Ražošana

Modernizācijas un attīstības projektu finansējumam pieteikti 126 projekti

Žanete Hāka, 14.12.2013

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas (APV) trešajā kārtā saņemti 126 projektu pieteikumi no dažādu nozaru uzņēmumiem visā Latvijā par kopējo atbalsta summu 51,5 miljoni latu.

Kā informē EM, kopējais plānotais investīciju apjoms šajos projektos ir 149,63 miljoni latu.

Uzņēmumu modernizācijas un attīstības projektiem šajā kārtā ir pieejami 40 miljoni latu. Programmā veiktie uzlabojumi, paplašinot tās pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, snieguši rezultātus un šajā kārtā jau daudz plašāks uzņēmēju loks ir pieteicis modernizācijas projektus, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsver - pozitīvi, ka projekti ir pieteikti no dažādu nozaru uzņēmumiem visos Latvijas reģionos. Programmas ceturtajā kārtā, kas tiks izsludināta nākamgad, šim mērķim būs pieejami vēl vismaz 24 miljoni latu. Par šiem 64 miljoniem latu kopumā varēs atbalstīt vismaz 72 uzņēmumu modernizācijas projektus, kopējam investīciju apjomam sasniedzot aptuveni 145 miljonus latu. Ar valsts atbalstu īstenotie modernizācijas projekti radīs arī vairākus simtus jaunu darbavietu, palielinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un pelnītspēju, saka D. Pavļuts

Trešajā kārtā iesniegto projektu izvērtēšana un lēmumu pieņemšana par atbalstu projektiem tiks veikta trīs mēnešu laikā – līdz 2014.gada februāra beigām.

Lai paplašinātu atbalsta pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, valdība iepriekš atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu APV programmas trešajā kārtā minimālo projekta summu samazināt no 3 miljoniem latu līdz 100 tūkstošiem latu, palielināt atbalsta intensitāti vienam projektam no 35% līdz 45%, kā arī palielināt vienam projektam maksimālo atbalstā izmaksājamo summu līdz 900 tūkstošiem latu.

Programmas mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Aktivitātes ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.

Līdz šim APV programmas pirmajā un otrajā kārtā kopā ir atbalstīti jau 37 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms ir 207 miljoni latu, no kuriem 73,6 miljoni latu ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm ķīmisko un tehnoloģisko procesu uzlabošanā investē teju 4 miljonus eiro

Dienas Bizness, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm līdz 2015.gada 15.novembrim investēs vairāk nekā 3,8 miljonus eiro ķīmisko un tehnoloģisko procesu uzlabošanā, informē Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

Uzņēmumā atzīmē, ka šīs investīcijas veicinās farmācijas produktu ar augstu pievienoto vērtību ieviešanu turpmākajos gados un kopējo nozares attīstību.

No kopējām investīcijām vairāk nekā 1,1 miljons eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.

Projekts «Augstas pievienotās vērtības investīcijas ķīmisko un tehnoloģisko procesu būtiskai uzlabošanai AS Olainfarm» tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu programmas «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» 4.kārtas ietvaros.

Uzņēmums īsteno projektus arī šīs programmas 2. un 3.kārtā. Kopējais visu Olainfarm «Augstas pievienotas vērtības investīcijas» projektu finansējums ir vairāk nekā 15,3 miljoni eiro, no tiem vairāk nekā 3,8 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālā fonda līdzfinansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus ražotāji: Lēmums alus nozarei liegt ES atbalstu nozīmē importa veicināšanu

Nozare.lv, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums liegt alus ražotājiem iespēju pretendēt uz 64 miljoniem latu Eiropas Savienības (ES) fondu naudas programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» veicinās vietējo alus ražotāju skaita samazināšanos un importa alus pārsvaru Latvijā, atzīst aptaujātie ražotāji.

Vakar valdības sēdē raisījās diskusija, vai uz ES finansējumu var pretendēt arī alus ražošana. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka alus ražošana nav ar augstu pievienoto vērtību. Viņam oponēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka ES nav uzlikusi ierobežojumus alus ražošanas nozares atbalstam, tāpēc tā ir Latvijas izšķiršanās - atbalstīt vai nē.

Kā atzina SIA Valmiermuižas alus līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, valdības lēmums nozīmē alus importa atbalstīšanu, neraugoties uz Latvijas potenciālu kļūt par nozīmīgu alus eksportētāju.

«Kviešu tonnu var eksportēt par 140 latiem, bet, ja vietējos alus miežus pārvērstu alū, par vienu miežu tonnu varētu saņemt vismaz 5600 latus. Līdz ar to lēmums nozīmē, ka politiķu vairākums izvēlējies atbalstīt graudu eksportu un alus importu, nevis maksimālās pievienotās vērtības radīšanu Latvijā. Ne Vācijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā alus no valsts atbalstāmām nozarēm nav izslēgts. Tādēļ nākotnē Latvijā paredzu alu importa pieaugumu, lai arī Latvijai piemīt potenciāls kļūt par alus eksportētāju pasaulē,» sacīja Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augstas pievienotās vērtības investīciju programmā būs pieejami vismaz 41,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā sāksies projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai par veiktajiem ieguldījumiem zināšanu un tehnoloģiju intensīvajos projektos programmas Augstas pievienotās vērtības investīcijas investīcijas 4.kārtas ietvaros, informē Ekonomikas ministrija.

Plānots, ka programmas 4. kārtas ietvaros atbalstīti tiks vismaz 16 projekti, kuru kopējais investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 41,5 miljoni eiro. Iespējams, Augstas pievienotās vērtības investīcijas kopējais finansējums tiks vēl palielināts.

Šobrīd Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu un Tieslietu ministrijām strādā pie programmas 4.kārtas nosacījumu saskaņošanas, kas atvieglos finansējuma plūsmu finansējumu saņēmējiem. Vienlaikus būtiskas izmaiņas attiecībā uz projektu īstenošanu, salīdzinot ar programmas 3.kārtas nosacījumiem, nav plānotas.

Programmas mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm uz Latviju. Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Iepakošanas nozarē - veselīga izaugsme

Lāsma Vaivare, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Baltic Block koka bloku ražotnē investēs vēl 5,5 milj. eiro

Māris Ķirsons, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ieguldot sešus miljonus eiro, sakārtos degradēto teritoriju Pārogres industriālajā parkā

Db.lv, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. novembrī Ogres novada pašvaldība un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra parakstīja vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Degradētās teritorijas Pārogres industriālajā parkā revitalizācija», Nr. 5.6.2.0/17/I/014 īstenošanu.

Projekta mērķis ir revitalizēt degradēto teritoriju Ogrē, Akmeņu ielā 74, kas atrodas Pārogres industriālās zonas teritorijā, nodrošinot tās piemērotību inovatīvu un augstas pievienotās vērtības nozaru ražošanas vajadzībām, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātības veicināšanu Ogres novadā, vienlaikus īstenojot vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi.

Projekta ietvaros paredzētas darbības, lai degradēto teritoriju piemērotu inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai t.sk. elektronikas nozarē, kas veido lielāko apgrozījumu starp augstas pievienotās vērtības nozarēm pašvaldībā. Lai to panāktu, paredzēts izbūvēt ražošanas ēku, kā arī komunikācijas un pieguļošo infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jelgavas uzņēmumam 5,8 miljonus eiro vērto ražošanas līniju piegādās Austrijas kompānija

Gunta Kursiša, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cross Timber Systems, kas Latvijā ražotus zāģmateriālus grasās pārvērst par augstas pievienotās vērtības produktu, noslēgusi iepirkumu konkursu par masīvkoka plātņu ražošanas līnijas piegādi. Konkursā uzvarēja vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu pieteikumu – Austrijā reģistrētais Ledinek Maschinen und Anlagen GmbH, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Austrijas uzņēmuma piedāvātā līgumcena veido 5,85 miljonus eiro jeb 4,18 miljonu latu. DB jau rakstīja, ka SIA Cross Timber Systems Jelgavā lielizmēra masīvkoka paneļu ražotnes izveidē plāno ieguldīt kopumā 5,6 mijonus latu. Tiek plānots, ka rūpnīca darbu sāks 2015. gadā.

Projekts tiks īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» – 1,34 milj. Ls apmērā.

Plānots, ka jaunā ražotne, strādājot divu maiņu režīmā, nodarbinās ap 20 strādājošo, bet triju maiņu režīmā to skaits varētu sasniegt 30.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Livonia Print darbības paplašināšanai saņēmusi 2,65 miljonu eiro aizdevumu

Žanete Hāka, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas poligrāfijas uzņēmums Livonia Print ir saņēmis Swedbank aizdevumu 2,65 miljonu eiro apmērā augstas pievienotās vērtības programmas 4.kārtas īstenošanai, informē Swedbank pārstāvji.

Livonia Print jau ir noslēgusi šīs programmas iepriekšējās kārtas ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Swedbank atbalstu. Programmas ietvaros uzņēmums investē efektīvās iekārtās, lai ar jaunām tehnoloģijām radītu inovatīvus produktus iespējami efektīvākā veidā.

Augstas pievienotās vērtības programmas 2.kārtas ietvaros divu gadu laikā Livonia Print investējusi vairāk nekā 7,5 miljonus eiro, no kuriem 6,3 miljonus eiro piešķīrusi Swedbank.

Investīcijas veiktas modernās drukas un iesiešanas līnijās, kas uzņēmumam sniedz iespēju strādāt efektīvāk, kā arī paplašināt produktu klāstu esošajos eksporta tirgos. Pērn Livonia Print darbinieku skaits palielinājās par 76 cilvēkiem, sasniedzot 456 darbiniekus - 28 darbinieki piesaistīti tieši augstas pievienotās vērtības programmas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Cena nevar būt galvenā konkurētspējas priekšrocība

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs pašlaik spējam konkurēt pārsvarā ar zemas pievienotās vērtības eksporta produktiem.

To kā problēmu iezīmē Latvijas Bankas ekonomisti Santa Bērziņa un Uldis Rutkaste, norādot, ka Latvijas eksporta produktu, kuri uzrāda izteiktas salīdzinošās priekšrocības, topa desmitniekā diemžēl pārsvarā ir zemas pievienotās vērtības ražojumi vai pat to blakusprodukti.

Tas neizbēgami nozīmē, ka jāuztur salīdzinoši zems algu līmenis, lai ilgākā laika periodā varētu veiksmīgi konkurēt ar citu valstu ražotājiem. Jo zemākas pievienotās vērtības prece, jo lielāka nozīme ir tās cenai, kas nozīmē, ka zemas algas strādājošajiem ir būtiska konkurences priekšrocība. Ar šādu situāciju nemierā, protams, ir Latvijas strādājošie, kas vienmēr uzsver, ka nevēlas, lai mēs būtu lēta darbaspēka valsts. Lai no tā izbēgtu, vienīgais veids ir tautsaimniecību pārorientēt uz augstas pievienotās vērtības eksportu, kur cenai nav izšķirošas nozīmes, vismaz tā nav galvenā preces vai pakalpojuma konkurētspējas priekšrocība. Šāda pieeja nekādā gadījumā nenozīmē, ka atbalstāmas būtu vienīgi atsevišķas augsto tehnoloģiju nozares, jo produkti ar augstu pievienoto vērtību var būt ikvienā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists: Lai arī kopējais nodokļu slogs Latvijā ir zems, tomēr darbaspēka nodokļi ir ļoti augsti

LETA, 28.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais nodokļu slogs Latvijā Eiropas Savienības (ES) kontekstā ir salīdzinoši zems, tomēr darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts, šodien žurnālistiem sacīja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš atzina, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs ir nedaudz zem 30%, kamēr vidēji ES valstīs - pie 40%. Taču nodokļi ir dažādi, un, ja pievienotās vērtības nodoklis Latvijā ir līdzīgs kā citās valstīs, tad darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts. Piemēram, Beļģijā kopējais nodokļu slogs ir divas reizes lielāks nekā Latvijā, taču darbaspēka nodokļu slogs ir tikai nedaudz lielāks nekā Latvijā.

