā uzrādot zemāko rādītāju pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA "Lursoft" dati.

Pirmajos sešos mēnešos šogad likvidēti kopskaitā 6109 uzņēmumi. Starp pirmajā pusgadā likvidētajiem uzņēmumiem vairāk nekā ceturtā daļa pārstāv tirdzniecības sektoru, savukārt desmitā daļa pārstāv profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, kas aptver tādas apakšnozares kā juridiskos un grāmatvedības pakalpojumus, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumus u.c.

Savukārt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektors, kas viens no pirmajiem izjuta Covid-19 krīzes sekas, apstājoties tūristu plūsmai, nav ierindojies starp nozarēm, kuru uzņēmumi šogad būtu likvidēti vairāk nekā citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas Latvijā lidostā varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu

Db.lv, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šogad vērojama strauja un augšupejoša fintech nozares attīstība

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā bija vērojama strauja un augšupejoša FinTech nozares attīstība, stāsta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš.

Virknei Latvijas FinTech uzņēmumu darbības mērogs jau krietni pārsniedz Latvijas robežas. Piemēram, Latvijā radītā savstarpējo aizdevumu platforma Mintos šobrīd ieņem jau trešo vietu kontinentālajā Eiropā pēc piesaistīto investīciju apjoma platformā izvietotajos kredītos mēneša griezumā, 4finance savu darbību ir izvērsis 17 pasaules valstīs, kas skaidri parāda FinTech nozares augsto nozares eksportspējas potenciālu. 2016. gadā ārpus Latvijas savu darbību izvērsa arī nebanku hipotekāro aizdevumu izsniedzēji West Kredit un Hipocredit. Pozitīvi šajā gadā vērtējams fakts, ka Finanšu sektora attīstības plānā 2017. - 2019. gadam ir iestrādāts atsevišķs finanšu sektora attīstības virziens - FinTech nozares attīstība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, nav nozares, kuru tiešā vai netiešā veidā nav skāris COVID-19 – vīruss, par kuru nu jau vairāk nekā mēnesi katru dienu iespējams dzirdēt, redzēt un lasīt ziņu portālos, radio, televīzijā un visur citur. Kā šis vīruss ir ietekmējis auto nozari, un kādi ir iespējamie scenāriji nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiek meklētas šī raksta turpinājumā!

Auto nozari COVID-19 ietekmē īpaši spēcīgi

To, cik lielu triecienu šajā krīzes laikā saņēmusi transporta nozare, marta beigās intervijā aģentūrai LETA minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaitis – tik lielu krīzi attiecīgā nozare neesot piedzīvojusi kopš Otrā pasaules kara. Savukārt, prognozējot scenārijus tuvākai un tālākai nākotnei, pastāv daudz nezināmie – kā no krīzes atkopsies gan uzņēmumi, gan pasažieri un pakalpojumu izmantotāji, kad un kādā apjomā ierobežojumi un ārkārtas stāvoklis beigsies, utt.

Lai labāk izprastu, kā COVID-19 ietekmē šo nozari, uz nelielu interviju (attālināti, protams), aicinājām Alvi Pētersonu, Riepas1 mazumtirdzniecības tīkla vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbanka pārskaitījusi Noguldījumu garantiju fondam aptuveni 243 miljonus eiro

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 5 miljonus eiro, informē KPMG.

Kopumā NGF jau ir pārskaitīti aptuveni 243 milj. eiro, samazinot bankas saistības pret NGF līdz 228 milj. eiro.

No Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās brīža ir atgūti līdzekļi aptuveni 255 milj. eiro apmērā, bet šī gada pirmajos divos mēnešos administrators ir atguvis naudas līdzekļus apmēram 1 milj. eiro apmērā. Bankrota procedūras gaitā ir izdevies jau pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Šobrīd Latvijas Krājbankas bankrota procedūra atrodas tiesvedību fāzē, kur līdzekļu atgūšana faktiski ir atkarīga no tā, kādā mērā tiesas atzīs par vainīgiem prettiesiskās darbībās bankas bijušo vadību un akcionārus, kā arī personas, kuras tām palīdzēja īstenot prettiesiskās shēmas, un no tā, cik lielā apmērā kriminālprocesā apsūdzētie spēs apmierināt pret viņiem izvirzītās mantiskās prasības. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no tā, kā veiksies ar vairāku izsniegtu sarežģītu aizdevumu atgūšanu, kā arī ar naudas līdzekļu atgūšanu aptuveni 157 milj. eiro vērtībā, kas izgāja caur ārvalstu banku korkontiem, kuri tagad ir tukši. Šo prasību izskatīšanai tiesās varētu būt nepieciešami vairāki gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas otra lielākā aviokompānija «Aigle Azur» pirmdien tiesā iesniedza bankrota pieteikumu, nespējot atgūties no vairāku gadu garumā ciestajiem zaudējumiem vairāku miljonu eiro apmērā, paziņojusi Francijas civilās aviācijas pārvalde (DGAC).

««Aigle Azur» pirmdien sākusi bankrota aizsardzības procedūru,» norāda DGAC, piebilstot, ka Francijas valdība centīsies rast labāko risinājumu, lai saglabātu darbavietas un nodrošinātu ekonomisko aktivitāšu turpināšanos.

Bankrota aizsardzības procedūra ļaus aviokompānijai, kas nodarbina 1150 cilvēkus, turpināt darbību.

Ķīnas konglomerāts «HNA Group», kam pieder «Hainan Airlines», ir lielākais «Aigle Azur» akcionārs ar 49% akciju daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic 10 gadus pirms termiņa atmaksājusi teju 20 miljonus eiro Snoras bankai

LETA, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» likvidējamajai Lietuvas bankai «Snoras» desmit gadus pirms noteiktā termiņa atmaksājusi 19,497 miljonu eiro kredītu.

«Snoras» bankrota administratora un «airBaltic» 2014.gada martā parakstītais līgums paredzēja, ka Latvijas kompānija savas saistības izpildīs pakāpeniski. Pirmajā parāda atmaksas posmā «airBaltic» bankai maksāja tikai kredīta procentus, bet vēlāk sāka arī paša aizdevuma atmaksu, kas pilnībā bija jāveic līdz 2029.gadam.

«Varam teikt, ka veiksmīgas sarunas ar «airBaltic» bankas kreditoriem ir ietaupījušas desmit gadus. Tāds risinājums kļuva iespējams saistībā ar apstākļu un Latvijas kompānijas finansiālās situācijas izmaiņām. «airBaltic» izpildīja savas saistības pret banku, atmaksājot visu parādu līdz pēdējam centam, un «Snoras» patiesībā ir pabeigusi lielāko aizdevumu atgūšanas posmu,» sacīja «Snoras» bankrota administrators Gintars Adomonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slovēnijas nacionālā aviokompānija «Adria Airways» pirmdien paziņoja, ka ir iesniegusi bankrota pieteikumu.

«»Adria Airways» pirmdien tiesā Kraņā iesniedza lūgumu sākt bankrota procedūru,» teikts kompānijas paziņojumā. Tajā paskaidrots, ka šī lēmuma iemesls ir «likviditātes trūkums» un ka tiesai ir jāizskata šis pieteikums trīs dienu laikā.

Slovēnijas Civilās aviācijas aģentūra paziņoja, ka ir anulējusi aviokompānijas licenci un ka neviena no «Adria Airways» lidmašīnām nevar lidot.

Aģentūra pagājušajā nedēlā bija devusi «Adria Airways» vienu nedēļu laika, lai tā iesniegtu finanšu restrukturizācijas plānu, citādi tā zaudētu licenci. Slovēnijas valdība pirmdien izslēdza iespēju finansiāli glābt šo aviokompāniju un paziņoja, ka «Adria Airways» finansiālais stāvoklis ir sliktāks, nekā bija gaidāms, un vienīgais variants ir bankrots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Takata iesniedz tiesā bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem

LETA--AFP, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas automašīnu rezerves daļu ražotājs Takata tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, pirmdien paziņojusi kompānija.

Takata pieteikumu tiesā Tokijā iesniedza pēc uzņēmuma padomes sēdes.

