To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Par spīti digitālo mediju straujajai attīstībai, cilvēki lielākajā daļā pasaules valstu joprojām ir gatavi vairāk tērēt naudu par tradicionālajiem, nevis digitālajiem medijiem.

Šobrīd visplašākais digitālo mediju patēriņš un gatavība maksāt par digitālo saturu ir novērojama tādās valstīs kā Ķīna, Brazīlija un Singapūra, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG mediju patēriņa ieradumu salīdzinošais pētījums Digital Debate2013.

Lai ieinteresētu iedzīvotājus naudu tērēt arī digitālajiem medijiem, izšķiroša būšot spēja sadarboties tehnoloģiju un mediju nozaru uzņēmumiem, piedāvājot mobilo ierīču lietotājiem novatoriskus un peļņu nesošus risinājumus.

Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA mediju eksperte un partnere Latvijā, norāda: «Arī Latvijas tradicionālie mediji, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm un lietotāju pieprasījumam, sāk piedāvāt savu saturu digitālajos formātos. Tā, piemēram, lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā savus populārākos izdevumus iegādāties un lasīt elektroniski, mobilajās iekārtās iespējams skatīties populārākos Latvijas televīzijas kanālus un praktiski visas Latvijas lielākās radiostacijas piedāvā iespēju tās klausīties arī mobilajās ierīcēs. Iedzīvotāju ieradumu maiņas un jauno tehnoloģiju iespaidā tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas sagaida arī Latvijas sabiedriskos medijus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā 2013. gadā ir izstrādāta jauna Latvijas vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas atbilstoši Somijas un citu Eiropas valstu pieredzei piedāvā izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurš apvienotu gan televīziju un radio, gan arī interneta medijus.»

Uz autoceļa A7 pie krustojuma uz Katlakalnu, kas tiek dēvēts par t.s. melno punktu, šodien SIA Fima uzstādīja braukšanas ātruma attēlošanas displeju. Kopumā līdz marta vidum uz Latvijas bīstamākajiem ceļu posmiem plānots uzstādīt 11 šādas interaktīvās ceļa zīmes.

Paredzēts, ka braukšanas ātruma mērītāji būtiski uzlabos satiksmes drošību paaugstinātas automobiļu plūsmas un satiksmes bīstamības ceļu posmos, tostarp pie izglītības iestādēm un t.s. melnajos punktos.

Pēc CSDD rīcībā esošiem datiem kopumā uz a/c A7 Rīga – Bauska no 2011. gada līdz 2014. gadam notika 132 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā 19 cilvēki un 226 tika ievainoti.

Par melno punktu tiek definēta vieta, kur trīs gadu laikā ir notikuši vairāk nekā septiņi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem trijos ir gājuši bojā cilvēki.

Ātruma displeju uzstādīšanas darbi ir daļa no pagājušā gada nogalē starp VAS Latvijas Valsts ceļi un SIA Fima noslēgtā līguma, kura ietvaros ātrumu attēlojošās interaktīvās ceļa zīmes jau uzstādītas Ādažos, Valmierā un Grobiņā. Šodien zīmju uzstādīšanu veic Murjāņos un uz a/c A7 pie krustojuma uz Katlakalnu. Darbus plānots pabeigt līdz 15.martam uzstādot pārējās zīmes Krustpils novadā, Maltā, Ulbrokā un Kroņaucē pie A. Brigaderes pamatskolas.

"FjordHub" piedāvā darbinieku laika plānošanas un laika kontroles platformu darbiniekiem, kuri nestrādā birojā un kam nav sava darba galda un datora.

"Mēs optimizējam plānošanu ražošanā un tirdzniecībā nodarbinātajiem, kā arī arī palīdzam ar iesaisti. Šo nozaru uzņēmumos ir salīdzinoši liela kadru mainība, bet ar mūsu interaktīvajiem kioskiem samazinās attālums no darbinieka līdz personāldaļai," saka Dzintars Ramats, SIA "FjordHub.com" izpilddirektors.

Viņš skaidro, ka šis produkts ir risinājums starp lieliem un maziem uzņēmumiem domātiem personālvadības rīkiem. Tajā iespējama plānošana, atskaišu veidošana, integrācija ar citām sistēmām. "Biroja darbiniekiem jau ir dažādi personālvadības rīki un sistēmas, bet ražošanā un tirdzniecībā strādājošiem, kam nav konkrētas darbavietas pie galda ar datoru, šādu risinājumu nav. Tāpēc koncentrējamies uz ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem. Esam izveidojuši interaktīvu kiosku, pie kā reģistrē darba laiku, kā arī redz personalizētas ziņas par dažādām sapulcēm, aptaujas darbiniekiem, ugunsdzēsības mācībām, līdz šim nostrādātajām stundām, nopelnīto un nākamajām maiņām," viņš teic.

Viens no Astanas Expo spilgtākajiem paviljoniem ir Āfrikas plaza, kurā šobrīd ir pārstāvēta 21 Āfrikas valsts. Līdzās Āfrikas valstu stendiem, kas veltīti nākotnes enerģijas tematikai, klātesošajiem bija iespēja izbaudīt daudzveidīgo un bagāto kultūru.

Bungu skaņām rībot un dziesmām skanot, Āfrikas plazas apmeklētāji tika aicināti apgūt tradicionālās dejas un noklausīties muzikālos priekšnesumus. Savukārt, pie interaktīvajiem stendiem bija iespēja virtuāli pielaikot tradicionālos Āfrikas tērpus.

Nākotnes «zaļajai enerģijai» ir atvēlēts vesels koridors, kurā apmeklētājiem ar multimediju starpniecību tiek stāstīts par vairākiem Āfrikas alternatīvas enerģijas ieguves projektiem, kas ne tikai uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves, bet arī starpvalstu kopējie projekti veicina tautu draudzību.

LASI, SKATIES ARĪ:

Latvijas Expo paviljonā tiekas loģistikas nozares līderi

Vidēji Latvijā uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm tiek veikti 5,3 klikšķi, kas ir par 0,4 klikšķiem mazāk kā pirms gada. Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā joprojām izmanto biežāk, interaktīvo kampaņu CTR ir krietni ievērojamāks, liecina interneta pētījumu uzņēmuma Gemius jaunākais gemiusAdMonitor pētījums.

Kā vēsta Gemius AdMonitor pārskats par 2018. gada pirmo pusi, Latvijas CTR (click-through rate) rādītājs jeb reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,53% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 5,3 klikšķi. Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,15% jeb aptuveni 1,2 klikšķi uz 1000 baneriem), Polijā (0,92% jeb aptuveni 9,2 klikšķi) un Turcijā (0,88% jeb aptuveni 8,8 klikšķi).

Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās, jo 2016. gada pirmajā pusē Latvijas CTR rādītājs bija 0,78%, taču jau gadu vēlāk jeb 2017. gada pirmajā pusē CTR skaits bija krities uz 0,69%.

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Latvijā, izmantojot sabiedrisko attiecību instrumentus, joprojām tiek pārāk daudz popularizēti zīmoli un uzņēmumu panākumi, nevis konkrēti vadības cilvēki, uzņēmēji vai speciālisti, taču globālā prakse liecina, ka vadītājs nav atraujams no uzņēmuma un viņa popularizēšana var būtiski pozitīvi ietekmēt arī uzņēmuma reputāciju, skaidro D.D.Sakne. Latvijas tēlu nākotnē būvēs Latvijas uzņēmēji - tie, ar kuriem varēsim lepoties, tie, kas iedvesmos jaunos censoņus, rādīs piemēru un nesīs mūsu valsts vārdu pasaulē, spriež komunikāciju speciālists.