Dombrovskis vērsa uzmanību, ka uzņēmēju organizācijas jau ilgstoši runā par pārmēru augsto nodokļu slogu darbaspēkam Latvijā. Piemēram, IT jomas uzņēmumiem lielas investīcijas ir cilvēkkapitālā, tāpēc nodokļu sistēma IT uzņēmumam šķiet daudz pievilcīgāka, piemēram, Īrijā nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Servisa centru veicināšana un plānota imigrācija ir paredzamie ārvalstu investoru ieteikumi Latvijai

Nesen nodibinātā Ārvalstu Investoru padomes Latvijā (ĀIPL) darba grupa par risinājumu apzināšanu un rekomendācijām Latvijas izglītības politikai ar secinājumiem nāks klajā augusta beigās vai septembra sākumā, tomēr gan problēmu, gan to risinājumu lauks lielos vilcienos ir jau skaidrs.

Periodiskus pārskatus un vērtējumus par situāciju dažādās jomās ĀIPL veic ik pa laikam, un par darba tirgu pēdējā tāda bija 2011. gadā. Ir skaidrs, ka problēmas kopš tā laika ir tikai samilzušas, DB saka augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānijas Pedersen & Partners klientu direktors Kaspars Kauliņš, kurš arī vada ĀIPL izglītības ziņojuma darba grupu. «Cilvēku kļūst mazāk, darbaspēka pieejamība rūk, konkurence palielinās, un tas reāli kavē investīciju piesaisti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolē par 2,95 miljoniem eiro pārdota KVV Liepājas metalurgam piederoša kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunām ražošanas iekārtām piedāvās gandrīz 40 miljonus latu

Zanda Zablovska, 30.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ražošanas iekārtu iegādei uzņēmējiem plānots atbalsts 39 miljonu latu apmērā, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā bija paredzēts iepriekš.

Atbalstot vairākus Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumus, valdība noteikusi, ka programmas «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» trešajā kārtā publiskais līdzfinansējums būs 39,914 milj. latu. Pagaidām gan aktivitātes 3. kārtai paredzēti 26,577 milj. latu, taču vēl 13,337 milj. latu publiskais finansējums būs pieejams pēc tam, kad Eiropas Komisijā tiks iesniegti grozījumi programmā «Uzņēmējdarbība un inovācijas». Ekonomikas ministrija (EM) informē, ka 13,337 milj. latu varētu būt pieejami šā gada rudenī.

Paredzēts, ka programmas trešajā kārtā finansējums būs plašāk pieejams maziem un vidējiem komersantiem. Atsaucoties uz Ziemeļvalstu un citu attīstītu ekonomiku piemēru, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts klāsta, ka moderni un spēcīgi mazie un vidējie uzņēmumi ir veselīgas un ilgtspējīgas ekonomikas mugurkauls. «Lai veicinātu arī mazo un vidējo uzņēmēju modernizāciju un ražošanas attīstību, šoreiz būtiski samazināta minimālā projektu summa. Izmaiņu mērķis ir vairāk atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, veicinot to attīstību un jaunu darbavietu izveidi reģionos,» uzsver D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valdības rīcība veicinās Latvijas un IKT nozares konkurētspējas kritumu

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. Oec, 24.04.2014

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. Oec

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība mūsdienās nav iedomājama bez mērķtiecīgām investīcijām modernajās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības risinājumos, kas ir īpaši būtiski Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jārada tādi priekšnosacījumi, kas sekmētu straujāku informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas izaugsmi. Diemžēl pēdējā laika notikumi liecina par pretējo.

Pirmkārt, Finanšu ministrija jau atkārtoti nepilna pusgada laikā samazina ES fondu investīciju apjomu prioritārajam virzienam «IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi». Tādējādi rodas pamatots jautājums – vai varam atļauties ietaupīt tagad un pēc tam maksāt desmitkārtīgi, strādājot ar novecojušām tehnoloģijām, nespējot pilnvērtīgi iekļauties pārrobežu sadarbības ķēdēs un e-biznesa apritē? Igaunija, piemēram, nākamā plānošanas perioda laikā plāno divas reizes lielākas IKT investīcijas uz vienu iedzīvotāju, nekā Latvija.