«26.jūnijā notikušajā padomes sēdē mūsu kompānija nolēma sākt procedūru, iesniedzot pieteikumu bankrota aizsardzībai,» pavēstīja Takata, piebilstot, ka tiesa pieņēmusi pieteikumu.

Mediji vēsta, ka kompānijas saistības pārsniedz triljonu Japānas jenu (8,04 miljardus eiro).

ASV autodetaļu ražotājs Key Safety Systems, kas pieder Ķīnas Ningbo Joyson Electronic, pārņems Takata darbību, paziņojušas abas kompānijas.

Takata pārdos savus aktīvus un uzņēmumus Key Safety Systems par 1,588 miljardiem dolāru (1,421 miljards eiro), pavēstīja kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air bankrotēja, jo auga par ātru

Egons Mudulis/Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas tiesa arestē bijušo Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieku līdzekļus un kontus Šveices bankās

LETA, 07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas apgabaltiesa piektdien arestējusi bijušo Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimunda Baranauska līdzekļus un kontus Šveices bankās.

Tiesa norāda, ka apmierinājusi Snoras bankrota administratora Valneto lūgumu veikt pret Antonovu un Baranausku pagaidu drošības pasākumus.

Tā nolēmusi arestēt Baranauska līdzekļus gandrīz 70 miljonu eiro vērtībā un Antonova līdzekļus vairāk nekā 338 miljonu eiro vērtībā, kā arī viņu abu kopējos līdzekļus vairāk nekā 92 miljonu eiro vērtībā. Nolemts arestēt arī abu bijušo baņķieru kontus Šveices bankās.

Snoras bankrota administrators Gintars Adomonis ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka situāciju varēs komentēt nākamnedēļ.

Kā skaidrojusi tiesa, minētais lūgums iesniegts, lai varētu izskatīt Adomoņa iesniegto prasību pret Baranausku un Antonovu, kurā banka vēlas pietiesāt no viņiem vairāk nekā 500 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbanka pārskaitījusi Noguldījumu garantiju fondam vēl piecus miljonus eiro

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 5 miljonus eiro, informē KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Tādējādi šogad NGF ir pārskaitīti jau 10 milj. eiro, bet visa maksātnespējas procesa laikā NGF - aptuveni 248 milj. eiro, samazinot bankas saistības pret NGF līdz 223 milj. eiro.

No Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās brīža ir atgūti līdzekļi aptuveni 260 milj. eiro apmērā, bet šī gada deviņos mēnešos administrators ir atguvis naudas līdzekļus apmēram 4,9 milj. eiro apmērā. Bankrota procedūras gaitā ir izdevies jau pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

«Šobrīd Latvijas Krājbankas bankrota procedūra atrodas tiesvedību fāzē, kur līdzekļu atgūšana faktiski ir atkarīga no tā, kādā mērā tiesas atzīs par vainīgiem prettiesiskās darbībās bankas bijušo vadību un akcionārus, kā arī personas, kuras tām palīdzēja īstenot prettiesiskās shēmas, un no tā, cik lielā apmērā kriminālprocesā apsūdzētie spēs apmierināt pret viņiem izvirzītās mantiskās prasības. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no tā, kā veiksies ar vairāku izsniegtu sarežģītu aizdevumu atgūšanu, kā arī ar naudas līdzekļu atgūšanu aptuveni 157 milj. eiro vērtībā, kas izgāja caur ārvalstu banku korkontiem, kuri tagad ir tukši. Šo prasību izskatīšanai tiesās varētu būt nepieciešami vairāki gadi,» norāda O.Fīrmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) šobrīd veic aktīvas darbības, lai sakārtotu taksometru pakalpojumu nozari un sekmētu ātrāku jaunajām prasībām atbilstošu taksometru skaitītāju nomaiņu, joprojām lielākā daļa taksometru skaitītāju nav nomainīti pret jaunajām prasībām atbilstošiem.

VID datu bāzē ir kopumā reģistrēti aptuveni 2,3 tūkst. taksometru skaitītāji, no kuriem uz šā gada decembra beigām atbilstoši jaunajām prasībām reģistrēts - 561 taksometru skaitītājs, DB uzzināja VID. Tā pārstāve Evita Teice-Mamaja norāda, ka VID 10 dienu laikā taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir nosūtījis 212 vēstules par informācijas sniegšanu saistībā ar uzstādītā taksometra skaitītāja lietošanu un nomaiņu. Ja taksometra skaitītāja lietotājs neatsaucās VID uzaicinājumam un neveic skaitītāja nomaiņu, VID uzsāk administratīvo lietvedību.