Kā pēdējos gados mainījusies sabiedrisko attiecību nozare - kas bija aktuāls pirms desmit gadiem, kas ir aktuāls tagad?

Kad jaunākais DnB NORD Latvijas barometra pētījums cita starpā parādīja, ka pēdējo pāris gadu laikā konsekventi drūmi noskaņotie Latvijas iedzīvotāji uz pašreizējo situāciju valstī un arī nākotni sākuši raudzīties nedaudz optimistiskāk, izplatītākais ekspertu viedoklis bija: cilvēki vienkārši esot tā noguruši no sliktajām ziņām, ka tās vienkārši vairs neuztverot.

Manā skatījumā šis varbūt nedaudz vienkāršotais skaidrojums reizē ar paša respektablā pētījuma datiem cita starpā dod skaidru signālu Latvijas medijiem. Turklāt – tieši par tēmu, kas ilgus gadus bijusi ik pa laikam uzplaukstoša strīda pamatā starp daudziem sabiedriskajiem darbiniekiem vienā ierakumu pusē un pašiem medijiem – otrā.

Kā mēs visi labi atceramies, jau kopš deviņdesmito gadu vidus ik pa laikam medijiem tiek pārmests, ka tie, lūk, orientējoties tikai uz negatīvajām ziņām, tā sabiedrībā radot pesimismu, neticību saviem spēkiem un visas valsts attīstībai. Savukārt paši mediji parasti lielā vienprātībā ir atbildējuši – tie vienkārši dodot lasītājam to, kas tiek pieprasīts.

Par labāko preses sekretāru privātajā sektorā nosaukts mazumtirdzniecības tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš, turpretī visneprofesionālāk ar medijiem sadarbojas Rīgas dome, vēsta mārketinga komunikāciju portāla 7guru.lv veiktais pētījums.

Portāls 7guru.lv jau trešo reizi veica aptauju, kuras laikā mediju pārstāvjiem bija iespēja novērtēt viņuprāt labākos preses sekretārus valsts, pašvaldību un privātajā sektorā, kā arī nosaukt profesionālākās sabiedrisko attiecību aģentūras sadarbībā ar medijiem. Kopumā tika aptaujāti 93 žurnālisti no dažādiem Latvijas nacionālajiem un reģionālajiem medijiem.

Mediju pārstāvji arī šī gada aptaujā atzina, ka visprofesionālāk ar medijiem sadarbojas un klientu viedokli pauž privātajā sektorā strādājošie preses sekretāri. Kā vienu no galvenajām nepieciešamajām preses sekretāra prasmēm nosaucot zināšanas par pārstāvēto nozari. Žurnālisti augstu vērtē arī tādas prasmes, kā operativitāte un mediju darba specifikas pārzināšana.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

25. jūlijā Lietuvas investoru asociācijas vārdā izplatītajā paziņojumā masu medijiem, kurā Lietuvas investori pieprasa atpirkt no tiem Rīgas kuģu būvētavas (RKBV) akcijas, esot nepatiesi apgalvots, ka Vasilijam Meļņikam pieder šī uzņēmuma akciju kontrolpakete, norāda RKBV paziņojumā NASDAQ OMX Riga biržai.

Neviens pieradījums, kas varētu pamatot šo apgalvojumu, minēta paziņojumā nav atrodams, komentē kuģu būvētāja pārstāvji.

Uzņēmums piebilst, ka iepriekš minētā asociācija Vitauta Plunksnisa vārdā spekulē ar slēgtās akciju sabiedrības Remars Rīga akciju kontrolpaketi, kura pieder V. Meļņikam, no tā izdarot nepatiesus secinājumus, ka attiecīgi arī uzņēmumā a/s Rīgas kuģu būvētava V. Meļņikam pieder akciju kontrolpakete.

«Par paziņojuma autoru nezināšanu liecina arī tas, ka paziņojumā teikts: «papildus tam 0,23% AS Rīgas kuģu būvētava akcijas pieder V.Meļņika laulātajai Irinai Melņikai.» Patiesībā I. Meļņikai pieder nevis 0,23% akciju, bet 0,023% akciju,» norāda RKBV.

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu, - tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Šā gada pavasarī Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju, turklāt dārgākā no tām – Parex bankas vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Kargina Villa Adlera Lietuvas rekordu pārspēj vairāk nekā pieckārt.

Lai noskaidrotu Latvijas vērtīgākās privātmājas, virknei profesionālu nekustamo īpašumu vērtētāju pārstāvjiem par aptuveni sešiem desmitiem objektu tika uzdots viens un tas pats jautājums: „Par kādu summu jūs pašlaik ņemtos pārdot konkrēto īpašumu?”

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Informējot par militāro konfliktu Gruzijā, salīdzinoši lielāka spēja ietekmēt savu auditoriju Latvijā ir bijusi Krievijas masu medijiem (prese, TV, internets un radio) – šai mediju grupai ir lielāka ietekme salīdzinot gan ar latviešu, gan Latvijas krieviski rakstošiem un raidošiem masu saziņas līdzekļiem. Savukārt citu ārvalstu medijiem saistībā ar notikumiem Gruzijā nav bijusi gandrīz nekāda ietekme uz Latvijas sabiedrisko domu.

Par to liecina mārketinga pētījumu kompānijas Factum veiktais pētījums, kurā notikumi Gruzijā tika izvērtēti, galveno uzmanību veltot masu mediju iespējamajai ietekmei uz sabiedrības viedokļa veidošanu.

„Augstāks saistību (korelācijas) rādītājs starp Krievijas masu mediju izmantošanu un attieksmi pret kādiem notikumiem un to vērtējumu norāda uz Krievijas masu mediju pārākumu spējā uzrunāt savu auditoriju salīdzinājumā ar Latvijas medijiem. Tas ir būtiski, analizējot arī viedokļus par konfliktu Gruzijā, jo lielākā vai mazākā mērā iedzīvotāju viedokļi par šiem notikumiem tika balstīti tieši uz Latvijas un Krievijas mediju sniegtajām ziņām,” atzīst pētniecisko aģentūru tīkla Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš.

Viņas rīts joprojām sākas ar laikrakstu Diena, lai gan Sarmīte Ēlerte, protams, nekad nebūs šī laikraksta lasītāja tradicionālā izpratnē. Pēc astoņpadsmit Dienā pavadītiem gadiem Sarmīte atzīst, ka arī šobrīd, no rīta šķirstot Dienu, viņa joprojām izvērtē savu bijušo kolēģu profesionālo veikumu. «Es vienkārši nemāku lasīt citādi,» viņa saka, it kā apstiprinot, ka šis paradums nepāries nekad.

Arī šīs sarunas gaitā ne mirkli nepamet sajūta, ka runāju ar profesionāli, jo šim terminam nepastāv pagātnes forma. Intervija ar Sarmīti Ēlerti nenorit pēc man labi zināmās formulas, kad cilvēks sākotnēji ir nedaudz saspringts un neveikls, taču jau pēc pusstundas sāk atraisīties, kā ar vecu paziņu pļāpājot par darbu, ģimeni, bērnību, sliktajiem Latvijas ceļiem un politiku. Nē, viņa gadu desmitiem ir vārījusies šajā katlā un lieliski zina oderi. Viņa runā tikai par lietu, ir taktiska, precīza un diemžēl neielaiž savā privātajā teritorijā. Gandrīz neielaiž. Un pasmaida tikai vienu reizi –, kad stāsta par savu rožu dārzu, kurš viņas prombūtnes laikā ir aizaudzis ar nezālēm. "Biju prom trīs nedēļas. Atbraucu mājās, un visas manas rozes bija sagāzušās čupu čupām. Balandas! Es tādas savā mūžā nebiju redzējusi! Tāda sajūta, ka te ir subtropi!"

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.