Katru gadu ievērojami palielinās Latvijas ceļotāju aktivitāte, taču liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām neveic ceļojuma apdrošināšanu, tādējādi sevi pakļaujot lielam finanšu riskam. Apdrošināšanas sabiedrības Balta ekspertu arpēķini liecina, ka ceļojumu apdrošināšana nav līdz pat pusei mūsu ceļotāju.
Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksu apjomi Latvijā aug – pērn tie sasniedza gandrīz 800 tūkstošu latu. Kā liecina AAS Balta dati, visbiežāk ceļotāji saņem apdrošināšanas atlīdzības par traumu un akūtu slimību ārstēšanu, kā arī par dažādām problēmās ar bagāžu. Apdrošināšana sniedz palīdzību ceļotājiem arī citos gadījumos.
"Ceļojumu apdrošināšanas tirgū lielākās atlīdzības ir bijušas vairāku desmitu tūkstošu apmērā. Apdrošināšanas sabiedrībām sen jau vairs nav nekas neparasts, ja atlīdzība par ceļojuma laikā radušos negadījumu ir pāris tūkstošu latu apmērā, taču iedzīvotājiem šādas summas ir pārsteigums. Piemēram, lielākā "Baltas" atlīdzība pārsniedza Ls 11 000 apmēru, šogad lielākā atlīdzība, ko esam samaksājuši, ir Ls 9000 par slēpošanas traumu," teica AAS "Balta" Ceļojumu un veselības apdrošināšanas produktu vadītāja Vita Bočkāne.
Katru gadu robežšķērsošanas skaits, ko veic Latvijas iedzīvotāji, palielinās par 200-300 tūkstošiem, turklāt ceļošanas ģeogrāfiskie mērķi kļūst arvien tālāki, liecina Centrālā statistikas biroja dati. Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji atgriežoties no ārzemēm robežu šķērsoja vairāk kā 3 miljons reižu, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2005. gadā. Taču pagājušajā gadā noslēgto ceļojumu apdrošināšanas līgumu skaits Latvijā bija gandrīz desmit reižu mazāks - tikai 306 tūkstoši. Ceļojumu apdrošināšanas tirgus, salīdzinot ar ceļotāju skaita pieaugumu, attīstās lēni.
"Kad iestājāmies ES, ceļošanai vairs nav nepieciešamas vīzas, kuru saņemšanai ceļojumu apdrošināšana bija obligāta prasība. Tagad, kad ceļojumu apdrošināšana ir katra ceļotāja ziņā, dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji diezgan pavirši izturas pret savu finanšu risku ārzemēs," AAS Balta Atlīdzību direktore, Madara Melnmate. "Latvijas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā, ka mūsu medicīnas sistēma un pakalpojumu izmaksas krietni atšķiras no ārvalstu, līdz ar to medicīniskie izdevumi ārvalstīs (gan valsts, gan privātajās klīnikās) ir mērāmi, sākot no Ls 50-70 un beidzot ar vairākiem tūkstošiem latu. Par šiem izdevumiem ir atbildīgs katrs ceļotājs pats, nevis valsts."
"Sabiedrībā daudziem vēl ir saglabājusies padomju attieksme pret apdrošināšanos – ja nav obligāta, tad uz tās rēķina ietaupīšu," saka Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors Ints Upmacis. "Taču situācijas, ja ar neapdrošinātu cilvēku ārvalstīs notiek nelaimes gadījums vai nepieciešama steidzama ārstēšana, var būt patiesi smagas". Piemēram, Portugālē joprojām atrodas Latvijas pilsonis, kurš pēc autoavārijas kļuvis par invalīdu, tāpēc nepieciešams atrast finansējumu, lai nodrošinātu viņa transportēšanu uz mājām, turklāt mediķa pavadībā – apdrošināšanas viņam nav bijis, arī ģimene nespēj segt šos izdevumus, kas mērāmi vairākos tūkstošos latu. Situāciju ir daudz un dažādas.
I.Upmacis ir pārliecināts, ka mūsdienās cilvēkiem jāmācās un jāpierod uzņemties atbildību par sevi. Kopš vīzas nav vajadzīgas, vairs nav obligāta nosacījuma apdrošināšanas iegādei, līdz ar to cilvēkiem ir pašiem atbildīgi jādomā gan par sevi un savu drošību, gan savu ģimenes budžetu. Jāņem arī vērā, ka daudzās zemēs un pat kontinentos šobrīd nav Latvijas pārstāvniecību – piemēram, Dienvidamerikā, Āfrikā, kas negadījuma brīžos var palīdzēt ar padomu.