«No saņemtajām atbildēm ir secināms, ka vairāki komersanti jau savu darbību ir pārtraukuši, bet taksometra skaitītājs nav noņemts no uzskaites. Lai sakārtotu taksometru pakalpojumu sniedzēju nozari un lietotāji taksometros uzstādītu un lietotu tikai skaitītājus, kuri ir saņēmuši atbilstības apliecinājumu un ir reģistrēti, VID ir uzsācis sadarbību ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vairākām pašvaldībām,» norāda E. Teice-Mamaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri, kuri kandidēja vēlēšanās, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Pārliecinoši var teikt, ka Saeimā neiekļūs apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš ir visvairāk svītrotais kandidāts partijas vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Tāpat Saeimā varētu nebūt iekļuvuši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuri abi no «Jaunās Vienotības» saraksta kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā. Šie abi ministri pašlaik ir tūlīt «aiz strīpas», proti, «Jaunā Vienotība» Rīgā provizoriski ir ieguvusi trīs mandātus, bet Šadurskis pašlaik sarakstā ir ceturtais, savukārt Kozlovskis - piektais.

Vēlēšanās nekandidēja «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā Ministru kabineta vadītāja Māra Kučinska (ZZS) ministriem un viņu palīgiem izmaksās kompensācijas 373 505 eiro apmērā, paredz nākamnedēļ, 5.februārī, Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma pamatojumā skaidrots, ka no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» nepieciešami 373 505 eiro, lai nodrošinātu atlaišanas pabalsta un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu Ministru kabineta locekļiem, Ministru prezidenta biroja un ministru konsultatīvajām amatpersonām, kā arī ministriju parlamentārajiem sekretāriem, beidzot pildīt amata pienākumus.

No minētās summas 98 482 eiro plānots novirzīt Valsts kancelejai, no kuras 53 934 eiro paredzēti kā kompensācija Kučinska konsultatīvajām amatpersonām.

Tāpat 22 397 eiro kompensācijās plānots izmaksāt Aizsardzības ministrijā iepriekš strādājošajiem, 27 103 eiro - Ekonomikas ministrijā, 39 388 eiro - Finanšu ministrijā, 22 563 eiro - Iekšlietu ministrijā, 14 173 eiro - Izglītības un zinātnes ministrijā, 10 219 eiro - Zemkopības ministrijā, 30 815 eiro - Satiksmes ministrijā, 27 402 eiro - Labklājības ministrijā, 35 817 eiro - Tieslietu ministrijā, 21 323 eiro - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet Veselības ministrijā - 23 823 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vakcinācijas projekta biroju reorganizēs

LETA, 15.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas projekta birojs tiks likvidēts kā Veselības ministrijas struktūrvienība un integrēts Nacionālajā veselības dienestā (NVD) kā struktūrvienība, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pavļuts pauda sapratni par kritiku, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, tā ir tikai daļēji pamatota. Viņš cita starpā atzīmēja, ka šajos divos mēnešos ir novērstas daudzas problēmas un ielikti pamati, lai notiku liela mēroga vakcinācija.

"Vakcinācijas projekta birojs bija kļuvis par zibensnovedēju dažādām bažām, tāpēc esam nolēmuši uzlabot tā darbību un reorganizēt to, pievienojot Nacionālajam veselības dienestam, tādējādi tas būs tuvāk notikumiem un dienestam, kas strādā ar veselības nozari," sacīja ministrs.

Veselības ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem teikts, ka NVD tiks izveidota jauna struktūvienība vakcinācijas projekta koordinācijai, kuras finansiālā un cilvēkresursu kapacitāte tiks stiprināta. Tuvojoties vakcinācijas masveida fāzei, projekta koordinācijas vienībai vajadzīgi papildspēki - projektu vadītāji lielas jaudas vakcinācijas centru koordinācijai reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru