Pirmdien, 25.martā, reģistrēts pirkuma līgums par nekustamo īpašumu Slokas ielā 41A, Rīgā – Hāmaņa muižu, informē Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Hāmaņa muižas pircējs ir SIA Ad Verbum, bet pirkuma maksa - 83756 eiro.

Kā liecina Lursoft dati, SIA Ad Verbum īpašnieki ir Viestarts Vidiņš (33%), Zelma Vidiņa (33%) un Marika Vidiņa (34%). Uzņēmuma darbības veids ir tulkošanas un tulku pakalpojumi.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas domes izsludinātajā Hāmaņa muižas izsolē pieteicās viens pretendents. Īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2. '

Ēka celta 1886.gadā. Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu. 2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Avārijas stāvoklī esošajā Hāmaņa muižā Pārdaugavā, Slokas ielā 41a, pašlaik tiek veikti Rīgas domes pasūtītie konservācijas darbi, savukārt pašvaldības tiesāšanās ar bijušo muižas nomnieku SIA Mono turpinās, raksta laikraksts Diena.

Konservācijas darbu ietvaros Hāmaņa muižā tiek nostiprinātas nesošās sienas, mainītas pārseguma sijas un jumta segums. Darbi ir jāpabeidz līdz 1. oktobrim, un šim nolūkam tiks iztērēti vairāk nekā 12 tūkstoši latu. Darbus veic SIA OTA un partneri.

Ja šo ēku neizdosies privatizēt, nākamgad Rīgas domes Īpašuma departaments (ĪD) plāno izstrādāt projektu arī muižas otrās daļas konservācijai. Ēkas viena daļa 2007. gadā cieta ugunsgrēkā, un šo daļu pagaidām «neaiztiek», jo vēl nav sakārtoti juridiskie jautājumi, Dienai stāsta ĪD direktors Oļegs Burovs.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu.

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Rīgas domes izsludinātajā Hāmaņa muižas izsolē pieteicās viens pretendents, ar kuru tiks slēgts pirkuma līgums, DB pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Nekustamā īpašuma objekta, kas atrodas Rīgā, Slokas ielā 41A, izsole bija paredzēta 8.martā, tomēr tā nenotika, jo dalībai izsolē bija pieteicies tikai viens izsoles pretendents un, ievērojot ar Rīgas domes 2018.gada 21.novembra apstiprinātā nekustamā īpašuma objekta privatizācijas projekta noteikumus, ar vienīgo izsoles pretendentu tiks slēgts pirkuma līgums.

Pirkuma līgums šobrīd ir slēgšanas stadijā, un to plānots noslēgt šonedēļ, informē M. Vilemsons.

Db.lv jau rakstīja, ka īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2.

Ēka celta 1886.gadā.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu. 2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Holdinga kompānija SIA «Mono» 2017.gadā palielinājusi uzņēmuma apgrozījumu par 38%, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem pieaugusi par 4,891 miljonu eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

1991.gadā reģistrētā SIA «Mono» darbojas vairākās nozarēs - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, finanšu pakalpojumi, muitas noliktavas pakalpojumi, kā arī telpu noma un transporta pakalpojumi. Tas ir vienīgais īpašnieks bankai AS «LPB Bank» un vēl trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī līdzīpašnieks pieciem uzņēmumiem.

2017.gadā SIA «Mono» apgrozījums sasniedza 8,018 miljonu eiro, bet kompānijas pārskata gada peļņa pēc nodokļiem bija 5,113 miljoni eiro.

Kompānija pērn nodarbināja 98 darbiniekus, savukārt tās kopējie maksājumi valsts budžetā bija 550 tūkstoši eiro.

SIA «Mono» vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bizness aptver sadarbību ar starptautiskām alkoholisko dzērienu un ekskluzīvu apģērbu, juvelieru izstrādājumu un aksesuāru piegādātajkompānijām, plaša preču sortimenta iepirkšanu no minētajām kompānijām un preču piegādes partnerkompāniju beznodokļu (duty-free) veikaliem no SIA «Mono» muitas un akcīzes preču noliktavām Rīgā.

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Rīgas pilsētas pašvaldība izsludinājusi izsoli ar augšupejošu soli, pārdod nekustamo īpašumu – Hāmaņa muižu un zemesgabalu Slokas ielā 41a, Rīgā, liecina domes paziņojums.

Īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2.

Ēka celta 1886.gadā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu.

2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Holdingkompānijas SIA Mono pamatkapitāls piektdien, 15.decembrī, samazināts no 10 miljoniem eiro uz 5,04 miljoniem eiro, vēsta Lursoft Klientu Portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanas iemesls ir naudas izmaksāšana SIA Mono īpašniekiem. SIA Mono lielākais dalībnieks ir Mihails Uļmans, kuram pieder 49,43% daļu, Aleksandram Plotkinam pieder 32,67% daļu, bet Biomins Kajems ir 17,9% SIA Mono kapitāldaļu īpašnieks.

Šī ir jau trešā reize šogad, kad SIA Mono maina pamatkapitālu. Šogad 24.maijā SIA Mono palielināja uzņēmuma pamatkapitālu par 5,04 miljoniem eiro līdz 15 miljoniem eiro, tajā daļēji ieskaitot uzņēmuma iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izlaižot jaunas daļas. Dažas dienas pēc tam uzņēmuma dalībnieki gan nolēma pamatkapitālu samazināt par pieciem miljoniem - līdz desmit miljoniem eiro, izmaksājot dzēstā pamatkapitāla vērtību SIA Mono dalībniekiem.

Pusgadu pirms sadarbības izbeigšanas ar Mono, Satiksmes ministrija jau bija informēta par riskiem pasta bankas projekta īstenošanai. Vilcināšanās nav līdzējusi Latvijas Pastam ātrāk izķepuroties no zaudējumiem.

Latvijas Pasts jau pērnā gada jūnijā savam akcionāram – Satiksmes ministrijai – ziņojumā norādīja uz riskiem sadarbības turpināšanā ar holdingkompāniju Mono, lai gan galīgais lēmums pārtraukt Aināra Šlesera (LPP/LC) izloloto pasta bankas projektu tika pieņemts pusgadu vēlāk. To Db apliecinājuši vairāki avoti, tai skaitā tā brīža Latvijas Pasta valdes vadītājs Raitis Avots. Viņš bija viens no četriem Latvijas Pasta valdes vadītājiem pērn un valdes loceklis laikā, kad tika parakstīts konfidenciālais sadarbības līgums ar Mono, pamatojoties uz kuru bija iecerēta pasta bankas projekta īstenošana un kura izpildi šobrīd tiesā pieprasa Mono. Tiesas sēde Rīgas rajona tiesā nolikta uz 2011. gada 4. oktobri.

Pēc četrus gadus ilgušiem atjaunošanas darbiem Āgenskalnā, Slokas ielā atklāta vēsturiskā Hāmaņa muiža. Tas ir prasījis ne vien ievērojamas investīcijas, bet arī pacietību izlauzties cauri birokrātiskiem šķēršļiem, lai radītu augstvērtīgu arhitektūru.

Ugunsgrēkā daļēji izpostīto ēku, kas celta 1886.gadā, Vidiņu ģimenes uzņēmums SIA Ad Verbum iegādājās Rīgas domes izsludinātajā izsolē 2019.gadā. “Tas, protams, ir samērā interesanti, un maz sakara tam ir ar biznesa domāšanu. Rīgas dome bija izsludinājusi Hāmaņa muižiņas izsoli. Mana māsa atsūtīja ziņu, un es teicu - aizejam apskatīties. Te viss, protams, bija cik nu var bēdīgi būt. Ņemot vērā, ka mūsu pieredze ar koka ēkām ir samērā plaša, tad mēs redzējām, kā te varētu būt, ja ķertos klāt. Pieteicāmies izsolei, un izrādījās, ka bijām vienīgie, un tad jau vairs nebija atkāpšanās ceļa. Un ļoti drīz pēc tam arī sākām atjaunošanas procesu,” stāsta viens no Hāmaņa muižas īpašniekiem Viestarts Vidiņš.

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Šonedēļ Rīgas domes Īpašuma departaments pārņēmis savā valdījumā īpašumu Slokas ielā 41 - Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Hāmaņa muižu.

Jau 2007. gadā domes Īpašuma departaments iesniedza prasību tiesā par nomas līguma izbeigšanu ar SIA Mono un līguma noteikumus nepildošā nomnieka izlikšanu no muižiņas. Arhitektūras pieminekļa stāvoklis pasliktinājās, un nomnieks nedarīja neko, lai ēku sakārtotu un veiktu restaurācijas darbus, turklāt 2007. gada vasarā iznomātajā īpašumā izcēlās ugunsgrēks, atgādina dome.

Savukārt kompānija uzskatīja domes lēmumu izbeigt nomas līgumu par prettiesisku. Līdz pat šā gada vasarai lieta ir tikusi pārsūdzēta dažādu instanču tiesās, līdz beidzot šā gada 19. jūlijā ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru ir apmierināta Rīgas domes prasība izbeigt 2006. gada 18. decembrī starp Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA Mono noslēgto nomas līgumu. Pēc izpildraksta saņemšanas no tiesas Īpašuma departaments vērsās pie zvērināta tiesu izpildītāja par sprieduma izpildi.

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieku, kā arī par daudznozaru uzņēmuma SIA "Mono" līdzīpašnieku kļuvis uzņēmējs Mihails Šuliks, liecina "Firmas.lv" informācija.

Šuliks kopš pagājušā gada nogales ir SIA "F 8", kura 2023.gada decembrī kļuva par "Tirdzniecības centrs "Mols"" īpašnieci, vienīgais dalībnieks. Iepriekš "F 8" vienādās daļās piederēja Šulikam un Kristīnei Šulikai-Melešai. Attiecīgās izmaiņas iegrāmatotas 2023.gada 22.decembrī.

Vienlaikus Šuliks pagājušā gada nogalē kļuvis arī par "Mono" vienu no īpašniekiem - "Mono" kapitālā Šulikam šobrīd pieder 20,94%. Attiecīgi ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins samazinājis līdzdalību "Mono" kapitālā no 32,67% līdz 23,46%, bet Biomins Kajems samazinājis līdzdalību no 17,9% līdz 6,17%.

Savukārt Mihailam Uļmanam "Mono" kapitālā joprojām pieder 49,43%. Ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2022.gada 30.maija lēmumu ir piemērots arests Uļmana mantai - "Mono" 1 235 746 kapitāldaļām, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Pagājušajā gadā SIA Mono neto apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, samazinājās teju divas reizes, sasniedzot 7,719 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz to, ka apgrozījums ievērojami saruka, Mono peļņa pērn palielinājās teju 70 reizes, sasniedzot 2,295 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

1991. gada maijā dibinātais SIA Mono iesniedzis gada pārskatu par uzņēma finanšu darbību 2014. gadā. Viens no Mono pamatdarbības veidiem ir vairumtirdzniecība, kas aptver sadarbību ar starptautiskām alkoholisko dzērienu, ekskluzīvu apģērbu, juvelieru izstrādājumu un aksesuāru piegādātāju kompānijām.

Mono darbība finanšu pakalpojumu jomā ir meitas uzņēmuma AS Latvijas Pasta banka darbības nodrošināšana.

Piegādes apjoma samazinājuma rezultātā sakarā ar sankcijām pret Krieviju, aizvadītajā gadā Mono pārorientējās uz Baltijas reģiona, kā arī Skandināvijas un ASV tirgiem. Jānorāda, ka patlaban uzņēmums analizē iespējas paplašināt darbību, izvēršoties jaunos tirgos.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti šodien akceptēja lēmumprojektu par bijušās Hāmaņa muižas nodošanu privatizācijai.

Komiteja lēma, ka privatizācija būtu pieļaujama ar nosacījumu, ka ēka tiek atjaunota, ievērojot kultūras pieminekļa aizsardzības prasības, un ka īpašumu izmantos ar kultūru saistītos procesos, pavēstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Pilsētas īpašuma komiteja iepriekš bija atbalstījusi lēmumprojektu par nekustamā īpašuma Slokas ielā 41 a privatizāciju, taču Rīgas domes prezidijs nevirzīja šo jautājumu tālākai izskatīšanai, jo atzina, ka būtu nepieciešams arī Izglītības, kultūras un sporta komitejas viedoklis.

Galīgo lēmumu par privatizāciju pieņems Rīgas dome.

Jau ziņots, ka Hāmaņa muižas privatizācijas jautājums vairākkārt atlikts, tāpat ilgstoši notika Rīgas domes strīds ar ēkas nomnieku SIA Mono.

Bēdīgā stāvoklī esošais valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Hāmaņa muiža - tiks pārdots, un pašvaldība tajā līdzekļus neieguldīs, jo tā neesot pašvaldības funkcija, vēsta laikraksts Diena.

Kad tas notiks, pateikt gan esot grūti, jo paralēli rit vairākas tiesvedības ar bijušo nomnieku SIA Mono. Savu satruakumu par ēkas stāvokli paudusi arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

Kā atgādina Diena, muižas ēku Slokas ielā 41 Rīgas domes Īpašuma departaments savā valdījumā pārņēma pērnā gada nogalē, jo nomas līgums ar Mono tika lauzts, konstatējot, ka nomnieks neveic atjaunošanas darbus. Turklāt ēka 2007. gadā arī dega. Vairākus gadus starp pašvaldību un bijušo nomnieku notiek tiesāšanās, un tā nav beigusies joprojām.

Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes priekšniece Aija Rimicāne atzinusi, ka jautājums ir pasmags, jo patlaban turpinās vairākas tiesvedības dažādās tiesu instancēs gan par privatizācijas procesu, gan pirmpirkuma tiesībām. Tā kā nomnieki savulaik pieļāva ugunsgrēku ēkā, pašvaldība uzskata, ka viņiem nevar tikt piedāvātas pirmpirkuma tiesības, ar ko Mono nav mierā. Pašvaldība esot ķīlnieks, jo nevar sākt nekādas darbības, kamēr tiesvedība nav beigusies.

Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējuma atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un arkveida mūra žogu, kas patlaban ir kultūrvēsturiskie pieminekļi avārijas stāvoklī.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone informēja, ka Jelgavas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu projektam, ko iesniedza EEZ finanšu instrumenta programmā Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana.

Ar šīs programmas atbalstu būs iespējams restaurēt Elejas muižas parka ansambļa autentisko kādreizējās Elejas pils Tējas namiņu un Zemgales reģionā tik reto arkveida mūra sienu, kas ir kultūrvēsturiskie pieminekļi un patlaban nonākuši avārijas stāvoklī.

Kaņepona skaidroja, ka Elejas muižas ansamblis - savulaik Kurzemes klasicisma pērle, izcilais būvniecības paraugs Eiropā - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet diemžēl patlaban tā objekti ir avārijas stāvoklī.

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Šā gada jūnijā durvis apmeklētājiem vērusi Skrundas muiža. Līdz ar to ir noslēdzies pēdējo trīs gadu laikā viens no vērienīgākajiem vēsturiskā objekta rekonstrukcijas projektiem Latvijā.

Skrundas muižas projektēšanas un rekonstrukcijas darbos ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni latu, un šobrīd tā atguvusi savu vēsturisko veidolu.

Skrundas muižas pārvaldnieks ir A/S Skrundas muiža, kas rūpēsies gan par objekta apsaimniekošanu un viesu labklājību, gan dažādu sabiedrisku pasākumu organizēšanu.

Edgars Vizulis, A/S Skrundas muiža valdes loceklis, norāda: «Skrundas muižas atjaunošana ir īpaši lolots projekts. Var teikt, ka šis ir mūsu sirds projekts, kuru realizējot, esam izsvēruši katru rekonstrukcijas detaļu, lai atjaunotu to maksimāli tuvu sākotnējam veidolam. Par muižas vēsturisko būvniecību praktiski nav pieejama informācija, un gadu gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, tā kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Esam gandarīti, ka Skrundas muižu izdevies atgriezt dzīvei.»