Otrkārt, nav izprotama valdības iniciatīva uzlikt par pienākumu elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, kas radīs ievērojamas izmaksas IKT uzņēmumiem, rezultātā sadārdzinot e-pakalpojumus galapatērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai revitalizētu degradēto teritoriju Ogrē, Akmeņu ielā 74, kas atrodas Pārogres industriālās zonas teritorijā, novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA «Arčers» par elektronisko sistēmu ražošanas ēkas būvniecību 6,28 miljonu eiro vērtībā.

Degradēto teritoriju plānots pārveidot, pielāgojot to inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai, tostarp elektronikas nozarē, kas veido lielāko apgrozījumu starp augstas pievienotās vērtības nozarēm pašvaldībā.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt ražošanas ēku, kā arī komunikācijas un piegulošo infrastruktūru. Patlaban tiek veikti sagatavošanās darbi, lai varētu uzsākt būvdarbus projekta īstenošanai paredzētajā teritorijā.

«Arčers ir pieredzējis būvnieks līdzvērtīgu projektu realizēšanā, piemēram, īstenojot vēsturisko VEF ražošanas korpusu pārbūvi uzņēmuma Mikrotik ražotnes vajadzībām. Labprāt savu pieredzi mūsdienīgu un efektīvu risinājumu realizēšanā izmantosim, būvējot arī šo objektu,» norāda uzņēmuma valdes locekle Maija Baltgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Finišam tuvojas ražošanas ēkas būvdarbi Pārogres industriālajā zonā

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas topošās elektronisko sistēmu ražošanas ēkas Akmeņu ielā 74, Ogrē, kas atrodas Pārogres industriālās zonas parkā, izbūves darbi.

Līdz šim objektā ir veikta ēkas un konstruktīvo elementu pamatu, kāpņu telpas un ēkas metāla karkasa ārsienu un mūrēto iekšsienu, jumta un logu konstrukciju izbūve, kā arī izbūvētas apakšzemes komunikācijas. Pašlaik tiek veikti iekštelpu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbi, kā arī uzstādīta ēkas dekoratīvā fasāde.

Jau vēstīts, ka teritorija Ogrē, Akmeņu ielā 74, kas atrodas Pārogres industriālās zonas parkā, daudzus gadus stāvēja tukša un pamesta. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “Degradētās teritorijas Pārogres industriālajā parkā revitalizācija” ietvaros degradēto teritoriju paredzēts pārveidot, lai tā būtu piemērota inovatīvu un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai, tostarp elektronikas nozarē, kas veido lielāko apgrozījumu starp augstas pievienotās vērtības nozarēm pašvaldībā, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātības veicināšanu Ogres novadā, vienlaikus īstenojot vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi. Lai to panāktu, tiek izbūvēta ražošanas ēka, kā arī komunikācijas un pieguļošā infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maligins un Bērziņš atklāj Olainfarm jauno gatavo zāļu ražotni

Dienas Bizness, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union: Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme un būs vērojama ražošanas uzņēmumu konsolidācija, savukārt nozares izaicinājumi būs augošā piena iepirkuma cena, galaproduktu sadārdzinājums, darbaspēka problēmas, kā arī eksporta iespēju veiksmīga izmantošana, atzina koncerna Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs.

Viņš norādīja, ka šis gads nozarei bijis izaicinošs, to raksturoja krasas izmaiņas un lēzena attīstība apjomu ziņā. Gada pirmajā pusē nozares attīstību ietekmēja ļoti zemā piena iepirkuma cena. Tas veicināja negatīvu attīstību zemnieku pusē, kur dominēja jautājumi par finansiālo stabilitāti, tālāko pastāvēšanu un ražošanas pārtraukšanu. Gada otrajā pusē piena iepirkuma cena strauji kāpa, nozare sāka atveseļoties, bet patlaban tirgus ir nogaidošā pozīcijā, iepirkuma cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalos.

«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāatver "zaļais koridors" stratēģiskas nozīmes investīcijām

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru